bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 20.04.2018 | Vārda dienas: Mirta, Ziedīte
LatviaLatvija

«Neuzpērkamā Sudraba», «bezzobainais oligarhu lietas» galaziņojums jeb «nav ne slēdziena, ne metodes, bet diagnoze - vēzis»

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Inguna Sudraba

Saeima ceturtdien, 25.janvārī, uzklausīja «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojumu, līdz ar to komisija savu darbu ir noslēgusi.

Uzklausot komisijas atskaiti par paveikto, deputātiem raisījās asas debates par šo jautājumu. Korupcija Latvijā darbojas «pēc pilnas programmas», un daudz ko nosaka ierobežota skaita personu grupējumi, kas cīnās par savām ekonomiskajām interesēm, pārskatā par «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumu sacīja tās priekšsēdētāja Inguna Sudraba (NSL).

Politiķe pauda, ka Latvijā pastāv «pilna cikla sistēma», kas aizstāv savējos, un kas strādā, lai panāktu sev vajadzīgo rezultātu. Viņa norādīja, ka ar mediju palīdzību tiekot radīta ilūzija, ka ar demokrātiju viss ir kārtībā, vai arī radīts troksnis, lai aizēnotu kādus citus jautājumus. 

Komisijas vadītāja daļu no uzrunas veltīja tam, kāda attieksme ir vērsta pret viņu pašu. Viņa norādīja, ka pastāvošajā sistēmā «viens zobratiņš aizsargā citus zobratiņus». Sistēma arī aizsargājot sevi no Sudrabas, jo, kā Sudraba apgalvo, viņu «nav iespējams pakļaut, uzpirkt vai šantažēt». Runājot par tā dēvētajām «Oligarhu sarunām», politiķe retoriski vaicāja, vai ir jātur aizdomās visi, kas tajās minēti?

Vienlaikus debatēs izskanēja vairāki pārmetumi tieši Sudrabai par komisijas neefektīvu darbu, kas esot bijis pielīdzināms cirkam. Parlamentārietis Andrejs Judins (Par!/V) pieļāva, ka Sudraba komisijas vadītājas amatā nonākusi tādēļ, ka nebija iespējams izbēgt no komisijas izveidošanas, tādējādi komisijas darbu padarot par farsu un neiegūstot nekādu rezultātu.

«Ziņojums ir bezzobains, patukšs dokuments, kur nav satura, bet ir vispārīgi vārdi,» ziņojumu vērtēja Judins, uzsverot, ka diemžēl Sudrabai un viņas komisijai neesot bijis svarīgi izveidot komisiju, izvērtējot valsts sagrābšanas pazīmes.

Judina ieskatā, rezultātā iegūts ne tikai slikti sagatavots ziņojums, bet arī tikusi diskreditēja parlamentārā izmeklēšana. «Sudrabai jāuzņemas atbildība par tik neefektīvu darbu,» pārliecināts Judins. «Jāatzīst, ka valsts sagrābšana nav tikai akadēmisks jēdziens, bet tas pastāv reālajā dzīvē. Saeimā ir deputāti, kas kalpo oligarhiem, kas ir ļoti, ļoti nožēlojami,» pauda deputāts.

Partijas Vienotība Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Hosams Abu Meri komisijas ziņojumu salīdzināja ar sliktu veselības stāvokļa izrakstu. Viņš uzsvēra, ka «nav ne slēdziena, ne ārstēšanas metodes, bet ir diagnoze – vēzis». Politiķis pauda, ka Latvijā oligarhu ietekme ir slimība – vēzis ar trīs galvām, kas ir jāizoperē, taču to neviens nedara. Viņaprāt, tas liecina tikai par to, ka oligarhu ietekme joprojām ir ļoti liela.

Savukārt deputāts Edvards Smiltēns (LRA) savā uzstāšanās reizē norādīja, ka lielāka vērtība tiktu iegūta, ja tā dēvētās «Oligarhu sarunas» tiktu publicētas pilnā apmērā. Reizē sabiedrībai būtu noderīgi dzirdēt citas sarunas, kad ierobežotā lokā tika spriests par nepieciešamo regulējumu Kredītiestāžu likumā, par Veselības finansēšanas likumā neiekļauto normu, ka prioritāri līdzekļu jānovirza valsts un pašvaldību nevis privātajām medicīnas iestādēm. Tāpat būtu noderīgi dzirdēt politiķa Aivara Lemberga (Latvijai un Ventspilij) un satiksmes ministra Ulda Auguļa sarunu pēc Latvijas Dzelzceļa meitasuzņēmuma LDz loģistika valdes priekšsēdētāja Vernera Lūša aresta Lietuvā, norādīja politiķis.

