bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 19.01.2018 | Vārda dienas: Alnis, Andulis
LatviaLatvija

Vaidere: Krievija neciena vājos, kas stāv malā un noskatās

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+4 vērtējums, 4 balsojumi)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere

«Latvijas vienīgais spēks ir Eiropas Savienība (ES) un NATO, nevis atsevišķa labvēlības politika pret agresoru. Baidoties pazaudēt kaut vienu eiro, paužot nosodījumu Krievijai vai ieviešot ekonomiskas sankcijas pret to, nedrīkstam aizmirst, ka cilvēku dzīvībai un valsts neatkarībai ir daudz lielāka cena,» intervijā portālam BNN norāda Eiropas Parlamenta (EP) Ārlietu komitejas deputāte Inese Vaidere.

«Krievija ciena spēcīgos, bet neciena vājos,» atbild EP deputāte, lūgta komentēt smagos noziegumos apsūdzētā politiķa Aivara Lemberga Ventas Balstij paustos uzskatus, ka Latvijai vajadzētu stāvēt malā, neiejaucoties un paklusējot, kamēr lielie karo.

Kā ziņots, atšķirībā, piemēram, no eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas, kas veltījusi skarbus vārdus Rietumiem par gļēvo noskatīšanos un neiejaukšanos Ukrainas konfliktā, Lembergs uzskata, ka Latvija pārāk daudz jaucas iekšā šajā jautājumā. «Lielie tagad karo – jo tālāk mēs no viņu kājām esam, jo mazāka iespēja, ka mūs samīs,» viņš izteicies.

Tāpat Vaideri ļoti pārsteigusi un raisījusi neizpratni Latvijas prezidenta Andra Bērziņa izteikumi, ka ielūgums Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam apmeklēt Latviju joprojām ir spēkā. «Manuprāt, Latvija šobrīd nedrīkst atļauties ievērot šādu nostāju. Man tuvāks ir Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa publiski paustais, ka ir jāpārskata valsts politika attiecībā pret Krieviju. Krievija ciena tos, kas paši sevi ciena, un ja Latvija nevar skaļi atzīt, ka Krievijas rīcība attiecībā pret Ukrainu ir rupjš pārkāpums, par kādu pašcieņu vispār var runāt,» teic politiķe.

Viņasprāt, sankcijām pret Krieviju ir jābūt kolektīvām un ES ir jārīkojas, iesaldējot banku kontus un ieviešot iebraukšanas aizliegumus tām amatpersonām, kas atbalstījušas agresiju Krimā. «Uzturēšanās atļauju tirgošanu šajā brīdī vajadzētu pārtraukt, kā arī pārskatīt to cilvēku loku, kam tās ir izsniegtas. Turpinot tirgot uzturēšanās atļaujas, ir risks papildināt iedzīvotāju klāstu ar Latvijai naidīgām personām,» uzsver Vaidere.

Vienlaikus viņa ir pārliecināta, ka Latvijas iedzīvotāji var justies droši, jo mūs sargā NATO, kas noteikti atbildēs pret tai vērstu militāru uzbrukumu. Lai gan EP deputāte piekrīt, ka Rietumi pārāk vēlu un maigi noreaģēja uz Krievijas agresiju Ukrainā, un ātrākas reakcijas gadījumā aneksija Krimā, iespējams, nenotiktu, pēc viņas sacītā, Rietumvalstis par šo kļūdu šobrīd runā arvien vairāk.

«Putins vairākkārt ir izteicies, ka PSRS sabrukums bija lielākā pagājušā gadsimta ģeopolitiskā katastofa, un, iespējams, grib to labot ar Eirāzijas savienības atjaunošanu. Taču esmu pārliecināta, ka Latvijas krievi grib dzīvot Latvijā un ES, tāpēc nav ieinteresēti, lai Putins iebrūk Latvijā un pievieno to Krievijai,» tā Vaidere.

