bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 19.02.2018 | Vārda dienas: Zane, Zuzanna
LatviaLatvija

Valsts kontrole: Austrumu slimnīca grimst arvien lielākos parādos

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RURīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca (RAKUS)  grimst arvien lielākos parādos. Atbildīgās institūcijas īsteno «strausa politiku», uzsver Valsts kontrole (VK) revīzijā Vai Austrumu slimnīcas darbības efektivitāti ir iespējams uzlabot?.

VK secinājusi, ka neskatoties uz RAKUS lielo nozīmi veselības aprūpes sistēmā Latvijā, pieaugošo finanšu apgrozījumu un stabilo pacientu skaitu, slimnīcai jau kopš 2011.gada ir ievērojami zaudējumi, kuru uzkrātā summa 2015.gada nogalē sasniegusi 28 miljonus eiro.

Zaudējumus, visticamāk, nāksies segt nodokļu maksātājiem. Esošās situācijas iemeslus vērtēja VK revīzijā.

RAKUS ir lielākā ārstniecības iestāde Latvijā, kuras sastāvā ietilpst pieci stacionāri – Gaiļezers, Latvijas Onkoloģijas centrs, Biķernieki, Latvijas Infektoloģijas centrs un Tuberkulozes un plaušu slimību centrs. «RAKUS nodrošina daudzpusīgu diagnostiku un ārstēšanu pacientiem, arī tādos gadījumos, kādos citas slimnīcas Latvijā to nenodrošina. Slimnīca veic zinātniski pētniecisko darbu, attīsta inovācijas, nodrošina jauno speciālistu apmācību un īsteno sabiedrības izglītošanas un veselības veicināšanas pasākumus,» skaidro VK.

Veicot revīziju, lai pārbaudītu, vai RAKUS vadība ir rīkojusies lietderīgi ar valsts resursiem, VK konstatēja, ka atbildība par izveidojušos situāciju ir jāuzņemas gan Veselības ministrijai (VM), kura ilgstoši ir piekopusi «strausa politiku», nereaģējot uz slimnīcas problēmām, kuras tai ir bijušas labi zināmas, gan RAKUS vadībai.

Visās slimnīcas darbības jomās, kurās VK veica revīziju, tika konstatēta neizdevīga sadarbība ar ārpakalpojumu sniedzējiem, vāja noslēgto līgumu izpildes kontrole un bieži vien vienkārši saimnieciskas loģikas trūkums.

Uz reālistiskiem aprēķiniem balstīta rīcības plāna situācijas uzlabošanai nav. Slimnīcas sagatavotās budžeta aplēses un plāni gadu no gada veidoti pārāk optimistiski, tādējādi zaudējumi ir arvien pieauguši, norāda kontrole. 

RAKUS finansiālās nedienas sākās 2011.gadā, kad krīzes iespaidā tika samazināts tai piešķirtais finansējums. Tarifs par sniegtajiem ārstniecības pakalpojumiem tika pielīdzināts reģionu slimnīcu līmenim, nerēķinoties ar to, ka RAKUS nodrošina arī daudzu sarežģītu saslimšanu ārstēšanu, kas izmaksā dārgāk. Lai arī slimnīcas vadība ir vērsusies VM, lūdzot situāciju risināt, tomēr izmaiņas tarifu politikā nav notikušas. Turklāt arī slimnīcas vadība nav spējusi optimizēt slimnīcas darbību, lai pielāgotos situācijai.

Ilgi nerisināts ir slimnīcas telpu jautājums, par ko atbildība jāuzņemas arī VM, norāda revīzijā. 

Tāpat VK revīzijā konstatēja, ka telpas 18 500 kvadrātmetru platībā nav tikušas izmantotas. Īslaicīgi neizmantoto telpu uzturēšana slimnīcai radījusi zaudējumus 424 000 eiro apmērā gadā. Piemēram, pēc Operāciju bloka un Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīnikas telpu rekonstrukcijas 10 000 kvadrātmetru kopplatībā to izmantošana uzsākta tikai pēc gada, jo telpas nebija aprīkotas ar nepieciešamajām iekārtām.

Telpu, kurām pielietojums nav atrasts jau ilglaicīgi, uzturēšana izmaksā vismaz 115 000 eiro gadā. Turklāt kavēšanās pieņemt stratēģisku lēmumu par stacionāra Linezers atbrīvoto telpu turpmāku izmantošanu palielinās slimnīcas zaudējumus vēl par 200 000 eiro gadā.

Vairākas funkcijas un procesus RAKUS neveic saviem spēkiem, bet ir nodevusi ārpakalpojumā. VK vērtēja līgumu izdevīgumu un izpildes kontroli tādās jomās kā mikroķirurģija un laboratoriskie izmeklējumi, kuras var uzskatīt par slimnīcas pamata kompetencēm, kā arī telpu uzkopšana un pacientu ēdināšana, kas vairāk atbilst atbalsta funkcijām.

