bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 27.04.2018 | Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne
LatviaLatvija

Vaidere: Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija, norāda Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Inese Vaidere (V).

Panākto vienošanos par pirmajā sarunu kārtā ietvertajiem jautājumiem deputāte vērtēja pozitīvi, neskatoties uz to, ka sarunu sākums šķitis bezcerīgs. «Likās, ka ne par ko neizdosies vienoties. Arī izstāšanās summas Eiropas Savienība (ES) nosauca augstas un briti nosauca daudz mazākas,» teic Vaidere, piebilstot, ka panāktā vienošanās par Lielbritānijas izstāšanās rēķina summu ir ļoti labs kompromiss, kas ietver to, ko britiem ir jāmaksā.

«Tāpat labi, ka panākta vienošanās par Ziemeļīrijas robežu ar Īriju. Labi ir arī tas, ka Lielbritānija turpinās piedalīties pašreizējā daudzgadu finanšu shēmā līdz tās beigām, savas saistības maksājot un arī iemaksājot citos fondos atbilstoši savām saistībām. Lielbritānija turpinās maksāt arī 2019. un 2020.gada ES budžetos, tā it kā turpinātu būt ES dalībvalsts, un tas ir pozitīvi no budžeta viedokļa,» skaidro Vaidere, uzsverot, ka panāktā vienošanās Lielbritānijā dzīvojošajiem ES pilsoņiem paredz tādu pašu dzīvi kā līdz šim.

Eiroparlamentāriete pauda pārliecību, ES konsekvence un uzstājība nesusi augļus, proti, vairāk sarunu pirmajā kārtā piekāpusies britu puse, un tā uzskatot arī daudzi eksperti. Viņa vērsa uzmanību, ka ES zaudējumi no Lielbritānijas izstāšanās būs un tie nebūs tikai materiāli, bet būs izjūtami arī nemateriālā izteiksmē. Piemēram, Lielbritānijai ir plašas zināšanas, ārpolitiskā pieredze un diplomātiskie sakari, tādēļ, ja turpmāk ES nebūs šādas ļoti spēcīgas valsts, tad kādas cits lielvalsts acīs ES kļūs mazāk ietekmīga gan militāri, gan diplomātiski.

«Protams Breksit atsaucas uz ES ekonomiku kopumā, jo bezšķēršļu kapitāla un darbaspēka pārvietošanās ļoti daudz ko deva. Mīnuss arī ir tas, ka ES iestāžu – Eiropas Zāļu aģentūras un Eiropas Banku iestādes pārcelšana būs dārgs process, kas galu galā jāfinansē britiem. Joprojām domāju – ja būtu atkārtots balsojums par izstāšanos, diez vai Lielbritānija būtu balsojusi «par», jo šī procesa laikā neredzu optimismu britu vidū,» skaidro Vaidere.

Pēc viņas domām, sarunu otrā kārta noteikti būs sarežģītāka, jo būs jāpanāk vienošanās par daudzām konkrētam lietām. «Velns slēpjas detaļās un tagad par šīm detaļām būs jāsāk runāt,» teic Budžeta komitejas locekle, piebilstot, ka diskusija par detaļām var izraisīt lielas domstarpības un strīdus. Viņa uzskata, ka turpmākajā sarunu procesā jānodrošina, lai Latvijas pilsoņi baudītu tās tiesības, kas tiem līdz šim bijušas, piemēram, ja viņi ir nopelnījuši pensiju kapitālu, lai viņi to arī varētu saņemt un nebūtu zaudētāji. Tāpat svarīgas būs sarunas par sadarbību ekonomikā, kurās jāpanāk, lai nebūtu barjeras ne eksportam, ne importam.

Savukārt EP deputāts Artis Pabriks (V) atzina, ka pirms mēneša sācis satraukties par progresu Breksit sarunās, jo viņam šķitis, ka sarunu process virzās uz tā sauktā “cietā Breksita” pusi, tomēr panāktā vienošanās par pirmo sarunu kārtu vērtējam pozitīvi, neskatoties uz to, ka vēl ir pietiekami daudz neskaidru jautājumu par robežas jautājumu un tirdzniecības politiku. «Process par pirmās kārtas vienošanos savā ziņā man atgādina par debates par ES budžetu, kur tas tiek vilkts un pēdējā brīdī tomēr tiek atrasti spēki procesu pabeigt,» piebilda deputāts.

