bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 17.01.2018 | Vārda dienas: Tenis, Dravis
LatviaLatvija

Valdība apņemas celt zemāko algas likmi pedagogiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ministru kabinets otrdien, 9.janvārī, apstiprinājis pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku, apņemoties pakāpeniski celt zemāko algas likmi pedagogiem, taču izmaiņu apmēru faktiski piesaistot skolu tīkla sakārtošanas rezultātiem.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesniegtais pedagogu darba samaksas grafiks paredzēja jau no 2018.gada 1.septembra celt zemāko darba algas likmi no 680 eiro līdz 710 eiro, vienlaikus gan paredzot, ka šogad likmes palielinājums jānodrošina no apstiprinātajiem budžeta līdzekļiem.

Finanšu ministrija jautājuma izskatīšanas procesā norādīja, ka nepieciešams precizēt, ka pieauguma grafiks ir indikatīvs, kam Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) piekrita, uzsverot, ka «pretējā gadījumā mēs mānām cilvēkus».

Grafiks zemākās mēneša darba algas likmes palielināšanai vispārējā izglītībā, pirmsskolā, profesionālā ievirzē, profesionālā izglītībā un interešu izglītībā veidots, ievērojot to, ka netiek mainīta pedagogu darba slodze, kas atbilst mēneša darba algas likmei, kā arī zemākā mēneša darba algas likme periodā no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 1.septembrim tiek paaugstināta pakāpeniski. Tas nozīmē, ka līdz ar 2022.gada 1.septembri pedagogu zemākā mēneša darba algas likme indikatīvi varētu pieaugt līdz 900 eiro.

Lai gan valdība pedagogu atalgojuma paaugstināšanas grafiku laika periodam no 2018.gada 1.septembra līdz 2022.gada 31.decembrim apstiprināja, tas izdarīts ar atrunu, ka grafiks īstenojams atbilstoši valdības rīkojumā minētajiem pasākumiem un ņemot vērā attiecīgā gada valsts ekonomisko situāciju, turklāt pedagogu darba samaksas pieaugums, kas plānots šī gada 1.septembrī, pilnībā nodrošināms no apstiprinātajiem budžeta līdzekļiem.

Pašvaldības kā izglītības iestāžu dibinātājas lēmumus par izmaiņām izglītības iestāžu tīklā var pieņemt līdz 2018.gada 1.martam. Izglītības un zinātnes ministrija aprēķinus, kas saistāmi ar esošā finansējuma racionālu izlietojumu, nodrošinot daļu no grafika īstenošanai nepieciešamā papildu finansējuma vispārējai izglītībai, varēs veikt ne ātrāk kā rudenī, tomēr uzsvērts, ka izglītības iestāžu tīkla izmaiņas 2018.gadā nav prognozējamas kā būtisks finansējuma avots.

Ņemot vērā, ka 2018.gada valsts budžets neparedz papildfinansējumu pedagogu darba samaksas paaugstināšanai, finanšu resursi pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai jārod, efektivizējot izglītības procesu un piešķirot papildu finansējumu no pašvaldību budžetiem un valsts budžeta, ievērojot solidaritātes un paritātes principu.

Paredzēts, ka vispārējā izglītībā iespējamie risinājumi, kas saistāmi ar esošā finansējuma racionālu izlietojumu ir, izglītojamo skaitam samazinoties, mērķdotācija paliktu izglītības sistēmā, to novirzot pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafika īstenošanai. Izglītības sistēmā paliktu arī, pašvaldībām veicot izglītības iestāžu tīkla pilnveides pasākumus – arī šajā gadījumā līdzekļi tiktu novirzīti pedagogu darba samaksas palielinājuma grafika īstenošanai. Vienlaikus, pedagoģisko likmju samazinājumam saistībā ar izglītības satura reformu, atbilstošā mērķdotācija arī paliktu izglītības sistēmā, to novirzot pedagogu darba samaksas palielinājuma grafika īstenošanai.

Ministru kabinets uzdeva Izglītības un zinātnes ministrijai, atbilstoši pieņemtajiem lēmumiem par izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu un vidēja termiņa budžeta ietvarā un likumā par valsts budžetu kārtējam gadam plānotajam finansējumam, izstrādāt un līdz attiecīgā kalendārā gada 1.maijam iesniegt valdībai apstiprināšanai noteikumu projektu par pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanu, sagatavojot attiecīgus grozījumus pedagogu darba samaksas noteikumos.

Līdz tam gan IZM valdībai būs jāiesniedz ziņojums par pašvaldību lēmumiem, kas saistīti ar izglītības iestāžu reorganizāciju, likvidēšanu vai dibināšanu, tādējādi gūstot izpratni par zemākās atalgojuma likmes paaugstināšanai pieejamo līdzekļu apjomu.

