bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 28.06.2017 | Vārda dienas: Kitija, Viesturs, Viestards
LatviaLatvija

Valsts augstskolu kredītsaistības ir 35,7 miljonus eiro apmērā - lielākās RTU

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

 Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN- NEWS.RU

Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte

Valsts augstskolas dažādām komercbankām un Valsts kasei ir kopumā parādā 35,7 miljonus eiro, vienlaikus ir izveidoti arī uzkrājumi, kas daļai pat pārsniedz parādu summu, vēsta Latvijas Avīze.

Valsts kases dati uz pērnā gada decembri liecina, ka lielākās kredītsaistības patlaban ir Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) – 22,88 miljoni eiro, savukārt tās uzkrājums ir 15,18 miljoni eiro. Salīdzinoši otras lielākās kredītsaistības ir Daugavpils Universitātei – tās gan nepārsniedz 6,12 miljons eiro. Universitāte arī izveidojusi 2,58 miljonu eiro lielu uzkrājumu.

Tad seko Latvijas Universitāte (LU) ar 5,81 miljonu eiro lielām kredītsaistībām, savukārt tās uzkrājums ir 12 miljoni eiro. Ceturtās lielākās kredītsaistības ir Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai – 3,36 miljoni eiro.

1,9 miljonu eiro lielas kredītsaistības ir Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU), tomēr tai ir 6,93 miljonu eiro liels uzkrājums. Kredītus vairāku tūkstošu eiro apmērā ņēmušas Liepājas Universitāte, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija un Vidzemes augstskola.

RTU pie lielākās daļas parādsaistībām tika 2013.gadā, kad aizņēmās teju 24,5 miljonus eiro «līdzfinansējuma refinansēšanai». Konkrētajā gadījuma līdzfinansēt bijis nepieciešams Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektus jaunu ēku celtniecībai vai rekonstrukcijai, stāsta universitātes rektors Leonīds Ribickis.

Ribickis ir pārliecināts, ka kredītos augstskolas iekūlušās tāpēc, ka par to nekustamo īpašumu apsaimniekošanu tām jāgādā pašām. «Nekustamos īpašumus uzturēt un gādāt par to attīstību varam tikai par to naudu, ko esam ieņēmuši studiju maksās vai saņēmuši kā atskaitījumus par zinātnisko darbību,» skaidro rektors. Viņaprāt, tieši tas ir iemesls, kāpēc Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nelabprāt runājot par augstskolu kredītsaistībām.

Rektors arī neslēpj, ka tuvākajā laikā RTU kredītsaistības varētu pieaugt vēl par sešiem septiņiem miljoniem eiro, jo ne visas fakultāšu ēkas jau izdevies modernizēt.

Ribickis arī norāda, ka, vērtējot augstskolas spēju atmaksāt kredītus, būtu jāņem vērā ne tikai tās ieņēmumu, bet arī kopējā nekustamo īpašumu bilances vērtība. RTU tie, piemēram, novērtēti par 350 miljoniem eiro. Daļu šo īpašumu universitāte gatava izīrēt vai pārdot. Potenciāli pārdodamo īpašumu vērtība esot ap 100 miljoniem eiro.

Tikmēr Daugavpils Universitāte parādu jūgā iekritusi jau pirms pieciem gadiem, kad bija nepieciešams līdzfinansējums ERAF projekta studiju programmu kvalitātes un vides pieejamības nodrošināšanai. Universitāte aizņēmās 6,5 miljonus eiro, bet pagājušā gada beigās neatmaksātā kredīta summa bija 6,1 miljons eiro. Kredīta atmaksas termiņš gan ir ilgs – līdz pat 2040.gadam.

LU ir parādā aizdevējam teju sešus miljonus eiro, kas izmantoti akadēmiskā centra Torņakalnā celšanai. Nauda jāatmaksā līdz 2019.gada vasarai, taču, kā redzams Valsts kases datos, pagājušā gada sākumā kredītu vēl nebija sākts atmaksāt, vēsta Latvijas Avīze.

Savukārt Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija laikā no 2011. līdz 2014.gadam aizņēmusies kopumā 11 miljonus eiro. Nauda izmantota, lai līdzfinansētu energoefektivitātes paaugstināšanas projektu, lai rekonstruētu augstskolas katlumāju, kā arī jaunas Inženieru fakultātes ēkas celtniecībai un iekārtošanai. Nu jau parāds ir sarucis līdz 3,36 miljoniem eiro.

