bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 19.01.2018 | Vārda dienas: Alnis, Andulis
LatviaLatvija

Vaidere: Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija, norāda Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (V).

Panākto vienošanos par pirmajā sarunu kārtā ietvertajiem jautājumiem deputāte vērtēja pozitīvi, neskatoties uz to, ka sarunu sākums šķitis bezcerīgs. «Likās, ka ne par ko neizdosies vienoties. Arī izstāšanās summas Eiropas Savienība (ES) nosauca augstas un briti nosauca daudz mazākas,» teic Vaidere, piebilstot, ka panāktā vienošanās par Lielbritānijas izstāšanās rēķina summu ir ļoti labs kompromiss, kas ietver to, ko britiem ir jāmaksā.

«Tāpat labi, ka panākta vienošanās par Ziemeļīrijas robežu ar Īriju. Labi ir arī tas, ka Lielbritānija turpinās piedalīties pašreizējā daudzgadu finanšu shēmā līdz tās beigām, savas saistības maksājot un arī iemaksājot citos fondos atbilstoši savām saistībām. Lielbritānija turpinās maksāt arī 2019. un 2020.gada ES budžetos, tā it kā turpinātu būt ES dalībvalsts, un tas ir pozitīvi no budžeta viedokļa,» skaidro Vaidere, uzsverot, ka panāktā vienošanās Lielbritānijā dzīvojošajiem ES pilsoņiem paredz tādu pašu dzīvi kā līdz šim.

Eiroparlamentāriete pauda pārliecību, ES konsekvence un uzstājība nesusi augļus, proti, vairāk sarunu pirmajā kārtā piekāpusies britu puse, un tā uzskatot arī daudzi eksperti. Viņa vērsa uzmanību, ka ES zaudējumi no Lielbritānijas izstāšanās būs un tie nebūs tikai materiāli, bet būs izjūtami arī nemateriālā izteiksmē. Piemēram, Lielbritānijai ir plašas zināšanas, ārpolitiskā pieredze un diplomātiskie sakari, tādēļ, ja turpmāk ES nebūs šādas ļoti spēcīgas valsts, tad kādas cits lielvalsts acīs ES kļūs mazāk ietekmīga gan militāri, gan diplomātiski.

«Protams Breksit atsaucas uz ES ekonomiku kopumā, jo bezšķēršļu kapitāla un darbaspēka pārvietošanās ļoti daudz ko deva. Mīnuss arī ir tas, ka ES iestāžu – Eiropas Zāļu aģentūras un Eiropas Banku iestādes pārcelšana būs dārgs process, kas galu galā jāfinansē britiem. Joprojām domāju – ja būtu atkārtots balsojums par izstāšanos, diez vai Lielbritānija būtu balsojusi «par», jo šī procesa laikā neredzu optimismu britu vidū,» skaidro Vaidere.

Pēc viņas domām, sarunu otrā kārta noteikti būs sarežģītāka, jo būs jāpanāk vienošanās par daudzām konkrētam lietām. «Velns slēpjas detaļās un tagad par šīm detaļām būs jāsāk runāt,» teic Budžeta komitejas locekle, piebilstot, ka diskusija par detaļām var izraisīt lielas domstarpības un strīdus. Viņa uzskata, ka turpmākajā sarunu procesā jānodrošina, lai Latvijas pilsoņi baudītu tās tiesības, kas tiem līdz šim bijušas, piemēram, ja viņi ir nopelnījuši pensiju kapitālu, lai viņi to arī varētu saņemt un nebūtu zaudētāji. Tāpat svarīgas būs sarunas par sadarbību ekonomikā, kurās jāpanāk, lai nebūtu barjeras ne eksportam, ne importam.

Savukārt EP deputāts Artis Pabriks (V) atzina, ka pirms mēneša sācis satraukties par progresu Breksit sarunās, jo viņam šķitis, ka sarunu process virzās uz tā sauktā “cietā Breksita” pusi, tomēr panāktā vienošanās par pirmo sarunu kārtu vērtējam pozitīvi, neskatoties uz to, ka vēl ir pietiekami daudz neskaidru jautājumu par robežas jautājumu un tirdzniecības politiku. «Process par pirmās kārtas vienošanos savā ziņā man atgādina par debates par ES budžetu, kur tas tiek vilkts un pēdējā brīdī tomēr tiek atrasti spēki procesu pabeigt,» piebilda deputāts.

