bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 23.01.2018 | Vārda dienas: Strauta, Grieta
LatviaLatvija

Vai vācietis Girmess ir patiesais airBaltic investors?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Premjerministre Laimdota Straujuma trešdien atbrīvojusi no darba satiksmes ministru Anriju Matīsu par to, ka viņš līdz valdības dienas kārtībai nogādājis aviokompānijas airBaltic vadītāja Martina Gausa atrastu investoru Ralfu Girmesu un ka neesot ļāvis laicīgi rīkoties savādāk. Girmess nav plaši pazīstams lidošanas biznesā. Plašāk pazīstama ir kompānija, kuras labā viņš strādājis – Krievijas Sukhoi lidmašīnu rūpnīcas meitas firma Ilyushin Aviation.

Šai kompānijai ir pieejama milzīga Sukhoi lidaparātu flote. Jautājums – vai nacionālajā aviokompānijā airBaltic naudu plāno investēt Vācijas pilsonis Girmess vai tomēr viņš ir tikai Eiropas prasībām atbilstoša izkārtne, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Aviācijas kompānija Sukhoi apgādā Krievijas armiju ar iznīcinātājiem. Tā lepojas, ka lidmašīnas SU 33 un SU 35 ir Krievijas kara aviācijas pamats un cienījamākā Krievijas eksportprece. Divtūkstošo gadu sākumā Krievijas valsts ieguldīja Sukhoi kara lidmašīnu rūpnīcā četrus miljardus dolāru, lai tur izgatavotu jaunu civilo lidaparātu. Saviem spēkiem Krievija nevarēja saražot pasažieru lidmašīnu, kas atbilstu Eiropas prasībām. Tādēļ daudzas detaļas, arī motorus iepirka no ražotājiem Eiropā un 2008.gadā sāka ražot Sukhoi Superjet 100. Valsts to uzdeva iepirkt Aeroflot un citām Krievijas kompānijām, kā arī uz izdevīgiem noteikumiem pārdeva Meksikas aviolīnijām un dažām Āzijas valstīm.

Pirmais lielais mēģinājums nonākt Eiropas tirgū bija 2009.gadā. Tad nodomu protokolu par 30 Superjet iegādi miljarda dolāru vērtībā parakstīja Ungārijas aviokompānijas Malev prezidents Martins Gauss. Gatavību finansēt šo darījumu izteica Krievijas valstij piederošā Vņešekonombank, lidsabiedrības Malev 49% īpašniece.

«Tā ir taisnība, ka es esmu bijis Malev vadītājs. Ir arī taisnība, ka Malev laikā es parakstīju nodomu protokolu par 30 SuperJetu piegādi pirms šīs lidmašīnas tika pat saražotas. Tas nekad nav bijis nekas vairāk kā nodomu protokols. Mēs nekad neturpinājām diskusiju laikā, kad es vadīju Malev. Tas bija biznesa lēmums, kas tika pieņemts pirms pāris gadiem citā valstī, pie citiem apstākļiem un tam nav nekāda sakara ar lēmumiem, kurus mēs te nākotnē varētu tikt pieņemt šeit,» norāda airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Tomēr darījums nesanāca – kompānija Malev bankrotēja. Gauss pārgāja strādāt uz Latvijas lidsabiedrību airBaltic, bet Sukhoi ražotājs – meklēt jaunas iespējas, kā iespiesties Eiropas tirgū.

Ar to līdz šim nav veicies. Britu raidsabiedrība BBC ziņo, ka 2015.gads Superjet projektam ir bijis sliktākais. Sašaurinājies tirgus. Tikko Krievijā beigusi pastāvēt milzīga privāta aviokompānija Transaero. 2014.gadā Sukhoi saražoja 37 lidmašīnas, šogad plāno 21. Lai darbība būtu rentabla, gadā jāsaražo vismaz 60.

Krievijas valsts ir iesaistījuisis Sukhoi Superjet projekta glābšanā. Augustā Piemaskavā notika aviācijas izstāde MAKS 2015. Tur Sukhoi prezidents paziņoja par jauniem pasūtījumiem no valsts. Pretī solīja sekot Vladimira Putina izsludinātajai importa aizvietošanas programmai, lai tiktu vaļā no dārgajām rietumu detaļām.