Līdzīgu iemeslu dēļ 2,6 miljonu parāds bija Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU), kas nu sarucis līdz nepilniem diviem miljoniem. LLU gan īstenoja ERAF projektu, gan modernizēja zinātnisko bāzi.

Liepājas Universitāte 2010.gadā aizņēmās gandrīz 600 000 eiro, lai modernizētu infrastruktūru un mācību aprīkojumu. Pagājušā gada beigās parāds bija nepilni 400 000 eiro.

ERAF projekta īstenošanai jau 2012.gadā vairāk nekā pusmiljonu eiro aizņēmās arī Latvijas Mākslas akadēmija. Tai vēl jāatmaksā nepilni 300 000 eiro.

Latvijas Kultūras akadēmija jau pirms astoņiem gadiem aizņēmusies 451 000 eiro ēkas rekonstrukcijai, vēl jāatmaksā vairāk nekā 360 000 eiro.

Savukārt Vidzemes augstskola aizņēmusies 635 150 eiro uz desmit gadiem tāpēc, ka par struktūrfondu līdzekļiem tika celts inženierzinātņu korpuss un projekta īstenošanai bija nepieciešams līdzfinansējums. Nav bijis vienkārši šo naudu strauji izraut, piemēram, no studiju maksu fonda, tāpēc nolemts aizņemties. Pagājušā gada beigās augstskolas parādsaistības bija vairs tikai nepilni 200 000 eiro.

«Kredītu ņēmām ne jau tāpēc, lai tērētu ikdienas lietām. Ne jau algas no šīs naudas maksājām. Aizņēmāmies attīstībai,» saka augstskolas rektors Gatis Krūmiņš «Turklāt mums ir arī uzkrājumi – apmēram tikpat liela summa, cik kredītsaistības. Nauda augstskolās ieplūst neregulāri, tāpēc uzkrājumi arī ir vajadzīgi,» viņš norāda.

IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece finanšu un statistikas jomā Diāna Laipniece norāda, ka bažām par augstskolu finansiālo stabilitāti nav nekāda pamata. «Ja raugāmies uz kredītsaistībām, jāskatās arī, kāds ir organizācijas kopējais budžets, kādi ir gada ieņēmumi, kādi ir uzkrājumi. Tikai tad, kad redzama pilna aina, var spriest par finanšu stāvokli. Runas par finanšu nestabilitāti kāds izplata, baidoties zaudēt savu krēslu,» teic Laipniece.

Ref:224.000.103.394


Pievienot komentāru

Maijā būvniecības izmaksas palielinājās par 0,2%

Šī gada maijā, salīdzinot ar aprīli, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Strādnieku darba samaksa pieauga par 0,4%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,3%, bet būvmateriālu cenas – par 0,2%.

Tiesa Igaunijā: Viendzimuma pāriem ir tiesības uz ģimenes dzīves aizsardzību

Igaunijas Augstākā tiesa atzinusi, ka arī viendzimuma pāriem ir tiesības uz ģimenes dzīves aizsardzību, precizējot Igaunijas tiesu jurisdikciju saistībā ar ārvalstnieku pieteikšanos uz tiesisko aizsardzību situācijās, kad norisinās tiesas procesi par uzturēšanās atļaujām.

DNB līdz šim lielākā atlīdzībā izsniegtā summa - vairāk nekā 6 tūkstoši eiro

Medicīnas rakstura negadījumi un pazaudētas vai nozagtas bagāžas - šie ir divi izplatītākie negadījumu veidi, par kuriem DNB bankas klienti pēdējo 18 mēnešu laikā ir pieteikušies ceļojuma apdrošināšanas atlīdzībai. Savukārt līdz šim lielākā atlīdzībā izsniegtā summa ir 6 370 eiro.

Iedzīvotāji pārliecināti, ka pēc vēlēšanām jaunas darba vietas pašvaldībā nebūs

Lielākā daļa aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pēc pašvaldību vēlēšanām jaunu darba vietu rašanās nav gaidāma, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja. «Kopējās tendences parāda, ka divas trešdaļas no sabiedrības netic politiskajai ietekmei uz labklājību,» aptaujas datus komentē CV Market personāla atlases vadītājs Kristaps Kolosovs.

