bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 16.08.2017 | Vārda dienas: Astrīda, Astra
LatviaLatvija

Valsts augstskolu kredītsaistības ir 35,7 miljonus eiro apmērā - lielākās RTU

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

 Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN- NEWS.RU

Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte

Valsts augstskolas dažādām komercbankām un Valsts kasei ir kopumā parādā 35,7 miljonus eiro, vienlaikus ir izveidoti arī uzkrājumi, kas daļai pat pārsniedz parādu summu, vēsta Latvijas Avīze.

Valsts kases dati uz pērnā gada decembri liecina, ka lielākās kredītsaistības patlaban ir Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) – 22,88 miljoni eiro, savukārt tās uzkrājums ir 15,18 miljoni eiro. Salīdzinoši otras lielākās kredītsaistības ir Daugavpils Universitātei – tās gan nepārsniedz 6,12 miljons eiro. Universitāte arī izveidojusi 2,58 miljonu eiro lielu uzkrājumu.

Tad seko Latvijas Universitāte (LU) ar 5,81 miljonu eiro lielām kredītsaistībām, savukārt tās uzkrājums ir 12 miljoni eiro. Ceturtās lielākās kredītsaistības ir Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai – 3,36 miljoni eiro.

1,9 miljonu eiro lielas kredītsaistības ir Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU), tomēr tai ir 6,93 miljonu eiro liels uzkrājums. Kredītus vairāku tūkstošu eiro apmērā ņēmušas Liepājas Universitāte, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija un Vidzemes augstskola.

RTU pie lielākās daļas parādsaistībām tika 2013.gadā, kad aizņēmās teju 24,5 miljonus eiro «līdzfinansējuma refinansēšanai». Konkrētajā gadījuma līdzfinansēt bijis nepieciešams Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektus jaunu ēku celtniecībai vai rekonstrukcijai, stāsta universitātes rektors Leonīds Ribickis.

Ribickis ir pārliecināts, ka kredītos augstskolas iekūlušās tāpēc, ka par to nekustamo īpašumu apsaimniekošanu tām jāgādā pašām. «Nekustamos īpašumus uzturēt un gādāt par to attīstību varam tikai par to naudu, ko esam ieņēmuši studiju maksās vai saņēmuši kā atskaitījumus par zinātnisko darbību,» skaidro rektors. Viņaprāt, tieši tas ir iemesls, kāpēc Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nelabprāt runājot par augstskolu kredītsaistībām.

Rektors arī neslēpj, ka tuvākajā laikā RTU kredītsaistības varētu pieaugt vēl par sešiem septiņiem miljoniem eiro, jo ne visas fakultāšu ēkas jau izdevies modernizēt.

Ribickis arī norāda, ka, vērtējot augstskolas spēju atmaksāt kredītus, būtu jāņem vērā ne tikai tās ieņēmumu, bet arī kopējā nekustamo īpašumu bilances vērtība. RTU tie, piemēram, novērtēti par 350 miljoniem eiro. Daļu šo īpašumu universitāte gatava izīrēt vai pārdot. Potenciāli pārdodamo īpašumu vērtība esot ap 100 miljoniem eiro.

Tikmēr Daugavpils Universitāte parādu jūgā iekritusi jau pirms pieciem gadiem, kad bija nepieciešams līdzfinansējums ERAF projekta studiju programmu kvalitātes un vides pieejamības nodrošināšanai. Universitāte aizņēmās 6,5 miljonus eiro, bet pagājušā gada beigās neatmaksātā kredīta summa bija 6,1 miljons eiro. Kredīta atmaksas termiņš gan ir ilgs – līdz pat 2040.gadam.

LU ir parādā aizdevējam teju sešus miljonus eiro, kas izmantoti akadēmiskā centra Torņakalnā celšanai. Nauda jāatmaksā līdz 2019.gada vasarai, taču, kā redzams Valsts kases datos, pagājušā gada sākumā kredītu vēl nebija sākts atmaksāt, vēsta Latvijas Avīze.

Savukārt Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija laikā no 2011. līdz 2014.gadam aizņēmusies kopumā 11 miljonus eiro. Nauda izmantota, lai līdzfinansētu energoefektivitātes paaugstināšanas projektu, lai rekonstruētu augstskolas katlumāju, kā arī jaunas Inženieru fakultātes ēkas celtniecībai un iekārtošanai. Nu jau parāds ir sarucis līdz 3,36 miljoniem eiro.

Līdzīgu iemeslu dēļ 2,6 miljonu parāds bija Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU), kas nu sarucis līdz nepilniem diviem miljoniem. LLU gan īstenoja ERAF projektu, gan modernizēja zinātnisko bāzi.

Liepājas Universitāte 2010.gadā aizņēmās gandrīz 600 000 eiro, lai modernizētu infrastruktūru un mācību aprīkojumu. Pagājušā gada beigās parāds bija nepilni 400 000 eiro.

ERAF projekta īstenošanai jau 2012.gadā vairāk nekā pusmiljonu eiro aizņēmās arī Latvijas Mākslas akadēmija. Tai vēl jāatmaksā nepilni 300 000 eiro.

