bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 25.11.2017 | Vārda dienas: Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne
LatviaLatvija

Valdība nākamā gada budžetā iedalījusi naudu veselības nozarei un ceļiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ministru kabinets aiz slēgtām durvīm vienojās nākamā gada budžetā piešķirt papildus finansējumu veselības nozarei un ceļiem, kā arī paredzēti līdzekļi sociālo iemaksu un minimālās algas kāpuma nodrošināšanai, liecina valdības dokumentu vietnē «eportfelis» pieejamais valdības sēdes protokols.

Valdība lēmusi nākamos trīs gadus neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai stacionārajās ārstniecības iestādēs piešķirt papildu 7 801 592 eiro. Programmā Veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanas finansējums atbalstīts finansējums 2018.gadam 85,3 miljonu eiro apmērā, 2019.gadam – 99,6 miljonu eiro apmērā un 2020.gadam – 105,5 miljonu eiro apmērā.

Tāpat valdība atbalstījusi priekšlikumu, atbilstoši Eiropas Komisijas pieļautajai deficīta atkāpei, veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanai 2018.gadā paredzēt papildu 113,4 miljonus eiro un 2019.gadā 149,9 miljonus eiro.

Atbalstīts arī priekšlikums nodrošināt finansējuma pieaugumu valsts autoceļiem, palielinot finansējumu Satiksmes ministrijas budžeta programmā Valsts autoceļa fonds 2018.gadam un 2019.gadam 25 616 453 eiro apmērā, bet 2020.gadam – 37 285 510 eiro apmērā.

Valdība arī atbalstījusi papildu finansējumu darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) palielinājuma nodrošināšanai saistībā ar pieņemtajiem grozījumiem likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu 2018.gadam 4 700 025 eiro apmērā un turpmākajos divos gados – 4 607 825 eiro apmērā.

Atbalstīts arī papildu finansējums minimālās algas paaugstināšanas līdz 430 eiro nodrošināšanai 2018., 2019. un 2020.gadam 2 264 098 eiro apmērā.

Tāpat atbalstīts papildu finansējums nākamajos trijos gados 21 130 352 eiro apmērā ik gadu minimālajai algai piesaistītiem valsts sociālā nodrošinājuma pasākumiem, piemēram, mērķdotācijām, dotācijai valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, uzturlīdzekļu izmaksai no Uzturlīdzekļu garantijas fonda un kompensācijām cietušajiem, kā arī pabalstiem aizbildnim par bērna uzturēšanu.

Sēdē valdība arī apstiprinājus, ka iekšzemes kopprodukta (IKP) novērtējums faktiskajās cenās 2017.gadam ir 26,676 miljardi eiro, tā prognozi 2018.gadam 28,359 miljardu eiro apmērā, 2019.gadam – 29,977 miljardu eiro apmērā un 2020.gadam – 31,663 miljardu eiro apmērā.

Tāpat apstiprināts, ka vispārējās valdības budžeta strukturālā deficīta mērķis 2018.gadā būs -1,2% no IKP, 2019.gadā – 0,6% no IKP un 2020.gadā – 0,4% no IKP. Vispārējās valdības budžeta deficīts, kas izriet no strukturālās budžeta bilances mērķa, 2018.gadam tiek noteikts -1% no IKP, 2019.gadam -0,9% no IKP un 2020.gadam -0,4% no IKP.

Valdība pieņēma zināšanai indikatīvo fiskālās telpas apjomu vispārējās valdības budžetā 2018.gadā – 63,2 miljonu eiro apmērā, 2019.gadā tas būs negatīvs – mīnus 42 miljonu eiro apmērā un 2020.gadā atkal pozitīvs – 107,3 miljonu eiro apmērā.

Tāpat tika pieņemts zināšanai, ka, atbilstoši precizētajām IKP prognozēm, Aizsardzības ministrijas pamatbudžeta izdevumi ir palielināti par 8 571 548 eiro 2018.gadā, par 6 574 967 eiro 2019.gadā un par 12 920 000 eiro 2020.gadā, nodrošinot Aizsardzības ministrijas budžeta izdevumus 2% no IKP.