«Domāju, ka mūsu pilsoņi var justies plus mīnus droši, jo ES pilsoņu jautājums ir lieta, kurai ES sarunvedējs Mišels Barnjē pieiet stingri un ES līmenī ir pietiekami izreklamēta stingrā iestāja par ES pilsoņu tiesībām. Arī ar panākto vienošanos par izstāšanās rēķinu ES budžeta robs, domāju, ir pietiekami stingri aizlāpīts. Uzskatu, ka Lielbritānija šobrīd atrodas vājākās pozīcijās šajās sarunās, jo, kamēr ES dalībvalstis būs plus mīnus vienotas, Lielbritānijai ir ļoti mazas izredzes, ka tā spēs kādos jautājumos piespiest ES. Tomēr vēl ir grūti pateikt, kā viss izstāšanās process beigsies,» teica eiroparlamentārietis.

Viņaprāt, sarunu otrā kārta noteikti būs grūtāka. Svarīgs apspriežamais jautājums būs tirdzniecības politika kopumā, proti, kāda veida tirdzniecības līgumu ES slēgs ar Lielbritāniju – vai līgums būs līdzīgs tam, kāds ES ir ar Kanādu, Norvēģiju, vai arī citādāks. Tāpat svarīgas diskusijas būs par kopējo tirgu un muitu un to, kas notiks ar Ziemeļīrijas robežu.

«Tas, ko Lielbritānijas premjere Terēza Meja piedāvā attiecībā uz robežas jautājumu, man īsti nav saprotams, proti, kā tas iet kopā, kad ir caurspīdīga robeža ar Īriju, bet no otras puses nav robežas starp Ziemeļīriju un Lielbritāniju. Tas tieši ietekmes tirdzniecības jautājumu un Latvijas eksportu,» teica Pabriks, norādot, ka EP kopumā ir nogaidoša pozīcija par to, kā veiksies otrajā sarunu kārtā, un liberālie spēki un Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas priekšsēdētājs Gajs Ferhofštads jau «trin dunčus» par otro sarunu kārtu.

Jau ziņots, ka ES līderi piektdien apstiprinājuši Breksita sarunu otrās fāzes uzsākšanu, kurā būs jāvienojas par bloka un Lielbritānijas nākotnes attiecībām, paziņojis Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.

ES līderi nolēma, ka Lielbritānija ir panākusi «pietiekamu progresu» attiecībā uz trim svarīgiem attiecību aspektiem, kas iepriekš tika noteikti kā nosacījums tam, lai Breksita sarunās varētu pāriet pie nākotnes attiecībām ES un Apvienotās Karalistes starpā.

Pagājušajā piektdienā tika panākta vienošanās visos trijos svarīgākajos izstāšanās jautājumos: par šobrīd Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām, par tā dēvēto izstāšanās rēķinu un par Ziemeļīrijas robežu ar Īriju.

Ref:224.000.103.3134


Pievienot komentāru

Maršruts nedēļas nogalei: moči, lidojošās zivis un Sansusī

Arī šajā garajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo garo brīvdienu pavadīšanai.

Saeima atbalsta iespēju ārpus kārtas vērtēt tiesnešu profesionalitāti

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja iespēju disciplinārlietas kontekstā nosūtīt tiesnesi uz ārpuskārtas novērtēšanu, ja ir radušās šaubas par viņa profesionalitāti.

KP ļauj UAB Vaizga iegādāties SIA Petrol Property

Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, ar kuru UAB Vaizga ieguvusi izšķirošu ietekmi pār SIA Petrol Property. Atļauja dota, jo apvienošanās rezultātā nemazinās konkurence ietekmētajā tirgū. Vienlaikus KP ir ierosinājusi pārkāpuma lietu par savlaicīgi nepaziņotu apvienošanos.

