bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 20.10.2017 | Vārda dienas: Leonīda, Leonīds
LatviaLatvija

Vaidere: Krievija neciena vājos, kas stāv malā un noskatās

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+4 vērtējums, 4 balsojumi)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere

«Latvijas vienīgais spēks ir Eiropas Savienība (ES) un NATO, nevis atsevišķa labvēlības politika pret agresoru. Baidoties pazaudēt kaut vienu eiro, paužot nosodījumu Krievijai vai ieviešot ekonomiskas sankcijas pret to, nedrīkstam aizmirst, ka cilvēku dzīvībai un valsts neatkarībai ir daudz lielāka cena,» intervijā portālam BNN norāda Eiropas Parlamenta (EP) Ārlietu komitejas deputāte Inese Vaidere.

«Krievija ciena spēcīgos, bet neciena vājos,» atbild EP deputāte, lūgta komentēt smagos noziegumos apsūdzētā politiķa Aivara Lemberga Ventas Balstij paustos uzskatus, ka Latvijai vajadzētu stāvēt malā, neiejaucoties un paklusējot, kamēr lielie karo.

Kā ziņots, atšķirībā, piemēram, no eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas, kas veltījusi skarbus vārdus Rietumiem par gļēvo noskatīšanos un neiejaukšanos Ukrainas konfliktā, Lembergs uzskata, ka Latvija pārāk daudz jaucas iekšā šajā jautājumā. «Lielie tagad karo – jo tālāk mēs no viņu kājām esam, jo mazāka iespēja, ka mūs samīs,» viņš izteicies.

Tāpat Vaideri ļoti pārsteigusi un raisījusi neizpratni Latvijas prezidenta Andra Bērziņa izteikumi, ka ielūgums Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam apmeklēt Latviju joprojām ir spēkā. «Manuprāt, Latvija šobrīd nedrīkst atļauties ievērot šādu nostāju. Man tuvāks ir Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa publiski paustais, ka ir jāpārskata valsts politika attiecībā pret Krieviju. Krievija ciena tos, kas paši sevi ciena, un ja Latvija nevar skaļi atzīt, ka Krievijas rīcība attiecībā pret Ukrainu ir rupjš pārkāpums, par kādu pašcieņu vispār var runāt,» teic politiķe.

Viņasprāt, sankcijām pret Krieviju ir jābūt kolektīvām un ES ir jārīkojas, iesaldējot banku kontus un ieviešot iebraukšanas aizliegumus tām amatpersonām, kas atbalstījušas agresiju Krimā. «Uzturēšanās atļauju tirgošanu šajā brīdī vajadzētu pārtraukt, kā arī pārskatīt to cilvēku loku, kam tās ir izsniegtas. Turpinot tirgot uzturēšanās atļaujas, ir risks papildināt iedzīvotāju klāstu ar Latvijai naidīgām personām,» uzsver Vaidere.

Vienlaikus viņa ir pārliecināta, ka Latvijas iedzīvotāji var justies droši, jo mūs sargā NATO, kas noteikti atbildēs pret tai vērstu militāru uzbrukumu. Lai gan EP deputāte piekrīt, ka Rietumi pārāk vēlu un maigi noreaģēja uz Krievijas agresiju Ukrainā, un ātrākas reakcijas gadījumā aneksija Krimā, iespējams, nenotiktu, pēc viņas sacītā, Rietumvalstis par šo kļūdu šobrīd runā arvien vairāk.

«Putins vairākkārt ir izteicies, ka PSRS sabrukums bija lielākā pagājušā gadsimta ģeopolitiskā katastofa, un, iespējams, grib to labot ar Eirāzijas savienības atjaunošanu. Taču esmu pārliecināta, ka Latvijas krievi grib dzīvot Latvijā un ES, tāpēc nav ieinteresēti, lai Putins iebrūk Latvijā un pievieno to Krievijai,» tā Vaidere.

Politiķe jau iepriekš paudusi uzskatu, ka ES reakcija uz nelikumīgo referendumu Krimā 16.martā un tās iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā līdz šim ir bijusi neizlēmīga, nepietiekama un neefektīva. Tādēļ Vaidere Eiropadomes prezidentam Hermanam van Rompejam un ES augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājamos Ketrīnai Eštonei nosūtījusi vēstuli, kurā aicinājusi paplašināt to personu loku, pret kurām saskaņā ar ES Ārlietu Padomes 17. marta lēmumu piemērotas sankcijas, kā arī noteikt ieroču embargo pret Krieviju. Vēstuli parakstījuši arī EP Ārlietu un Starptautiskās tirdzniecības komiteju ETP grupas deputāti no Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Rumānijas.

«Mēs ar kolēģiem esam vienisprātis, ka ES rīcībai šajā ārkārtas situācijā ir jābūt daudz stingrākai. Sankcijas jāattiecina ne tikai uz nedaudzām amatpersonām, bet arī uz Krievijas prezidenta administrāciju un Krievijas Domes deputātiem, kā arī viņu ģimenēm,» iepriekš uzsvērusi Vaidere. «Sankcijas nav pašmērķis, jo no tām neiegūst neviena puse. Taču, ieviešot stingras politiskās un diplomātiskās sankcijas, ko sajustu ne tikai Krievijas amatpersonas, bet arī viņu ģimenes, iespējams, varētu izvairīties no ekonomiskajām sankcijām, ja Krievija mainītu savu politiku.»

