bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 20.01.2018 | Vārda dienas: Aļģirds, Orests, Oļģerts, Alģis
LatviaLatvija

Valsts izšķiršanās priekšā - motivēt vai nemotivēt sabiedrību ziedot

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ilustratīvs foto

Latvijā šobrīd pastāv vairāk kā 22 tūkstoši biedrību un nodibinājumu (NVO), no kurām aptuveni 2 500 valsts ir piešķīrusi sabiedriskā labuma organizācijas statusu (SLO), sniedzot skaidru ziņu sabiedrībai, organizācijas sadarbības partneriem un potenciālajiem ziedotājiem, ka organizācija darbojas kopējam sabiedrības labumam.

Latvijas Pilsoniskā alianses ziņojumā teikts, ka līdz ar šo valsts atzinību, ar labvēlīgu tiesisko bāzi, SLO tiek sniegts nozīmīgs valsts atbalsts, dodot iespēju veicināt ziedojumu piesaisti no uzņēmējiem, tiem piedāvājot nodokļu atlaidi. Nenoliedzami valsts sniegtais «burkāns» nāk komplektā ar «pātagu», uzliekot papildus administratīvo slogu SLO – detalizētas atskaites valstij par saņemto finansējumu un tā izlietojumu.

Lai SLO spētu piesaistīt papildus finansējumu un segt tās izmaksas, kas veidojas, lai uzlabotu mērķa grupas dzīves kvalitāti, tās labprātīgi pieņem šos «spēles noteikumus». Diemžēl šo ierasto valsts un nevalstiskā sektora sadarbību kopējam sabiedriskam labumam draud izjaukt nodokļu reforma, pauž Latvijas Pilsoniskā alianses pārstāvji.

Kopumā nevalstiskajam sektoram 2015.gadā izdevies caur ziedojumu vākšanas kampaņām piesaistīt teju 97 miljonus eiro, un, kā liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegtie dati par NVO gada pārskatiem un Uzņēmumu UIN deklarācijām periodā no 2012.-2015.gadiem, SLO 2015.gadā ziedojumos no juridiskām personām ir saņēmušas gandrīz 54 miljonus eiro, no kuriem 4,5 miljoni eiro bijuši ziedojumi no valsts kapitālsabiedrībām.

Turklāt valsts kapitālsabiedrību ziedojumu apjomam gadu laikā ir vērojama tendence sarukt (no 10,4 miljoniem eiro 2011.gadā uz 4,5 miljoniem eiro 2015.gadā).

NVO piesaista finansējumu ar ziedojumiem vairāku iemeslu dēļ: jo ir nepietiekams publiskais finansējums – projekti, subsīdijas, dotācijas; ir apgrūtināta biedru naudas un cita veida finansējuma piesaiste, vai to apjoms nav pietiekams organizācijas mērķa sasniegšanai; ES granti pieprasa līdzfinansējumu; veicot valsts deleģētus uzdevumus un sniedzot pakalpojumus, nav iespējams segt visas radušās izmaksas; lai varētu piedāvāt bezmaksas preces un pakalpojumus tām iedzīvotāju grupām, kuras ir pakļautas nabadzības riskam vai kurām ir būtiski ierobežojumi, skaidro alianses pārstāvji.

VID sniegtie dati liecina, ka saņemtie ziedojumi un dāvinājumi vidēji vienai NVO 2015.gadā sastādīja 1/3 no kopējā NVO budžeta. Līdz ar to nav pieļaujams, ka tik būtisks finanšu avots tiktu ierobežots ar neapdomīgu valdības lēmumu, vēloties uzlabot konkurētspēju biznesa sektoram, zem sitiena paliekot ne tikai nevalstisko sektoru, bet arī tās sabiedrības grupas, par kurām rūpējas NVO.

Analizējot kopējo NVO bilanci, skaidri atklājas, ka NVO nav iespēju pārmodelēt finanšu plūsmas un turpmāk segt radušās izmaksas no citiem avotiem, kas ir, piemēram, pašvaldību un valsts atbalsts caur dotācijām un projektu konkursiem.

