bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 17.08.2017 | Vārda dienas: Oļegs, Vineta

Vajadzība pēc papildu ienākumiem ir vienlīdz liela visās Baltijas valstīs

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Vairāk nekā trešdaļa (36%) Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir piepelnījušies jeb guvuši ienākumus papildus pamatdarbam, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma dati.

Tomēr tas ir vismazāk no Baltijas valstīm –Igaunijā papildu peļņu guvuši 42% iedzīvotāju, bet Lietuvā – 52%.

Interesanti, ka vidēji katrs trešais iedzīvotājs Baltijas valstīs, kurš līdz šim nav izmantojis savas zināšanas un prasmes ar mērķi gūt papildu ienākumus, tomēr gribētu to darīt, norāda pētījuma pārstāvji.

Galvenais stimuls strādājošajiem ir iespēja gūt papildu ienākumus – atbildi minējuši 69% Latvijas, 77% Lietuvas un 71% Igaunijas iedzīvotāju. Savukārt nākamā nozīmīgākā motivācija piepelnīties ir iespēja nodoties sev tīkamai nodarbei jebkurā vietā un laikā (nozīmīgi 39% Latvijā dzīvojošo, 48% – Igaunijā un 23% Lietuvā), kā arī apziņa, ka cilvēks īsteno sevi (attiecīgi 34% Latvijā, 36% Lietuvā un 28% Igaunijā dzīvojošo).

 «Vairāk naudas savā vai ģimenes maciņā, protams, ir galvenais stimuls meklēt iespējas piepelnīties. Tomēr, lai gan vajadzība pēc papildu ienākumiem ir vienlīdz liela visās Baltijas valstīs, Lietuvas iedzīvotāji ir naskāki uz piepelnīšanos, kamēr cilvēki Latvijā papildu peļņas gūšanas iespējas joprojām izmanto samērā kūtri. Papildu peļņas gūšana, protams, prasa zināmu drosmi un apņēmību, ko redzam arī pētījuma datos. Taču jebkuram pelnītpriekam ir svarīgi atrast piemērotāko saimnieciskās darbības formu, lai varētu samaksāt nodokļus un darboties saskaņā ar likumdošanu,» stāsta Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.

Viņš uzsver, ka vilcinoties ar savas darbības korektu noformēšanu, nav iespējama ilgtermiņa attīstība, līdz ar to ir arī ierobežotākas iespējas nopelnīt. «Lai nopelnītu vairāk, ir svarīgi darboties likuma ietvaros un tam ir vairākas piemērotas formas.»

Galvenās jomas, kurās tiek gūti papildu ienākumi

Atbildot uz jautājumu, ar kādu nodarbošanos pēdējā gada laikā iedzīvotāji guvuši papildu ienākumus, biežāk minētā atbilde (11% Latvijā, 12% Igaunijā un 14% Lietuvā dzīvojošo) ir savu prasmju izmantošana, darbojoties kā frīlancerim, piemēram, veidojot datordizaina risinājumus, tulkojot tekstus, uzstājoties kā mūziķim, fotografējot un tamlīdzīgi.

Nākamā populārākā joma ir dažādu ar mājsaimniecības uzturēšanu saistītu pakalpojumu sniegšana, piemēram, mājokļa uzkopšana, remonta darbi, bērnu pieskatīšana (atbildi norādījuši 7% Latvijā, 11% Lietuvā un 14% Igaunijā dzīvojošo). Savukārt trešā populārākā piepelnīšanās joma ir konsultāciju sniegšana (9% Latvijā, 6% Igaunijā un 8% Lietuvā).

Atbildot uz jautājumu, cik lieli ienākumi gūti pēdējā mēneša laikā, piepelnoties līdzās pamatdarbam, lielākā daļa Baltijas valstu iedzīvotāju norādījuši – līdz 50 eiro (atbildi minējuši 33% Latvijā, 36% Lietuvā un 27% Igaunijā dzīvojošo). Taču zīmīgi, ka Igaunijā cilvēki spēj nopelnīt vairāk nekā vidēji Latvijā un Lietuvā – tur katrs piektais (21%) nopelnījis 100 līdz 200 eiro, un 15% – pat līdz 400 eiro mēnesī. Turpretī Latvijā tikai katrs desmitais atzīst, ka nopelnījis vairāk 12% – no 100 līdz 200 eiro, vēl 10% – līdz 400 eiro). Līdzīgi arī Lietuvā – 16% 100 līdz 200 eiro, 9% līdz 400 eiro.