Vienlaikus valdības lēmums paredz, ka finanšu resursi pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai tiks rasti, sakārtojot izglītības iestāžu tīklu, efektivizējot izglītības procesu un piešķirot papildu finansējumu no pašvaldību budžetiem un valsts budžeta, ievērojot solidaritātes un paritātes principu. Valdības rīkojums nosaka, ka finansējums, kas veidosies izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas rezultātā, prioritāri novirzāms pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai.

2018.gadā četriem mēnešiem papildu nepieciešami aptuveni 6,35 miljoni eiro, kas, atbilstoši valdības lēmumam, pedagogu algu paaugstināšanai, jārod esošajos budžeta līdzekļos.

Ministri atbalstīja to, ka jautājums par papildu nepieciešamo finansējumu pedagogu darba samaksas pieaugumam skatāms Ministru kabinetā likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru un likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

Patlaban zemākā mēneša darba algas likme skolotājiem no 2016.gada 1.septembra ir 680 eiro un darba slodze, kas atbilst vienai mēneša darba algas likmei, vispārējās, profesionālās izglītības un interešu izglītības skolotājiem ir 30 darba stundas nedēļā, kas veido 1320 darba stundas gadā. Savukārt pirmsskolas izglītības skolotājiem darba slodze, kas atbilst vienai mēneša darba algas likmei, ir 40 darba stundas nedēļā un zemākā darba algas likme skolotājiem, kas nodrošina bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanu, – 620 eiro, bet no 2017.gada 1.septembra – 680 eiro. No pašvaldību budžeta finansēto pirmsskolas izglītības skolotāju zemākā darba algas likme 680 eiro jānodrošina ne vēlāk kā no 2018.gada 1.septembra.

Grafikā plānotā zemākās darba algas likmes paaugstināšana indikatīvi varētu nodrošināt darba stundas izmaksas pieaugumu 2018.gada 1.septembrī par 4,4% pret darba stundas izmaksu 2017.gada 1.septembrī, 2019.gada 1.septembrī (750 eiro) – 5,6% pret darba stundas izmaksu 2018.gada 1.septembrī, 2020.gada 1.septembrī (790 eiro) – 5,3% pret darba stundas izmaksu 2019.gada 1.septembrī, 2021.gada 1.septembrī (830 eiro) – 5,2% pret darba stundas izmaksu 2020.gada 1.septembrī un 2022.gada 1.septembrī (900 eiro) – 8,4% pret darba stundas

Plānotā zemākās darba algas likmes paaugstināšana radīs ietekmi uz pašvaldību budžetiem saistībā ar no 1,5 līdz 4 gadus veco bērnu izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu, interešu izglītības pedagogu un citu no pašvaldību budžeta finansēto pedagogu darba samaksas paaugstināšanas nodrošināšanu. Ņemot vērā Valsts izglītības informācijas sistēmā (turpmāk – VIIS) pieejamo informāciju par finansējuma apjomu pedagogu darba samaksai no pašvaldību budžetiem 2016.gada 1.septembrī, tika veikts aptuvenā nepieciešamā finansējuma aprēķins. Jāņem vērā, ka pašvaldības, apstiprinot 2018.gada budžetus, jau radušas papildfinansējumu pirmsskolas pedagogu darba samaksai.

Ref: 225.000.103.2064


Pievienot komentāru

EP deputāti atzinīgi vērtē aicinājumu veidot demokrātiskāku ES

Īrijas premjerministrs Leo Varadkars trešdien, 17.janvārī, aizsāka Eiropas nākotnes debašu ciklu, kura ietvaros Eiropas Savienību valstu vadītāji diskutēs ar Eiropas Parlamenra deputātiem. 

Jāstiprina Latvijas valsts budžeta procesa kvalitāte, uzsver Valsts kontrole

«Valsts budžeta plānošanā jāizmanto labākā zināmā prakse un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas vadlīnijas, jāveicina domāšana ilgtermiņā un jāstiprina komandas darbs, kur katrs atbildīgais zina savus pienākumus un uzņemas atbildību par paveiktā kvalitāti. Tikai tad valsts budžets kļūs par valsts attīstības instrumentu un nodrošinās valsts ilgtermiņa mērķu sasniegšanu un iedzīvotāju labklājības pieaugumu.»