Latvijas Kultūras akadēmija jau pirms astoņiem gadiem aizņēmusies 451 000 eiro ēkas rekonstrukcijai, vēl jāatmaksā vairāk nekā 360 000 eiro.

Savukārt Vidzemes augstskola aizņēmusies 635 150 eiro uz desmit gadiem tāpēc, ka par struktūrfondu līdzekļiem tika celts inženierzinātņu korpuss un projekta īstenošanai bija nepieciešams līdzfinansējums. Nav bijis vienkārši šo naudu strauji izraut, piemēram, no studiju maksu fonda, tāpēc nolemts aizņemties. Pagājušā gada beigās augstskolas parādsaistības bija vairs tikai nepilni 200 000 eiro.

«Kredītu ņēmām ne jau tāpēc, lai tērētu ikdienas lietām. Ne jau algas no šīs naudas maksājām. Aizņēmāmies attīstībai,» saka augstskolas rektors Gatis Krūmiņš «Turklāt mums ir arī uzkrājumi – apmēram tikpat liela summa, cik kredītsaistības. Nauda augstskolās ieplūst neregulāri, tāpēc uzkrājumi arī ir vajadzīgi,» viņš norāda.

IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece finanšu un statistikas jomā Diāna Laipniece norāda, ka bažām par augstskolu finansiālo stabilitāti nav nekāda pamata. «Ja raugāmies uz kredītsaistībām, jāskatās arī, kāds ir organizācijas kopējais budžets, kādi ir gada ieņēmumi, kādi ir uzkrājumi. Tikai tad, kad redzama pilna aina, var spriest par finanšu stāvokli. Runas par finanšu nestabilitāti kāds izplata, baidoties zaudēt savu krēslu,» teic Laipniece.

Ref:224.000.103.394


Pievienot komentāru

Nīderlandē tiesas prāva par saindēto olu skandālu

Nīderlandē tiesas priekšā stājušies divi vīrieši par iespējamu saistību ar aizliegtu insekticīdu saturošu olu skandālu, kura dēļ virknē Eiropas valstu iznīcināti miljoniem olu un nodarīti zaudējumi vairāku miljonu eiro vērtībā.

LLKC: Augļu un ogu raža piedzīvos samazinājumu no 40% līdz pat 80%

Augļu un ogu raža atkarībā no kultūras šogad piedzīvos samazinājumu no 40% līdz pat 80%, savukārt dārzeņkopībā - 20% līdz 30%, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra dārzkopības ekspertu veiktie apsekojumi.

Lidosta Rīga pilnveido vides pieejamību cilvēkiem ar īpašām vajadzībām

Starptautiskajā lidostā Rīga uzbrauktuvē pie izlidošanas termināļa ir ierīkota jauna autostāvvieta personām ar īpašām vajadzībām, kas tagad ir aprīkota gan ar ceļa marķējumu, gan arī attiecīgu ceļazīmi, vēsta lidostas pārstāvji.

Autovadītāji sāk retāk piekukuļot policistus

Šogad septiņos mēnešos samazinājies gadījumu skaits, kad transportlīdzekļu vadītāji policistiem piedāvājuši kukuli.

Uz robežas aizturēts Indijas pilsonis ar viltotiem dokumentiem; kriminālsoda nav

Terehovas robežkontroles punktā konstatēts viens no Maskavas ar autobusu ieceļojošs Indijas pilsonis, kurš uzrādījis viltotu Eiropas Savienības ģimenes locekļa uzturēšanās karti. Kriminālprocess nav uzsākts, turklāt persona atgriezta uz izceļošanas valsti.

Latvijas dzelzceļam nevajadzēs maksāt dividendes no pērnā gada peļņas

AS Latvijas dzelzceļš nevajadzēs maksāt dividendes no pērnā gada peļņas, kas bija 880 998 eiro, trešdien, 16.augustā, lēma valdība.

Papildināts Dziesmu un deju svētku likums- Kas tajā jauns?

Gatavojoties XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku norisei 2018.gada vasarā, trešdien, 16.augustā, Ministru kabinets apstiprinājis vairākus grozījumus Dziesmu un deju svētku likumā. Priekšlikumi paredz precizēt vairākus aspektus, kas skar svētku sagatavošanu un iesaistīto pušu atbildības.

Igauņu Inbank pusgadā nopelna 5,7 miljonus eiro

Igauņu finanšu pakalpojumu sniedzējs Inbank 2017.gada pirmajā pusē guvis peļņu 5,7 miljonu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, ir lēciens par 429%.

Paredz jaunus noteikumus likumā Par valsts noslēpumu

Paredz jaunu kārtību personas informēšanā par tās atbilstību speciālās atļaujas saņemšanas nosacījumiem, kā arī iespēju pārsūdzēt atļaujas atteikumu un atkārtotu pretendēšanu uz tās saņemšanu.

Latvijas pilsonībā uzņemtas vēl 103 personas

Ministru kabinets izdevis rīkojumu uzņemt Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā 103 personas, tajā skaitā, divas nepilngadīgas personas, kuras naturalizējušās kopā ar vecākiem.