Politiķe jau iepriekš paudusi uzskatu, ka ES reakcija uz nelikumīgo referendumu Krimā 16.martā un tās iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā līdz šim ir bijusi neizlēmīga, nepietiekama un neefektīva. Tādēļ Vaidere Eiropadomes prezidentam Hermanam van Rompejam un ES augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājamos Ketrīnai Eštonei nosūtījusi vēstuli, kurā aicinājusi paplašināt to personu loku, pret kurām saskaņā ar ES Ārlietu Padomes 17. marta lēmumu piemērotas sankcijas, kā arī noteikt ieroču embargo pret Krieviju. Vēstuli parakstījuši arī EP Ārlietu un Starptautiskās tirdzniecības komiteju ETP grupas deputāti no Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Rumānijas.

«Mēs ar kolēģiem esam vienisprātis, ka ES rīcībai šajā ārkārtas situācijā ir jābūt daudz stingrākai. Sankcijas jāattiecina ne tikai uz nedaudzām amatpersonām, bet arī uz Krievijas prezidenta administrāciju un Krievijas Domes deputātiem, kā arī viņu ģimenēm,» iepriekš uzsvērusi Vaidere. «Sankcijas nav pašmērķis, jo no tām neiegūst neviena puse. Taču, ieviešot stingras politiskās un diplomātiskās sankcijas, ko sajustu ne tikai Krievijas amatpersonas, bet arī viņu ģimenes, iespējams, varētu izvairīties no ekonomiskajām sankcijām, ja Krievija mainītu savu politiku.»

«Krievija nebaidās klaji pārkāpt starptautiskās normas, jo tā netic, ka tās rīcībai būs tūlītējas, jūtamas sekas. Ja ES nereaģēs pietiekami izlēmīgi, apdraudēts būs ne tikai Krimas, bet arī visas Ukrainas tālākais liktenis,» uzsvērusi Vaidere.

BNN jau vēstīja, ka ASV izlūkdienestu pārstāvji neoficiāli informējuši, ka tuvākajā laikā Krievijas spēki var iebrukt Ukrainā. Krievijas agresija tālāk var izplesties arī Moldovā un skart arī teritorijas Baltijā.

Lielbritānija, sākot ar šī gada aprīli, nosūtīs vienu iznīcinātāju Typhoon uz Lietuvu, lai atbalstītu gaisa telpas patrulēšanas operāciju Baltijas valstīs. Lietuvas Gaisa spēku bāzē Šauļos 6.marta pēcpusdienā no Lielbritānijas jau ieradās seši ASV Gaisa spēku iznīcinātāji F-15C Eagle, kas pastiprināja NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas operāciju. Tie pievienojās četriem tā paša tipa iznīcinātājiem, kas nodrošina gaisa telpas patrulēšanu kopš gada sākuma, kad šo uzdevumu uz četriem mēnešiem pārņēma ASV Gaisa spēki.

Arī Dānija patrulēšanai Baltijas valstu gaisa telpā nosūtīs sešus iznīcinātājus F-16s.

102.000.102.7041


Pievienot komentāru

  1. kloo teica:

    arī man daudzi pazīstami krievi atzinuši, ka negribētu būt Krievijas sastāvā, taču , manuprāt, viņiem par to jārunā vairāk publiski, tā lai Putins saprot, ka neviens viņu te negaida.

    +1 0 -1 0

  2. amba teica:

    man si airopas politika atgadina laiku pirms 2 pasaules kara..ari tad leni un inerti kustejas–tiesa vini gribeja iznicinat komunismu ar Hitlera palidzibu–bet kas sanaca..eiropas politikiem vajadzetu par to rupigak padomat,,,medz sacit –vesture atkartojas,tik cita vijumaa,,,
    jau koreja apmainas ar bridinajuma savieniem..
    pasaulite ir maza un planeta zeme ir viena..loti gribas dzivot miera un saticibaa…
    es nevelos TRESO pasaules karu…
    un mans uzskats ..jebkurs AGRESORS ir morali jaietekme…taa lai nebutu velesanas pielietot ierocus…seviski kodol–jau taa vinu ir pa daudz…
    P.S. kura valsts vai cilveks ciena vajos,stukacus vai pielidejus..vinus izmanto ,saka smukus vardus,bet nicina no visas sirds…

    +1 0 -1 0

  3. riebjas teica:

    Bērziņa izteikumi patiešām šokē – vai tiešām viņš savā naivajā muļķībā domā, ka, bučojot Putinam pakaļu, viņš mūs neaiztiks? Drīzāk jau otrādi, pieņems to Bērziņa ielūgumu, izsviedīs viņu no krēsla Melngalvju namā un iesēdinās tur kādu savējo krievu. Bet kas ta Bērziņam no tā – beidzot piepildīsies viņa mūžsenais sapnis vai, ja kaut kas nepatiks, pa saviem miljoniem varēs aizlaist uz Kanāriju salām un atlikušo mūžu dzīvot tur vesā mierā

    +1 0 -1 0

  4. asta teica:

    Piekrītu, bet ne vienmēr tas tā arī izdodas pašiem mudinātājiem.

    +1 0 -1 0

  5. Valdemārs teica:

    Krievija vēsturiski ir piedēvējusi sev visvarenības titulu un tāda rakstura persona nekad nerēķināsies ar citu. Putinam ļoti patīk tēlot Krievijas caru, vismaz Pēteri 1. Un tā jau ir arī Krievijas tautas vēsturiskā nepieciešamība dzīvot cara tētiņa virsvadībā, drīzumā Putinam tiks uzšūta mantija un izkalts jauns zelta kronis.

    +1 0 -1 0

  6. xyz teica:

    Manupraat, Krievija neciena ne vaajos ne stipros, vienkaarsi vaajajiem uzspljauj, bet no stiprajiem baidaas un savas bailes censhas sleept aiz aareejas bravuuras. Krievi ir psihiski neveseli ljaudis, kas ciesh no vajaashanas manijas, tiem skjiet, ka pastaaviigi kaads grib uzbrukt, taapeec arii shii paarmeeriigaa brunjoshanaas un centieni izvietot ierochus, kur vien iespeejams. Visa pamataa ir vinju jeera dveesele un zakja duusha.

    +1 0 -1 0

Simtgadē gaļu drīkstēs – Lietuvas katoļu baznīca atbrīvo no Lielā gavēņa simtgades dienā

16.februārī Lietuvā atzīmēs 100.gadadienu kopš mūsdienu Lietuvas izveides un šī diena iekrīt Lielā gavēņa laikā. Sakritība likusi sapulcēties Lietuvas katoļu baznīcas vadībai, kura pirmoreiz savā vēsturē pieņēmusi lēmumu šajā dienā atbrīvot katoļticīgos no gavēšanas.

Maršruts nedēļas nogalei: Barikāžu atceres pasākumi un Līgatnē dzīvnieku vērošanas pārgājiens

Šajā nedēļas nogalē sestdien, 20.janvārī, visā Latvijā norisināsies 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres dienai veltīti pasākumi. Savukārt svētdien, 21.janvārī, uzsākt jauns projekts un būs iespēja izzināt interesantu ekskursiji Rīgas Ebreju kopienas namā.

Pēc frakcijas izjukšanas no divām Saeimas komisijām atsauc NSL deputātus

Saeima ceturtdien nolēma atsaukt Gunāru Kūtri un Aivaru Meiju no parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas.

Ukraina Latviju un Igauniju iekļāvusi nodokļu patvēruma valstu sarakstā

Ukraina iekļāvusi Latviju un Igauniju savā nodokļu patvēruma valstu sarakstā, šim lēmumam spēkā stājoties 2018.gada sākumā, vēsta laikraksts Eesti Paevaleht.

Latvijas riska kapitāla investoru pērnā gada ieguldījumu vērtība - 26 miljoni eiro

Latvijas riska kapitāla fondi 2017.gadā veikuši investīcijas 26 miljonu eiro vērtībā. Kopumā pērn veiktas 17 jaunas investīcijas, no kurām 14 jeb 82% veiktas jaunuzņēmumos, bet trīs - jau stabilos uzņēmumos, liecina Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas apkopotā informācija.

Kaljulaidu kritizē par atzīta, bet nesavaldīga režisora iesaistīšanu prezidentes simtgades pieņemšanā

Igaunijas simtajos valsts svētkos centrāls notikums būs prezidentes pieņemšana Tartu, saistībā ar kuru sabiedrībā uzvirmojušas viedokļu atšķirības, jo atklātā vēstulē oponēts rīkotāju izvēlei pasākuma māksliniecisko daļu uzticēt teātra «NO99» režisoram, kurš ir savulaik fiziski uzbrucis savai kolēģei.

