bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 22.02.2017 | Vārda dienas: Rigonda, Adrians, Ārija
LatviaLatvija

Valsts augstskolu kredītsaistības ir 35,7 miljonus eiro apmērā - lielākās RTU

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

 Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN- NEWS.RU

Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte

Valsts augstskolas dažādām komercbankām un Valsts kasei ir kopumā parādā 35,7 miljonus eiro, vienlaikus ir izveidoti arī uzkrājumi, kas daļai pat pārsniedz parādu summu, vēsta Latvijas Avīze.

Valsts kases dati uz pērnā gada decembri liecina, ka lielākās kredītsaistības patlaban ir Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) – 22,88 miljoni eiro, savukārt tās uzkrājums ir 15,18 miljoni eiro. Salīdzinoši otras lielākās kredītsaistības ir Daugavpils Universitātei – tās gan nepārsniedz 6,12 miljons eiro. Universitāte arī izveidojusi 2,58 miljonu eiro lielu uzkrājumu.

Tad seko Latvijas Universitāte (LU) ar 5,81 miljonu eiro lielām kredītsaistībām, savukārt tās uzkrājums ir 12 miljoni eiro. Ceturtās lielākās kredītsaistības ir Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai – 3,36 miljoni eiro.

1,9 miljonu eiro lielas kredītsaistības ir Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU), tomēr tai ir 6,93 miljonu eiro liels uzkrājums. Kredītus vairāku tūkstošu eiro apmērā ņēmušas Liepājas Universitāte, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija un Vidzemes augstskola.

RTU pie lielākās daļas parādsaistībām tika 2013.gadā, kad aizņēmās teju 24,5 miljonus eiro «līdzfinansējuma refinansēšanai». Konkrētajā gadījuma līdzfinansēt bijis nepieciešams Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektus jaunu ēku celtniecībai vai rekonstrukcijai, stāsta universitātes rektors Leonīds Ribickis.

Ribickis ir pārliecināts, ka kredītos augstskolas iekūlušās tāpēc, ka par to nekustamo īpašumu apsaimniekošanu tām jāgādā pašām. «Nekustamos īpašumus uzturēt un gādāt par to attīstību varam tikai par to naudu, ko esam ieņēmuši studiju maksās vai saņēmuši kā atskaitījumus par zinātnisko darbību,» skaidro rektors. Viņaprāt, tieši tas ir iemesls, kāpēc Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nelabprāt runājot par augstskolu kredītsaistībām.

Rektors arī neslēpj, ka tuvākajā laikā RTU kredītsaistības varētu pieaugt vēl par sešiem septiņiem miljoniem eiro, jo ne visas fakultāšu ēkas jau izdevies modernizēt.

Ribickis arī norāda, ka, vērtējot augstskolas spēju atmaksāt kredītus, būtu jāņem vērā ne tikai tās ieņēmumu, bet arī kopējā nekustamo īpašumu bilances vērtība. RTU tie, piemēram, novērtēti par 350 miljoniem eiro. Daļu šo īpašumu universitāte gatava izīrēt vai pārdot. Potenciāli pārdodamo īpašumu vērtība esot ap 100 miljoniem eiro.

Tikmēr Daugavpils Universitāte parādu jūgā iekritusi jau pirms pieciem gadiem, kad bija nepieciešams līdzfinansējums ERAF projekta studiju programmu kvalitātes un vides pieejamības nodrošināšanai. Universitāte aizņēmās 6,5 miljonus eiro, bet pagājušā gada beigās neatmaksātā kredīta summa bija 6,1 miljons eiro. Kredīta atmaksas termiņš gan ir ilgs – līdz pat 2040.gadam.

LU ir parādā aizdevējam teju sešus miljonus eiro, kas izmantoti akadēmiskā centra Torņakalnā celšanai. Nauda jāatmaksā līdz 2019.gada vasarai, taču, kā redzams Valsts kases datos, pagājušā gada sākumā kredītu vēl nebija sākts atmaksāt, vēsta Latvijas Avīze.

