bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 23.04.2018 | Vārda dienas: Jurģis, Juris, Georgs
LatviaLatvija

Vai vācietis Girmess ir patiesais airBaltic investors?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Premjerministre Laimdota Straujuma trešdien atbrīvojusi no darba satiksmes ministru Anriju Matīsu par to, ka viņš līdz valdības dienas kārtībai nogādājis aviokompānijas airBaltic vadītāja Martina Gausa atrastu investoru Ralfu Girmesu un ka neesot ļāvis laicīgi rīkoties savādāk. Girmess nav plaši pazīstams lidošanas biznesā. Plašāk pazīstama ir kompānija, kuras labā viņš strādājis – Krievijas Sukhoi lidmašīnu rūpnīcas meitas firma Ilyushin Aviation.

Šai kompānijai ir pieejama milzīga Sukhoi lidaparātu flote. Jautājums – vai nacionālajā aviokompānijā airBaltic naudu plāno investēt Vācijas pilsonis Girmess vai tomēr viņš ir tikai Eiropas prasībām atbilstoša izkārtne, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Aviācijas kompānija Sukhoi apgādā Krievijas armiju ar iznīcinātājiem. Tā lepojas, ka lidmašīnas SU 33 un SU 35 ir Krievijas kara aviācijas pamats un cienījamākā Krievijas eksportprece. Divtūkstošo gadu sākumā Krievijas valsts ieguldīja Sukhoi kara lidmašīnu rūpnīcā četrus miljardus dolāru, lai tur izgatavotu jaunu civilo lidaparātu. Saviem spēkiem Krievija nevarēja saražot pasažieru lidmašīnu, kas atbilstu Eiropas prasībām. Tādēļ daudzas detaļas, arī motorus iepirka no ražotājiem Eiropā un 2008.gadā sāka ražot Sukhoi Superjet 100. Valsts to uzdeva iepirkt Aeroflot un citām Krievijas kompānijām, kā arī uz izdevīgiem noteikumiem pārdeva Meksikas aviolīnijām un dažām Āzijas valstīm.

Pirmais lielais mēģinājums nonākt Eiropas tirgū bija 2009.gadā. Tad nodomu protokolu par 30 Superjet iegādi miljarda dolāru vērtībā parakstīja Ungārijas aviokompānijas Malev prezidents Martins Gauss. Gatavību finansēt šo darījumu izteica Krievijas valstij piederošā Vņešekonombank, lidsabiedrības Malev 49% īpašniece.

«Tā ir taisnība, ka es esmu bijis Malev vadītājs. Ir arī taisnība, ka Malev laikā es parakstīju nodomu protokolu par 30 SuperJetu piegādi pirms šīs lidmašīnas tika pat saražotas. Tas nekad nav bijis nekas vairāk kā nodomu protokols. Mēs nekad neturpinājām diskusiju laikā, kad es vadīju Malev. Tas bija biznesa lēmums, kas tika pieņemts pirms pāris gadiem citā valstī, pie citiem apstākļiem un tam nav nekāda sakara ar lēmumiem, kurus mēs te nākotnē varētu tikt pieņemt šeit,» norāda airBaltic valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Tomēr darījums nesanāca – kompānija Malev bankrotēja. Gauss pārgāja strādāt uz Latvijas lidsabiedrību airBaltic, bet Sukhoi ražotājs – meklēt jaunas iespējas, kā iespiesties Eiropas tirgū.

Ar to līdz šim nav veicies. Britu raidsabiedrība BBC ziņo, ka 2015.gads Superjet projektam ir bijis sliktākais. Sašaurinājies tirgus. Tikko Krievijā beigusi pastāvēt milzīga privāta aviokompānija Transaero. 2014.gadā Sukhoi saražoja 37 lidmašīnas, šogad plāno 21. Lai darbība būtu rentabla, gadā jāsaražo vismaz 60.

Krievijas valsts ir iesaistījuisis Sukhoi Superjet projekta glābšanā. Augustā Piemaskavā notika aviācijas izstāde MAKS 2015. Tur Sukhoi prezidents paziņoja par jauniem pasūtījumiem no valsts. Pretī solīja sekot Vladimira Putina izsludinātajai importa aizvietošanas programmai, lai tiktu vaļā no dārgajām rietumu detaļām.

