bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 24.04.2017 | Vārda dienas: Nameda, Visvaldis, Ritvaldis
LatviaLatvija

Valsts augstskolu kredītsaistības ir 35,7 miljonus eiro apmērā - lielākās RTU

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

 Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN- NEWS.RU

Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte

Valsts augstskolas dažādām komercbankām un Valsts kasei ir kopumā parādā 35,7 miljonus eiro, vienlaikus ir izveidoti arī uzkrājumi, kas daļai pat pārsniedz parādu summu, vēsta Latvijas Avīze.

Valsts kases dati uz pērnā gada decembri liecina, ka lielākās kredītsaistības patlaban ir Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) – 22,88 miljoni eiro, savukārt tās uzkrājums ir 15,18 miljoni eiro. Salīdzinoši otras lielākās kredītsaistības ir Daugavpils Universitātei – tās gan nepārsniedz 6,12 miljons eiro. Universitāte arī izveidojusi 2,58 miljonu eiro lielu uzkrājumu.

Tad seko Latvijas Universitāte (LU) ar 5,81 miljonu eiro lielām kredītsaistībām, savukārt tās uzkrājums ir 12 miljoni eiro. Ceturtās lielākās kredītsaistības ir Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai – 3,36 miljoni eiro.

1,9 miljonu eiro lielas kredītsaistības ir Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU), tomēr tai ir 6,93 miljonu eiro liels uzkrājums. Kredītus vairāku tūkstošu eiro apmērā ņēmušas Liepājas Universitāte, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija un Vidzemes augstskola.

RTU pie lielākās daļas parādsaistībām tika 2013.gadā, kad aizņēmās teju 24,5 miljonus eiro «līdzfinansējuma refinansēšanai». Konkrētajā gadījuma līdzfinansēt bijis nepieciešams Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektus jaunu ēku celtniecībai vai rekonstrukcijai, stāsta universitātes rektors Leonīds Ribickis.

Ribickis ir pārliecināts, ka kredītos augstskolas iekūlušās tāpēc, ka par to nekustamo īpašumu apsaimniekošanu tām jāgādā pašām. «Nekustamos īpašumus uzturēt un gādāt par to attīstību varam tikai par to naudu, ko esam ieņēmuši studiju maksās vai saņēmuši kā atskaitījumus par zinātnisko darbību,» skaidro rektors. Viņaprāt, tieši tas ir iemesls, kāpēc Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nelabprāt runājot par augstskolu kredītsaistībām.

Rektors arī neslēpj, ka tuvākajā laikā RTU kredītsaistības varētu pieaugt vēl par sešiem septiņiem miljoniem eiro, jo ne visas fakultāšu ēkas jau izdevies modernizēt.

Ribickis arī norāda, ka, vērtējot augstskolas spēju atmaksāt kredītus, būtu jāņem vērā ne tikai tās ieņēmumu, bet arī kopējā nekustamo īpašumu bilances vērtība. RTU tie, piemēram, novērtēti par 350 miljoniem eiro. Daļu šo īpašumu universitāte gatava izīrēt vai pārdot. Potenciāli pārdodamo īpašumu vērtība esot ap 100 miljoniem eiro.

Tikmēr Daugavpils Universitāte parādu jūgā iekritusi jau pirms pieciem gadiem, kad bija nepieciešams līdzfinansējums ERAF projekta studiju programmu kvalitātes un vides pieejamības nodrošināšanai. Universitāte aizņēmās 6,5 miljonus eiro, bet pagājušā gada beigās neatmaksātā kredīta summa bija 6,1 miljons eiro. Kredīta atmaksas termiņš gan ir ilgs – līdz pat 2040.gadam.

LU ir parādā aizdevējam teju sešus miljonus eiro, kas izmantoti akadēmiskā centra Torņakalnā celšanai. Nauda jāatmaksā līdz 2019.gada vasarai, taču, kā redzams Valsts kases datos, pagājušā gada sākumā kredītu vēl nebija sākts atmaksāt, vēsta Latvijas Avīze.