«Svarīgi ņemt vērā arī tehnoloģiju attīstības laikmeta sniegtās iespējas. Papildus ienākumu gūšanas paplašināšanā un popularizēšanā aizvien nozīmīgāku lomu ieņem dažādu sociālo tīklu sniegto priekšrocību izmantošana, kas pat iesācējiem nodrošina iespēju salīdzinoši vienkārši, ātri un mērķtiecīgi sasniegt plašu potenciālo pasūtītāju loku. Interesanti, ka tieši Lietuvas iedzīvotāji visbiežāk izmantojuši sociālos medijus, lai pārdotu vai popularizētu savus pakalpojumus (28%), kamēr Igaunijā to izmantojuši 24% iedzīvotāju, bet Latvijā – vien 18%. Vispopulārākais kanāls komunikācijai ar potenciālo pircēju vai pakalpojumu izmantotāju visās Baltijas valstīs ir sociālais tīkls Facebook (to izmantojuši 27% lietuviešu, 23% igauņu un 15% latviešu),» stāsta pētījuma pārstāvji.

Bremzējošie faktori, lai piepelnītos papildus pamatdarbam

Galvenais iemesls, kas attur Latvijā dzīvojošos no papildu peļņas gūšanas iespēju izmantošanas, ir dažādi likumdošanas un birokrātijas šķēršļi (31%), kam seko laika trūkums (29%). Interesanti, ka Lietuvā, tāpat kā Latvijā, lielākais šķērslis ir likumdošana – to norādījuši 34% iedzīvotāju, kamēr par laika trūkumu raizējas vien piektdaļa (21%).

Savukārt Igaunijas iedzīvotāji daudz biežāk norāda laika šķērsli kā galveno barjeru papildu peļņas gūšanai (36%), kamēr birokrātiju nesaskata kā lielāko izaicinājumu (21%). Zīmīgi, ka trešā izplatītākā barjera iedzīvotāju redzējumā visās Baltijas valstīs ir pašu nepārliecinātība par to, vai piemītošās prasmes un zināšanas ir pārvēršamas papildu ienākumos (atbildi norādījuši 27% Latvijā un Igaunijā, kā arī 29% Lietuvā dzīvojošo).

Ref:224.000.103.1305


Pievienot komentāru

Pārtrauc luksus automašīnu tirdzniecības grupējuma darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde šī gada augustā apturēja organizētas personu grupas darbību, kas nodarbojās ar ekskluzīvu automašīnu un sadzīves tehnikas tirdzniecību. Izvairoties no pievienotās vērtības nodokļa nomaksas, valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk kā 2,8 miljoni eiro apmērā.

ASV helikopteri veiks zemos lidojumus Latvijas gaisa telpā

Amerikas Savieotās Valsts Gaisa spēku kaujas brigādes Fēnikss vienības helikopteri, kas Latvijā atrodas ASV vadītās mācību operācijas Atlantic Resolve ietvaros, piektdien, 18.augustā, no plkst.16.00 līdz 18.00 Latvijas gaisa telpā, virzienā no Lielvārdes uz Dobeli un atpakaļ, veiks zemos lidojumus.

Ievestā benzīna apmērs sarucis par 9,5%

Latvijā ievestā motorbenzīna daudzums šogad pirmajā pusgadā samazinājies par 9,5% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, bet dīzeļdegviela ievesta par 2,7% mazāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vēlas nomainīt Veselības ministrijas valsts sekretāru Ketneru

Veselības ministrija varētu nomainīt valsts sekretāru Kārli Ketneru, kurš varētu tikt pārcelts darbā uz Finanšu ministriju, ziņo Latvijas Televīzija.

Nīderlandē tiesas prāva par saindēto olu skandālu

Nīderlandē tiesas priekšā stājušies divi vīrieši par iespējamu saistību ar aizliegtu insekticīdu saturošu olu skandālu, kura dēļ virknē Eiropas valstu iznīcināti miljoniem olu un nodarīti zaudējumi vairāku miljonu eiro vērtībā.

LLKC: Augļu un ogu raža piedzīvos samazinājumu no 40% līdz pat 80%

Augļu un ogu raža atkarībā no kultūras šogad piedzīvos samazinājumu no 40% līdz pat 80%, savukārt dārzeņkopībā - 20% līdz 30%, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra dārzkopības ekspertu veiktie apsekojumi.

Lidosta Rīga pilnveido vides pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām

Starptautiskajā lidostā Rīga uzbrauktuvē pie izlidošanas termināļa ir ierīkota jauna autostāvvieta personām ar īpašām vajadzībām, kas tagad ir aprīkota gan ar ceļa marķējumu, gan arī attiecīgu ceļazīmi, vēsta lidostas pārstāvji.

Autovadītāji sāk retāk piekukuļot policistus

Šogad septiņos mēnešos samazinājies gadījumu skaits, kad transportlīdzekļu vadītāji policistiem piedāvājuši kukuli.

Uz robežas aizturēts Indijas pilsonis ar viltotiem dokumentiem; kriminālsoda nav

Terehovas robežkontroles punktā konstatēts viens no Maskavas ar autobusu ieceļojošs Indijas pilsonis, kurš uzrādījis viltotu Eiropas Savienības ģimenes locekļa uzturēšanās karti. Kriminālprocess nav uzsākts, turklāt persona atgriezta uz izceļošanas valsti.