Sukhoi kompānijai ir meitasuzņēmums Ilyushin Finance. Kā ziņo aģentūra ITAR TASS, tās pašas aviācijas izstādes laikā Ilyushin Finance vadītājs Aleksadrs Rubcovs parakstīja vienošanos ar Vņešekonombank prezidenta vietnieku, Krievijas ārējā izlūkdienesta vadītāja Mihaila Fradkova dēlu Pjotru Fradkovu par finansēšanu Eiropas tirgus iekarošanai.

Vņešekonombank un Ilyushin Finance vienošanās paredz finansēt kādu darījumu ar Eiropas aviokompāniju, kurai esot nepieciešami pieci lidaparāti. Par kuru kompāniju ir runa, bija jāuzzina septembrī. Tomēr darījuma detaļas nav publiskotas joprojām.

Raidījumam tapis zināms, ka Ilyushin Finance varētu piegādāt Sukhoi lidmašīnas airBaltic, iespējams, izmantojot Girmesu kā starpnieku. Lidsabiedrības nākamā gada budžetā paredzēts, ka Rīgas lidostā lidaparāti būs jau no februāra. Tad ar Sukhoi plānoti 30 lidojumi, martā 300, bet aprīlī airBaltic jau veikšot 600 lidojumus ar Krievijas lidaparātiem.

«Mēs vēl neesam pieņēmuši lēmumu par saviem nākamajiem pasūtījumiem. Mums ir pasūtījums par 13 lidmašīnām. Mūsu biznesa plāns prasa vairāk lidmašīnu. 20 lidmašīnas līdz 2021.gadam. Mēs uzlūkojam iespējas, tagad mums ir pozitīva bilance un mēs to varam darīt,» teic Gauss.

Vņešekonombank, Krievijas Aviobūvniecības korporācija un Ilyushin Finance systems ir Eiropas sankciju sarakstā. Banka finansē militāri rūpniecisko kompleksu, Sukhoi ražotājs izgatavo iznīcinātājus. Kā Eiropas dalībvalstij Latvijai ir aizliegts ar šiem uzņēmumiem slēgt darījumus. Taču uz Vācijas pilsoni Ralfu Dīteru Montāgu Girmesu šādi ierobežojumi neattiecas. Premjerministre Laimdota Straujuma saprot, ka, iespējams, valdība īstenībā otrdien aizņēmusies naudu no Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa un tam uzticējusi 20% airBaltic akciju, vēsta raidījums.

Vienoties ar investoru Girmesu valdību steidzinājis airBaltic vadītājs Gauss. Bez papildus naudas nebūšot iespējams attīstīt aviokompāniju. Brīdis, kad Krievijas izstādē Vņešekonombank slēdza vienošanos par finansējumu ar Ilyushin Finance, sakrīt ar laiku, kad Rīgā valdības konsultants Prudentia nāca klajā ar paziņojumu, ka airBaltic ir atrasts investors un ka Anrijam Matīsam vajadzētu viņu akceptēt. Kā atceras ministrs, Prudentia mudinājusi vienošanos ar Girmesu apstiprināt 2.septembra valdības sēdē, lai septembra beigās jau vienotos par Sukhoi SuperJet iepirkšanu un piegādi Rīgai.

Gauss ir sašutis par Latvijas preses radīto ažiotāžu ap Girmesu. Prese cenšoties piešūt krievu spiegu birku cilvēkam, kas dzīvo vācu mietpilsoņa dzīvo pie Leipcigas un mīl zirgus. Ar Girmesu iepazinies šā gada Parīzes aviošovā, tad arī darījums esot sācies, visu lietu nodevis konsultatiem Prudentia. To, vai ar Girmesu viņus kopā nav savedis Ilyushin Finance vadītājs, Aleksandrs Rubcovs, Gauss neatklāj, tomēr Rubcovu pazīstot labi.

airBaltic vadītājs Gauss jau pasteidzies apliecināt gatavību jauno investoru redzēt Latvijas nacionālās lidsabiedrības valdē un licis savam preses sekretāram uzņemties arī Girmesa sabiedrisko attiecību vajadzību apkalpošanu.

Ref: 102.000.102.11110


Pievienot komentāru

Jaunas vēsmas 21.gadsimta bērnu izglītošanā – izstrādāta vai tikai laba ideja?

Līdz 2018.gada 1.februārim ikviens sabiedrības loceklis var ietekmēt to, ko un kādā veidā turpmāk mācīsies bērni un jaunieši skolās Latvijā. Tikmēr skolotāji jau pauž bažas saistībā ar jauno projektu: parādās jauni priekšmeti, bet kurš tos mācīs? Vai visi latviešu valodas un literatūras skolotāji ir spējīgi mācīt drāmu? Vai viņi drīkstēs to darīt, vai arī būs nepieciešams kāds īpašs apliecinājums, lai to drīkstētu darīt?