Atsevišķu funkciju nodošana ārpakalpojuma sniedzējam ir vispārpieņemta prakse, tomēr šādiem lēmumiem jābūt ekonomiski pamatotiem. Pateicoties vadības grāmatvedības sistēmai, kura ieviesta pēc Valsts kontroles 2009.gada revīzijas ieteikumiem, slimnīcai ir iespēja veikt šādus aprēķinus, tomēr revīzijā secināts, ka uzskaite un izmaksu attiecināšana ir jāpilnveido. Revidenti, pārrēķinot dažādu funkciju pašizmaksu, norāda uz kļūdām, kuras ietekmē slimnīcas gatavotos ekonomiskos pamatojumus funkciju nodošanai ārpakalpojumā.

Piemēram, pretēji slimnīcas aprēķinātajai 22,3% finanšu ekonomijai, izmaksas par telpu uzkopšanu 2015.gadā, salīdzinot ar 2014.gadu, ir palielinājušās par 20% jeb gandrīz par 500 000 eiro gadā.

Revīzijā konstatēts arī, ka 2015.gadā slimnīca par saņemto ārpakalpojumu ir pārmaksājusi vismaz 32 339 eiro, jo nav nodrošinājusi pietiekamu noslēgtā līguma izpildes kontroli, piemēram, pakalpojuma sniedzēja rēķinos iekļauta samaksa arī par to telpu uzkopšanu, kuras faktiski neuzkopj pakalpojuma sniedzējs.

Slimnīca ir samazinājusi izmaksas, nododot ārpakalpojumā pacientu ēdināšanu, tomēr tai joprojām ir ievērojami zaudējumi. Maksa par pacientu ēdināšanu, kas iekļauta Nacionālā veselības dienesta noteiktajā gultasdienas tarifā, 2015.gadā bija 2,4 eiro dienā, bet vidējās faktiskās slimnīcas izmaksas par pacienta vienas dienas ēdināšanu ir 4,78 eiro. Tādējādi slimnīcai 2015.gadā ir bijuši zaudējumi 1,3 miljonu eiro apmērā.

«Par laboratoriskajiem izmeklējumiem RAKUS ir atbildīgs Laboratorijas dienests. Slimnīca daļu izmeklējumu veic saviem spēkiem, tāpēc tās rīcībā ir nepieciešamais aprīkojums un speciālisti. Tomēr, neskatoties uz to, ka slimnīcā uzstādītā laboratoriju aprīkojuma noslodze nepārsniedz 60%, arī šajā darbības jomā ir piesaistīti divi ārpakalpojuma sniedzēji. Nevienmērīgi sadalītas ir arī stacionāru laboratorijās strādājošo slodzes. Revidentu ieskatā, reorganizējot darbu un koncentrējot izmeklējumus Laboratoriskās medicīnas centrā un Latvijas infektoloģijas centrā, kā arī atsakoties no ārpakalpojumiem, slimnīcai būtu iespēja uzlabot šī pakalpojuma rentabilitāti,» norāda VK.

RAKUS Rokas un plastiskās ķirurģijas nodaļa ir viens no vadošajiem un lielākajiem plastiskās ķirurģijas centriem Baltijas valstīs, tomēr jau ilgstoši nav rasts risinājums arī šī pakalpojuma nodrošināšanai pašu spēkiem. Ja 2009.gadā veiktajā revīzijā tika konstatēts, ka slimnīca tādējādi neizmanto iespēju gūt peļņu, sniedzot rentablos mikroķirurģijas pakalpojumus, tad šobrīd runājam jau par zaudējumiem vismaz 190 000 eiro apmērā ik gadu, turpina situāciju skaidrot VK. «RAKUS par katru manipulāciju ārpakalpojuma sniedzējam maksā no 49% līdz 59% no valstī noteiktā tarifa, tomēr, lai nodrošinātu pakalpojumu, izmaksas ir arī slimnīcai pašai. Atlikusī tarifa daļa tās nesedz.»

Situāciju sarežģī ierobežotā mikroķirurģijas speciālistu pieejamība. Latvijā ir sertificēti 34 plastikas un rokas ķirurgi, 15 no tiem 2014.gadā un 2015.gadā strādāja Mikroķirurģijas centrā.

Citās ārstniecības iestādēs ir nodarbināti 19 plastikas un rokas ķirurgi, no kuriem astoņi galvenokārt sniedz estētiskās ķirurģijas pakalpojumus. VK jau 2009.gadā rosināja slimnīcu mikroķirurģijas pakalpojumus piedāvāt, piesaistot pašu speciālistus, tomēr revidentu ieskatā slimnīcas darbības šajā jomā ir bijušas formālas. Saskaņā ar revidentu aplēsēm valstī noteiktais tarifs ļautu mikroķirurgiem maksāt konkurētspējīgu atalgojumu līdz pat 2 900 eiro mēnesī, tomēr slimnīca, aicinot pieteikties darbā speciālistus, piedāvājusi vien 700 eiro atalgojumu.

