bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 19.06.2018 | Vārda dienas: Nils, Viktors
LatviaLatvija

Valdība apņemas celt zemāko algas likmi pedagogiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ministru kabinets otrdien, 9.janvārī, apstiprinājis pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, apņemoties pakāpeniski celt zemāko algas likmi pedagogiem, taču izmaiņu apmēru faktiski piesaistot skolu tīkla sakārtošanas rezultātiem.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesniegtais pedagogu darba samaksas grafiks paredzēja jau no 2018.gada 1.septembra celt zemāko darba algas likmi no 680 eiro līdz 710 eiro, vienlaikus gan paredzot, ka šogad likmes palielinājums jānodrošina no apstiprinātajiem budžeta līdzekļiem.

Finanšu ministrija jautājuma izskatīšanas procesā norādīja, ka nepieciešams precizēt, ka pieauguma grafiks ir indikatīvs, kam Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) piekrita, uzsverot, ka «pretējā gadījumā mēs mānām cilvēkus».

Grafiks zemākās mēneša darba algas likmes palielināšanai vispārējā izglītībā, pirmsskolā, profesionālā ievirzē, profesionālā izglītībā un interešu izglītībā veidots, ievērojot to, ka netiek mainīta pedagogu darba slodze, kas atbilst mēneša darba algas likmei, kā arī zemākā mēneša darba algas likme periodā no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 1.septembrim tiek paaugstināta pakāpeniski. Tas nozīmē, ka līdz ar 2022.gada 1.septembri pedagogu zemākā mēneša darba algas likme indikatīvi varētu pieaugt līdz 900 eiro.

Lai gan valdība pedagogu atalgojuma paaugstināšanas grafiku laika periodam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim apstiprināja, tas izdarīts ar atrunu, ka grafiks īstenojams atbilstoši valdības rīkojumā minētajiem pasākumiem un ņemot vērā attiecīgā gada valsts ekonomisko situāciju, turklāt pedagogu darba samaksas pieaugums, kas plānots šī gada 1.septembrī, pilnībā nodrošināms no apstiprinātajiem budžeta līdzekļiem.

Pašvaldības kā izglītības iestāžu dibinātājas lēmumus par izmaiņām izglītības iestāžu tīklā var pieņemt līdz 2018.gada 1.martam. Izglītības un zinātnes ministrija aprēķinus, kas saistāmi ar esošā finansējuma racionālu izlietojumu, nodrošinot daļu no grafika īstenošanai nepieciešamā papildu finansējuma vispārējai izglītībai, varēs veikt ne ātrāk kā rudenī, tomēr uzsvērts, ka izglītības iestāžu tīkla izmaiņas 2018.gadā nav prognozējamas kā būtisks finansējuma avots.

Ņemot vērā, ka 2018.gada valsts budžets neparedz papildfinansējumu pedagogu darba samaksas paaugstināšanai, finanšu resursi pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai jārod, efektivizējot izglītības procesu un piešķirot papildu finansējumu no pašvaldību budžetiem un valsts budžeta, ievērojot solidaritātes un paritātes principu.

Paredzēts, ka vispārējā izglītībā iespējamie risinājumi, kas saistāmi ar esošā finansējuma racionālu izlietojumu ir, izglītojamo skaitam samazinoties, mērķdotācija paliktu izglītības sistēmā, to novirzot pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika īstenošanai. Izglītības sistēmā paliktu arī, pašvaldībām veicot izglītības iestāžu tīkla pilnveides pasākumus – arī šajā gadījumā līdzekļi tiktu novirzīti pedagogu darba samaksas palielinājuma grafika īstenošanai. Vienlaikus, pedagoģisko likmju samazinājumam saistībā ar izglītības satura reformu, atbilstošā mērķdotācija arī paliktu izglītības sistēmā, to novirzot pedagogu darba samaksas palielinājuma grafika īstenošanai.

