bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 21.02.2018 | Vārda dienas: Eleonora, Ariadne
LatviaLatvija

Valsts augstskolu kredītsaistības ir 35,7 miljonus eiro apmērā - lielākās RTU

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

 Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN- NEWS.RU

Rīgas Tehniskās universitātes Enerģētikas un elektrotehnikas fakultāte

Valsts augstskolas dažādām komercbankām un Valsts kasei ir kopumā parādā 35,7 miljonus eiro, vienlaikus ir izveidoti arī uzkrājumi, kas daļai pat pārsniedz parādu summu, vēsta Latvijas Avīze.

Valsts kases dati uz pērnā gada decembri liecina, ka lielākās kredītsaistības patlaban ir Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU) – 22,88 miljoni eiro, savukārt tās uzkrājums ir 15,18 miljoni eiro. Salīdzinoši otras lielākās kredītsaistības ir Daugavpils Universitātei – tās gan nepārsniedz 6,12 miljons eiro. Universitāte arī izveidojusi 2,58 miljonu eiro lielu uzkrājumu.

Tad seko Latvijas Universitāte (LU) ar 5,81 miljonu eiro lielām kredītsaistībām, savukārt tās uzkrājums ir 12 miljoni eiro. Ceturtās lielākās kredītsaistības ir Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai – 3,36 miljoni eiro.

1,9 miljonu eiro lielas kredītsaistības ir Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU), tomēr tai ir 6,93 miljonu eiro liels uzkrājums. Kredītus vairāku tūkstošu eiro apmērā ņēmušas Liepājas Universitāte, Latvijas Kultūras akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija un Vidzemes augstskola.

RTU pie lielākās daļas parādsaistībām tika 2013.gadā, kad aizņēmās teju 24,5 miljonus eiro «līdzfinansējuma refinansēšanai». Konkrētajā gadījuma līdzfinansēt bijis nepieciešams Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektus jaunu ēku celtniecībai vai rekonstrukcijai, stāsta universitātes rektors Leonīds Ribickis.

Ribickis ir pārliecināts, ka kredītos augstskolas iekūlušās tāpēc, ka par to nekustamo īpašumu apsaimniekošanu tām jāgādā pašām. «Nekustamos īpašumus uzturēt un gādāt par to attīstību varam tikai par to naudu, ko esam ieņēmuši studiju maksās vai saņēmuši kā atskaitījumus par zinātnisko darbību,» skaidro rektors. Viņaprāt, tieši tas ir iemesls, kāpēc Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nelabprāt runājot par augstskolu kredītsaistībām.

Rektors arī neslēpj, ka tuvākajā laikā RTU kredītsaistības varētu pieaugt vēl par sešiem septiņiem miljoniem eiro, jo ne visas fakultāšu ēkas jau izdevies modernizēt.

Ribickis arī norāda, ka, vērtējot augstskolas spēju atmaksāt kredītus, būtu jāņem vērā ne tikai tās ieņēmumu, bet arī kopējā nekustamo īpašumu bilances vērtība. RTU tie, piemēram, novērtēti par 350 miljoniem eiro. Daļu šo īpašumu universitāte gatava izīrēt vai pārdot. Potenciāli pārdodamo īpašumu vērtība esot ap 100 miljoniem eiro.

Tikmēr Daugavpils Universitāte parādu jūgā iekritusi jau pirms pieciem gadiem, kad bija nepieciešams līdzfinansējums ERAF projekta studiju programmu kvalitātes un vides pieejamības nodrošināšanai. Universitāte aizņēmās 6,5 miljonus eiro, bet pagājušā gada beigās neatmaksātā kredīta summa bija 6,1 miljons eiro. Kredīta atmaksas termiņš gan ir ilgs – līdz pat 2040.gadam.

LU ir parādā aizdevējam teju sešus miljonus eiro, kas izmantoti akadēmiskā centra Torņakalnā celšanai. Nauda jāatmaksā līdz 2019.gada vasarai, taču, kā redzams Valsts kases datos, pagājušā gada sākumā kredītu vēl nebija sākts atmaksāt, vēsta Latvijas Avīze.

Savukārt Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija laikā no 2011. līdz 2014.gadam aizņēmusies kopumā 11 miljonus eiro. Nauda izmantota, lai līdzfinansētu energoefektivitātes paaugstināšanas projektu, lai rekonstruētu augstskolas katlumāju, kā arī jaunas Inženieru fakultātes ēkas celtniecībai un iekārtošanai. Nu jau parāds ir sarucis līdz 3,36 miljoniem eiro.