Vienkāršos traktortehnikas tiesību kategorijas

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 23.janvārī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz vienkāršot traktortehnikas vadītāju apliecību kategorijas.

Precīzāk noteiks Kanādas karavīru tiesības un pienākumus, uzturoties Latvijā

Lai turpinātu saņemt Kanādas sniegtās kolektīvās aizsardzības garantijas, Aizsardzības ministrija sagatavojusi memorandu, kurā detalizētāk būs noteiktas Kanādas bruņoto spēku un tiem piederošo personu tiesības un pienākumu apjoms, uzturoties Latvijā.

VM: Slimnīcām būs pieejams struktūrfondu finansējums attīstībai

Veselības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu, kas paredzēs iespēju slimnīcām piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu savai attīstībai. No Eiropas Savienības fondu līdzekļiem tam paredzēti 15,8 miljoni eiro.

Denacionalizēto dzīvokļu īrnieku pārcelšanās pabalstiem vajadzīgi 7 milj. eiro

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja noteica, ka 2019.gadā dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstiem būtu nepieciešami septiņi miljoni eiro. Pēdējo reizi pārcelšanās pabalsti tika izmaksāti 2009.gadā, bet pēc tam valsts visus šos gadus pēc kārtas atteica līdzfinansējumu pabalsta izmaksai.

Fotoieskats Davosas forumā, kur Latviju pārstāvēs Reizniece-Ozola un Kučinskis

Ar moto «sašķeltā pasaulē veidot kopīgu nākotni» 23.janvārī Davosā Šveicē sācies gadskārtējais Pasaules Ekonomiskais forums, kur Latviju pārstāvēs finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un premjers Māris Kučinskis.

RB Rail: Galvenais šī gada fokuss būs Rail Baltica būvprojektēšana

Šogad tiks pabeigti darbi pie vispusīga konsolidētā tehniskā būvprojekta sagatavošanas visās trīs valstīs - apvienoti sākotnējie tehniskie risinājumi, lai attīstītu vienlaidu dzelzceļa koridoru. Šogad pilnībā tiks pabeigti būvprojektēšanas iepirkumi Igaunijā, kā arī daļēji - Latvijā un Lietuvā, informē RB Rail AS.

Aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu varēs piemērot 5 100 eiro sodu

Valdība atbalstīja grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu vai nepilnīgu datu sniegšanu Drošības policijai paredz līdz 5 100 eiro sodu.

PVD aicina nelietot uztura bagātinātāju DNP Fatburner

Pārtikas un veterinārais dienests aicina neiegādāties un nelietot Krievijā ražotu uztura bagātinātāju DNP Fatburner, jo tā sastāvā ir toksiska ķīmiska viela - dinitrofenols, kas apdraud patērētāju veselību un dzīvību.

Mainīs pārsūdzēšanas kārtību atteikumam izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu

Lai mainītu pārsūdzēšanas kārtību saistībā ar drošības iestāžu atteikumu izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija noslēdza darbu pie grozījumiem likumā Par valsts noslēpumu.

Turpmāk slimnīcas dalīs piecos līmeņos; daļai slimnīcu līmeni paaugstina

Turpmāk slimnīcas Latvijā tiks iedalītas piecos līmeņos lēma valdība. Kā rezultātā Siguldā, Tukumā, Alūksnē un Preiļos slimnīcas līmenis paaugstināsies.

Ašeradens: Latvijas uzņēmējdarbības vide investoriem kļūst arvien pievilcīgāka

«Aizvadītā gadā īstenotie pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai padarīs to pievilcīgāku gan pašmāju, gan ārvalstu investoriem, kā arī ievērojami atvieglos uzņēmēju darbu ikdienā,» uzskata Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Latvijas piena pārstrāde ir mazefektīva, tā Konkurences padome

Šobrīd piena tirgū konstatējams, ka svaigpiena iepirkuma cenas ietekmē daudzu vietējā un pasaules mēroga tirgus faktoru kopums. Turklāt nelabvēlīgām pieprasījuma un cenu izmaiņām ir tendence kļūt arvien biežākām.

Itālijas populārākā partija atmet eiro referenduma ieceri

Gatavojoties Itālijas parlamenta vēlēšanām, kas gaidāmas 4.martā, valstī populārākā partija Pieczvaigžņu kustība ir nākusi klajā ar savu politisko programmu, kur, par laimi vienotās valūtas atbalstītājiem, vairs nav minēts tās mērķis panākt, lai viena no vadošajām eirozonas ekonomiskām atteiktos no eiro.