Ministru kabinets uzdeva Izglītības un zinātnes ministrijai, atbilstoši pieņemtajiem lēmumiem par izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu un vidēja termiņa budžeta ietvarā un likumā par valsts budžetu kārtējam gadam plānotajam finansējumam, izstrādāt un līdz attiecīgā kalendārā gada 1.maijam iesniegt valdībai apstiprināšanai noteikumu projektu par pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanu, sagatavojot attiecīgus grozījumus pedagogu darba samaksas noteikumos.

Līdz tam gan IZM valdībai būs jāiesniedz ziņojums par pašvaldību lēmumiem, kas saistīti ar izglītības iestāžu reorganizāciju, likvidēšanu vai dibināšanu, tādējādi gūstot izpratni par zemākās atalgojuma likmes paaugstināšanai pieejamo līdzekļu apjomu.

Vienlaikus valdības lēmums paredz, ka finanšu resursi pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai tiks rasti, sakārtojot izglītības iestāžu tīklu, efektivizējot izglītības procesu un piešķirot papildu finansējumu no pašvaldību budžetiem un valsts budžeta, ievērojot solidaritātes un paritātes principu. Valdības rīkojums nosaka, ka finansējums, kas veidosies izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas rezultātā, prioritāri novirzāms pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai.

2018.gadā četriem mēnešiem papildu nepieciešami aptuveni 6,35 miljoni eiro, kas, atbilstoši valdības lēmumam, pedagogu algu paaugstināšanai, jārod esošajos budžeta līdzekļos.

Ministri atbalstīja to, ka jautājums par papildu nepieciešamo finansējumu pedagogu darba samaksas pieaugumam skatāms Ministru kabinetā likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru un likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

Patlaban zemākā mēneša darba algas likme skolotājiem no 2016.gada 1.septembra ir 680 eiro un darba slodze, kas atbilst vienai mēneša darba algas likmei, vispārējās, profesionālās izglītības un interešu izglītības skolotājiem ir 30 darba stundas nedēļā, kas veido 1320 darba stundas gadā. Savukārt pirmsskolas izglītības skolotājiem darba slodze, kas atbilst vienai mēneša darba algas likmei, ir 40 darba stundas nedēļā un zemākā darba algas likme skolotājiem, kas nodrošina bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanu, – 620 eiro, bet no 2017.gada 1.septembra – 680 eiro. No pašvaldību budžeta finansēto pirmsskolas izglītības skolotāju zemākā darba algas likme 680 eiro jānodrošina ne vēlāk kā no 2018.gada 1.septembra.

Grafikā plānotā zemākās darba algas likmes paaugstināšana indikatīvi varētu nodrošināt darba stundas izmaksas pieaugumu 2018.gada 1.septembrī par 4,4% pret darba stundas izmaksu 2017.gada 1.septembrī, 2019.gada 1.septembrī (750 eiro) – 5,6% pret darba stundas izmaksu 2018.gada 1.septembrī, 2020.gada 1.septembrī (790 eiro) – 5,3% pret darba stundas izmaksu 2019.gada 1.septembrī, 2021.gada 1.septembrī (830 eiro) – 5,2% pret darba stundas izmaksu 2020.gada 1.septembrī un 2022.gada 1.septembrī (900 eiro) – 8,4% pret darba stundas

Plānotā zemākās darba algas likmes paaugstināšana radīs ietekmi uz pašvaldību budžetiem saistībā ar no 1,5 līdz 4 gadus veco bērnu izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu, interešu izglītības pedagogu un citu no pašvaldību budžeta finansēto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas nodrošināšanu. Ņemot vērā Valsts izglītības informācijas sistēmā (turpmāk – VIIS) pieejamo informāciju par finansējuma apjomu pedagogu darba samaksai no pašvaldību budžetiem 2016.gada 1.septembrī, tika veikts aptuvenā nepieciešamā finansējuma aprēķins. Jāņem vērā, ka pašvaldības, apstiprinot 2018.gada budžetus, jau radušas papildfinansējumu pirmsskolas pedagogu darba samaksai.