BetsafeNo sirds Latvijai atlikušas niecīgas izredzes iekļūt nākamajā Saeimā

Līdz ar No sirds Latvijai Saeimas frakcijas pajukšanu deputātes Ingunas Sudrabas vadītās partijas izredzes tikt ievēlētai nākamajā Saeimas sasaukumā sarukušas līdz minimumam, uzskata Betsafe bukmeikeri. Iespēju, ka partija No sirds Latvijai oktobrī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās pārvarēs 5% balsu robežu, bukmeikeri novērtējuši ar 10%.

ES pašlaik pārskata divējādi lietojamu preču eksporta kontroles noteikumus

Eiropas Savienības eksporta kontrole būtu jāpaplašina, tajā iekļaujot arī cilvēktiesību pārkāpumos izmantojamas kibernovērošanas ierīces, trešdien, 17.janvārī, lēmuši Eiropas Parlamenta deputāti. Turklāt EP tagad ir gatavs uzsākt sarunas ar ES dalībvalstu ministriem.

Čigāne: ES Digitālais vienotais tirgus – pamudinājums Latvijai veikt reformas

Eiropas Savienības Digitālā vienotā tirgus stratēģija sniedz jaunas iespējas Latvijas uzņēmējiem aktīvāk piedāvāt savus pakalpojumus citās dalībvalstīs. Turklāt tā var kalpot kā impulss ne vien uzņēmējdarbības videi, bet arī valsts pārvaldei. Stratēģija mudina mūsu valsts pārvaldi straujāk iet reformu ceļu un savest kārtībā vēl nesakārtotās lietas, saka Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Eksperts: Ždanokas lēmums atstāt EP ir precīzi aprēķināts gājiens, lai reanimētu LKS

Līdzšinējās Eiropas Parlamenta deputātes, Latvijas Krievu savienības līderes Tatjanas Ždanokas lēmums atstāt darbu Eiropas Parlamentā, iesaistoties LKS vēlēšanu kampaņā, ir precīzi aprēķināts gājiens, kas ļaus reanimēt partiju, kurai pēdējās vēlēšanās neizdodas iekļūt Saeimā, šādu viedokli pauž Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds.

Maxima Latvija sagaida cenu kritumu līdz pat 15%

Līdz ar Maxima Latvija lēmumu samazināt regulārās cenas teju 1 000 svarīgām ikdienas precēm, sagaidāms, ka līdzīgu soli spers arī citi nozares spēlētāji, tādējādi cenas svarīgām ikdienas precēm tuvākajā laikā mazumtirdzniecības nozarē varētu samazināties līdz pat 15%.

Par Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju ievēlēta Lībiņa-Egnere

Par Saeimas Nacionālās drošības komisijas jauno priekšsēdētāju ievēlēta deputāte Inesi Lībiņu-Egneri, kuras kandidatūru izvirzīja Kārlis Seržants.

Latvijas ekonomikā sasniegts augstākais novērtējums kopš 2015.gada

Iedzīvotāju noskaņojums ir uzlabojies lielākajā daļā pētījuma pozīciju. Vispozitīvāk iedzīvotāji izteikušies par Latvijas ekonomikā notiekošajām izmaiņām, kuru novērtējums ir augstākais kopš 2015.gada jūlija.

Atklāj Latvijā radītu bezmaksas mobilo lietotni vinješu apmaksai

Atklāta un Google Play pieejama pirmā mobilā lietotne Baltijā ātrai un ērtai autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu apmaksai Latvijā. Viglat mobilās lietotnes galvenais uzdevums ir atvieglot šobrīd sarežģīto, dārgo un laikietilpīgo vinješu apmaksas procesu privāto transportlīdzekļu īpašniekiem un komerctransporta vadītājiem, šķērsojot Latvija robežu.

Pērn visaugstākā satiksmes intensitāte bijusi uz Ventspils šosejas Jūrmalas šosejas posmā

Pērn ikgadējā valsts autoceļu tīkla apsekošana veikta 20 208 kilometros valsts autoceļu un konstatēts, ka palielinās labā stāvoklī esošo asfaltēto autoceļu īpatsvars. 2017.gadā labā un ļoti labā tehniskajā stāvoklī bija 57% valsts galveno autoceļu, kas ir par 20% vairāk nekā 2012.gadā, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

96% darba devēju gatavi nodarbināt vecākus pēc bērna kopšanas atvaļinājuma

Lai gan lielākā daļa jeb 96% Latvijas darba devēju pauž gatavību pieņemt atpakaļ darbinieku pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, tikai 6% no tiem sniedz atbalstu bērnu uzraudzībai, liecina Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta un pētījumu kompānijas Kantar TNS jaunākās darba devēju aptaujas rezultāti.