Arktisko dīzeļdegvielu bez biodegvielas piejaukuma varēs tirgot tikai ziemas periodā

Ministru kabinets sēdē apstiprināja grozījumus MK 2000.gada 26.septembra noteikumos Par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu, skaidri definējot laika periodu no 15.aprīļa līdz 31.oktobrim, kurā dīzeļdegviela būs jātirgo ar biodegvielas piejaukumu. Šī norma stāsies spēkā 2018.gada aprīlī.

Civinity: Vajag stingrāku normatīvo regulējumu par ietvju tīrīšanu ziemā

Lai sniegotā laikā visas ietves patiešām būtu labi sakoptas, ir nepieciešama vienota izpratne par notīrītām ietvēm un lielāka sabiedrības iesaiste, uzskata apsaimniekošanas grupas Civinity vadītājs Latvijā Remigijs Valentinavičs. Viņš uzsver, ka iedzīvotājiem trūkst informācijas par to, kādi ir noteikumi par ietvju tīrīšanu, kam var sūdzēties par pārkāpumiem un kādi ir pašu iedzīvotāju pienākumi, lai netraucētu ielu tīrīšanu.

Fotoradari pastiprināti kontrolēs OCTA un tehniskās apskates derīguma termiņus

No 22.janvāra līdz 4.februārim Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, CSDD un Valsts policija, īstenos sociālu kampaņu. Kampaņas ietvaros paredzēts veikt plašu profilaktisko darbu, skaidrojot autovadītājiem, ka OCTA vai tehniskā apskate nav tikai formalitāte

10 gadu laikā studentu skaits krities par 35%

2017./2018. akadēmiskajā gadā studijās iesaistījušies 81,6 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 1,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. Pēdējo desmit gadu laikā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, studentu skaits ir sarucis par 43,8 tūkstošiem jeb 35%.

Valdība piekrīt 2019.gadā sākt pāreju uz mācībām latviešu valodā

Ministru kabinets piekrita no 2019.gada 1.septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.

Latvijas krājbankas administrators pērn atguvis 7,198 miljonus eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators pagājušajā gadā atguvis kopumā 7,198 miljonus eiro, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats.

NA deputāts: Nelielas valstis nevar atļauties viduvējību un dažādu mērogu tiesiskuma un korupcijas skandālus

«Dzīvojot demokrātiskā valstī, katram iedzīvotājam, kuram ir vēlēšanu tiesības, izaicinājums ir sekot politiskajiem procesiem un pamanīt, kurš politiskais spēks aiz kādām interesēm «stāv»,» intervijā ar BNN uzsver Nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK Rīgas domes opozīcijas deputāts Jurģis Klotiņš.

Pērn ar zaudējumiem strādājis Igaunijas dzelzceļa kravu pārvadātājs

Igaunijas valsts dzelzceļa uzņēmums EVR Cargo 2017.gadu noslēdzis ar neto zaudējumiem 1,2 miljona eiro apmērā, taču zaudējumus samazināt palīdzējusi gada trešajā ceturksnī gūtā peļņa aptuveni miljona eiro apmērā.

Ierosina mainīt pārbaudes darbu organizēšanu skolās

Iesniegta iniciatīva par to, lai valsts un skolas pārbaudes darbi tiktu organizēti ar minimālu vienas dienas pārtraukumu starp diviem darbiem. Iniciatīvas autors uzskata, ka, ieviešot šādu likumu, tiks uzlaboti pārbaudes darbu rezultāti un samazināsies skolēnu slodze.

Latvija nodod pieredzi Uzbekistānai valsts civildienesta reformu jautājumos

Uzbekistāna ir viena no Latvijas prioritārajām valstīm attīstības sadarbības politikā. Ņemot vērā Uzbekistānā uzsāktās vērienīgās valsts pārvaldes reformas, Latvija ir gatava turpināt sniegt atbalstu un dalīties ar savu uzkrāto pieredzi, apliecina Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Igors Apokins.

Igaunijā būvniecības izmaksu kāpumu visvairāk ietekmē darbaspēka izmaksas

Pērn Igaunijā sadārdzinājušies celtniecības darbi, jo būvniecības izmaksu indekss valstī, salīdzinot ar 2016.gada vidējo līmeni, audzis par 1,5%.