Savukārt Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija laikā no 2011. līdz 2014.gadam aizņēmusies kopumā 11 miljonus eiro. Nauda izmantota, lai līdzfinansētu energoefektivitātes paaugstināšanas projektu, lai rekonstruētu augstskolas katlumāju, kā arī jaunas Inženieru fakultātes ēkas celtniecībai un iekārtošanai. Nu jau parāds ir sarucis līdz 3,36 miljoniem eiro.

Līdzīgu iemeslu dēļ 2,6 miljonu parāds bija Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU), kas nu sarucis līdz nepilniem diviem miljoniem. LLU gan īstenoja ERAF projektu, gan modernizēja zinātnisko bāzi.

Liepājas Universitāte 2010.gadā aizņēmās gandrīz 600 000 eiro, lai modernizētu infrastruktūru un mācību aprīkojumu. Pagājušā gada beigās parāds bija nepilni 400 000 eiro.

ERAF projekta īstenošanai jau 2012.gadā vairāk nekā pusmiljonu eiro aizņēmās arī Latvijas Mākslas akadēmija. Tai vēl jāatmaksā nepilni 300 000 eiro.

Latvijas Kultūras akadēmija jau pirms astoņiem gadiem aizņēmusies 451 000 eiro ēkas rekonstrukcijai, vēl jāatmaksā vairāk nekā 360 000 eiro.

Savukārt Vidzemes augstskola aizņēmusies 635 150 eiro uz desmit gadiem tāpēc, ka par struktūrfondu līdzekļiem tika celts inženierzinātņu korpuss un projekta īstenošanai bija nepieciešams līdzfinansējums. Nav bijis vienkārši šo naudu strauji izraut, piemēram, no studiju maksu fonda, tāpēc nolemts aizņemties. Pagājušā gada beigās augstskolas parādsaistības bija vairs tikai nepilni 200 000 eiro.

«Kredītu ņēmām ne jau tāpēc, lai tērētu ikdienas lietām. Ne jau algas no šīs naudas maksājām. Aizņēmāmies attīstībai,» saka augstskolas rektors Gatis Krūmiņš «Turklāt mums ir arī uzkrājumi – apmēram tikpat liela summa, cik kredītsaistības. Nauda augstskolās ieplūst neregulāri, tāpēc uzkrājumi arī ir vajadzīgi,» viņš norāda.

IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece finanšu un statistikas jomā Diāna Laipniece norāda, ka bažām par augstskolu finansiālo stabilitāti nav nekāda pamata. «Ja raugāmies uz kredītsaistībām, jāskatās arī, kāds ir organizācijas kopējais budžets, kādi ir gada ieņēmumi, kādi ir uzkrājumi. Tikai tad, kad redzama pilna aina, var spriest par finanšu stāvokli. Runas par finanšu nestabilitāti kāds izplata, baidoties zaudēt savu krēslu,» teic Laipniece.

Ref:224.000.103.394


Pievienot komentāru

Austrumukrainā bojā gājis EDSO novērotājs – amerikānis

Prokremlisko kaujinieku kontrolētajos Ukrainas austrumos bojā gājis drošības situācijas novērotājs no Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas, cietuši vēl divi.

Visnoslogotākais ceļš Latvijā ir Bauskas šoseja

Vislielākā ceļa segas noslodze Latvijā ir uz Bauskas šosejas jeb autoceļa A7, ziņo VAS Latvijas Valsts ceļi. Šo ietekmi rada kravas transports, kas intensīvi brauc pa Bauskas šoseju.

Vairākās pašvaldībās joprojām nav iesniegts neviens kandidātu saraksts

Vairākās pašvaldībās joprojām nav iesniegts neviens vai arī pieteikts tikai viens kandidātu saraksts pašvaldību vēlēšanām, liecina informācija Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā.

Eksperts: Jaunie radioloģijas tarifi var novest pie atalgojuma samazinājuma

Veselības aprūpes nozares uzņēmumu pārstāvjiem tiekoties ar veselības ministri Andu Čakšu, panākta vienošanās, ka tiks rīkota nozares profesionāļu un Nacionālais veselības dienesta tikšanās, lai atkārtoti izvērtētu jauno radioloģijas tarifu veidošanas metodiku.