«Krievija nebaidās klaji pārkāpt starptautiskās normas, jo tā netic, ka tās rīcībai būs tūlītējas, jūtamas sekas. Ja ES nereaģēs pietiekami izlēmīgi, apdraudēts būs ne tikai Krimas, bet arī visas Ukrainas tālākais liktenis,» uzsvērusi Vaidere.

BNN jau vēstīja, ka ASV izlūkdienestu pārstāvji neoficiāli informējuši, ka tuvākajā laikā Krievijas spēki var iebrukt Ukrainā. Krievijas agresija tālāk var izplesties arī Moldovā un skart arī teritorijas Baltijā.

Lielbritānija, sākot ar šī gada aprīli, nosūtīs vienu iznīcinātāju Typhoon uz Lietuvu, lai atbalstītu gaisa telpas patrulēšanas operāciju Baltijas valstīs. Lietuvas Gaisa spēku bāzē Šauļos 6.marta pēcpusdienā no Lielbritānijas jau ieradās seši ASV Gaisa spēku iznīcinātāji F-15C Eagle, kas pastiprināja NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas operāciju. Tie pievienojās četriem tā paša tipa iznīcinātājiem, kas nodrošina gaisa telpas patrulēšanu kopš gada sākuma, kad šo uzdevumu uz četriem mēnešiem pārņēma ASV Gaisa spēki.

Arī Dānija patrulēšanai Baltijas valstu gaisa telpā nosūtīs sešus iznīcinātājus F-16s.

102.000.102.7041


Pievienot komentāru

  1. kloo teica:

    arī man daudzi pazīstami krievi atzinuši, ka negribētu būt Krievijas sastāvā, taču , manuprāt, viņiem par to jārunā vairāk publiski, tā lai Putins saprot, ka neviens viņu te negaida.

    +1 0 -1 0

  2. amba teica:

    man si airopas politika atgadina laiku pirms 2 pasaules kara..ari tad leni un inerti kustejas–tiesa vini gribeja iznicinat komunismu ar Hitlera palidzibu–bet kas sanaca..eiropas politikiem vajadzetu par to rupigak padomat,,,medz sacit –vesture atkartojas,tik cita vijumaa,,,
    jau koreja apmainas ar bridinajuma savieniem..
    pasaulite ir maza un planeta zeme ir viena..loti gribas dzivot miera un saticibaa…
    es nevelos TRESO pasaules karu…
    un mans uzskats ..jebkurs AGRESORS ir morali jaietekme…taa lai nebutu velesanas pielietot ierocus…seviski kodol–jau taa vinu ir pa daudz…
    P.S. kura valsts vai cilveks ciena vajos,stukacus vai pielidejus..vinus izmanto ,saka smukus vardus,bet nicina no visas sirds…

    +1 0 -1 0

  3. riebjas teica:

    Bērziņa izteikumi patiešām šokē – vai tiešām viņš savā naivajā muļķībā domā, ka, bučojot Putinam pakaļu, viņš mūs neaiztiks? Drīzāk jau otrādi, pieņems to Bērziņa ielūgumu, izsviedīs viņu no krēsla Melngalvju namā un iesēdinās tur kādu savējo krievu. Bet kas ta Bērziņam no tā – beidzot piepildīsies viņa mūžsenais sapnis vai, ja kaut kas nepatiks, pa saviem miljoniem varēs aizlaist uz Kanāriju salām un atlikušo mūžu dzīvot tur vesā mierā

    +1 0 -1 0

  4. asta teica:

    Piekrītu, bet ne vienmēr tas tā arī izdodas pašiem mudinātājiem.

    +1 0 -1 0

  5. Valdemārs teica:

    Krievija vēsturiski ir piedēvējusi sev visvarenības titulu un tāda rakstura persona nekad nerēķināsies ar citu. Putinam ļoti patīk tēlot Krievijas caru, vismaz Pēteri 1. Un tā jau ir arī Krievijas tautas vēsturiskā nepieciešamība dzīvot cara tētiņa virsvadībā, drīzumā Putinam tiks uzšūta mantija un izkalts jauns zelta kronis.

    +1 0 -1 0

  6. xyz teica:

    Manupraat, Krievija neciena ne vaajos ne stipros, vienkaarsi vaajajiem uzspljauj, bet no stiprajiem baidaas un savas bailes censhas sleept aiz aareejas bravuuras. Krievi ir psihiski neveseli ljaudis, kas ciesh no vajaashanas manijas, tiem skjiet, ka pastaaviigi kaads grib uzbrukt, taapeec arii shii paarmeeriigaa brunjoshanaas un centieni izvietot ierochus, kur vien iespeejams. Visa pamataa ir vinju jeera dveesele un zakja duusha.

    +1 0 -1 0

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.

DB: Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki

Jau vairāk nekā desmit gadus Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki, vēsta laikraksta Dienas Bizness izdotais ikgadējais žurnāls 100 Latvijas lielākie pelnītāji.