Austrālijā pāris no Latvijas apsūdzēts 170'000 eiro izkrāpšanā

Austrālijā kāds pāris no Latvijas apsūdzēts vairāk nekā 250 000 Austrālijas dolāru izkrāpšanā, izmantojot viltus iepirkšanās tīmekļa vietnes, ziņo Austrālijas mediji.

Rīgas brīvostas valde pārvaldnieka amatā apstiprina Latvijas dzelzceļš padomes priekšsēdētāju Ansi Zeltiņu

Rīgas brīvostas pārvaldnieka amata pretendentu atlases komisija par labāko kandidātu atzinusi AS Latvijas dzelzceļš padomes priekšsēdētāju Ansi Zeltiņu.

Visvairāk viedtālruņos lejupielādē saziņas, sociālo tīklu un banku mobilās lietotnes

Ik gadu pieaugot viedtālruņu lietotāju skaitam, attiecīgi pieaug dažādu lietotņu jeb aplikāciju izmantošana. Kā rāda Swedbank veiktā aptauja, kopumā 87% iedzīvotāju lieto viedtālruni.

Portugāles mežu ugunsgrēku upurus pievīluši sakari ar glābšanas dienestiem

Pēc nesenajiem mežu ugunsgrēkiem Portugālē, kur miruši 64 cilvēki un cietuši 254, Portugāles valdība likusi izmeklēt glābšanas dienestu sakaru sistēmas traucējumus, jo tiek ziņots, ka 10 svarīgi ārkārtas zvani postošās ugunsnelaimes laikā nav sasnieguši ugunsdzēsējus.

Vairāk nekā puse pacientu brauc uz slimnīcu, nekonsultējoties ar ģimenes ārstu

Latvijā 43,5% pacientu, saskaroties ar veselības problēmām, konsultējas ar savu ģimenes ārstu, pirms izsaukt neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi vai doties uz slimnīcu pašiem.

Dzintars zaudējumi samazinājušies: Vai uzņēmums pārcietis krīzi?

Salīdzinājumā ar 2015.gadu, 2016.gadā AS Dzintars neto apgrozījums ir samazinājies par 104 tūkstošiem eiro. Savukārt zaudējumi salīdzinot ar 2015.gadu ir samazinājušies par 904 tūkstošiem eiro, ziņo uzņēmuma valdes locekle Dagnija Maike.

LIZDA: Nav saprotams pedagogu algu publiskošanas mērķis

Patlaban nav skaidrs pedagogu atalgojuma publiskošanas mērķis, bet, ja tas tiks īstenots, tas jādara korekti, uzskata Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.

Nīderlandi atzīst par daļēji atbildīgu 350 Srebrenicas upuru nāvēem

Saistībā ar Srebrenicas slaktiņu apelācijas instances tiesa Nīderlandē lielākoties paturējusi spēkā 2014.gada spriedumu, kur atzīts, ka Nīderlande ir atbildīga par 350 bosniešu vīriešu nāvi Bosnijas kara laikā.

Globālajā kiberuzbrukumā smagi cietusi Ukraina

Hakeri aizvadītajā dienā izvērsuši kārtējo globālo kiberuzbrukumu, kurā līdz šim īpaši smagi cietusi Ukraina. Par atsevišķiem uzbrukumiem ziņo arī Lietuva, taču pagaidām cietušos uzņēmumus neatklāj.

Par 16,8 miljoniem eiro Latvijas kuģniecība pārdevusi Preses namu

AS Latvijas kuģniecība meitas sabiedrība SIA LASCO Investment pārdevusi Preses namu SIA PN Project, kuru pārvalda Lietuvas nekustamā īpašuma un privātā kapitāla kompānija Lords LB Asset Management. Darījuma vērtība ir 16,8 miljoni eiro.

Latvijai cits viedoklis Energoefektivitātes jautājumā; priekšlikumu neatbalsta arī citas valstis

Apstiprināts priekšlikums veikt izmaiņas Energoefektivitātes direktīvā, nosakot mērķi līdz 2030.gadam sasniegt 30% enerģijas ietaupījumu Eiropas Savienībā kopumā, līdz ar to paaugstinot līdzšinējo ES apņemšanos.