Eksperte: Ārējās tirdzniecības dati turpina priecēt

Šā gada pirmajos divos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir pieaudzis par 9,3%, kas jāvērtē atzinīgi, turklāt lielāku vai mazāku pozitīvo devumu šajā eksporta pieaugumā ir sniegušas gandrīz visas preču grupas, izņemot augu valsts produktus un dārgakmeņu un dārgmetāla izstrādājumus, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce.

Sāk vērienīgus pasākumus mācības pārtraukušo skaita mazināšanai

Izglītības kvalitātes valsts dienests šobrīd uzsāk apjomīgu projektu, lai sešu gadu laikā mazinātu to bērnu un jauniešu skaitu, kas pamet mācības un nepabeidz skolu.

Porziņģis šovasar palīdzēs Latvijas izlasei

Latvijas basketbola spožākā zvaigzne Kristaps Porziņģis šovasar palīdzēs Latvijas basketbola izlasei Eiropas čempionāta finālturnīrā. Par to Nacionālās basketbola asociācijas kluba Ņujorkas Knicks spēlētājs pirmdien, 24.aprīlī, ziņoja preses konferencē savā dzimtajā Liepājā.

Tiesā atsauc prasību pret AS Rīgas Centrāltirgus

Tiesā atsaukta prasība pret AS Rīgas Centrāltirgus par apakšnomas līguma uzteikumu Centrāltirgus Slēgtajā teritorijā, informē AS Rīgas Centrāltirgus komunikācijas daļa.

Vējonis un Reirs vienisprātis - bērnunamiem ir jāpaliek pagātnē

«Bērnu interesēm un vajadzībām beidzot ir jābūt uzmanības centrā. Valsts un pašvaldības nedrīkst uzturēt institūciju sistēmu, kas nenodrošina bērnu pilnvērtīgu un harmonisku attīstību», uzsver Valsts prezidents Raimonds Vējonis, pirmdien, 24.aprīlī, tiekoties ar labklājības ministru Jāni Reiru.

Uzsākti pasaulē pirmie čarterlidojumi ar CS300 lidmašīnu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic un tūroperators Tez Tour Latvija kopā uzsāk pasaulē pirmos čarterlidojumus ar Bombardier CS300 lidmašīnu. Vasaras sezonā čarterlidojumi savienos Rīgu ar Antāliju, Heraklionu, Burgasu un Rimini. airBaltic uz saulainajām pilsētām lidojumus veiks vairākas reizes nedēļā, ziņo A/S Air Baltic Corporation pārstāvis.

Uz Latviju pārvietotas vēl 18 personas; nepieciešama starptautiska aizsardzība

No Grieķijas uz Latviju pagājušās nedēļas izskaņā pārvietotas astoņpadsmit personas, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, starp personām ir desmit nepilngadīgi bērni, vēsta Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Rail Baltica projekts «atgriezīs Latviju vienotajā Eiropas dzelzceļa telpā»

Atklājot konferenci Rail Baltica Global Forum, ministru prezidents Māris Kučinskis norādījis, ka Eiropas platuma sliežu savienojuma atjaunošanai Baltijas valstīs ir simboliska nozīme – «tā atgriezīs mūs vienotajā Eiropas dzelzceļa telpā.»

Makroekonomikas eksperts: Par krīzi ir jāaizmirst

«Šis un turpmākie divi gadi būs ļoti patīkami, priekšā ir gaisma, bet jāuzmanās, jo tā var arī apžilbināt, tādu uzskatu par ekonomikas un nekustamā īpašuma jomas turpmāko attīstību pauda ikgadējā konferencē Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?DNB bankas makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

KPV LV Ventspilī piesaka četrus kandidātus, deputāta Kaimiņa viņu vidū nav

Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa pērn dibinātā partija KPV LV vēlēšanām Ventspilī pieteikusi sarakstu ar četriem kandidātiem un par vienu no galvenajām prioritātēm savā priekšvēlēšanu programmā izvirzījusi «gāzt Lembergu», liecina Centrālās vēlēšanu komisijas informācija.