Sukhoi kompānijai ir meitasuzņēmums Ilyushin Finance. Kā ziņo aģentūra ITAR TASS, tās pašas aviācijas izstādes laikā Ilyushin Finance vadītājs Aleksadrs Rubcovs parakstīja vienošanos ar Vņešekonombank prezidenta vietnieku, Krievijas ārējā izlūkdienesta vadītāja Mihaila Fradkova dēlu Pjotru Fradkovu par finansēšanu Eiropas tirgus iekarošanai.

Vņešekonombank un Ilyushin Finance vienošanās paredz finansēt kādu darījumu ar Eiropas aviokompāniju, kurai esot nepieciešami pieci lidaparāti. Par kuru kompāniju ir runa, bija jāuzzina septembrī. Tomēr darījuma detaļas nav publiskotas joprojām.

Raidījumam tapis zināms, ka Ilyushin Finance varētu piegādāt Sukhoi lidmašīnas airBaltic, iespējams, izmantojot Girmesu kā starpnieku. Lidsabiedrības nākamā gada budžetā paredzēts, ka Rīgas lidostā lidaparāti būs jau no februāra. Tad ar Sukhoi plānoti 30 lidojumi, martā 300, bet aprīlī airBaltic jau veikšot 600 lidojumus ar Krievijas lidaparātiem.

«Mēs vēl neesam pieņēmuši lēmumu par saviem nākamajiem pasūtījumiem. Mums ir pasūtījums par 13 lidmašīnām. Mūsu biznesa plāns prasa vairāk lidmašīnu. 20 lidmašīnas līdz 2021.gadam. Mēs uzlūkojam iespējas, tagad mums ir pozitīva bilance un mēs to varam darīt,» teic Gauss.

Vņešekonombank, Krievijas Aviobūvniecības korporācija un Ilyushin Finance systems ir Eiropas sankciju sarakstā. Banka finansē militāri rūpniecisko kompleksu, Sukhoi ražotājs izgatavo iznīcinātājus. Kā Eiropas dalībvalstij Latvijai ir aizliegts ar šiem uzņēmumiem slēgt darījumus. Taču uz Vācijas pilsoni Ralfu Dīteru Montāgu Girmesu šādi ierobežojumi neattiecas. Premjerministre Laimdota Straujuma saprot, ka, iespējams, valdība īstenībā otrdien aizņēmusies naudu no Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa un tam uzticējusi 20% airBaltic akciju, vēsta raidījums.

Vienoties ar investoru Girmesu valdību steidzinājis airBaltic vadītājs Gauss. Bez papildus naudas nebūšot iespējams attīstīt aviokompāniju. Brīdis, kad Krievijas izstādē Vņešekonombank slēdza vienošanos par finansējumu ar Ilyushin Finance, sakrīt ar laiku, kad Rīgā valdības konsultants Prudentia nāca klajā ar paziņojumu, ka airBaltic ir atrasts investors un ka Anrijam Matīsam vajadzētu viņu akceptēt. Kā atceras ministrs, Prudentia mudinājusi vienošanos ar Girmesu apstiprināt 2.septembra valdības sēdē, lai septembra beigās jau vienotos par Sukhoi SuperJet iepirkšanu un piegādi Rīgai.

Gauss ir sašutis par Latvijas preses radīto ažiotāžu ap Girmesu. Prese cenšoties piešūt krievu spiegu birku cilvēkam, kas dzīvo vācu mietpilsoņa dzīvo pie Leipcigas un mīl zirgus. Ar Girmesu iepazinies šā gada Parīzes aviošovā, tad arī darījums esot sācies, visu lietu nodevis konsultatiem Prudentia. To, vai ar Girmesu viņus kopā nav savedis Ilyushin Finance vadītājs, Aleksandrs Rubcovs, Gauss neatklāj, tomēr Rubcovu pazīstot labi.

airBaltic vadītājs Gauss jau pasteidzies apliecināt gatavību jauno investoru redzēt Latvijas nacionālās lidsabiedrības valdē un licis savam preses sekretāram uzņemties arī Girmesa sabiedrisko attiecību vajadzību apkalpošanu.

