bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 21.06.2018 | Vārda dienas: Monvīds, Egita, Emīls
LatviaLatvija

Valsts augstskolu kredītsaistības ir 35,7 miljonus eiro apmērā - lielākās RTU

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

 Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN- NEWS.RU

Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte

Valsts augstskolas dažādām komercbankām un Valsts kasei ir kopumā parādā 35,7 miljonus eiro, vienlaikus ir izveidoti arī uzkrājumi, kas daļai pat pārsniedz parādu summu, vēsta Latvijas Avīze.

Valsts kases dati uz pērnā gada decembri liecina, ka lielākās kredītsaistības patlaban ir Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) – 22,88 miljoni eiro, savukārt tās uzkrājums ir 15,18 miljoni eiro. Salīdzinoši otras lielākās kredītsaistības ir Daugavpils Universitātei – tās gan nepārsniedz 6,12 miljons eiro. Universitāte arī izveidojusi 2,58 miljonu eiro lielu uzkrājumu.

Tad seko Latvijas Universitāte (LU) ar 5,81 miljonu eiro lielām kredītsaistībām, savukārt tās uzkrājums ir 12 miljoni eiro. Ceturtās lielākās kredītsaistības ir Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai – 3,36 miljoni eiro.

1,9 miljonu eiro lielas kredītsaistības ir Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU), tomēr tai ir 6,93 miljonu eiro liels uzkrājums. Kredītus vairāku tūkstošu eiro apmērā ņēmušas Liepājas Universitāte, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija un Vidzemes augstskola.

RTU pie lielākās daļas parādsaistībām tika 2013.gadā, kad aizņēmās teju 24,5 miljonus eiro «līdzfinansējuma refinansēšanai». Konkrētajā gadījuma līdzfinansēt bijis nepieciešams Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektus jaunu ēku celtniecībai vai rekonstrukcijai, stāsta universitātes rektors Leonīds Ribickis.

Ribickis ir pārliecināts, ka kredītos augstskolas iekūlušās tāpēc, ka par to nekustamo īpašumu apsaimniekošanu tām jāgādā pašām. «Nekustamos īpašumus uzturēt un gādāt par to attīstību varam tikai par to naudu, ko esam ieņēmuši studiju maksās vai saņēmuši kā atskaitījumus par zinātnisko darbību,» skaidro rektors. Viņaprāt, tieši tas ir iemesls, kāpēc Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nelabprāt runājot par augstskolu kredītsaistībām.

Rektors arī neslēpj, ka tuvākajā laikā RTU kredītsaistības varētu pieaugt vēl par sešiem septiņiem miljoniem eiro, jo ne visas fakultāšu ēkas jau izdevies modernizēt.

Ribickis arī norāda, ka, vērtējot augstskolas spēju atmaksāt kredītus, būtu jāņem vērā ne tikai tās ieņēmumu, bet arī kopējā nekustamo īpašumu bilances vērtība. RTU tie, piemēram, novērtēti par 350 miljoniem eiro. Daļu šo īpašumu universitāte gatava izīrēt vai pārdot. Potenciāli pārdodamo īpašumu vērtība esot ap 100 miljoniem eiro.

Tikmēr Daugavpils Universitāte parādu jūgā iekritusi jau pirms pieciem gadiem, kad bija nepieciešams līdzfinansējums ERAF projekta studiju programmu kvalitātes un vides pieejamības nodrošināšanai. Universitāte aizņēmās 6,5 miljonus eiro, bet pagājušā gada beigās neatmaksātā kredīta summa bija 6,1 miljons eiro. Kredīta atmaksas termiņš gan ir ilgs – līdz pat 2040.gadam.

LU ir parādā aizdevējam teju sešus miljonus eiro, kas izmantoti akadēmiskā centra Torņakalnā celšanai. Nauda jāatmaksā līdz 2019.gada vasarai, taču, kā redzams Valsts kases datos, pagājušā gada sākumā kredītu vēl nebija sākts atmaksāt, vēsta Latvijas Avīze.

Savukārt Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija laikā no 2011. līdz 2014.gadam aizņēmusies kopumā 11 miljonus eiro. Nauda izmantota, lai līdzfinansētu energoefektivitātes paaugstināšanas projektu, lai rekonstruētu augstskolas katlumāju, kā arī jaunas Inženieru fakultātes ēkas celtniecībai un iekārtošanai. Nu jau parāds ir sarucis līdz 3,36 miljoniem eiro.

Līdzīgu iemeslu dēļ 2,6 miljonu parāds bija Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU), kas nu sarucis līdz nepilniem diviem miljoniem. LLU gan īstenoja ERAF projektu, gan modernizēja zinātnisko bāzi.

Liepājas Universitāte 2010.gadā aizņēmās gandrīz 600 000 eiro, lai modernizētu infrastruktūru un mācību aprīkojumu. Pagājušā gada beigās parāds bija nepilni 400 000 eiro.