Par 2 miljoniem pieaudzis finansējums studiju vietām augstskolām un koledžām

Par diviem miljoniem eiro pieaudzis pieejamais finansējums valsts finansētajām studiju vietām Izglītības un zinātnes ministrijas augstskolām un koledžām. Vienas studiju vietas bāzes izmaksas ir palielinājušās no 1393,11 eiro 2017.gadā līdz 1458,51 eiro 2018.gadā.

Kaimiņa sods nebijis precedents Latvijas vēsturē; «Esmu pārliecināts - man liegs dalību «oligarhu lietas» galaziņojuma nolasīšanā»

«Cilvēks var gulēt Saeimā, cilvēks kā Saeimas deputāts var rupjiem vārdiem rakstīt sociālos tīklos un interneta portālos un pazemot jebkuru Latvijas iedzīvotāju, cilvēks var personīgu interešu vadīts lūgt valsts pielaidi, kad tiek izskatīts kāds konkrēts likumprojekts, taču, acīmredzot, cilvēks nevar, izsakot viedokli, apšaubīt dažu labu kolēģu psihi,» tā komentējot Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas lēmumu sodīt deputātu Artusu Kaimiņu ar liegumu apmeklēt vienu Saeimas plenārsēdi, sacījis pats Kaimiņš.

Latvijā mājokļu cenu kāpums trešajā ceturksnī bijis straujāks nekā ES vidēji

Eiropas Savienības dalībvalstu vidū Latvijā pērnā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada mājokļu cenas pieaugušas par 9,5%, kas ir krietni straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina ES statistikas biroja Eurostat ceturtdien, 18.janvārī, publiskotie dati par 27 bloka dalībvalstīm.

Ādažu bāzē atklās jaunas kazarmas būvniecību

Piektdien, 19.janvārī, plkst. 13.00 aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš piedalīsies piemiņas kapsulas iemūrēšanas ceremonijā Ādažu bāzē, atklājot daudzfunkcionālas kazarmas būvniecību. 

Sakritība? Ar Saskaņas un ZZS balsīm Sudraba paliek «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijā

Saeimas deputātu vairākums ceturtdien, 18.janvārī,  neatbalstīja ierosinājumu atsaukt Ingunu Sudrabu no «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas.

Pārrobežu bērnu nolaupīšanu skaits ES liek uzlabot strīdu risināšanas noteikumus

Ceturtdien, 18.janvārī, lemjot par izmaiņām Eiropas Savienības noteikumos par starptautisku šķiršanās strīdu risinājumu, Eiropas Parlamenta deputāti galveno uzmanību pievērsa bērnu interešu aizstāvībai, BNN vēsta Parlamentā. 

Nabadzības riskam Latvijā pakļauti 22,1% iedzīvotāju

2016.gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 425 tūkstoši jeb 22,1% iedzīvotāju - par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā 2015.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes 2017.gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Šo iedzīvotāju ekvivalentie ienākumi bija mazāki par 330 eiro mēnesī.

Aptauja: Latvijas iedzīvotāji internetā visbiežāk iegādājas modes preces

Latvijas iedzīvotāji internetā visbiežāk pērk preces skaistumkopšanai un veselībai, kā arī modes preces, liecina DPD sadarbībā ar Kantar TNS veiktā ikgadējā aptauja par eiropiešu tiešsaistes iepirkšanās paradumiem. Vienlaikus 86% Latvijas e-pircēju ir veikuši pirkumus ārzemju interneta vietnēs, un tas ir augstākais rādītājs Eiropā.

Helmanis: Teju 17 milj. lielie Ogres pašvaldības kredīti saistīti ar ES projektiem

Teju 17 miljonu lielās kredītsaistības, ko Ogres novada pašvaldības plāno uzņemties 2018.gadā, saistītas ar Eiropas Savienības projektu īstenošanu, un pašvaldība ar laiku šo naudu saņems atpakaļ, teic Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis.