Savukārt Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija laikā no 2011. līdz 2014.gadam aizņēmusies kopumā 11 miljonus eiro. Nauda izmantota, lai līdzfinansētu energoefektivitātes paaugstināšanas projektu, lai rekonstruētu augstskolas katlumāju, kā arī jaunas Inženieru fakultātes ēkas celtniecībai un iekārtošanai. Nu jau parāds ir sarucis līdz 3,36 miljoniem eiro.

Līdzīgu iemeslu dēļ 2,6 miljonu parāds bija Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU), kas nu sarucis līdz nepilniem diviem miljoniem. LLU gan īstenoja ERAF projektu, gan modernizēja zinātnisko bāzi.

Liepājas Universitāte 2010.gadā aizņēmās gandrīz 600 000 eiro, lai modernizētu infrastruktūru un mācību aprīkojumu. Pagājušā gada beigās parāds bija nepilni 400 000 eiro.

ERAF projekta īstenošanai jau 2012.gadā vairāk nekā pusmiljonu eiro aizņēmās arī Latvijas Mākslas akadēmija. Tai vēl jāatmaksā nepilni 300 000 eiro.

Latvijas Kultūras akadēmija jau pirms astoņiem gadiem aizņēmusies 451 000 eiro ēkas rekonstrukcijai, vēl jāatmaksā vairāk nekā 360 000 eiro.

Savukārt Vidzemes augstskola aizņēmusies 635 150 eiro uz desmit gadiem tāpēc, ka par struktūrfondu līdzekļiem tika celts inženierzinātņu korpuss un projekta īstenošanai bija nepieciešams līdzfinansējums. Nav bijis vienkārši šo naudu strauji izraut, piemēram, no studiju maksu fonda, tāpēc nolemts aizņemties. Pagājušā gada beigās augstskolas parādsaistības bija vairs tikai nepilni 200 000 eiro.

«Kredītu ņēmām ne jau tāpēc, lai tērētu ikdienas lietām. Ne jau algas no šīs naudas maksājām. Aizņēmāmies attīstībai,» saka augstskolas rektors Gatis Krūmiņš «Turklāt mums ir arī uzkrājumi – apmēram tikpat liela summa, cik kredītsaistības. Nauda augstskolās ieplūst neregulāri, tāpēc uzkrājumi arī ir vajadzīgi,» viņš norāda.

IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece finanšu un statistikas jomā Diāna Laipniece norāda, ka bažām par augstskolu finansiālo stabilitāti nav nekāda pamata. «Ja raugāmies uz kredītsaistībām, jāskatās arī, kāds ir organizācijas kopējais budžets, kādi ir gada ieņēmumi, kādi ir uzkrājumi. Tikai tad, kad redzama pilna aina, var spriest par finanšu stāvokli. Runas par finanšu nestabilitāti kāds izplata, baidoties zaudēt savu krēslu,» teic Laipniece.

Ref:224.000.103.394


Pievienot komentāru

Ieteikumi kā padarīt atkritumu šķirošanu par ieradumu

«Atkritumu šķirošana nākamajos gados Latvijā kļūs par ikdienu ikvienā mājoklī,» vēsta atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Ragn-Sells vadības pārstāve Inese Letinska.

Viņķele: Ilgtermiņā RPIVA reogranizācijas reformā ieguvēji būtu visi

«Ilgtermiņā visi būtu ieguvēji, ja tiktu nodrošināta lielāka ieinteresēto pušu iesaiste un rūpīgi izvērtēti arī citi reorganizācijas modeļi, lai pārliecinātos, ka izvēlēts piemērotākais risinājums,» Saeimas sēdē par Izglītības un zinātnes ministrijas virzīto Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas reorganizāciju savu uzskatu pauda Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele.

EK: Latvijas nodokļu struktūra neveicina izaugsmi

«Latvijas ekonomikā izaugsme turpmāk būs salīdzinoši strauja, bet ienākumu nevienlīdzība ir būtiska problēma, kas jānovērš,» secinājusi Eiropas Komisija savā jaunākajā ziņojumā par dalībvalstu ekonomikas attīstību.

Notāru dienās sniegs bezmaksas juridiskās konsultācijas mājās

Šogad Notāru dienās 1. un 2.martā notāri dosies vizītēs pie cilvēkiem, kuriem visvairāk nepieciešama, bet vismazāk pieejama juridiskā palīdzība, ziņo Latvijas Zvērinātu notāru padomes rīkotājdirektore Vija Piziča.

