bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 25.06.2017 | Vārda dienas: Maiga, Milija
LatviaLatvija

Valdība VID ģenerāldirektores amatā ieceļ Cīruli

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ilze Cīrule

Valdība otrdien, 8.novembrī, ar ministru ceļavārdiem un veiksmes novēlējumiem amatā apstiprināja jauno Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ilzi Cīruli.

Cīrule VID ģenerāldirektores amatā stāsies 14.novembrī.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola ministrus informēja, ka viens no būtiskākajiem Cīrules veicamajiem darbiem būs jaunas VID darbības stratēģijas izstrāde. Tāpat jaunajai VID vadītājai būs jāturpina sāktās VID reformas, tostarp Finanšu un Muitas policiju apvienošana, kā arī iekšējās drošības stiprināšana.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs aicināja jauno VID vadītāju sadarboties ar tieslietu jomas iestādēm, piemēram, Uzņēmumu reģistru, Zvērinātu advokātu padomi un Maksātnespējas administrāciju. «No šīs sadarbības būs atkarīgas turpmākās reformas,» piebilda tieslietu ministrs.

Arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis aicināja jauno VID vadītāju sadarboties ar izglītības jomas iestādēm, piemēram, Izglītības kvalitātes valsts dienestu, kas pārbauda pārkāpumus izglītības jomā.

Cīrule atzina, ka viņa novērtē sadarbības nozīmi, tāpēc savās pirmajās darba dienās ne tikai centīsies saprast situāciju VID, bet arī valsts pārvaldē kopumā. «VID nevar paveikt savu darbu atrauti no šīm iestādēm, tāpēc esmu gatava tikties un sadarboties ar citām ministrijām, sociālajiem partneriem un citām ieinteresētajām pusēm,» uzsvēra Cīrule.

Tieslietu ministrs vēlējās zināt, vai Cīrule plāno tikties arī ar iepriekšējo VID vadītāju Ināru Pētersoni, lai pārrunātu situāciju VID. Cīrule atbildēja apstiprinoši, lai gan pirms tam viņa šajā jautājumā konsultēsies ar finanšu ministri.

«Es gribētu dzirdēt Pētersones viedokli par līdz šim notikušajām reformām VID – kas ir izdevies un kas nav, kas bija traucēkļi, kādi darbi jānoved līdz galam,» sacīja Cīrule. Reizniece-Ozola piebilda, ka ar Pētersoni iepriekš ir panākta vienošanās, ka Cīrules iecelšanas gadījumā jaunā un bijusī VID vadītāja varētu tikties.

Atbalstu darbā Cīrulei solīja arī Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Pirmdien, 7.novembrī, valdošā koalīcija vienojās VID ģenerāldirektora amatam atbalstīt Cīrules kandidatūru, – par to pēc koalīcijas padomes sēdes žurnālistus informēja Ministru prezidents Māris Kučinskis, Vienotības priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns un nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

Finanšu ministrijā skaidroja, ka šā gada 6.septembrī tika izsludināts atkārtots pretendentu konkurss uz VID ģenerāldirektora amatu. Valsts kancelejā tika saņemti 19 pieteikumi uz izsludināto vakanci.

Reiznieces-Ozolas izveidotā VID ģenerāldirektora amata pretendentu vērtēšanas komisija pieņēma lēmumu ieteikt finanšu ministrei pretendenti Cīruli virzīt iecelšanai VID ģenerāldirektora amatā.

Finanšu ministrijā atzīst, ka Cīrule ir pretendente, kas vislabāk atbilst VID ģenerāldirektora amata aprakstā izvirzītajām prasībām, ieguva visaugstāko vērtējumu pretendentu vērtēšanas mutiskajā daļā un vadības kompetenču novērtēšanā.

Cīrulei ir maģistra grāds uzņēmumu un organizācijas vadīšanā. Viņai ir ilggadēja vadības pieredze apdrošināšanas uzņēmumos Balta un Gjensidige Baltic, tostarp apdrošināšanas akciju sabiedrības Balta valdes locekļa amatā. Cīrules CV liecina, ka viņa augstā līmenī pārvalda angļu un krievu valodu, kā arī pamata līmenī – vācu un norvēģu valodu.

Kā zināms, pagājušajā nedēļā Reizniece-Ozola VID ģenerāldirektora amatam lēma virzīt Cīruli.

Kā sacīja Reizniece-Ozola, viņai un Cīrulei ir vienāda vīzija par VID attīstību. Ministre esot pārliecināta, ka Cīrule tiks galā ar VID vadītājas pienākumiem, tiesa gan, viņai vispirms esot jāiepazīst dienesta darbs.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Cīrule ir beigusi Rīgas Politehniskā institūta (tagad Rīgas Tehniskās universitātes) Arhitektūras fakultāti, bet 2003.gadā ieguvusi Rīgas Biznesa institūta maģistra diplomu.