ERAF projekta īstenošanai jau 2012.gadā vairāk nekā pusmiljonu eiro aizņēmās arī Latvijas Mākslas akadēmija. Tai vēl jāatmaksā nepilni 300 000 eiro.

Latvijas Kultūras akadēmija jau pirms astoņiem gadiem aizņēmusies 451 000 eiro ēkas rekonstrukcijai, vēl jāatmaksā vairāk nekā 360 000 eiro.

Savukārt Vidzemes augstskola aizņēmusies 635 150 eiro uz desmit gadiem tāpēc, ka par struktūrfondu līdzekļiem tika celts inženierzinātņu korpuss un projekta īstenošanai bija nepieciešams līdzfinansējums. Nav bijis vienkārši šo naudu strauji izraut, piemēram, no studiju maksu fonda, tāpēc nolemts aizņemties. Pagājušā gada beigās augstskolas parādsaistības bija vairs tikai nepilni 200 000 eiro.

«Kredītu ņēmām ne jau tāpēc, lai tērētu ikdienas lietām. Ne jau algas no šīs naudas maksājām. Aizņēmāmies attīstībai,» saka augstskolas rektors Gatis Krūmiņš «Turklāt mums ir arī uzkrājumi – apmēram tikpat liela summa, cik kredītsaistības. Nauda augstskolās ieplūst neregulāri, tāpēc uzkrājumi arī ir vajadzīgi,» viņš norāda.

IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece finanšu un statistikas jomā Diāna Laipniece norāda, ka bažām par augstskolu finansiālo stabilitāti nav nekāda pamata. «Ja raugāmies uz kredītsaistībām, jāskatās arī, kāds ir organizācijas kopējais budžets, kādi ir gada ieņēmumi, kādi ir uzkrājumi. Tikai tad, kad redzama pilna aina, var spriest par finanšu stāvokli. Runas par finanšu nestabilitāti kāds izplata, baidoties zaudēt savu krēslu,» teic Laipniece.

Ref:224.000.103.394


Pievienot komentāru

Par tālruņa izmantošanu pie stūres piemēros naudas sodu līdz 100 eiro

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas palielina administratīvo atbildību par atsevišķiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

Atbalsta Fizisko personu datu apstrādes likuma projektu

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstījusi Fizisko personu datu apstrādes likuma projektu. Grozījumi nosaka nacionālo regulējumu, lai sekmētu Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanu.

Jaunzēlandes premjerministrei piedzimst meitiņa

Jaunzēlandiešu politiķe Džesinda Ārderna kļuvusi pār māti, atrodoties premjerministres amatā, kas tālajā Okeānijas valstī ir augstākā pozīcija pēc Jaunzēlandes formālās vadītājas, Lielbritānijas karalienes Elizabetes II. Sociāldemokrātiski un progresīvi noskaņotā politiķe gan nav pirmā premjerministre, kura dzemdējusi, būdama tik augstā amatā.

Ašeradens iztur neuzticības balsojumu

Saeima noraida opozīcijas deputātu pieprasījumu par ekonomikas ministra Arvila Ašeradena demisiju.

No aprobežojumiem atbrīvo valsts un pašvaldību zemes

Līdz ar izmaiņu stāšanos spēkā no iepriekš noteiktajiem aprobežojumiem tiks atbrīvotas zemes, kas valsts un pašvaldības īpašumā nonākušas valsts un pašvaldības funkciju īstenošanai.

Saeima par Latvijas Bankas padomes locekli apstiprina Mārtiņu Kazāku

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, par Latvijas Bankas padomes locekli apstiprinājusi Mārtiņu Kazāku, ziņo Saeimas Preses dienests.

Pāvesta vizītes laikā Latvijā būs brīvdiena

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredz noteikt par brīvdienu 24.septembri, kad Latviju apmeklēs pāvests Francisks.

Ungārija par palīdzību migrantiem paredz cietumsodu

Ungārijas Nacionālā Asambleja pieņēmusi tiesību aktu kopumu, kas paredz valstī ieviest cietumsodu par palīdzības sniegšanu nelegāliem imigrantiem un tiesības valstij atteikties no ārvalstu iedzīvotāju uzņemšanas.

Saeima atbalsta likumprojektu Likteņdārza attīstībai

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja jauna likuma projektu Likteņdārza attīstībai, kas paredz nostiprināt zemes piederību Latvijas valstij.

Latvijā IKT speciālistu skaits ir krietni zem Eiropas Savienības vidējā līmeņa

Latvijā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistu skaits veido vien 2,2% no visiem strādājošajiem, kas ir ievērojami zem Eiropas Savienības vidējā līmeņa jeb 3,7%. No visām ES dalībvalstīm vēl mazāk nekā Latvijā IKT speciālistu ir tikai Rumānijā un Grieķijā.