To pierāda NVO gada pārskatu dati – 2015.gadā vidēji vienas NVO gada budžets bijis 19 182 eiro, no kuriem 18 027 eiro tika novirzīti, lai nomaksātu nodokļus, segtu sociālās apdrošināšanas, algu, autoratlīdzību, kā arī materiālu un tehnisko ieguldījumu izmaksas. Un vidēji tikai 1 155 eiro NVO varēja novirzīt administratīvām izmaksām, piemēram, likumā noteiktā biedru kopsapulces noorganizēšanai vai labākajā gadījumā – organizācijas attīstībā.

Ņemot vērā šos faktus, ir naivi cerēt, ka ar jaunu tiesisko regulējumu, ierobežojot ziedojumu apjomus NVO, organizācijas arī turpmāk spēs ikdienā nodrošināt tādu funkciju īstenošanu sabiedrībai, ko līdz šim nespēja pati valsts tās ierobežotā budžeta dēļ, secina alianses pārstāvji.

Saskaņā ar Finanšu ministrijas sniegto informāciju, var secināt, ka vislielākais valsts budžeta robs pastāv sporta, kultūras, labdarības, izglītības, veselības un pilsoniskās sabiedrības attīstības, jo šīs ir tās jomas, kuras pēdējos gados ir piesaistījušas apjomīgākos ziedojumus jeb sabiedrība ir saskatījusi, ka šīs ir tās jomas, kur valsts finansiālais atbalsts ir nepietiekamā apjomā.

Latvijas Basketbola savienība atklāj vēl vienu būtisku faktu – vadošo sporta federāciju nodokļos samaksātā summa ir lielāka nekā tiešais valsts finansējums attiecīgajām federācijām, tādēļ ziedojumi ir svarīgi, lai organizācija spētu īstenot tās uzdevumus, tai skaitā, valsts deleģētos.

Lai izvairītos no situācijas, kad nākas konstatēt, ka šo nozaru NVO vairs nespēj apmierināt sabiedrības vēlmes un vajadzības tādā apjomā, kā to pieprasa, NVO aicina valdību un deputātus jaunā nodokļa regulējuma ietvaros saglabāt ekonomisko motivāciju uzņēmējiem ziedot. Lai tiem arī turpmāk būtu iespēja lemt, kur novirzīt daļu no uzņēmuma peļņas un sniegt ieguldījumu valsts un sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanā. Vismaz līdz brīdim, kamēr valsts nav radījusi alternatīvus risinājumus NVO sniegto pakalpojumu un ekspertīžu izmaksu segšanai un nav nostabilizējusies ziedošanas kultūra Rietumvalstu līmenī.

Ref: 225.000.103.1281


Pievienot komentāru

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu ieviest maksu tikai par receptes izrakstīšanu

Veselības ministre Anda Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu piemērot samaksu tikai par receptes izrakstīšanu, bet varētu rosināt diskusiju par attālinātās konsultācijas apmaksu.

Latvenergo: Pēdējos trīs gados elektroenerģijas cena kritusies par 30%

Pēdējos gados Latvijā ir strauji kritusies elektroenerģijas cena. No 2014. līdz 2017.gadam vidējā elektrības cena Nord Pool biržā ir kritusies par 30%, ļaujot samazināt galalietotāju izmaksas, vēsta AS Latvenergo.

«Agresorvalsts» Krievija: Ukraina «aprok» Minskas nolīgumus par konflikta izbeigšanu

Saistībā ar Ukrainas austrumos notiekošo karu tās Augstākā rada pieņēmusi Donbasa reintegrācijas likumprojektu, kur Krievija atzīta par agresorvalsti, uz ko Maskava atbildējusi, ka Ukraina šādi vēršas pret Minskas miera nolīgumiem.

EY pētījums: Par komercbanku prioritātēm pasaulē kļūst kiberdrošība

Gada laikā banku prioritātes mainījušās no reputācijas un darbības risku vadības uz datu drošības jautājumiem, secina Jaunākais EY banku nozares vispasaules pētījums EY Global Banking Outlook 2018.