Lembergs turpina nevadīt Ventspils domes sēdes; šoreiz viņam «slikta balss»

Lai arī Ventspils zīmols ir «Pilsēta ar rītdienu», domes darbā maz kas mainās un joprojām sēžu kārtība ir absurda un ne visiem saprotama. Proti, Ventspils mēra amatā atkārtoti iecelts joprojām atstādinātais no mēra amata pienākumiem Aivars Lembergs, kurš aizvien nevada nevienu domes sēdi, trešajā jaunā sasaukuma domes sēdē aizbildinoties ar «sliktu balsi».

Valdība piešķir 700 000 eiro, lai no Slokas teritorijas aizvāktu 14 000 tonnas atkritumu

Valdība atbalstījusi līdz 700 000 eiro piešķiršanu, lai Valsts vides dienests varētu nodrošināt ugunsgrēka seku likvidēšanu nelegālās atkritumu uzglabāšanas vietā Jūrmalā, Ventspils šosejā 47.

EK piespriež Google 2,4 miljardu eiro naudassodu par konkurences kropļošanu

Eiropas Komisija izmeklēšanā secinājusi, ka interneta milzis Google pārkāpis Eiropas Savienības prettresta noteikumus, izmantojot dominējošu tirgus stāvokli, lai uz konkurentu rēķina reklamētu savu interneta veikalu cenu salīdzināšanas pakalpojumu.

VVD uzdod uzņēmumam no galvaspilsētas aizvākt 100 tonnas lietotu riepu

Valsts vides dienests ir sācis administratīvo lietvedību saistībā ar lietotu riepu krāvumiem Rīgā, Starta ielā, otrdien valdības sēdes laikā informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš.

Aptauja: Konkurences vides kropļojumu riskam visvairāk pakļauti publiskie iepirkumi

Konkurences padome pēc uzņēmēju aptaujas secina, ka konkurences vides kropļojumu riskam visvairāk ir pakļauti augsti koncentrētie tirgi un publiskie iepirkumi. Tikmēr kā vienu no izplatītākajiem konkurences kropļojumiem respondenti arī šajā aptaujā min valsts un pašvaldību nepamatoti radītos ierobežojumus.

Atvieglota cūkgaļas produkcijas aprite Āfrikas cūku mēra skartajā teritorijā

Sagatavoti grozījumi Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtībā, ko valdība otrdien, 27.jūnijā, apstiprināja. Grozījumi mazina administratīvo slogu cūku sugas dzīvnieku īpašniekiem un turētājiem.

Izsolē par 3,9 miljoniem eiro pārdota daudzstāvu māja Zolitūdes traģēdijas vietā

Izsolē par 3,9 miljoniem eiro pārdota Homburg Zolitude piederošā daudzstāvu māju, kas atrodas Zolitūdes traģēdijas vietā Rīgā, Priedaines ielā 20, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē eizsoles.ta.gov.lv.

Pēc Alžīras apmeklējuma būs jādezinficē dzīvnieku pārvadāšanas transports

Zemkopības ministrija ir sagatavojusi grozījumus mutes un nagu sērgas draudu novēršanas kārtībā, ko valdība otrdien, 27.jūnijā, pieņēma. Grozījumi attiecas uz transportlīdzekļu vadītājiem, kuri pārvadā dzīvniekus vai dzīvnieku barību un iebrauc Latvijā no Alžīrijas un Tunisijas tieši vai tranzītā caur jebkuru citu valsti.

Igaunijā rosina skolās aizliegt pārtiku ar zemu uzturvērtību

Aizliegt Igaunijas sākumskolās un vispārējās izglītības iestādēs tirgot pārtikas produktus, kuriem ir zema uzturvērtība, bet daudz kaloriju - tā ierosināts likumprojektā, ko izstrādājusi Igaunijas Sociālo lietu ministrija un veselības un darba lietu ministrs Jevgēnijs Osinovskis.

Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrēšanā ieviests «klusēšanas - piekrišanas» princips

Turpmāk sociālo pakalpojumu sniedzēju atbildīgo institūciju administratīvajā praksē tiks ieviests un piemērots «klusēšanas - piekrišanas» princips, lai mazinātu birokrātiju. Proti, ja pakalpojumu sniedzējs līdz noteiktajam datumam nebūs saņēmis ministrijas atbildi uz iesniegumu, pakalpojumu sniedzējs būs tiesīgs uzsākt pakalpojuma sniegšanu, skaidro Labklājības ministrija.