Ņemot vērā prognozēto negatīvo fiskālo telpu 2019.gadā, valdība šonedēļ atbalstīja priekšlikumu 2019.gadā neveidot fiskālā nodrošinājuma rezervi, palielināt minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu valsts kapitālsabiedrībām 2019.gadā par 2018.gada pārskata gadu, to nosakot 85% apmērā no attiecīgās kapitālsabiedrības tīrās peļņas, tādējādi budžets 2019.gadā papildu iegūs 1,8 miljonus. Tāpat tika atbalstīts priekšlikums fiskālās telpas palielināšanai novirzīt ieņēmumus no soda naudas, kas iekāsēti pēc fotoradaros konstatētiem ceļu satiksmes pārkāpumiem.

Valdības sēdē Ekonomikas ministrijai tika uzdots sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par risinājumiem elektroenerģijas obligātās iepirkumu komponentes (OIK) stabilizēšanai. Labklājības ministrijai sadarbībā ar Veselības ministriju valsts speciālā budžeta izdevumu pieauguma ierobežošanai jāsagatavo priekšlikumi izmaiņām darbnespējas lapu izsniegšanas un apmaksas kārtībā, vienlaikus izvērtējot iespēju ieviest mehānismu konstatēto pārkāpumu novēršanai.

Savukārt Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju jāizvērtē iespēja ieviest pasākumus nebanku aizdevēju patērētāju kreditētāju izsniegto aizdevumu pieauguma ierobežošanai. Bet Veselības ministrijai jāizvērtē iespēja organizēt centralizētos iepirkumus zāļu iegādei valsts ārstniecības iestādēs.

LETA jau rakstīja, ka šonedēļ Ministru kabinets vienojās uzdot ministrijām nedēļas laikā nākt klajā ar priekšlikumiem, lai nedaudz paplašinātu 2018.gada fiskālo telpu, kas patlaban aplēsta virs 60 miljoniem eiro.

Ministri vienojušies, ka nedēļas laikā ministrijās tiks rastas iespējas fiskālās telpas paplašināšanai, jo no patlaban aplēstās nākamā gada fiskālās telpas 60 miljoniem eiro, ministrijas prioritārajiem pasākumiem prasa virs 600 miljoniem eiro, no kuriem, pēc finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) teiktā, daudzi nav primāri nepieciešami pasākumi.

Reizniece-Ozola uzsvēra, ka nākamgad pieejamā fiskālā telpa 60 miljonu eiro apmērā tiks ieguldīta ministriju prioritātes, izņemot veselības nozari un ceļu sakārtošanas nozari.

«No esošajiem resursiem nākamgad veselības budžetam tiks paredzēts vairāk nekā miljards eiro, tāpat papildus esam atraduši finansējumu ceļu finansēšanai – nākamgad un 2019.gadā 25 miljonu eiro apmērā, bet 2020.gadā – 37 miljonu eiro apmērā. Šie abi pasākumi ir apstiprināti ārpus fiskālās telpas,» pauž Reizniece-Ozola.

Veidojot nākamā gada valsts budžetu, fiskālā telpa varētu būt ap 79 miljoniem eiro, bet 2019.gadā – aptuveni 30 miljoni eiro.

Gan ministre, gan Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) skaidroja, ka šī summa vēl tiks precizēta, jo pašlaik notiekot intensīvs darbs, vērtējot iespējamas rezerves. Iepriekš tika minēts, ka fiskālā telpa nākamgad varētu būt 60 miljoni eiro.

 Ref: 225.000.103.1698

Pievienot komentāru

Aizdomās turēto pusaudzi par policista piekaušanu tiesa neapcietina

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 24.novembrī, nolēma neapcietināt 15 gadus veco puisi, kurš ceturtdien, 23.novembrī, Rīgas Sanatorijas internātpamatskolā dzērumā kāvies ar pašvaldības policistu.

Neapdomība ir viens no galvenajiem iemesliem cilvēku bojāejai ugunsgrēkos

Šogad ugunsgrēkos dzīvību zaudējis 71 cilvēks, bet no oktobra sākuma ugunsgrēkos gāja bojā 16 cilvēki. Kā iespējamos ugunsnelaimju izcelšanās iemeslus var minēt neuzmanīgu smēķēšanu, apkures ierīču nepareizu ekspluatāciju.

Kaimiņš Saeimas debatēs mudina beidzot apcietināt Lembergu

Debatējot par priekšlikumiem nākamā gada budžetam, deputāts Artuss Kaimiņš mudināja apcietināt smagos noziegumos apsūdzēto Ventspils mēru Aivaru Lembergu.

Absolūts aizliegums strādāt pedagoģijā par smagiem noziegumiem sodītai personai neatbilst Satversmei

Satversmes tiesa secinājusi, ka absolūts aizliegums strādāt par pedagogu personai, kura tikusi sodīta par tīšu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, neatbilst Satversmei.