2001.gadā Cīrule tika ievēlēta apdrošināšanas AS Balta valdes locekļa amatā, bet 2003.gadā kļuva par šī uzņēmuma viceprezidenti. 2005.gadā viņa aizgājusi no darba Baltā, savukārt 2006.gadā sāka strādāt AS Parekss apdrošināšanas kompānija Pārdošanas attīstības daļas vadītāja amatā. Parekss apdrošināšanas kompānijai mainot īpašnieku un pārtopot par Gjensidige Baltic, Cīrule kļuva par Gjensidige Baltic Pārdošanas attīstības daļas vadītāju. Kā liecina ieraksts viņas profilā vietnē LinkedIn, kopš 2012.gada viņa bija Gjensidige Baltic Finanšu daļas vadītāja.

Kā liecina Firmas.lv dati, Cīrule ir arī 1994.gadā dibinātās finanšu investīciju AS Bastions ZS padomes locekle un vismaz savulaik bijusi šī uzņēmuma kapitāldaļu īpašniece.

Ref: 102.000.102.13852


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: Latvijas nodokļu reforma tuvojas. Vai būs tautas vēlēts prezidents? Gāzesvada projekta cīņas. 

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Ko darīt, ja Līgo svētkos gadījās pārēsties?

Pēc lustīgas līgošanas, baudot bagātīgi klātā galda labumus, var gadīties, ka rodas pēc svētku smaguma sajuta. Par to, kā rīkoties, lai mazinātu diskomforta sajūtu pārēšanās gadījumā, stāsta Apotheka sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa un Rīgas Stradiņa universitātes profesors Juris Pokrotnieks.

Nekustamā īpašuma iegādes «sāpju slieksnis» Latvijā - 100 000 eiro

Latvijas iedzīvotāji, apsverot iespēju iegādāties jaunu mājokli, par izmaksu «sāpju slieksni» atzīst 100 tūkstošus eiro, tostarp kritiskā robeža dzīvokļiem jaunā projektā ir 1 300 eiro/m2, sērijveida dzīvokļiem - 1 000 eiro/m2, bet savrupmājām - 1 600 eiro/m2, liecina maijā veiktā AS PrivatBank klientu aptauja.

Pētījums: Ūdens spēj uzlabot atmiņu

Uztura un veselīga dzīvesveida speciālisti gadiem ilgi uzsver nepieciešamību uzņemt pietiekamu daudzumu ūdens, jo tas labvēlīgi ietekmē cilvēka organismu, precīzāk sakot - prāta spējas.

Lietuva grasās noteikt griestus skaidras naudas maksājumiem 3 000 eiro apmērā

Zemnieku un zaļo vadītā Lietuvas valdība pieņēmusi likumprojektu par ierobežojumu noteikšanu skaidras naudas maksājumiem, tiem nosakot griestus 3 000 eiro apmērā.

Būs jāpublicē arī valsts iestāžu darbinieku atalgojums

Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma likuma grozījumus, atbalstot deputāta Inta Dāldera priekšlikumu, ka būs jāpublicē arī valsts iestāžu darbinieku atalgojums.

Par apzināti mainītiem transportlīdzekļa nobraukuma rādītājiem piemēros sodus

Personām, kas apzināti mainījušas transportlīdzekļa nobraukuma rādītājus, varēs piemērot ar administratīvo atbildību un naudas sodu.

Skudra: Prezidents maldās, ja domā, ka tautas vēlēts prezidents ieviesīs uzticamību valdībai

Valsts prezidents Raimonds Vējonis dziļi maldās, ja domā, ka tautas velēts prezidents palīdzēs celt sabiedrības uzticību prezidenta institūtam, parlamentam un valdībai, saka Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.

VPR: Reģioni spēj piedāvāt vairāk nekā metropoles

Reģionu sabalansētu un ilgtspējīgu attīstību iespējams panākt vienīgi ar mērķtiecīgu un pamatotu rīcību. Piemēri no citām ES valstīm parāda, ka vislabākos rezultātus uzrāda tie reģioni, kuros stratēģijas tiek īstenotas ar spēcīgu reģionālo finanšu instrumentu palīdzību, kas mūsu valstī joprojām iztrūkst, pauž Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne.

Ļaunprātīgi izveidotas mājaslapas preventīvos nolūkos varēs uz laiku atslēgt

Lai pilnveidotu mājaslapu atslēgšanas kārtības regulējumu, Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumu Elektronisko sakaru likumā.

«Lembergs: Tev viņus vajag pazemot, pazemot. Lai viņi nāk pie oligarha - lai nāk lūgties pie tā, ko apd****»

Politbiznesmenis Ainārs Šlesers ar saviem sarunu biedriem - Ventspils mēru Aivaru Lembergu, Rīgas domnieku Andri Ameriku, partijas Saskaņa valdes locekli Jāni Urbanoviču, zemkopības ministru Jāni Dūklavu un eksbaņķieri Valēriju Karginu - viesnīcā Rīdzene apspriedis gan Valda Dombrovska valdības gāšanu, gan vairāku augstu valsts amatpersonu nomaiņu, turklāt ar Dūklavu pārrunātas arī iespējas pārdot kādu viņam pastarpināti piederošu zemesgabalu Rīgas brīvostas teritorijā, liecina žurnālā Ir publicētie sarunu atšifrējumi, kas esot iegūti «no avotiem, kas lūdz savu identitāti neatklāt».