Strautiņš: Latvijas nākotne atkarīga no iedzīvotāju pacietības; politiķiem nosliece domāt tikai par tuvāko nākotni

«Šobrīd Latvijā cilvēki dzīvo labāk nekā jebkad, bet ienākumu līmenis Rietumeiropā ir un vēl diezgan ilgu laiku būs augstāks.» Kuras prognozes par banku darbu ir piepildījušās, un kas notiek ar «sāpju bērnu», Latvijas tiesu sistēmu? Intervijā ar BNN skaidro Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

FM: Pašvaldības tērē vairāk nekā pērn, jo strauji ievieš ES fondu projektus

Pašvaldību budžetā bija vērojams 74,5 miljonu eiro pārpalikums 2018.gada pirmajā ceturksnī, kas ir par 20,7 miljoniem eiro mazāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Mazāks budžeta pārpalikums skaidrojams ar strauju Eiropas Savienības fondu projektu ieviešanu pašvaldībās, ziņo Finanšu ministrija.

Saeima konceptuāli atbalsta likumprojektu Likteņdārza attīstībai

Saeima ceturtdien, 26.aprīlī, pirmajā lasījumā atbalstīja jauna likuma projektu Likteņdārza attīstībai, kas paredz nostiprināt zemes piederību Latvijas valstij. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Likteņdārza saglabāšanu, aizsardzību, attīstīšanu un pēctecību.

FKTK vadītājs: FinCEN publiskotā paziņojuma mērķis nebija slēgt ABLV Bank

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas februāra vidū publiskotais paziņojums par ABLV Bank netika sagatavots ar mērķi banku slēgt, ceturtdien Eiropas Parlamentā Briselē jaunizveidotās komitejas TAX3 organizētajā publiskajā uzklausīšanā atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Četri aizturētie par noziegumiem maksātnespējas procesā, tostarp, Sprūds

Valsts policija aizdomās par noziedzīgiem nodarījumiem maksātnespējas procesa laikā aizturējusi četras personas, tostarp jau apsūdzētā statusā bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu.

VM grib ierobežot kompensējamo medikamentu pieļaujamo cenu līdzvērtīgiem medikamentiem

Veselības ministrija publiskajai apspriedei nodevusi jaunu politisko iniciatīvu, ar kuru plāno ierobežot kompensējamo medikamentu pieļaujamo cenu medikamentiem ar identisku aktīvo vielu.

Nacionālie bruņotie spēki pilnveido medicīniskā atbalsta spēju

Aizsardzības ministrijas centralizētā iepirkumu aģentūra Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs ir noslēdzis vispārīgo vienošanos par karavīru individuālo medicīnas somu un karavīru glābēju somu iegādi, lai pilnveidotu neatliekamās medicīniskās reaģēšanas spēju Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Septiņu gadu laikā ārvalstu ceļotāju skaits Latvijā pieaudzis par 53,2%

Ārvalstu ceļotāji pērn Latvijas robežu šķērsojuši 7,7 miljonus reižu, kas ir par 13,7% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. 2017.gadā ārvalstu ceļotāji valstī iztērēja 691,9 miljonus eiro – par 46,7 miljoniem eiro jeb 7,2% vairāk nekā 2016.gadā.

Pētījums: Pērn darba samaksa Latvijā pieaugusi straujāk nekā iepriekšējos gados

Ekonomiskās izaugsmes un pieaugošā darbaspēka pieprasījuma rezultātā atalgojuma līmenis Latvijā pagājušā gada laikā ir sasniedzis straujāko pieaugumu pēdējo gadu laikā. Kopumā vidējā neto darba samaksa ir palielinājusies par 6%, sasniedzot 894 eiro, secina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia ikgadējā atalgojuma pētījumā.

Pauž satraukumu par HIV pacientu ārstēšanas iespēju neizmantošanu

Šā gada pirmajā ceturksnī ārstēto HIV pacientu skaits Latvijā nav būtiski mainījies, kaut gan 2018.gada veselības aprūpes budžetā HIV/AIDS ārstēšanai tika piešķirts ievērojams papildu finansējums. Tas rada bažas, vai tiek pilnībā izmantotas visas HIV pacientu ārstēšanas iespējas, ko sniedz pērn apstiprinātais HIV infekcijas izplatības ierobežošanas plāns, uzsver biedrībā Apvienība HIV.LV .