Ref: 225.000.103.2064


Pievienot komentāru

Francijas prezidents publiski audzina pusaudzi par nepieklājīgu izturēšanos

«Kā iet, Manu?» tā Francijas prezidentu Emanuelu Makronu uzrunājis kāds jaunietis svinīgas ceremonijas laikā, turklāt liberāli noskaņotā politiķa priekšā dziedājis starptautisko sociālistu himnu.

VARAM joprojām nav izdevies saskaņot iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ar iesaistītajām pusēm joprojām nav izdevies vienoties par iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu, apstiprina ministrijas pārstāve Anda Zaļepska.

Krievijas «melnajā sarakstā» iekļauti vairāki Saeimas deputāti un sabiedriski politiskie aktīvisti

Krievijas Ārlietu ministrijas Latvijai iesniegtajā «melnajā sarakstā» ir iekļauti vairāki Saeimas deputāti, kā arī sabiedriski politiskie aktīvisti, liecina šo cilvēku ieraksti sociālajos tīklos.

Pērn mediķi nepamatoti iekasējuši samaksu par pakalpojumiem 255 000 eiro apmērā

Pagājušajā gadā ārstniecības iestādēs, kuras sniedz valsts budžeta apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus, konstatēta nepamatoti prasīta samaksa par pakalpojumiem 254 994 eiro apmērā.

Krievija liedz iebraukt Latvijas pilsoņiem, kuri atbalstīja sankciju noteikšanu Magņitska lietā iesaistītajām personām

Krievijas Ārlietu ministrija iesniegusi Latvijas vēstniecībai Maskavā Latvijas pilsoņu sarakstu, kuriem noteikts iebraukšanas liegums Krievijā par sankciju atbalstīšanu advokāta Sergeja Magņitska lietā iesaistītajām personām.

Budžeta komisija par Latvijas Bankas padomes locekli virza Mārtiņu Kazāku

Saeimas Budžeta un finanšu komisija, vienbalsīgi lēma virzīt izskatīšanai Saeimā lēmuma projektu par Mārtiņa Kazāka apstiprināšanu Latvijas Bankas padomes locekļa amatā.

Lietuva uzņēmusi Krievijas un Baltkrievijas ieroču inspektorus

Krievijas un Baltkrievijas ieroču inspektori apmeklējuši Lietuvu, kamēr tās teritorijā Lietuvas un citu NATO dalībvalstu spēki attīstījuši prasmes militārajās mācībās Zobena cirtiens 2018.

Zemnieku saeima aicina izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā

Biedrība Zemnieku saeima nosūtīja vēstuli Valsts kancelejai, Zemkopības ministrijai, Finanšu ministrijai un Latvijas Pašvaldību savienībai ar aicinājumu Ministru kabinetam izsludināt un Saeimai apstiprināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā ilgstošā sausuma dēļ.

Vairāk saules lietā apcietinātā IT speciālista aizstāvji pārsūdzējuši tiesas piemēroto drošības līdzekli

Krimināllietā par iejaukšanos kases aparātu darbībā restorānu tīklā Vairāk saules aizdomās turētā IT speciālista Edgara Štromberga aizstāvji ir pārsūdzējuši viņam piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu, atklāja zvērināts advokāts Mareks Halturins.

Velorikšām Tallinā prasīs drošības jostas

Tallinas velorikšu pakalpojumos līdz šim pastāvējusi minimāla pilsētas vadības kontrole, taču tas mainīsies no jūlija, kad, stājoties spēkā jauniem noteikumiem, šis dabai draudzīgais pasažieru pārvadājumu veids tiks pielīdzināts automašīnu taksometra pakalpojumiem.