Ref: 102.000.102.11110


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Valdība piesaka nodokļu un pensiju sistēmas reformas

Lietuvas valdība aizvadītajā nedēļā nākusi klajā ar ieceri veikt būtiskas reformas nodokļu un pensiju sistēmā.

BNN nedēļas apkopojums: Kučinskim nav risinājuma. Dzimstības līmenis krītas. Neatliekamās palīdzības nepārtrauktība

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Kritums; Izaugsme; Kustība; Vērtējums.

Indijā upes krastā atrasts sakropļots pazudušās Latvijas pilsones līķis

Indijā upes krastā atrasts pirms vairāk nekā mēneša pazudušās Latvijas pilsones Līgas Skromanes līķis, vēsta tīmekļa izdevums India Today.

VL-TB/LNNK Saeimas sēdē plāno atbalstīt aizliegumu «ofšoriem» piedalīties publiskajos iepirkumos

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas sēdē tomēr atbalstīs priekšlikumu, kas paredz aizliegumu publiskajos iepirkumos piedalīties «ofšoriem», vēsta VL-TB/LNNK.

EM: Ražotāju cenas ietekmēs izejvielu cenu dinamika

Apstrādes rūpniecības ražotāju cenas šogad pieaugs līdzīgi kā 2017.gadā. Ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmēs eksportētās produkcijas ražotāju cenu svārstības, ko pamatā nosaka pasaules izejvielu cenu dinamika, prognozē Ekonomikas ministrija.

Lidostā Rīga ražīgākais marts tās darbības vēsturē

Lidostā Rīga trīs mēnešos apkalpoti jau 1 352 776 pasažieri – par 19,4% vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. Martā lidostā apkalpoti vairāk nekā pusmiljons pasažieru, kas ir lielākais gada trešajā mēnesī apkalpoto pasažieru skaits lidostas vēsturē. Pasažieru skaits martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, pieaudzis par 20,4%, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem šā gada pirmajā ceturksnī.

Lietā par Depo būvniecību Jelgavā zemes īpašnieks prasa noraidīt visu tiesas sastāvu

SIA Auras centrs, kas uz sev piederoša zemesgabala Jelgavā vēlas izbūvēt lielveikalu Depo, Administratīvajā rajona tiesā iesniegusi noraidījumu visam tiesas sastāvam, jo šaubās par tā objektivitāti, izskatot jelgavnieku pieteikumus ar lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumus, ar kuriem atstāta spēkā lielveikala Depo būvēšanai izsniegtā būvatļauja.

Latvijas karavīri piedalīsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācībās

No 21.aprīļa līdz 3.maijam, Lielbritānijā, Solsberī poligonā norisināsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācības, kurās Latvijas bruņotos spēkus pārstāvēs aptuveni 80 Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīru.

Gapoņenko tiek apcietināts par iespējamām pret Latviju vērstām darbībām

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien nolēma piemērot drošības līdzekli apcietinājumu nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongres vadītajam Aleksandram Gapoņenko.

SPRK: Gaso juridiskā nodalīšana no Latvijas Gāzes atbilst likuma prasībām

Izvērtējot sadales sistēmas operatora iesniegtos dokumentus atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikumiem un papildu informāciju, SPRK ir atzinusi, ka AS Gaso veiktie pasākumi AS Latvijas Gāze reorganizācijas procesā neatkarības prasību nodrošināšanai ir pietiekami, vēsta SPRK pārstāvji.

No 2.maija būs izmaiņas 34. un 48. autobusa kustības sarakstā

No 2.maija pasažieru ērtībām 34. un 48. autobusa maršrutam tiks mainīts kustības saraksts darba dienām, informē Rīgas satiksme.

Nolemts atteikties ieviest normu, kas apgrūtinātu «ģimenes bankrotu» veikšanu

Skatot piedāvātos grozījumus Maksātnespējas likumā, nolemts atteikties no sākotnēji plānotās normas, kas būtu apgrūtinājusi tā dēvēto «ģimenes bankrotu» veikšanu.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā pieaudzis par 3,5%

Šī gada martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,5%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,2%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,9%, vēsta CSP dati.