LLKA: Piena tirgu Latvijā var sakārtot, apvienojoties eksportam

Pēdējās dienās Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija saņēmusi gan atbalstu, gan nopēlumu par publiski uzsākto diskusiju attiecībā uz straujajām piena iepirkuma cenu izmaiņām, kas skārušas lielāko daļu piena kooperatīvu. Tas veicinājis piena kooperatīvu saliedēšanos ar mērķi sakārtot piena tirgu, ņemot piemēru no graudaudzētāju kooperatīviem, kas šo darbu paveica pirms 15 gadiem, vēsta asociācijas pārstāvji.

Pašvaldība palielinās līdzfinansējumu privātajiem bērnudārziem

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja ceturtdien, 18.janvārī, akceptēja izmaiņas Rīgas domes saistošajos noteikumos par pirmsskolas izglītības nodrošināšanu, kas paredz palielināt līdz 231 eiro līdzfinansējumu par bērniem no pusotra gada līdz četru gadu vecumam, vēsta domē.

Turpmāk jānodrošina sniega un ledus notīrīšana no jumtiem un trotuāriem

Sākoties intensīvai snigšanai, saskaņā ar normatīvajiem aktiem namu īpašniekiem vai to apsaimniekotājiem ir jānodrošina sniega un ledus notīrīšana no jumtiem un trotuāriem. Pretējā gadījumā ir iespējami sodi, bet, ja ir cietušie kājāmgājēji - pat tiesvedībam, atgādina Rīgas pašvaldības policija.

Igaunijas Banka vēlas no apgrozības pamazām izņemt 1 un 2 centu monētas

Igaunijas Banka ierosinājusi, ka valsts naudas sistēma varētu sekot citu eirozonas dalībvalstu piemēram un ierobežot viena un divu eiro centu apgrozību, lai ar laiku tās pilnībā izņemtu no apgrozības.

Forevers paziņo, ka izstājas no Pārtikas uzņēmumu federācijas

Pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmums Forevers ir nolēmis izstāties no Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas, līgumu pārtraucot šī gada janvārī.

Saglabās pilnvaru termiņu ierobežojumu tiesu priekšsēdētājiem

Saeima ceturtdien, 18.janvārī, pieņēma grozījumus likumā Par tiesu varu, saglabājot ierobežojumus tiesas priekšsēdētājam ieņemt šo amatu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas.

Katalonijas parlamentam atsākot darbu, priekšsēdētāja amatā – neatkarības atbalstītājs

Katalonijas reģionālais parlaments pirmajā sēdē pēc tā iepriekšējā sasaukuma atlaišanas un ārkārtas vēlēšanām par priekšsēdētāju ievēlējis separātiski noskaņotu politiķi, kas liecina, ka turpināsies reģiona centieni atdalīties no Spānijas.

VIDEO: Steigā, ar gramatiskām kļūdām parlamentārās izmeklēšanas komisija apstiprina «oligarhu lietas» galaziņojumu

Neskatoties uz iebildumiem, gramatiskām kļūdām, pārmetumiem par paviršu darbu, kā arī Ingunas Sudrabas iespējamo neatbilstību amatam, tā kā izjukusi viņas pārstāvētās partijas No Sirds Latvijai frakcija, komisijai pārceļot sēdi no pulksten 11.00 uz 8.30 un steigā balsojot, apstiprināts «oligarhu lietas» galaziņojums.

Cert.lv: Uzbrukumi e-veselības sistēmai un aģentūrai LETA varētu būt rīkoti pēc pasūtījuma

Uzbrukumi e-veselības sistēmai un aģentūrai LETA varētu būt rīkoti pēc pasūtījuma, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma norāda informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas Cert.lv vadītājas vietnieks Varis Teivāns.

Nacionālie bruņotie spēki saņēmuši jaunas taktiskās radiostacijas Harris

2017.gadā Latvija saņēmusi Amerikas Savienoto Valstu korporācijas Harris ražotās militāri taktiskās radiostacijas vairāk nekā 10,5 miljonu ASV dolāru vērtībā. Apjomīgā jauno radiostaciju piegāde stiprinās Nacionālo bruņoto spēku komandvadības spēju un ļaus turpināt attīstīt ilgtspējīgu un ar citām NATO dalībvalstīm savietojamu sakaru sistēmu, vēsta Aizsardzības ministrijā.