Saeima nosaka aizliegumu bankām apkalpot čaulas kompānijas

Latvijā reģistrētām bankām turpmāk būs aizliegt sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus. To paredz Saeimā ceturtdien, 26.aprīlī, pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā

Kurzemes uzņēmumi nodokļos samaksājuši 252,88 miljonus eiro

Pērn 12 938 Kurzemē reģistrētie uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 252,88 miljonus eiro, tostarp 81,80 milj. eiro no iedzīvotāju ienākuma nodoklī, bet 141,11 milj.eiro – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās, liecina Lursoft aprēķinātie dati.  

Danske Bank klientu apkalpošanu Baltijas valstīs pārtrauks pakāpeniski

Baltijā Danske Bank koncentrēsies tikai un vienīgi uz atbalsta sniegšanu Ziemeļvalstu klientu meitasuzņēmumiem, kā arī globālajām korporācijām ar nozīmīgu biznesa daļu Ziemeļvalstīs. Iziešana no vietējo uzņēmumu, kā arī privātpersonu apkalpošanas tiks īstenota pakāpeniskas apjomu samazināšanas ceļā, informē Danske Bank filiāles Latvijā Komunikācijas nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Zane Strade.

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, tā Pavļuts

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, daļa no kuriem jāsūta atpūtā, tāpēc Kustības Par mērķis ir iesaistīt politikā jaunu paaudzi, intervijā stāsta partijas vadītājs Daniels Pavļuts.

Tiesa: Zolitūdes lielveikala jumta nogruvums bija ārpus Maxima kontroles; pret VDI uzvara nav gūta

Mazumtirdzniecības uzņēmumam Maxima Latvija tiesā nav pilnībā izdevies uzvarēt Valsts darba inspekciju (VDI) par tās pieņemtajiem lēmumiem pēc Zolitūdes traģēdijas, tomēr ir izdevies panākt, ka tiesa atzīst, ka lielveikala jumta nogruvums bijis «ārpus jebkādas pieteicēja kontroles un tas šādu gadījumu nevarēja paredzēt».

Danske Bank varētu paziņot par aiziešanu no Baltijas valstīm

Dānijas banku grupas Danske Bank Lietuvas filiāle ceturtdien,26.aprīlī, varētu paziņot par saviem plāniem aiziet no Lietuvas un, iespējams, no visām Baltijas valstīm, ziņu aģentūras BNS Lietuvas birojam apliecinājuši divi savstarpēji nesaistīti avoti.

Dāņu izgudrotājam mūža ieslodzījums par žurnālistes slepkavību zemūdenē

Tiesa Dānijā atzinusi izgudrotāju Peteru Madsenu par vainīgu zviedru žurnālistes nonāvēšanā un viņas ķermeņa sadalīšanā, kas noticis uz viņa būvētas zemūdenes klāja Kopenhāgenā 2017.gada vasarā.

Eksperts: Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija

Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kā arī Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē norāda Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta eksperts Mauricio Moska.

KNAB šonedēļ pamet ilggadējā priekšnieka vietniece Jurča

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju šonedēļ pametīs ilggadējā biroja priekšnieka vietniece Ilze Jurča.

Precizēts: OECD veiks FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbības principu auditu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija veiks Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta sistēmu vērtēs  kopumā – darbības principus un struktūru –, lai saprastu, vai viņu rokās ir viss nepieciešamais, lai gana stingri vērstos pret naudas atmazgāšanu Latvijā, skaidro finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Starp pašvaldību amatpersonām lielākos ienākumus gūst Ameriks un Lembergs

Lielākos ienākumus pagājušajā gadā no Latvijas pašvaldību vēlētajām amatpersonām ir guvis Rīgas vicemērs Andris Ameriks, apsteidzot Ventspils mēru Aivaru Lembergu, liecina apkopotās amatpersonu deklarācijas.