Smiltēns arī pauda apbrīnu par parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājas Sudrabas ietekmi attiecībā uz konkrētiem balsojumiem Saeimā, jo «sāk lūzt [balsošanas] pultis, pazūd zālē deputāti». Noprotams, ka politiķis šos izteikumus veltīja nesekmīgajiem balsojumiem atsaukt Sudrabu no komisijas.

Paužot nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas frakcijas viedokli, tās pārstāvis Ritvars Jansons norādīja, ka sabiedrība no komisijas darba secinājumiem gaidīja skaidru un tiešu novērtējumu par kriminālprocesā izmeklētajām darbībām, kuras veicas konkrētas personas.

«Diemžēl galaziņojums šādu novērtējumu nedod. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas deputātu vairākums ētisku nosodījumu iepriekš aprakstītajām darbībām neuzskatīja par svarīgu. Nacionālā apvienība uzskata, ka no ētikas viedokļa nosodāmi ir kriminālprocesā fiksētie atsevišķu personu nodomi vai rīcība, kuros saskatāmas valsts nozagšanas pazīmes,» akcentēja Jansons.

Žurnālā Ir publicētās tā dēvētās «Oligarhu lietas» sarunas radīja spēcīgu emocionālo fonu, debatēs partijas Saskaņa vārdā norādīja deputāts Igors Pimenovs. Tomēr ar emocionālo fonu esot par maz, lai attiecīgo lietu nodotu tiesai, jo nepieciešami atbilstoši pierādījumi. Viņš apgalvoja, ka komisija neguva pārliecību, ka publiskotie materiāli ir autentiski, tāpat arī vairāki cilvēki norādījuši, ka atsevišķu ažiotāžu raisījušos vārdus nav lietojuši.

Pimenovs turklāt izteicās, ka koalīcijas padome neesot leģitīma institūcija, jo tās nevienā valsts normatīvajā aktā nav noteikta. Reizē tās nozīme ir ļoti svarīga, tāpēc tās ietekmē esot saskatāmas valsts sagrābšanas pazīmes, norādīja deputāts.

Deputāts Valdis Kalnozols (ZZS) savā runā norādīja, ka valsts nozagšana ir saskatāma jau Latvijas neatkarības atjaunošanas procesā. Atmodas scenārijs ir tapis Padomju Savienības Komunistiskās partijas ietekmē esošās Valsts drošības komitejas (VDK) gaiteņos, un VDK aģentu tīkls ir kontrolējis atmodas notikumus, kā arī Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO. Kalnozols kā vienu no risinājumiem minēja valsts finansētas politiskās partijas.

Komisijas ziņojumā teikts, ka «Oligarhu sarunās» var saskatīt valsts sagrābšanas pazīmes, jo atsevišķos jautājumos ir apspriestas darbības, kas var liecināt par valsts varas kā instrumenta izmantošanu personiskā ekonomiskā labuma gūšanai. Piemēram, komisija secināja, ka šīs sarunas norāda uz valsts amatpersonu iecelšanas un atcelšanas ietekmēšanu, kas ne vien apdraud sabiedrības intereses atsevišķu lēmumu pieņemšanā, bet arī var radīt būtiskus draudus Satversmē nostiprinātajam varas dalījumam.

Vienlaikus konkrētus amatpersonu vārdus komisija savā ziņojuma secinājumos nenosauc. Ziņojumā tiek uzsvērts, ka kriminālprocess ir izbeigts, jo pirmstiesas izmeklēšanas stadijā netika konstatēti vai pierādīti konkrēti noziedzīgi nodarījumi, līdz ar to visas personas no krimināltiesiskā viedokļa uzskatāmas par nevainīgām.

«Tā kā kriminālprocesa un operatīvās lietas materiāli ir klasificēta informācija, komisija atturas no to satura publiskas apspriešanas un konkrētu personu teiktā iztirzāšanas. Pretējā gadījumā Komisijas secinājumi var tikt uztverti kā nevainīguma prezumpcijas pārkāpumi,» norādīts ziņojumā.

Ref:224.000.103.3542


Pievienot komentāru

Pārbauda dāsni atalgotā RD deputāta Frolova darbu uzņēmumā Getliņi Eko

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sācis pārbaudi pēc Rīgas domes deputātes Jutas Strīķes iesnieguma, kurā viņa paudusi bažas par domnieka Vladimira Frolova, iespējams, fiktīvu nodarbināšanu uzņēmumā Getliņi Eko.