«Domāju, ka mūsu pilsoņi var justies plus mīnus droši, jo ES pilsoņu jautājums ir lieta, kurai ES sarunvedējs Mišels Barnjē pieiet stingri un ES līmenī ir pietiekami izreklamēta stingrā iestāja par ES pilsoņu tiesībām. Arī ar panākto vienošanos par izstāšanās rēķinu ES budžeta robs, domāju, ir pietiekami stingri aizlāpīts. Uzskatu, ka Lielbritānija šobrīd atrodas vājākās pozīcijās šajās sarunās, jo, kamēr ES dalībvalstis būs plus mīnus vienotas, Lielbritānijai ir ļoti mazas izredzes, ka tā spēs kādos jautājumos piespiest ES. Tomēr vēl ir grūti pateikt, kā viss izstāšanās process beigsies,» teica eiroparlamentārietis.

Viņaprāt, sarunu otrā kārta noteikti būs grūtāka. Svarīgs apspriežamais jautājums būs tirdzniecības politika kopumā, proti, kāda veida tirdzniecības līgumu ES slēgs ar Lielbritāniju – vai līgums būs līdzīgs tam, kāds ES ir ar Kanādu, Norvēģiju, vai arī citādāks. Tāpat svarīgas diskusijas būs par kopējo tirgu un muitu un to, kas notiks ar Ziemeļīrijas robežu.

«Tas, ko Lielbritānijas premjere Terēza Meja piedāvā attiecībā uz robežas jautājumu, man īsti nav saprotams, proti, kā tas iet kopā, kad ir caurspīdīga robeža ar Īriju, bet no otras puses nav robežas starp Ziemeļīriju un Lielbritāniju. Tas tieši ietekmes tirdzniecības jautājumu un Latvijas eksportu,» teica Pabriks, norādot, ka EP kopumā ir nogaidoša pozīcija par to, kā veiksies otrajā sarunu kārtā, un liberālie spēki un Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas priekšsēdētājs Gajs Ferhofštads jau «trin dunčus» par otro sarunu kārtu.

Jau ziņots, ka ES līderi piektdien apstiprinājuši Breksita sarunu otrās fāzes uzsākšanu, kurā būs jāvienojas par bloka un Lielbritānijas nākotnes attiecībām, paziņojis Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.

ES līderi nolēma, ka Lielbritānija ir panākusi «pietiekamu progresu» attiecībā uz trim svarīgiem attiecību aspektiem, kas iepriekš tika noteikti kā nosacījums tam, lai Breksita sarunās varētu pāriet pie nākotnes attiecībām ES un Apvienotās Karalistes starpā.

Pagājušajā piektdienā tika panākta vienošanās visos trijos svarīgākajos izstāšanās jautājumos: par šobrīd Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām, par tā dēvēto izstāšanās rēķinu un par Ziemeļīrijas robežu ar Īriju.

Ref:224.000.103.3134


Pievienot komentāru

Simtgadē gaļu drīkstēs – Lietuvas katoļu baznīca atbrīvo no Lielā gavēņa simtgades dienā

16.februārī Lietuvā atzīmēs 100.gadadienu kopš mūsdienu Lietuvas izveides un šī diena iekrīt Lielā gavēņa laikā. Sakritība likusi sapulcēties Lietuvas katoļu baznīcas vadībai, kura pirmoreiz savā vēsturē pieņēmusi lēmumu šajā dienā atbrīvot katoļticīgos no gavēšanas.

Maršruts nedēļas nogalei: Barikāžu atceres pasākumi un Līgatnē dzīvnieku vērošanas pārgājiens

Šajā nedēļas nogalē sestdien, 20.janvārī, visā Latvijā norisināsies 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres dienai veltīti pasākumi. Savukārt svētdien, 21.janvārī, uzsākt jauns projekts un būs iespēja izzināt interesantu ekskursiji Rīgas Ebreju kopienas namā.

Pēc frakcijas izjukšanas no divām Saeimas komisijām atsauc NSL deputātus

Saeima ceturtdien nolēma atsaukt Gunāru Kūtri un Aivaru Meiju no parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas.

Ukraina Latviju un Igauniju iekļāvusi nodokļu patvēruma valstu sarakstā

Ukraina iekļāvusi Latviju un Igauniju savā nodokļu patvēruma valstu sarakstā, šim lēmumam spēkā stājoties 2018.gada sākumā, vēsta laikraksts Eesti Paevaleht.