Pētījumā noskaidrots, ka palielinājusies meža sicistas populācija Latvijā

Pētījumā par Latvijā un Eiropā īpaši aizsargājamas grauzēju sugas meža sicistas sastopamības izmaiņām ilgtermiņā, noskaidrots, ka šīs retās sugas populācija Latvijā kopš 1988.gada ir pieaugusi.

Igaunijā vēlas uzlabot valsts kā darbadevēja reputāciju

Igaunijas Finanšu ministrijai, tiecoties uzlabot valsts sektora kā darbadevēja reputāciju un zīmolu, tā izsludinājusi iepirkumu «Valsts kā darbadevējs», lai izstrādātu rīcības plānu šo mērķu sasniegšanai.

Lūdz atsaukties 0 rēzus pozitīvās asins grupas donorus

Valsts asinsdonoru centrs īpaši aicina atsaukties 0 rēzus pozitīvās asins grupas donorus. Tāpat vēl joprojām ļoti nepieciešami 0 rēzus negatīvo, kā arī B rēzus negatīvo asins grupu donori.

KNAB nekonstatē nelikumības Seržanta rīcībā, apmaksājot Saeimas telpas sievasmātes jubilejas svinībām

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudē nav konstatējis pārkāpumus par Saeimas deputāta Kārļa Seržanta apmaksātajām Saeimas rezidences telpām savas sievasmātes 80.gadu jubilejas svinībām.

ZM aicina pieteikties zivsaimniecības attīstības atbalsta pasākumiem

Lauku atbalsta dienestā no 21.augusta tiks pieņemti projektu iesniegumi atbalsta saņemšanai Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020.gadam pasākumos Inovācija, Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā un Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde.

Aicina vērtēt no Veselības inspekcijas aizrotētās Mežsargas amata nepieciešamību

Augstākā tiesa aicina Valsts kontroli izvērtēt direktora vietnieka amata lietderīgumu Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centrā, ziņo tiesā.

Ašeradens: Nevar pieļaut Ušakova vai Lemberga nonākšanu premjera amatā

Nokļūstot partijas Vienotība priekšsēdētāja amatā, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens centīsies mobilizēt demokrātiskos spēkus, lai novērstu politiķu Aivara Lemberga vai Nila Ušakova nonākšanu premjera amatā, tā sacīja Ašeradena intervijā LNT raidījumam 900 sekundes.

Brīdina: Iespējami pārtraukumi Swedbank internetbankas darbībā

Saistībā ar Swedbank veiktajiem informācijas tehnoloģiju modernizācijas darbiem naktī uz ceturtdienu, 17.augustu, iespējami pārtraukumi bankas maksājumu karšu un internetbankas darbībā.

Bils Geitss noziedo 4,6 miljardus dolāru, samazina daļas Microsoft

Datorprogrammatūras uzņēmuma Microsoft līdzdibinātājs Bils Geitss labdarībai piešķīris 4,6 miljardus ASV dolāru, kas ir viņa lielākais ziedojums kopš 2000.gada.

Čakša: Palielinot algu mediķiem, radīsies sajūta, ka politiķiem var ticēt

Veselības aprūpes sistēmas reformā iecerētais atalgojuma palielinājums varētu būt pirmais solis, lai sāktu radīt sajūtu, ka politiķiem var noticēt, teic veselības ministre Anda Čakša.

Aptauja: Latvijas iedzīvotājiem mēnesī vidēji nepieciešami 1 165 eiro

Normālai dzīvei Latvijas iedzīvotājiem mēnesī vidēji būtu nepieciešami 1 165 eiro, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.

Sjerraleonē traģisks zemes nogruvums

Rietumāfrikas valstī Sjerraleonē noticis zemes nogruvums, kur bojā gājuši ne mazāk par 400 cilvēkiem un vairāki simti iedzīvotāju ir pazuduši bez vēsts.

LOSP aicina ieviest elektronisko preču pavadzīmju sistēmu, lai mazinātu krāpšanu

Elektronisko preču pavadzīmju sistēma lauksaimnieku vērtējumā primāri būtu ieviešama lauksaimniecības un pārtikas precēm, jo tas palīdzētu izskaust un novērst pievienotās vērtības nodokļa krāpšanas shēmas, pauž Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome.

Latvija un Krievija vienojusies par papildu 3' 000 universālo kravu atļauju apmaiņu

Latvija un Krievija 2017.gadā kopumā apmainīsies ar 7 000 universālo atļauju starptautisko kravas pārvadājumu veikšanai, un tas ir lielākais universālo atļauju apjoms pēdējo 15 gadu laikā, ziņo VSIA Autotransporta direkcija.

Sudrabas vadīto oligarhu lietas komisiju konsultē bijušais Lemberga dēla advokāts

Ingunas Sudrabas vadīto «oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisiju oficiāli konsultē bijušais Ventspils mēra Aivara Lemberga dēla Anrija advokāts Aldis Alliks.