ASV aicina Krieviju pievērsties vēlēšanu, ķīmisko ieroču un Ukrainas problēmām

Amerikas Savienoto Valstu valdība ir vērsusies pie Krievijas, aicinot to rīkoties attiecībā uz ASV satraukumu par jaukšanos to vēlēšanās, par Salisberī ķīmiskā ieroča uzbrukumu Lielbritānijā un situāciju Ukrainā un Sīrijā.

Nebanku kredītdevēji pilnveido modeli klientu maksātspējas vērtēšanai

Apstiprinot labas prakses kodeksu, nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi pilnveido modeli klientu maksātspējas vērtēšanai, balstot to uz kredītspējas riska sliekšņiem. Ar kodeksu tiek paplašināts arī to aizņēmēju loks, kuriem nozares uzņēmumi aizdevumus neizsniegs, informē Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija.

Izlemts veikt konservācijas darbus pils vēsturisko liecību saglabāšanai

Rīgas pils atjaunošanas padome šonedēļ sēdē nolēma saglabāt vēsturiskās liecības, paralēli turpinot virzīt pils būvniecību, vēsta VAS Valsts nekustamie īpašumi

Basku separātisti ETA, gatavojoties pašlikvidācijai, atvainojas upuriem

Basku kaujinieku grupējums ETA, kas 50 gadus vardarbīgiem līdzekļiem cīnījies par neatkarīgas basku valsts izveidi Spānijas ziemeļos un Francijas dienvidrietumos, gatavojoties pašlikvidācijai, publiski atvainojies uzbrukumos cietušajiem un to tuviniekiem.

Budžeta pārpalikums 2017.gadā vien Sociālās apdrošināšanas fondam, deficīts – 131,1 miljons eiro

Vispārējās valdības budžeta deficīts par 2017.gadu ir 131,1 miljons eiro jeb 0,5% no iekšzemes kopprodukta, bet konsolidētais bruto parāds – 10,8 miljardi eiro jeb 40,1% no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie rezultāti.

Jēkabpils domē tiek dalīts pīrāgs, nevis pienākumi; vai tiks mainīta vadība?

Jēkabpils domē norit nesaskaņas deputātu vidū – koalīcijas deputāte Kristīne Ozola skaidro, ka mainīt savu nostāju attiecībā uz koalīcijas atbalstu viņai likusi Jēkabpils domes vadības līdzšinējā rīcība: «Ir bijuši jautājumi, kas pieņemti vienprātīgi domes sēdēs, ir bijuši jautājumi, kur mans viedoklis ir atšķīries. Koalīcijas līgumu es nebiju parakstījusi, bet atbalstīju Ragaiņa ievēlēšanu priekšsēža amatā. Šobrīd esmu nedaudz vīlusies viņa vadības stilā, tāpēc nevaru teikt, ka pilnībā viņu atbalstu.»

Balta: Nezaudējiet modrību pavasarī – garnadži nesmādē pat radiatorus

Šī gada pirmajā ceturksnī izmaksātais atlīdzību apjoms par zādzībām nekustamajos īpašumos, salīdzinot ar to pašu laika periodu pērn, pieaudzis par 73%.

Lietuvas CVK domā konsultēties ar Latviju par politiskajām reklāmām Facebook

Sakarā ar prezidenta, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanu tuvošanos Lietuvas Centrālā vēlēšanu komisija apsver iespēju konsultēties ar Latviju par politisko reklāmu kontrolēšanu sociālajos tīklos.

Slapjā vasara nākusi par labu Tallinas lidostas rādītājiem

Pasažieru aviopārvadājumu nozarē Igaunijā 2017.gadā novērota izaugsme 19% apmērā, un tās cēloņi esot sliktie laikapstākļi, kas tik ļoti pelti citās nozarēs, kā arī Igaunijas ekonomiskā augšupeja, tā liecina Tallinas lidostas aplēses.

Latvijas Krājbankas administrators martā atguvis 114 800 eiro

Likvidējamās Latvijas Krājbankas administrators šogad martā atguvis 114 823 eiro, kas ir par 16,9% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Maršruts nedēļas nogalei: laivu brauciens, dzīvā mūzika un labs kino

Arī šajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šīs nedēļas nogales noskaņojumam.