Latvijas dzelzceļam nevajadzēs maksāt dividendes no pērnā gada peļņas

AS Latvijas dzelzceļš nevajadzēs maksāt dividendes no pērnā gada peļņas, kas bija 880 998 eiro, trešdien, 16.augustā, lēma valdība.

Papildināts Dziesmu un deju svētku likums- Kas tajā jauns?

Gatavojoties XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku norisei 2018.gada vasarā, trešdien, 16.augustā, Ministru kabinets apstiprinājis vairākus grozījumus Dziesmu un deju svētku likumā. Priekšlikumi paredz precizēt vairākus aspektus, kas skar svētku sagatavošanu un iesaistīto pušu atbildības.

Igauņu Inbank pusgadā nopelna 5,7 miljonus eiro

Igauņu finanšu pakalpojumu sniedzējs Inbank 2017.gada pirmajā pusē guvis peļņu 5,7 miljonu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir lēciens par 429%.

Paredz jaunus noteikumus likumā Par valsts noslēpumu

Paredz jaunu kārtību personas informēšanā par tās atbilstību speciālās atļaujas saņemšanas nosacījumiem, kā arī iespēju pārsūdzēt atļaujas atteikumu un atkārtotu pretendēšanu uz tās saņemšanu.

Latvijas pilsonībā uzņemtas vēl 103 personas

Ministru kabinets izdevis rīkojumu uzņemt Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā 103 personas, tajā skaitā, divas nepilngadīgas personas, kuras naturalizējušās kopā ar vecākiem.

Pētījumā noskaidrots, ka palielinājusies meža sicistas populācija Latvijā

Pētījumā par Latvijā un Eiropā īpaši aizsargājamas grauzēju sugas meža sicistas sastopamības izmaiņām ilgtermiņā, noskaidrots, ka šīs retās sugas populācija Latvijā kopš 1988.gada ir pieaugusi.

Igaunijā vēlas uzlabot valsts kā darbadevēja reputāciju

Igaunijas Finanšu ministrijai, tiecoties uzlabot valsts sektora kā darbadevēja reputāciju un zīmolu, tā izsludinājusi iepirkumu «Valsts kā darbadevējs», lai izstrādātu rīcības plānu šo mērķu sasniegšanai.

Lūdz atsaukties 0 rēzus pozitīvās asins grupas donorus

Valsts asinsdonoru centrs īpaši aicina atsaukties 0 rēzus pozitīvās asins grupas donorus. Tāpat vēl joprojām ļoti nepieciešami 0 rēzus negatīvo, kā arī B rēzus negatīvo asins grupu donori.

KNAB nekonstatē nelikumības Seržanta rīcībā, apmaksājot Saeimas telpas sievasmātes jubilejas svinībām

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudē nav konstatējis pārkāpumus par Saeimas deputāta Kārļa Seržanta apmaksātajām Saeimas rezidences telpām savas sievasmātes 80.gadu jubilejas svinībām.

ZM aicina pieteikties zivsaimniecības attīstības atbalsta pasākumiem

Lauku atbalsta dienestā no 21.augusta tiks pieņemti projektu iesniegumi atbalsta saņemšanai Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020.gadam pasākumos Inovācija, Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā un Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde.

Aicina vērtēt no Veselības inspekcijas aizrotētās Mežsargas amata nepieciešamību

Augstākā tiesa aicina Valsts kontroli izvērtēt direktora vietnieka amata lietderīgumu Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā, ziņo tiesā.

Ašeradens: Nevar pieļaut Ušakova vai Lemberga nonākšanu premjera amatā

Nokļūstot partijas Vienotība priekšsēdētāja amatā, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens centīsies mobilizēt demokrātiskos spēkus, lai novērstu politiķu Aivara Lemberga vai Nila Ušakova nonākšanu premjera amatā, tā sacīja Ašeradena intervijā LNT raidījumam 900 sekundes.

Brīdina: Iespējami pārtraukumi Swedbank internetbankas darbībā

Saistībā ar Swedbank veiktajiem informācijas tehnoloģiju modernizācijas darbiem naktī uz ceturtdienu, 17.augustu, iespējami pārtraukumi bankas maksājumu karšu un internetbankas darbībā.

Bils Geitss noziedo 4,6 miljardus dolāru, samazina daļas Microsoft

Datorprogrammatūras uzņēmuma Microsoft līdzdibinātājs Bils Geitss labdarībai piešķīris 4,6 miljardus ASV dolāru, kas ir viņa lielākais ziedojums kopš 2000.gada.

Čakša: Palielinot algu mediķiem, radīsies sajūta, ka politiķiem var ticēt

Veselības aprūpes sistēmas reformā iecerētais atalgojuma palielinājums varētu būt pirmais solis, lai sāktu radīt sajūtu, ka politiķiem var noticēt, teic veselības ministre Anda Čakša.

Aptauja: Latvijas iedzīvotājiem mēnesī vidēji nepieciešami 1 165 eiro

Normālai dzīvei Latvijas iedzīvotājiem mēnesī vidēji būtu nepieciešami 1 165 eiro, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.