Polija uzskata likuma varas strīdu ar ES par izbeigtu; var sekot sods

Varšava uzskata tās strīdu ar Eiropas Komisiju saistībā ar Konstitucionālās tiesas regulējuma izmaiņām par slēgtu, dodot EK iespēju lemt par soda noteikšanu Polijai.

Janvāra inflācija Latvijā bijusi otrā lielākā ES

Latvijā šā gada janvārī, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo mēnesi, bija otrs augstākais inflācijas rādītājs Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, liecina trešdien, 22.februārī, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Rīgas brīvostas pārvaldnieku sola izraudzīt atklātā konkursā

Rīgas brīvostas valde trešdien, 22.februārī, pieņēma konceptuālu lēmumu jauno Rīgas brīvostas pārvaldnieku meklēt atklātā konkursā, kā arī noteica pārvaldnieka amata pretendentu atlases pamatkritērijus un izvērtēšanas principus.

Certus: Lēmums nepretendēt uz Eiropas Zāļu aģentūras novietni Rīgā ir tuvredzīgs

«Farmācija ir daudzu miljardu bizness, tajā darbojas milzīgas kompānijas, necīnīties par šo nozari regulējošās aģentūras izvietošanu savā valstī nav pareizi,» savu viedokli pauž domnīcas Certus pārstāvji.

Hanner: Rīgas iedzīvotājiem prasības pret dzīvokļiem strauji aug

Jauna dzīvokļa iegādi šogad apsver vairāk nekā trešdaļa jeb 34% ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju, no kuriem teju puse ir rīdzinieki vecumā no 25 līdz 34 gadiem. Rīgas iedzīvotājiem prasības pret dzīvokļiem strauji aug un ir vienas no augstākajām Baltijā, priekšroku dodot arvien kompaktākai, bet dizainiski kvalitatīvākai dzīves telpai, liecina nekustamo īpašumu attīstītāja novērojums.

Latvijas Krievu kopiena: Prasība leģitimizēt krievu valodu Latvijā joprojām paliek spēkā

Latvijas Krievu kopiena vēsta, ka prasība leģitimizēt krievu valodu Latvijā joprojām paliek spēkā. Kopienas vadītājs vērš uzmanību, ka, lai arī pagājuši pieci gadi kopš rīkotā referenduma par krievu valodu kā otro valsts valodu, tomēr prasība nav zaudējusi aktualitāti.

KP: Cigarešu tirgū būtiski ierobežota cenu konkurence

Uzņēmumiem cigarešu izplatīšanas tirgū vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības līmenī ir ierobežotas iespējas konkurēt ar cenu. Mazumtirgotāji ir ierobežoti sava uzcenojuma noteikšanā un attiecīgi nav iespējama savstarpējā konkurence ar gala cenu, secina Konkurences padome.

Iecavas novadā likvidē nelikumīgu alkohola ražotni

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja darbinieki aiztur trīs vīriešus, kuri Zemgales reģionā nodarbojās ar nelikumīgu alkoholisko dzērienu izgatavošanu, uzglabāšanu un pārvadāšanu lielā apmērā.

Valstij jāreģistrē adopcija viendzimuma pāra ģimenē, nolemj tiesa Igaunijā

Tallinas Administratīvā tiesa nolēmusi, ka Igaunijas Iekšlietu ministrijai jāreģistrē dzimtsarakstu reģistrā adopcijas gadījumus, ko pieteicis reģistrētās partnerattiecībās dzīvojošs viendzimuma pāris.

Autotransporta direkcija: Šobrīd joprojām vietējā autopārvadājumu tirgū trūkst profesionālo vadītāju

Šobrīd joprojām vietējā autopārvadājumu tirgū trūkst profesionālo autovadītāju. Par to liecina fakts, ka 2016.gadā izsniegto atestātu skaits autovadītājiem no trešajām valstīm sastādīja 2 136, kas ir par 367 vairāk, salīdzinot ar 2015.gadu. Lielākoties autovadītāji tiek piesaistīti no Ukrainas, Baltkrievijas, Krievijas un Filipīnām, norāda Valsts SIA Autotransporta direkcija.