Tiesā nonāk krimināllieta par maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām

Latvijas prokuratūra tiesai nodevusi krimināllietu par divu maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām, tai skaitā izspiešanu, kukuļa pieprasīšanu un pienākumu nepildīšanu.

Pašvaldība: Pēc tikšanās vasarā British Steel atteicās pirkt KVV Liepājas metalurgu

Pēc tikšanās pagājušā gada augusta beigās Lielbritānijas uzņēmums British Steel, kas pašlaik izrāda interesi par Liepājas metālapstrādes uzņēmumu, atteicās pirkt maksātnespējīgo AS KVV Liepājas metalurgs. Tā apgalvo domes priekšsēdētāja padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Rjabcevs.

Lielākie valsts amatpersonu ienākumi Spurei un Čakšai, lielākā alga – Rimšēvičam

Īpašumu pārdošanas dēļ lielākos ienākumus starp valsts amatpersonām 2017.gadā ir guvusi Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure un veselības ministre Anda Čakša, bet lielāko algu joprojām ir saņēmis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, liecina apkopotie Valsts ieņēmumu dienestā iesniegto valsts amatpersonu deklarāciju dati.

Pašvaldības policisti no Hapaka grāvja izceļ 25 metrus garu nelegālu zvejas tīklu

Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes darbinieki, veicot rūpnieciskās zvejas noteikumu ievērošanas kontroli, Hapaka grāvī atrada un izcēla nemarķētu zvejas rīku.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā – 1,255 miljardi eiro

Latvijā šogad aprīļa sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,255 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Spānijā teroraktu upuri nepieņem basku separātistu ETA atvainošanos

Spānijā iedzīvotāji, kuri savulaik cietuši basku separātistu organizācijas ETA sarīkotos vardarbīgos uzbrukumos, ir noraidījuši atvainošanos, ko organizācija paudusi šonedēļ attiecībā tiem upuriem, kurus tā negribot nonāvējusi vai ievainojusi.

Noslēdzies astoņus gadus ilgušais Latvijas-Krievijas robežas demarkācijas process

Stājas spēkā Latvijas-Krievijas valsts robežas demarkācijas dokumenti. Līdz ar to 2018.gada 21.aprīlī ir noslēdzies abu valstu kopējā robežposma demarkācijas process, kas ilga astoņus gadus. Demarkācijas procesa gaitā tika veikta 283,6 km garās robežlīnijas iezīmēšana dabā.

Ģenerālprokurors vēršas Satversmes tiesā par OIK regulējuma neatbilstību Satversmei

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers iesniedzis Satversmes tiesai pieteikumu par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes regulējuma neatbilstību Satversmei.

Veģetāro desiņu Francijā aizliegs saukt par «desiņu»

Francijā iecerēts aizliegt no dārzeņiem gatavotus pārtikas produktus pārdot ar nosaukumiem, kas attiecas uz gaļas izstrādājumiem, tā vēršoties pret tādiem apzīmējumiem kā, piemēram, «sojas steiks» un «veģetārā desiņa».

Vienotība varētu kļūt par Jauno Vienotību, bet par premjera kandidātu Kariņš

Līdzšinējā partija Vienotība Saeimas vēlēšanās varētu startēt ar jaunu nosaukumu - Jaunā Vienotība, bet par Ministru prezidenta amata kandidātu izvirzīs eiroparlamentārieti Krišjāni Kariņu. Tā vēsta LTV raidījums Panorāma.

Atklās pirmo vēstures grāmatu vācu valodā par Latvijas simtgadi

Berlīnē Latvijas vēstniecība Vācijā pirmdien, 23.aprīlī, notiks Latvijas valsts simtgadei veltītās vēstures grāmatas Lettland 1918-2018. Ein Jahrhundert Staatlicheit atklāšana, kurai sekos augsta līmeņa politiska diskusija par Latvijas, Vācijas un Eiropas nākotni.

Pieaug pārkāpumu intensitāte uz Latvijas valsts robežas

Aprīlī aizturētas divas valsts robežu nelikumīgi šķērsojušas Vjetnamas pilsoņu grupas un konstatēti vairāki cigarešu nelikumīgas pārvietošanas gadījumi, vēsta Latvijas Valsts robežsardze.