Atvieglo prasības izmaiņām būvniecības iecerē

Lai veicinātu būvniecības procesa efektivitāti, Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Būvniecības likumā. Tie paredz atvieglot prasības izmaiņām būvniecības iecerē, kā arī veicināt Būvniecības informācijas sistēmas izmantošanu.

Nacionālie bruņotie spēki nogādās Ukrainā jau septīto labdarības sūtījumu

Nākamnedēļ Nacionālo bruņoto spēku karavīri un virskapelāns Elmārs Pļaviņš dosies uz Ukrainu, lai nogādātu jau septīto humānās palīdzības kravu Ukrainas bruņoto spēku karavīriem, viņu ģimenēm un Austrumukrainā cietušajiem civiliedzīvotājiem.

Sesku atkārtoti ievēl par Liepājas mēru

Notikušajā pirmajā jaunā sasaukuma Liepājas domes sēdē  piektdien, 22.jūnijā, par Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts līdzšinējais pašvaldības vadītājs Uldis Sesks,  informē Liepājas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Simona Petrovica.

Policijai daudz darba: Atklātas vairākas nelikumīgas alkohola ražotnes

Valsts policija mērķtiecīga darba rezultātā vairākās vietās Latvijā pagājušajā nedēļas izskaņā vien izņēmusi ievērojamu skaitu nelegālo akcizēto preču. Kopumā šajās dienās likumsargi izņēmuši teju sešas tonnas alkoholiskā dzēriena, kuru izcelsmi skaidros ekspertīzēs un 110 tūkstošus cigarešu bez Latvijas akcīzes markām. Tāpat Pierīgā aizvērtas divas nelikumīgas alkohola ražotnes.

Rumānijā krīt Grindeanu valdība

Pēc mazāk nekā sešiem mēnešiem pie varas Rumānijā gāzta premjerministra Sorina Grindeanu vadītā valdība.

Aizliedz izceļot no valsts personām, kuras apdraud drošību

Lai novērstu radikalizācijas un ekstrēmisma izplatīšanos, izceļot no valsts aizliegs personām, kuras var apdraudēt valsts drošību, BNN informē Saeimas Preses dienestā. Izmaiņas saistītas ar ierobežojumiem militārās un kaujas gūšanas pieredzei ārvalstīs, lai atturētu personas piedalīties šādos pasākumos.

Ūdens temperatūra upēs un ezeros pārsvarā zemāka par +19 grādiem

Lielākajā daļā upju un ezeru ūdens temperatūra ir +15..+19 grādi pēc Celsija, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Ko Saulgriežos iespējams piedzīvot kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā?

Vasaras Saulgriežu un Jāņu svinēšana ir viena no senākajām tradīcijām Baltijas valstīs, ko atzīmē ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā. Šajā laikā cilvēki arvien vairāk dodas ārpus pilsētas, lai iepazītu apkārtni un kaimiņu valstis, liecina autonomas uzņēmumā Payless novērojumi.

Alus patēriņš pēdējos gados Latvijā saglabājas nemainīgs; sieru apēd vairāk

Pirms desmit gadiem viens iedzīvotājs alum iztērēja nedaudz vairāk par 15 eiro gadā, bet pēc pēdējiem pieejamiem datiem viens iedzīvotājs alum iztērēja 17,6 eiro gadā, liecina Centrālā statistikas pārvalde apkopotā statistika.

Saeima nosaka indeksācijas pieaugumu pensionāriem ar lielu darba stāžu

Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, divos lasījumos kā steidzamas pieņēma Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotās izmaiņas pensiju likumā, nākamgad paredzot pensiju pieaugumu vairākām pensionāru grupām.

Šķērsojot ES robežu, jādeklarē skaidra nauda 10 000 eiro vai vairāk apmērā

Ja persona iebrauc Eiropas Savienībā vai izbrauc no tās un ved skaidru naudu 10 000 eiro apmērā vai vairāk, tā ir jādeklarē, atgādina Valsts ieņēmumu dienests.

Institūts: Valstij jāsaglabā akciju kontrolpakete, taču politiķiem ir bailes šādu soli spert

Pilnīgi neizmantota finansējuma piesaistes iespēja valsts uzņēmumiem ir to akciju daļēja kotācija biržā, atzīst Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs.

Rail Baltica līgums ļaus vilcieniem sasniegt 240 km/h līdzšinējo 120 vietā

Latvijas Republikas Saeima ratificē Rail Baltica līgumu, kurā paredzēts pasažieru vilcieniem sasniegt ātrumu līdz pat 240 kilometriem stundā līdzšinējo 120 vietā un kravas no Tallinas līdz Polijai nogādāt divās dienās līdzšinējo četru vietā. 

Notiesāts neiroķirurgs par nevērību operācijas laikā, kā rezultātā pacients mira

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija paziņojusi saīsināto spriedumu krimināllietā, ar kuru tika notiesāts SIA Rīgas 1. slimnīca bijušais neiroķirurgs Māris Strazdiņš par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu.

Jaunākie komentāri