Čakša apgalvo, ka Lietuvas izmeklētājus pamatā informējusi par Latvijas pieredzi

Latvijas veselības ministre Anda Čakša Lietuvas dienestus, kuri sākuši lietu par iespējamu korupciju Nacionālajā asins centrā, pamatā informējusi par Latvijas pieredzi un regulējumu asins plazmas savākšanā.

Igaunijā vēlas ražot mīnas un granātas

Igaunijas parlaments jūnijā pieņēmis jaunus noteikumus par militāro ieroču un munīcijas ražošanu valstī, kas papumidinājis igauņu uzņēmumu Eesti Arsenal nākt klajā ar ieceri būvēt rūpnīcu, kur tiktu ražotas mīnas, granātas un citas kara sprāgstvielas.

LLKC: Ražas dārzkopībā – cerības un realitāte

Nepietiekams agro dārzeņu, tostarp – jauno kartupeļu klāsts, kā arī ievērojami zemākas ražas visu uzglabājamo dārzeņu un augļu kategorijā, – tā situāciju pēc ilgstošā sausuma novērtē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Saskaņa vērsīsies Satversmes tiesā, lai nepieļautu pāreju uz mācībām latviešu valodā

«Kāpēc reforma ir nerealizējama? Tādēļ, ka skolas nav gatavas kardinālām izmaiņām vienlaicīgi ar desmitiem citu reformu, kas satricinājušas visu vispārējās izglītības sistēmu valstī. Reformas ieviešana neizbēgami samazinās izglītības kvalitāti, ko mēs arī pierādīsim Satversmes tiesā.»

Laikapstākļu dēļ pieaug sausās zāles ugunsgrēku skaits

Laika posmā no 20.jūnija plkst. 6.30 līdz 21.jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 102 izsaukumus – 63 uz ugunsgrēku dzēšanu un 25 uz glābšanas darbiem, bet 14 no izsaukumiem bija maldinājumi.

Uz eksāmenu laiku valstī izslēdz internetu – Alžīrijas pieeja

Lai nepieļautu špikošanu un krāpšanos vidusskolas eksāmenu laikā, Ziemeļāfrikas valsts Alžīrija ir nolēmusi izslēgt internetu visā tās teritorijā.

Kaimiņš un Tamužs nav atzīti par aizdomās turētajiem; visticamāk, Kaimiņu šodien atbrīvos

Kriminālprocesā par iespējamu nelikumīgu partijas KPV LV finansēšanu aizturētais Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš un uzņēmējs Viesturs Tamužs patlaban vēl nav atzīti par aizdomās turētajiem un abi atrodas policijas izolatorā, lai gan, visticamāk, Kaimiņu šodien atbrīvos.

Spirta ražošana Latvijā četros mēnešos samazinājusies par 13,4%

Latvijā saražotā spirta apmērs šogad pirmajos četros mēnešos samazinājies par 13,4%, liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Rinkēvičs: Latvija atbalstīs Ukrainas vēlmi veidot ciešākas attiecības ar ES

«Latvija turpinās atbalstīt Ukrainas vēlmi veidot ciešākas attiecības ar Eiropas Savienību,» uzsver Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

ES ievieš atbildes ievedmuitu džinsiem, viskijam un citām ASV precēm

Eiropas Savienība ieviesīs no piektdienas, 22.jūnija, ievedmuitas nodevas virknei Amerikas Savienoto Valstu eksporta preču, tā atbildot uzVašingtonas lēmumu ieviest prāvas ievedmuitas nodevas alumīnijam un tēraudam no ES.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā jūnija sākumā – 1,223 miljardi eiro

Latvijā šogad jūnija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,223 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,6% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Znotiņa: Čaulas kompānijas jāizskauž ar tādu pašu intensitāti kā ofšoros veidotās

Vietējās čaulas kompānijas Latvijā ir jāizskauž ar tādu pašu intensitāti kā ofšoros veidotās, norāda Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa.

Saeimā virza iniciatīvu pilnveidot amatu savienošanas kārtību valsts amatpersonām

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti trešdien, 20.jūnijā, nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, kas paredz pārskatīt atsevišķus likumā patlaban noteiktos valsts amatpersonas amata ierobežojumus.

Līdz gada beigām dubultos NMPD dienas brigāžu skaitu

Līdz gada beigām Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests dubultos dienas brigāžu skaitu, samazinot diennakts brigāžu skaitu, norāda dienesta direktore Liene Cipule.

Ukrainas plānotā pretkorupcijas tiesa nestrādātu iedarbīgi, tā aizdevēji SVF

Ieklausoties Rietumu spiedienā aktīvāk cīnīties ar korupciju, Ukrainas parlaments jūnijā ir pieņēmis likumu par īpašas pretkorupcijas tiesas izveidi, tomēr Kijevas naudas devējs Starptautskais Valūtas fonds jau aicinājis likumu grozīt, lai panāktu, ka tiesa tiešām var strādās iedarbīgi.

Jaunākie komentāri