Krievijas sociologi pārtrauc priekšvēlēšanu aptauju publicēšanu

Krievijas vadošā, neatkarīgā socioloģisko pētījumu organizācija Levada-Centrs paziņojis, ka pārtrauc to aptauju rezultātu publicēšanu, kas saistītas ar 18.marta Krievijas prezidenta vēlēšanām, lai organizāciju neslēgtu varasiestādes, kas tās darbu var uztvert kā neatļautu jaukšanos politikā.

Rīgas birža jau šogad cer uz jauniem akciju emitentiem

Jau šogad ir cerības sagaidīt jaunas Latvijas uzņēmumu akciju emisijas biržā, norāda biržas Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Stājies spēkā attaisnojošais spriedums bērnudārza darbiniecēm lietā par meitenītes iekrišanu akā

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments otrdien, 16.janvārī, nolēma atteikt pārbaudīt kasācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru divas bērnudārza darbinieces attaisnotas apsūdzībā par nolaidīgu darbu pirmsskolas mācību iestādē pēc negadījuma, kad 2013.gada pavasarī četrus gadus veca meitenīte iekrita kanalizācijas akas šahtā.

Aizvadītajā diennaktī uguns laupījusi dzīvību četriem cilvēkiem, vēl četri cietuši

Turpinoties salam, pieaug traģisko ugunsnelaimju skaits - aizvadītajā diennaktī uguns dzīvību atņēmusi jau četriem cilvēkiem, bet vēl četri cietuši, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā operatīvā informācija.

McDonald’s iepakojumu, kas nav pārstrādāts, izmantos vēl 7 gadus

Pasaulē lielākā ātrās ēdināšanas ķēde McDonald’s izvirzījusi sev mērķi līdz 2025.gadam nodrošināt, ka tās izmantotie iepakojumi ir izgatavoti no pārstrādātiem vai atjaunojamiem materiāliem.

Latvijas augstskolās studentiem tiks veidota inovāciju grantu sistēma

Lai sekmētu studējošo inovāciju un uzņēmējdarbības spēju attīstību, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu studentu grantu sistēmas modeli, kura galvenais mērķis ir atbalstīt studentu inovāciju projektus un pētījumus.

Opel palielina pārdoto auto skaitu

Opel oficiālā zīmola pārstāvja Auto Blitz pārdoto automašīnu skaits 2017.gadā pieaudzis no 519 uz 527 vienībām, un uz gada sākumu jaunu pasūtījumu skaits sastāda 115 jaunas Opel automašīnas.

Tiesa apķīlājusi Bondara bankas kontus un īpašumus

Tiesa ir apķīlājusi Rīgas domes deputāta Mārtiņa Bondara īpašumus un bankas kontus, lai varētu no viņa piedzīt 15 miljonus eiro, Latvijas Krājbankas krimināllietā. Raidījums ziņo, ka pret Bondaru rudenī piemērots prasības nodrošinājums, tādējādi apķīlājot visus Bondaram piederošos īpašumus, kā arī viņa algu.

Ināra Mūrniece: Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai

Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai, tiekoties ar Tieslietu padomes priekšsēdētāju un Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču un iepazīstoties ar Tieslietu padomes pašreizējo darbu, uzsvērusi Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Masu protesti Grieķiju neattur no aizdevuma reformu pieņemšanas

Grieķijas parlaments ir pieņēmis apjomīgu reformu kopumu, lai valsts no starptautiskiem aizdevējiem saņemtu nākamos miljardus eiro. Politiķiem pret reformām prasījuši balsot aptuveni 20 000 cilvēku, kuri balsojuma laikā piedalījušies demonstrācijā pie parlamenta.

Eksperts: Kailsals līdz šim vairumam dārza kultūru nevarētu būt vērā ņemami kaitējis

Līdz šim gaisa temperatūra Latvijā nav bijusi tik zema, lai kailsals vairumam dārza kultūru būtu vērā ņemami kaitējis, saka Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Brexit: EP deputāti nobažījušies par Apvienotās Karalistes valdības prioritātēm

Eiropas Parlamenta deputāti atzīst, ka Brexit sarunās panākts progress, taču uzsver, ka sarunu sarežģītākā daļa vēl ir priekšā.

Pilnveidos regulējumu attiecībā uz emisiju kvotām un gaisa piesārņojumu

Izmaiņas likumā Par piesārņojumu paredz pienākumu kuģiem katru gadu veikt oglekļa dioksīda emisiju monitoringu un sniegt šo informāciju Eiropas Komisijai un Valsts vides dienestam. Jaunas prasības uzliktas arī degvielas piegādātājiem, un paredzēts, ka viņiem līdz 2020.gadam būs jānodrošina aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu enerģijas vienību samazinājums vismaz par 6%.