Lietuvā slavenu kinorežisoru vaino par seksuālu uzmākšanos

Kaut arī Lietuvā šoruden seksuālas uzmākšanās gadījumu nav atklājies tik daudz kā Amerikas Savienotajās Valstīs, divas sievietes vainojušas godalgotu lietuviešu kinorežisoru Šarūnu Bartu, ka no viņa puses cietušas ar dzimumattiecībām saistītā rīcībā, kādu viņas nav vēlējušās.

Prostatas vēzis - otrā visbiežāk sastopamā onkoloģiskā saslimšana vīriešiem Latvijā

Palielinoties vecumam, iespējamība saslimt ar prostatas vēzi pieaug. Vīriešiem vecuma grupā no 55 līdz 60 gadiem varbūtība atklāt prostatas vēzi ir līdz 15%, savukārt pēc 60 gadiem - 20%, pēc 70 gadiem - 30% un turpina līdzvērtīgi pieaugt, uzsver uroloģe Natālija Bozotova.

Mežaparka estrāde pēc koristu zonas amfiteātra rekonstrukcijas būs skaļāka

Mežaparka estrāde pēc koristu zonas amfiteātra rekonstrukcijas būs skaļāka, jo, palielinoties amfiteātra leņķim, dzirdamība kļūst labāka, estrādes maketa prezentācijas pasākumā stāsta akustikas eksperts.

Pērn izdevumi sociālajai aizsardzībai pieauga par 4,2%

Aizvadītajā gadā izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā bija 3 783,6 milj. eiro, kas ir par 151 milj. eiro jeb 4,2% vairāk nekā 2015.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

KNAB atgādina par Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktajām prasībām

Saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktajām prasībām elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, preses izdevumiem, reklāmas pakalpojumu sniedzējiem internetā vai publiskās vietās ir pienākums noteikt priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas izcenojumus un nosūtīt tos publiskošanai līdz 2018.gada 9.maijam.

Beļģijā deg vafeļu rūpnīca

Liels ugunsgrēks izcēlies vafeļu rūpnīcā Briselē, radot melnu dūmu mākoni virs Beļģijas galvaspilsētas.

Sola autoceļu jomā uzlabot valsts galvenos un reģionālos ceļus 

Nākamgad papildu piešķirtie 25,6 miljoni eiro garantēs iespēju par 300 km vairāk sakārtot un veikt dažādus uzturēšanas darbus uz valsts vietējiem grants ceļiem, kas pēdējo 25 gadu laikā būs lielākais ieguldījums.

Dārzeņu pārstrādātājs: Pavasarī var veidoties deficīts pēc atsevišķiem dārzeņiem

Vēsie un mitrie laika apstākļi, kas negatīvi iespaidojuši dārzeņu ražu Latvijā, ietekmēs arī dārzeņu pārstrādes sektoru, jo pēc atsevišķām dārzeņu kultūrām pavasarī var veidoties deficīts, stāsta dārzeņu un augļu pārstrādātāja Kronis valdes loceklis Aivars Svarenieks.

Saskaņa un ZZS Lāčplēša dienā piedalījās Žirinovska organizētās sporta spēlēs

Atsevišķi Saeimas deputāti no Saskaņas un Zaļo un zemnieku savienības frakcijām Lāčplēša dienā piedalījušies Krievijas parlamenta atbalstītās biedrības Jaunā līga rīkotajās sporta spēlēs, kuru iniciators ir Krievijas Valsts domes deputāts no Vladimira Žirinovska vadītās Krievijas liberāldemokrātiskās partijas Dmitrijs Sviščevs, raksta Latvijas Avīze.

LDDK: Būtiski panākt efektīvu valsts budžeta līdzekļu investēšanu

Svarīgi, lai valsts budžets 2018.gadam palīdzētu sasniegt kopīgi izvirzītos Nacionālajā attīstības plānā ietvertos mērķus nevis meklēt attaisnojumus, kāpēc kaut kas nav izdevies, uzsver Latvijas Darba devēju konfederācija, vērtējot nākamā gada budžetu.

Par VAS Latvijas autoceļu uzturētājs valdes priekšsēdētāju iecelts Nešpors

Par VAS Latvijas autoceļu uzturētājs valdes priekšsēdētāju iecelts Raitis Nešpors, informē kompānijas padomes priekšsēdētājs Uldis Reimanis. Apstiprināts arī jauns valdes loceklis - Vilnis Vitkovskis.