Līdzīgu iemeslu dēļ 2,6 miljonu parāds bija Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU), kas nu sarucis līdz nepilniem diviem miljoniem. LLU gan īstenoja ERAF projektu, gan modernizēja zinātnisko bāzi.

Liepājas Universitāte 2010.gadā aizņēmās gandrīz 600 000 eiro, lai modernizētu infrastruktūru un mācību aprīkojumu. Pagājušā gada beigās parāds bija nepilni 400 000 eiro.

ERAF projekta īstenošanai jau 2012.gadā vairāk nekā pusmiljonu eiro aizņēmās arī Latvijas Mākslas akadēmija. Tai vēl jāatmaksā nepilni 300 000 eiro.

Latvijas Kultūras akadēmija jau pirms astoņiem gadiem aizņēmusies 451 000 eiro ēkas rekonstrukcijai, vēl jāatmaksā vairāk nekā 360 000 eiro.

Savukārt Vidzemes augstskola aizņēmusies 635 150 eiro uz desmit gadiem tāpēc, ka par struktūrfondu līdzekļiem tika celts inženierzinātņu korpuss un projekta īstenošanai bija nepieciešams līdzfinansējums. Nav bijis vienkārši šo naudu strauji izraut, piemēram, no studiju maksu fonda, tāpēc nolemts aizņemties. Pagājušā gada beigās augstskolas parādsaistības bija vairs tikai nepilni 200 000 eiro.

«Kredītu ņēmām ne jau tāpēc, lai tērētu ikdienas lietām. Ne jau algas no šīs naudas maksājām. Aizņēmāmies attīstībai,» saka augstskolas rektors Gatis Krūmiņš «Turklāt mums ir arī uzkrājumi – apmēram tikpat liela summa, cik kredītsaistības. Nauda augstskolās ieplūst neregulāri, tāpēc uzkrājumi arī ir vajadzīgi,» viņš norāda.

IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece finanšu un statistikas jomā Diāna Laipniece norāda, ka bažām par augstskolu finansiālo stabilitāti nav nekāda pamata. «Ja raugāmies uz kredītsaistībām, jāskatās arī, kāds ir organizācijas kopējais budžets, kādi ir gada ieņēmumi, kādi ir uzkrājumi. Tikai tad, kad redzama pilna aina, var spriest par finanšu stāvokli. Runas par finanšu nestabilitāti kāds izplata, baidoties zaudēt savu krēslu,» teic Laipniece.

Ref:224.000.103.394


Pievienot komentāru

Aizsardzības ministrija: Pret Latviju tiek izvērsta masveida informācijas operācija

Aizsardzības ministrija vērš uzmanību, ka saistībā ar pēdējo dienu  notikumiem banku sektorā un ar Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšanu, ir augsta varbūtība, ka tiek īstenota no ārienes organizēta plaša mēroga informācijas operācija, kas pēc struktūras un izpildījuma ir identiska tām, kas tika novērotas priekšvēlēšanu laikā ASV, Francijā un Vācijā.

Saeimā meklēs risinājumus Rimšēviča atsaukšanai no amata

Saeimas deputāti plāno meklēt risinājumu saistībā ar iespēju atsaukt no amata Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču.

Meža produkcijas eksports pērn pieaudzis par 6%

Latvija pērn eksportēja meža produkciju 2,22 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 6% vairāk nekā 2016.gadā, liecina Zemkopības ministrijas sniegtā informācija.

1.martā noslēgsies tiesu teritoriālā reforma

Saskaņā ar pirmās instances tiesu teritoriālo reformu 2018.gada 1.martā tiks reorganizēta Aizkraukles, Bauskas, Dobeles, Jēkabpils, Ogres un Tukuma rajona tiesas un to sastāvā ietilpstošās zemesgrāmatu nodaļas, pievienojot tās Jelgavas tiesai un attiecīgi tās sastāvā esošajai zemesgrāmatu nodaļai un mainot tiesas nosaukumu.

Bijušo ieslodzīto atbalsta trūkums veicina atkārtotu noziegumu izdarīšanu

Vieni no galvenajiem faktoriem, kas cilvēkus mudina uz atkārtotu noziegumu veikšanu, ir atbalsta trūkums no ģimenes un apkārtējās sabiedrības, kā arī nestabila finanšu situācija un zems izglītības līmenis, atklāj Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure.