Vējonis aicina uzlabot prokuratūras darbu ekonomisko noziegumu izmeklēšanā

Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicina uzlabot prokuratūras darbu ekonomisko noziegumu un sarežģīto lietu izmeklēšanā, BNN vēsta Valsts prezidenta kanceleja.

Latvijā palikuši vien pieci patvēruma meklētāji

No Eiropas Savienības īstenotās patvērumu meklētāju pārvietošanas programmas Latvijā patlaban palikuši pieci cilvēki - viena trīs cilvēku ģimene un divi patstāvīgi patvēruma meklētāji, no kuriem viens jau tuvākajā laikā plāno valsti pamest, LNT raidījumam 900 sekundes pastāstīja biedrības Patvērums Drošā māja vadītāja Sandra Zalcmane.

Ascendum: Nepieciešams spēcīgs nevalstiskais sektors

Nevalstiskās organizācijas nevēlas pildīt «sargsuņa» lomu darbā ar valdību un valsts pārvaldi, jo pilsoniskā sabiedrība Latvijā ir pietiekami nobriedusi, lai kļūtu par pilnvērtīgu un vienlīdzīgu valdības sadarbības partneri, šādu viedokli pauž biedrība Ascendum.

Igaunijas e-policijas sistēmā ieguldīs 1,8 miljonus eiro

Igaunijā turpinās jaunas e-policijas sistēmas izstrāde. Projekta trešajā posmā plānots ieguldīt 1,8 miljonus eiro, un policija sagaida, jauninājumi būs praktiskāki un ļaus policijas darbu darīt ātrāk.

Vairākas pašvaldības no KF tērēs 12 miljonus eiro videi draudzīgu transportu iegādei

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir nosūtījusi uzaicinājumu sešām pašvaldībām gatavot un iesniegt projektus Kohēzijas fonda līdzfinansējuma ieguldīšanai, lai ar investīcijām autobusu satiksmē attīstītu videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru.

Uzsāks sagatavošanās darbus Rīgas cirka ēkas fasādes nostiprināšanai

Izstrādāts Rīgas cirka ēkas fasādes nostiprināšanas tehniskais projekts, līdz ar ko plānots mēneša laikā veikt sagatavošanās darbus ēkas Rīgā, Merķeļa ielā 4 fasādes konservācijai, ziņo Kultūras ministrija.

90 gadi – tādu vidējo dzīves ilgumu prognozē sievietēm Dienvidkorejā

Dienvidkorejiešu sievietes būs pirmās pasaulē, kuru vidējais paredzamais dzīves ilgums pārsniegs 90 gadus, prognozējuši veselības un dzīves ilguma pētnieki.

Dobeles dzirnavnieks: Bioloģiskā lopbarība ir potenciāls Latvijas eksporta produkts

Latvijas graudu pārstrādātājs Dobeles dzirnavnieks uzsācis bioloģiskās lopbarības ražošanu, uzsverot, ka tas ir potenciāls Latvijas eksporta produkts.

Atklāts līdz šim vērienīgākais projekts Latvijas zinātnes vēsturē - CAMART²

Pozitīvā atmosfērā tika atklāts līdz šim vērienīgākais projekts Latvijas zinātnes vēsturē –CAMART². «Ar CAMART² projektu Latvija kļūst par Baltijas mēroga Silīcija ieleju,» uzskatu pauž izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Latvija iegādāsies ap pussimtu lietotu haubiču; pirmās plānots piegādāt rudenī

Tuvākajā laikā Nacionālie bruņotie spēki ar Austrijas Aizsardzības un sporta ministriju parakstīs līgumu par M109 sērijas 155mm pašgājējartilērijas sistēmu iegādi, kas ietvers ne tikai pašgājēju haubiču iegādi, bet arī uguns vadības centra un autovadītāju apmācību platformu iegādi, ziņo Aizsardzības ministrija.

IZM: Ieviesīs jaunu kārtību finansējuma sadalīšanai par izciliem sasniegumiem sportā

Latvijā tiks ieviesta jauna kārtība finansējuma sadalīšanai par izciliem sasniegumiem sportā, būtiski paaugstinot kritērijus balvu piešķiršanai, intervijā Dienai stāsta Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Sporta departamenta direktors Edgars Severs.