Latvijas riska kapitāla investoru pērnā gada ieguldījumu vērtība - 26 miljoni eiro

Latvijas riska kapitāla fondi 2017.gadā veikuši investīcijas 26 miljonu eiro vērtībā. Kopumā pērn veiktas 17 jaunas investīcijas, no kurām 14 jeb 82% veiktas jaunuzņēmumos, bet trīs - jau stabilos uzņēmumos, liecina Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas apkopotā informācija.

Kaljulaidu kritizē par atzīta, bet nesavaldīga režisora iesaistīšanu prezidentes simtgades pieņemšanā

Igaunijas simtajos valsts svētkos centrāls notikums būs prezidentes pieņemšana Tartu, saistībā ar kuru sabiedrībā uzvirmojušas viedokļu atšķirības, jo atklātā vēstulē oponēts rīkotāju izvēlei pasākuma māksliniecisko daļu uzticēt teātra «NO99» režisoram, kurš ir savulaik fiziski uzbrucis savai kolēģei.

Par 2 miljoniem pieaudzis finansējums studiju vietām augstskolām un koledžām

Par diviem miljoniem eiro pieaudzis pieejamais finansējums valsts finansētajām studiju vietām Izglītības un zinātnes ministrijas augstskolām un koledžām. Vienas studiju vietas bāzes izmaksas ir palielinājušās no 1393,11 eiro 2017.gadā līdz 1458,51 eiro 2018.gadā.

Kaimiņa sods nebijis precedents Latvijas vēsturē; «Esmu pārliecināts - man liegs dalību «oligarhu lietas» galaziņojuma nolasīšanā»

«Cilvēks var gulēt Saeimā, cilvēks kā Saeimas deputāts var rupjiem vārdiem rakstīt sociālos tīklos un interneta portālos un pazemot jebkuru Latvijas iedzīvotāju, cilvēks var personīgu interešu vadīts lūgt valsts pielaidi, kad tiek izskatīts kāds konkrēts likumprojekts, taču, acīmredzot, cilvēks nevar, izsakot viedokli, apšaubīt dažu labu kolēģu psihi,» tā komentējot Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas lēmumu sodīt deputātu Artusu Kaimiņu ar liegumu apmeklēt vienu Saeimas plenārsēdi, sacījis pats Kaimiņš.

Latvijā mājokļu cenu kāpums trešajā ceturksnī bijis straujāks nekā ES vidēji

Eiropas Savienības dalībvalstu vidū Latvijā pērnā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada mājokļu cenas pieaugušas par 9,5%, kas ir krietni straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina ES statistikas biroja Eurostat ceturtdien, 18.janvārī, publiskotie dati par 27 bloka dalībvalstīm.

Ādažu bāzē atklās jaunas kazarmas būvniecību

Piektdien, 19.janvārī, plkst. 13.00 aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš piedalīsies piemiņas kapsulas iemūrēšanas ceremonijā Ādažu bāzē, atklājot daudzfunkcionālas kazarmas būvniecību. 

Sakritība? Ar Saskaņas un ZZS balsīm Sudraba paliek «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijā

Saeimas deputātu vairākums ceturtdien, 18.janvārī,  neatbalstīja ierosinājumu atsaukt Ingunu Sudrabu no «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas.

Pārrobežu bērnu nolaupīšanu skaits ES liek uzlabot strīdu risināšanas noteikumus

Ceturtdien, 18.janvārī, lemjot par izmaiņām Eiropas Savienības noteikumos par starptautisku šķiršanās strīdu risinājumu, Eiropas Parlamenta deputāti galveno uzmanību pievērsa bērnu interešu aizstāvībai, BNN vēsta Parlamentā. 

Nabadzības riskam Latvijā pakļauti 22,1% iedzīvotāju

2016.gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 425 tūkstoši jeb 22,1% iedzīvotāju - par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā 2015.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes 2017.gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Šo iedzīvotāju ekvivalentie ienākumi bija mazāki par 330 eiro mēnesī.

Aptauja: Latvijas iedzīvotāji internetā visbiežāk iegādājas modes preces

Latvijas iedzīvotāji internetā visbiežāk pērk preces skaistumkopšanai un veselībai, kā arī modes preces, liecina DPD sadarbībā ar Kantar TNS veiktā ikgadējā aptauja par eiropiešu tiešsaistes iepirkšanās paradumiem. Vienlaikus 86% Latvijas e-pircēju ir veikuši pirkumus ārzemju interneta vietnēs, un tas ir augstākais rādītājs Eiropā.

Helmanis: Teju 17 milj. lielie Ogres pašvaldības kredīti saistīti ar ES projektiem

Teju 17 miljonu lielās kredītsaistības, ko Ogres novada pašvaldības plāno uzņemties 2018.gadā, saistītas ar Eiropas Savienības projektu īstenošanu, un pašvaldība ar laiku šo naudu saņems atpakaļ, teic Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis.