Latvijā kultūras jomā strādājošo īpatsvars lielāks nekā ES vidēji

Latvijā kultūras jomā strādājošo skaits veido 4,5% no valstī nodarbināto cilvēku kopskaita, kas ir lielāks īpatsvars nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina ES statistikas biroja Eurostat otrdien, 20.februārī, publiskotie dati par 2016.gadu.

IZM: Ideju par pāreju uz obligāto vidējo izglītību pagaidām būtu jāatliek

Ņemot vērā, ka Izglītības un zinātnes ministrija jau sākusi virkni nozares reformu, kuru noslēgums paredzēts vien pēc vairākiem gadiem, priekšlikums par pāreju uz obligāto vidējo izglītību pagaidām būtu jāatliek, pauž izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Galvaspilsētā paplašinās veselības aprūpes pabalsta saņemšanas iespējas

Rīgā iecerēts paplašināt veselības aprūpes pabalsta saņemšanas iespējas vecuma un invaliditātes pensiju saņēmējiem. To paredz otrdien, 20.februārī, Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejā atbalstītie grozījumi.

Uzlabos zvejas produktu izsekojamības sistēmu Latvijā

Valdība atbalstījusi Zemkopības ministrijas sagatavoto noteikumu projektu, kas nosaka nozvejoto zivju izkraušanas kontroles un zivju tirdzniecības un transporta objektu, noliktavu un ražošanas telpu pārbaudes kārtību.

Atbalstīts profesiju saraksts, kas ļaus piesaistīt augsti kvalificētus viesstrādniekus

Augsti kvalificētu speciālistu trūkums, kas šobrīd vērojams virknē uzņēmumu, īpaši apstrādes rūpniecības un IKT nozarēs, ierobežo Latvijas ekonomikas izaugsmi, uzņēmumu produktivitātes pieaugumu un investīciju piesaisti, un līdz ar to arī labi apmaksātu darba vietu veidošanos, teikts Ekonomikas ministrijas ziņojumā.

Valdība uzņem vēl 90 personas Latvijas pilsonībā

Ministru kabinets izdevis rīkojumu uzņemt Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā 90 personas, tajā skaitā, četras nepilngadīgas personas, kas naturalizējušās kopā ar vecākiem.

Asociācija: ECB aktīvāk jāiesaistās Latvijas finanšu skandāla risināšanā

Latvijas Komercbanku asociācija redz nepieciešamību Eiropas Centrālai bankai aktīvāk iesaistīties diskusijā un skaidrot radušos situāciju, ņemot vērā to, ka ABLV Bank biznesa modeļa izvērtēšana bijusi ECB kompetencē un pārraudzībā.

Rimšēvičam izteikti nošaušanas draudi; Latvijas Bankas vadītājs no amata neatkāpsies

«Es saprotu, ka situācija ir ārkārtīgi sarežģīta, iespējams, sarežģītākā manā mūžā. Es sajūtu milzīgu atbalstu no cilvēkiem, milzīgu atbalstu no cilvēkiem, kurus es nepazītu, no maniem draugiem, no manas ģimenes. Šobrīd es esmu pieņēmis lēmumu, ka es neatkāpšos, jo es neesmu vainīgs. Manu apmelotāju un nomelnotāju mērķis ir, lai es atkāptos, lai es nevarētu sevi aizstāvēt,» preses konferencē otrdien, 20.februārī, paziņojis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Ierobežos satiksmi Ata un Vagonu ielā galvaspilsētā

Saistībā ar rekonstrukciju no trešdienas, 21.februāra, līdz 14.jūlijam Rīgā Ata ielā un Vagonu ielā tiks ierobežota transportlīdzekļu satiksme, vēsta Rīgas domes Satiksmes departaments.

Eiropas ziemeļos gaisa temperatūra vietām noslīdējusi zem -30 grādiem

Otrdienas, 20.februāra, rītā gaisa temperatūra vietām Somijas centrālajā un ziemeļu daļā pazeminājusies līdz -27..-31 grādam pēc Celsija, savukārt Norvēģijā pie Somijas robežas reģistrēts spelgonis līdz -34 grādiem pēc Celsija, liecina dati no meteoroloģisko novērojumu stacijām.