Latvijas ostās šī gada pirmajos piecos mēnešos pārkrauts par 7,5% mazāk kravu

Latvijas ostās šogad pirmajos piecos mēnešos pārkrāva 27,072 miljonus tonnu kravu, kas ir par 7,5% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Vācijā apcietina Audi vadītāju saistībā ar dīzeļauto shēmas izmeklēšanu

Izmeklētāji Vācijā ir apcietinājuši autobūves uzņēmuma Audi izpilddirektoru Rupertu Štadleru saistībā ar izmeklēšanu izplūdes mērierīču maldināšanas shēmā Volkswagen grupas uzņēmumos.

Saeimas vēlēšanu laikā Rīga plānots atvērt 158 vēlēšanu iecirkņus

Rudenī gaidāmo Saeimas vēlēšanu laikā Rīga plānots atvērt 158 vēlēšanu iecirkņus, liecina Rīgas domes sagatavotie dokumenti.

Apple par patērētāju tiesību pārkāpumu Austrālijā soda ar 5 miljoniem eiro

Tiesa Austrālijā piespriedusi amerikāņu datortehnoloģiju uzņēmumam Apple 5,7 miljonus eiro lielu naudassodu par atteikšanos labot tā ražotos viedtālruņus un planšetdatorus, ja tos jau labojuši citi uzņēmumi.

30% Latvijas iedzīvotāju neapmierināti ar ģimenes materiālo stāvokli

Iedzīvotāji visnegatīvāk izteikušies par pašreizējo Latvijas ekonomikas situāciju – 31% aptaujāto uzskata, ka tā tikai pasliktinoties.

Koalīcijā aizvien domstarpības jautājumā par augsti kvalificētu viesstrādnieku piesaisti

Viedokļu atšķirību dēļ starp ministrijām valdība, visticamāk, neatbalstīs un neskatīs rosinājumu atvieglot Eiropas Savienības «zilās kartes» saņemšanu augsti kvalificētiem viesstrādniekiem bez atbilstošas augstākās izglītības, norāda Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Biržu indeksi krītas, bažījoties par tirdzniecības karu

ASV un Eiropas biržu indeksi pirmdien, 18.jūnijā, kritušies, tirgu dalībniekiem bažījoties par tirdzniecības kariem un Eiropas Savienībā esošajām domstarpībām migrācijas jautājumā.

Latvijas Banka samazinājusi IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 3,9%

Latvijas Banka samazinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstā 4,1% līdz 3,9%, teikts centrālās bankas publiskotajā jaunākajā Makroekonomisko norišu pārskatā.

KNAB prokuratūrai lūdz sākt kriminālvajāšanu pret Rimšēviču un Martinsonu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtījis krimināllietas materiālus prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu.

Rīgas domes komiteja ārkārtas sēdē nobalso par Vidzemes tirgus iekļaušanu RCT pamatkapitālā

Rīgas domes Pilsētas īpašuma attīstības komiteja, opozīcijai balsojot pret, ārkārtas sēdē atbalstījusi Vidzemes tirgus iekļaušanu AS Rīgas Centrāltirgus pamatkapitālā. Galējo lēmumu vēl pieņems Rīgas dome.

Latvijas krājbankas administrators maijā atguvis 149 200 eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad maijā atguvis 149 218 eiro, kas ir par 27% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Aiztur nelikumīgu akcīzes preču glabātāju un transportētāju grupu

Veicot muitas kontroles pasākumus Rīgas pasažieru ostā, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes amatpersonas pamanīja, ka vienā no transportlīdzekļiem atrodas aizdomīga krava. Piesaistot Valsts policiju, tika noskaidrots, ka transportlīdzeklī ir vairāk nekā 2,3 miljoni nelegālo cigarešu un 960 litru spirta.

Iedzīvotājiem trūkst izpratnes par galvojuma saistību uzņemšanos, tā bankā

Vairums Latvijas iedzīvotāju pauž gatavību kļūt par galvotāju citas personas kredītam gadījumā, ja saņemtu šādu lūgumu, – liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja.

ABLV Bank apturējusi procentu pieaugumu tās emitētajām parastajām obligācijām

Likvidējamā ABLV Bank apturējusi procentu pieaugumu tās emitētajām parastajām obligācijām, teikts bankas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.