Autovadītāju ievērībai: Plānojot brīvdienu braucienus jārēķinās ar ceļu būvdarbiem

Valsts autoceļu tīklā ir atsākušies remontdarbi un autobraucējiem jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem, kas ieviesti būvdarbu laikā, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Ekonomikas ministriju un tās iestādes grib pārcelt uz ēku Elizabetes ielā

Ekonomikas ministriju un tās pakļautībā esošās iestādes varētu pārcelt uz ēku Elizabetes ielā 2, Rīgā, kas pazīstama ar nosaukumu Pasaules tirdzniecības centrs Rīga.

Katram otrajam iedzīvotājam ir kredīts, katrs trešais – kavē kādu maksājumu

Pēdējā gada laikā privātpersonu aizņēmumu līgumu skaits palielinājies gandrīz par 10%, liecina Kredītinformācijas Birojs datu apmaiņas sistēma.

Valsts sekretārs: Latviju un Ķīnu vieno labas ekonomiskās sadarbības perspektīvas

Lai iepazīstinātu uzņēmējus ar Latvijas un Ķīnas ekonomiskās sadarbības aktualitātēm, kā arī sekmētu jaunu biznesa kontaktu veidošanos, notiek Latvijas un Ķīnas pilsētas Ninbo ekonomiskās un tirdzniecības sadarbības simpozijs. Tas norisinās Ninbo pašvaldības ģenerālsekretāra Ļangcai Džanga un pavadošās uzņēmēju delegācijas vizītes laikā Latvijā, vēsta Ārlietu ministrija.

ABLV Bank aicina atsaukt FinCEN «pārspīlētās apsūdzības»

Pašlikvidācijas proceša esošās ABLV Bank advokāti aicina ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūciju atsaukt publicēto priekšlikumu, kurā ziņots, ka ABLV Bank vadība ir izmantojusi kukuļošanu, lai ietekmētu Latvijas valsts amatpersonas, un, iespējams, pārkāpusi Ziemeļkorejas sankcijas.

EP deputāti satraukti par vakcinācijas līmeņa krituma ietekmi uz veselību

Rūkošā uzticība vakcinācijai ir izaicinājums, kas jau tagad ietekmē sabiedrības veselību, pieņemtā rezolūcijā norāda Eiropas Parlamenta deputāti.

Berlīnē masu evakuācija pēc 500 kg smaga spridzekļa atrašanas

Berlīnē atrasta nesprāgusi Otrā Pasaules kara laika bumba, tādēļ piektdien, 20.aprīlī, tiek evakuēta daļa Vācijas galvaspilsētas, lai sapieri varētu padarīt spridzekli nekaitīgu.

Stoltenbergs: NATO neplāno palielināt militāro klātbūtni Baltijas valstīs

NATO neplāno pastiprināt savu militāro klātbūtni Baltijas valstīs, kas pieprasījušās papildus aizsardzību pret Krievijas iespējamo agresiju, paziņo alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Kubas jaunais prezidents nepieļauj kapitālisma atgriešanos

Kubā, noslēdzot ilgos Kastro ģimenes valdīšanas gadus, prezidenta amatā stājies šīs komunistiskās Karību jūras salu valsts pirmais viceprezidents Migels Diazs-Kanels.

Piektdiena vēl būs silta un saulaina, turpmāk – vēsāk un lietaināks laiks

Darba nedēļas pēdējā diena būs silta, tomēr brīvdienās laiks kļūs vēsāks un vējaināks. Savukārt nākamajā nedēļā laika apstākļus noteiks plašs zema spiediena apgabals virs Ziemeļeiropas un tā ietekmē bieži līs.

Lietuvas politiskās kukuļošanas lieta atklāj «korupcijas sistēmu»

Tiesā Lietuvā šonedēļ nonākusi liela politiskās korupcijas lieta, kurā ierauti divi politiskie spēki, Darba partija un Liberālā kustība, kā arī viena lielākajām uzņēmumu grupām valstī MG Baltic.

Pieņemts lēmums par «Rīgas slavenākā grausta» piespiedu sakārtošanu

Rīgas domes Pilsētas īpašumu komiteja pirmdien, 16.aprīlī, atbalstījusi lēmumprojektu par grausta Marijas ielā 6 piespiedu sakārtošanu, dodot ēkas īpašniekiem četrus mēnešus laika izstrādāt ēkas sakārtošanas būvprojektu.

Maksātnespējas procesam beidzoties bez saistību dzēšanas, jaunam varēs pieteikties tikai pēc gada

Saeima atbalstīja grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz noteikt, ka maksātnespējas procesam beidzoties bez saistību dzēšanas, jaunam varēs pietiekties tikai gadu pēc iepriekšējā procesa pasludināšanas.