Igaunijā pieaug nevakcinēto bērnu skaits

Veselības nozares funkcionāri Igaunijā paudušu satraukumu, ka valstī pieaug to vecāku skaits, kuri izvēlas savus bērnus neaizsargāt pret dažādām slimībām, kas uzveiktas tieši vakcinācijas ceļā.

Eksperts: Tehnoloģiju jaunuzņēmumi liek pamatus modernai industrijai

Projekti, pie kuriem jau patlaban strādā Latvijā bāzētie zinātnes un augsto tehnoloģiju jaunuzņēmumi, var likt pamatus modernai, uz nākotni vērstai industrijai, pēc akcelerācijas platformas Komercializācijas reaktors rīkotās investoru un partneru dienas atzina tās dibinātājs un vadītājs Nikolajs Adamovičs.

Ziemeļvalstis turpinās atbalstīt krievvalodīgos medijus Baltijā

Ziemeļvalstu Ministru padome turpinās atbalstīt tādus krievvalodīgos medijus Baltijā, kas veic mediju satura kritikas darbu.

Valsts parāda īpatsvars no IKP Latvijā pērn bijis septītais zemākais ES

Pagājušā gada beigās Latvijā bijis septītais mazākais valsts parāda īpatsvars no iekšzemes kopprodukta Eiropas Savienības valstu vidū, liecina pirmdien, 24.aprīlī, publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat sākotnējie dati.

Mūrniece: Latvija ES arī turpmāk redz kā spēcīgu neatkarīgu valstu savienību

Iedzīvotāji no Eiropas Savienības sagaida drošību un ekonomisko izaugsmi, to Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver, pirmdien, 24.aprīlī, uzrunājot kolēģus ES dalībvalstu parlamentu spīkeru sanāksmē, kas notiek Slovākijas galvaspilsētā Bratislavā.

Lauksaimniecības produktu cenu līmenis pērn samazinājies par 0,9%

2016.gadā kopējais lauksaimniecības cenu indekss samazinājās par 0,9%, ko galvenokārt ietekmēja augkopības produkcijas cenu indeksa kritums par 1,5%. Lopkopības produkcijas cenu indekss kritās nedaudz – par 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Eiropas Savienībā Latvija kļūst par «līderi» jauno HIV gadījumu skaita ziņā

Latvija apsteigusi Igauniju ikgadējo jauno HIV gadījumu skaita ziņā 2016.gadā, tādējādi kļūstot par «līderi» Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu vidū, informē Baltijas HIV asociācija, atsaucoties uz Baltijas valstu par epidemioloģisko uzraudzību atbildīgo institūciju publiskotajiem datiem.

Pētījums: Trešdaļa iedzīvotāju nezina, cik maksā mājokļa apdrošināšana

Gandrīz trešdaļa Latvijas iedzīvotāu ne reizi nav interesējušies par mājokļa apdrošināšanas iespējām un nav informēti par tās izmaksām, liecina Gjensidige Latvija un OMD Latvia veiktā pētījuma rezultāti.

Ašeradenam un Polijas vadībai nesakrīt viedokļi energosistēmas sinhronizācijā

Paredzamajai Baltijas valstu energosistēmu sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu caur Poliju nepietiek ar vienu starpsavienojumu LitPol Link, uzskata Latvijas Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Rail Baltica prognozētās izmaksas - ieguvumi pārsniedz izdevumus

Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas projekta Rail Baltica izmaksas varētu būt 5,788 miljardi eiro, informē Rail Baltica Global Forum 2017 EY partneris Baltijas valstīs Nauris Kļava.

Kiberizspiedēji pāriet pie bankām un uzņēmumiem; prasa izpirkumu

Par izspiedējvīrusu upuriem arvien biežāk kļūst nevis individuālie lietotāji, bet uzņēmumi un finanšu iestādes, ziņo Kaspersky Lab speciālisti.