Hesburger šogad Baltijā plāno investēt 11,5 miljonus eiro

Lielākā Somijas un Baltijas ātrās ēdināšanas restorānu ķēde Hesburger Baltijas valstīs šogad plāno investēt aptuveni 11,5 miljonus eiro biznesa attīstībā. No tiem 5,5 miljoni paredzēti restorānu attīstībai Latvijas tirgū, norāda Hesburger Attīstības direktore Ieva Salmela.

FKTK neizslēdz iespēju, ka šobrīt tiek mēģināts graut Latvijas finanšu sektoru

Nav izslēgta iespēja, ka šobrīd tiek mēģināts graut Latvijas finanšu sektoru, otrdien, 20.februārī, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma atzinis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Izskatīs jautājumus, kas skar Dziesmu un deju svētku dalībnieku ikdienu

Noslēgusies XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku potenciālo dalībnieku elektroniskā reģistrācija - kopumā šobrīd Svētkiem reģistrējušies 43 252 potenciālo dalībnieku. Reģistrācijas laikā iezīmējušies vairāki jautājumi, kas skar dalībnieku ikdienu Dziesmu un deju svētkos.

Valsts kontrole: Nepietiekama nozares uzraudzība vairo kļūdas kadastra datos

Iedzīvotāji nevar būt pārliecināti par saņemto mērniecības pakalpojumu kvalitāti, savukārt valsts kopumā – par Nekustamā īpašuma valsts kadastra datu pareizību, norāda Valsts kontrole, veicot revīziju par zemes kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumu sniegšanas uzraudzību. Laikā no 2013.gada līdz 2016.gadam 2,2 reizes pieaudzis Kadastra datos konstatēto robežu neatbilstību daudzums, sasniedzot 2 966 gadījumus.

Eiropas biržu indeksi krītas, Volstrītā brīvdiena

Eiropas biržu indeksi pirmdien, 19.februārī, slīdēja uz leju, savukārt Amerikas Savienoto Valstu fondu tirgos pirmdien tirdzniecība nenotika, jo valstī bija oficiāla brīvdiena par godu Prezidenta dienai.

Partija: Latvijas banku sistēmas krīze apdraud Skanstes apkaimes attīstību

Pastāv nopietni riski, kas saistīti ar Eiropas Savienības līdzfinansētā projekta Skanstes apkaimes revitalizāciju, tai skaitā, Skanstes tramvaja izbūvi, pauž Rīgas domes deputāts un partijas Latvijas attīstībai valdes loceklis Viesturs Zeps.

Baltkrievijas pilsonim par kukuļdošanu piemēro teju 5 tūkstošus eiro naudas sodu

Iepriekšējā nedēļā Valsts robežsardzes amatpersonas par kukuļdošanu uzsākto kriminālprocesu nodeva Krāslavas prokuratūrai ar ierosinājumu uzsākt kriminālvajāšanu pret aizdomās turēto Baltkrievijas pilsoni. Vīrietim piemērots naudas sods 11 minimālo mēnešalgu apmērā.

Sabiedrības viedoklis: Čekas dokumentiem jābūt pieejamiem nekavējoties

Latvijas sabiedrība uzskata, ka čekas dokumentiem jābūt pieejamiem nekavējoties, turklāt pieaug arī pilsoņu pārliecība, ka spriest par tiem var sabiedrība pati bez valsts tēvišķas starpniecības, kas izpaustos kā ekspertu ieskata prevalēšana pār sabiedrības morālu vērtējumu, vēsta Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta viespētniece Mg. hist. Marta Starostina.

Melbārža un Strengas divnieku ekipāža izšķirošajā braucienā izcīna olimpisko spēļu bronzas medaļu

Latvijas bobsleja pilota Oskara Melbārža un stūmēja Jāņa Strengas divnieku ekipāža pirmdien, 19.februārī, izcīnīja bronzas medaļu Phjončhanas olimpiskajās spēlēs, no zelta medaļām atpaliekot nieka piecas sekundes simtdaļas.

Luminor sper nākamos juridiskos soļus, lai pabeigtu apvienošanos

Pēc pirmajiem Luminor darbības mēnešiem Baltijas valstīs uzsākts Luminor juridiskās apvienošanās noslēguma posms. Nākamie juridiskie soļi paredz banku pilnīgu integrāciju, izveidojot Luminor galveno biroju Igaunijā un filiāles Lietuvā un Latvijā.

Jaunākie komentāri