LLKA: Piena tirgu Latvijā var sakārtot, apvienojoties eksportam

Pēdējās dienās Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija saņēmusi gan atbalstu, gan nopēlumu par publiski uzsākto diskusiju attiecībā uz straujajām piena iepirkuma cenu izmaiņām, kas skārušas lielāko daļu piena kooperatīvu. Tas veicinājis piena kooperatīvu saliedēšanos ar mērķi sakārtot piena tirgu, ņemot piemēru no graudaudzētāju kooperatīviem, kas šo darbu paveica pirms 15 gadiem, vēsta asociācijas pārstāvji.

Pašvaldība palielinās līdzfinansējumu privātajiem bērnudārziem

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja ceturtdien, 18.janvārī, akceptēja izmaiņas Rīgas domes saistošajos noteikumos par pirmsskolas izglītības nodrošināšanu, kas paredz palielināt līdz 231 eiro līdzfinansējumu par bērniem no pusotra gada līdz četru gadu vecumam, vēsta domē.

Turpmāk jānodrošina sniega un ledus notīrīšana no jumtiem un trotuāriem

Sākoties intensīvai snigšanai, saskaņā ar normatīvajiem aktiem namu īpašniekiem vai to apsaimniekotājiem ir jānodrošina sniega un ledus notīrīšana no jumtiem un trotuāriem. Pretējā gadījumā ir iespējami sodi, bet, ja ir cietušie kājāmgājēji - pat tiesvedībam, atgādina Rīgas pašvaldības policija.

Igaunijas Banka vēlas no apgrozības pamazām izņemt 1 un 2 centu monētas

Igaunijas Banka ierosinājusi, ka valsts naudas sistēma varētu sekot citu eirozonas dalībvalstu piemēram un ierobežot viena un divu eiro centu apgrozību, lai ar laiku tās pilnībā izņemtu no apgrozības.

Forevers paziņo, ka izstājas no Pārtikas uzņēmumu federācijas

Pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmums Forevers ir nolēmis izstāties no Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas, līgumu pārtraucot šī gada janvārī.

Saglabās pilnvaru termiņu ierobežojumu tiesu priekšsēdētājiem

Saeima ceturtdien, 18.janvārī, pieņēma grozījumus likumā Par tiesu varu, saglabājot ierobežojumus tiesas priekšsēdētājam ieņemt šo amatu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas.

Katalonijas parlamentam atsākot darbu, priekšsēdētāja amatā – neatkarības atbalstītājs

Katalonijas reģionālais parlaments pirmajā sēdē pēc tā iepriekšējā sasaukuma atlaišanas un ārkārtas vēlēšanām par priekšsēdētāju ievēlējis separātiski noskaņotu politiķi, kas liecina, ka turpināsies reģiona centieni atdalīties no Spānijas.

VIDEO: Steigā, ar gramatiskām kļūdām parlamentārās izmeklēšanas komisija apstiprina «oligarhu lietas» galaziņojumu

Neskatoties uz iebildumiem, gramatiskām kļūdām, pārmetumiem par paviršu darbu, kā arī Ingunas Sudrabas iespējamo neatbilstību amatam, tā kā izjukusi viņas pārstāvētās partijas No Sirds Latvijai frakcija, komisijai pārceļot sēdi no pulksten 11.00 uz 8.30 un steigā balsojot, apstiprināts «oligarhu lietas» galaziņojums.

Cert.lv: Uzbrukumi e-veselības sistēmai un aģentūrai LETA varētu būt rīkoti pēc pasūtījuma

Uzbrukumi e-veselības sistēmai un aģentūrai LETA varētu būt rīkoti pēc pasūtījuma, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma norāda informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas Cert.lv vadītājas vietnieks Varis Teivāns.

Nacionālie bruņotie spēki saņēmuši jaunas taktiskās radiostacijas Harris

2017.gadā Latvija saņēmusi Amerikas Savienoto Valstu korporācijas Harris ražotās militāri taktiskās radiostacijas vairāk nekā 10,5 miljonu ASV dolāru vērtībā. Apjomīgā jauno radiostaciju piegāde stiprinās Nacionālo bruņoto spēku komandvadības spēju un ļaus turpināt attīstīt ilgtspējīgu un ar citām NATO dalībvalstīm savietojamu sakaru sistēmu, vēsta Aizsardzības ministrijā.