Jaunas normas: Kas jāzina autoratlīdzību saņēmējiem un izmaksātājiem?

Viens no vissvarīgākajiem jaunievedumiem, par kuru autoratlīdzības līguma slēdzējiem noteikti jāatceras, ir izmaiņas līdzšinējā kārtībā, kādā tiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Latvijas barometrs: Par dzīvošanu Latvijā visvairāk lepojas Zemgales iemītnieki

Noskaidroti Latvijas iedzīvotāju uzskati par valsts simtgades svinībām, kā arī Latvijas sasniegumiem un faktoriem, kas valsti varētu pilnveidot. Jautājumā par «sapņu zemes» ideāla sasniegšanu starp dažādām vecuma grupām krasākās atšķirības vērojamas uzskatā, ka tieši laba, starptautiski atzīta izglītība ir galvenais šķērslis ceļā uz ideālu valsti.

Tiesa apmierina Bauskas Dzīves prasību aizliegt pašvaldības laikrakstā reklāmēt

Administratīvā rajona tiesa ir apmierinājusi SIA Bauskas Dzīve prasību pret Iecavas novada domi par reklāmu publicēšanas aizliegumu pašvaldības finansētajā laikraksta Iecavas Ziņas.

Izglītības un zinātnes ministrija apmierinātā ar 2018.gada budžetu

Nākamā gada Izglītības un zinātnes ministrijas budžets vērtējams kā stabils un labs - nemainīgā līmenī tiks nodrošināts finansējums visu ministrijas pārziņā esošo funkciju veikšanai, kā arī ir panākts finansējuma pieaugums augstskolām, zinātnei, sportam, jaunatnei, kā arī lielāks atbalsts latviskajai izglītībai diasporā un latviešu valodas apguvei.

Eiropas biržu indeksi maz mainās vai pieaug, Volstrītā brīvdiena

Eiropas biržu indeksi ceturtdien, 23.novembrī, maz mainījās vai pieauga, savukārt Amerikas Savienoto Valstu fondu tirgi bija slēgti, jo ASV bija brīvdiena – Pateicības diena.

Facebook ASV rādīs lietotājiem, kuras to atbalstītās politiskās lapas maldinoši veidotas Krievijā

Populārais sociālais tīkls Amerikas Savienotajās Valstīs apņēmies darīt lietotājiem zināmu, ka tie ar «patīk» atzīmējuši Facebook lapas, kuras laikā ap ASV prezidenta vēlēšanām izveidojušas ārvalstu organizācijas ar mērķi izplatīt propagandu.

Ašeradens: Valsts budžetam jāsekmē pārmaiņas tautsaimniecībā

Valsts budžetam jāsekmē pārmaiņas Latvijas tautsaimniecībā,. tāpēc nākamo trīs gadu valsts budžeta veidošanā Ekonomikas ministrijas prioritātes ir tautsaimniecības produktivitātes paaugstināšana, eksporta veicināšana, investīciju piesaiste, inovācijas veicināšana un uzņēmējdarbības vides uzlabošana, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Deputāti: Latvijai svarīga droša Eiropa

Latvijai svarīga droša un spēcīga Eiropa. Drošība ir viena no svarīgākajām prioritātēm, turklāt, raugoties uz mūsdienu izaicinājumiem un tehnoloģisko attīstību, īpaši svarīga arī efektīva kiberdrošība, pēc sēdes uzsvērusi Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne, paužot atzinīgus vārdus ārlietu ministra ikgadējā ziņojuma projektā uzsvērtajam jautājumam par drošību.

Spēlmaņu naktī triumfē aktieri Briķe un Jakovels, režisors Zemļanskis

Spēlmaņu nakts galveno balvu jeb Gada izrādes titulu saņēmusi režisora Sergeja Zemļanska izrāde Precības Liepājas teātrī, par Gada aktrisi atzīta Indra Briķe, par Gada aktieri - Rihards Jakovels, bet Gada režisora gods ticis Zemļanskim.

Saglabāsies nepastāvīgs laiks, nākamnedēļ atkal kļūs vēsāks

Tuvākajās dienās nav gaidāmas būtiskas laika apstākļu izmaiņas un saglabāsies rudenīgs laiks. Piektdien, 24.novembrī, būs lielākoties mākoņains laiks, daudzviet pa laikam līs un gaisa temperatūra būs +2…+7 grādu robežās pēc Celsija.

Jaunākie komentāri