Speciālistu pieejamībā liela nozīme ir rezidentūras iespējām, tomēr jauno speciālistu apmācība par valsts budžeta līdzekļiem nenotiek. Lai gan VK jau 2009.gada revīzijā norādīja uz šo apstākli VM, septiņu gadu laikā rezidentūru ir pabeidzis tikai viens speciālists, kurš tā arī neuzsāka darba attiecības publiskajā sektorā.

Ieviešot VK ieteikumus, slimnīca varētu būtiski samazināt ikgadējos zaudējumus, tomēr, lai tā pilnībā strādātu rentabli, nepieciešama dziļāka ministrijas iesaiste, gan vērtējot tarifu atbilstību RAKUS specifikai, gan nodrošinot mērķtiecīgāku slimnīcas kā kapitālsabiedrības uzraudzību. 

Ref:224.000.103.901


Pievienot komentāru

Latvijas Bankas prezidentam Rimšēvičam piemērots aizturētā statuss 

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs kriminālprocesa ietvaros ir piemērojis aizturētā statusu Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam.

Nedēļa Lietuvā. Valsti simtgadē sveic Baltijas reģiona valstu galvas

Uz Lietuvas Republikas simtgades svinīgo sagaidīšanu piektdien, 16.februārī, pulcējās tuvāko draudzīgo Eiropas valstu prezidenti. Par godu vēsturiskajam notikumam daudzās Lietuvas pilsētās skanēja baznīcu zvani.

BNN nedēļas apkopojums: Ašeradenam draud ar demisiju. Sprūda atbrīvošana pret pusmiljonu. ABLV Bank kukuļi

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Kritums; Nākotne; Jautājums; Apsūdzība; Komentārs.

LTV: KNAB veicis kratīšanu Latvijas Bankas prezidenta darbavietā un privātīpašumā

Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs piektdien, 16.februārī, veicis kratīšanu, liecina LTV Ziņu dienesta rīcībā esošā informācija.

Sprūds savācis rekordlielo drošības naudu un atbrīvots no apcietinājuma

Izspiešanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā apsūdzētajam bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam izdevies divu dienu laikā savākt un iemaksāt pusmiljona eiro lielo drošības naudu, līdz ar to viņš tika atbrīvots no apcietinājuma un atstāja Rīgas Centrālcietumu.

Pērn iedzīvotāji Rimi nodevuši 13 tonnu izlietoto bateriju un mazās elektrotehnikas

Pagājušā gada laikā Rimi veikalos Latvijas iedzīvotāji pārstrādei nodevuši 13 tonnas izlietoto bateriju un mazās elektronikas, liecina Latvijas Zaļais punkts apkopotā informācija.

VARAM opozīcijas pusē; Ventspils domei jāpārskata daudzo komisiju nepieciešamība

Ventspils pilsētas domes opozīcijas deputāti šā gada sākumā vērsās ar iesniegumu atbildīgajā Vides un reģionālās attīstības ministrijā, lūdzot izvērtēt Ventspils pilsētas pašvaldības darbības likumību attiecībā uz komisiju un padomju izveidošanu un to locekļu iecelšanu. Kļuvis zināms, ka VARAM opozīcijas deputātu prasību atzinusi par pamatotu.

Eksperts: Eiropa neizbēgami sāk zaudēt savu pozīciju pasaulē

Eiropa neizbēgami sāk zaudēt savu pozīciju pasaulē kā liels ekonomikas centrs, Latvijas Universitātes forumu cikla Latvijas formula 2050. Attīstības scenāriji otrajā forumā Latvijas attīstības ārējie faktori teic LU asociētais profesors Daunis Auers.

BKUS nesteidz atbalstīt ideju par Ainažu pievienošanu slimnīcai

Lai varētu iesaistīt Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu bērnu psihoneiroloģiskās slimnīcas Ainaži pacientu veselības aprūpē, nepieciešami risinājumi vairākās jomās, pauž BKUS slimnīcas valdes locekle Zane Straume.

Skeletonists Martins Dukurs paliek bez Phjončhanas olimpisko spēļu medaļas

Planētas titulētākais skeletonists Martins Dukurs piektdien pieļāva rupjas kļūdas pēdējā braucienā un palika bez medaļas Phjončhanas olimpiskajās spēlēs, sacensības noslēdzot ceturtajā vietā, kamēr viņa brālis Tomass Dukurs ieņēma piekto vietu.

VID pērn ēdināšanas uzņēmumos konstatējis pārkāpumus 169 pārbaudēs

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvalde pērn 212 ēdināšanas pakalpojumu uzņēmumiem veica 989 kontroles pasākumus, tajā skaitā tika veiktas 182 tematiskās pārbaudes 125 nodokļu maksātājiem.

Krievijas tūristi arvien biežāk izvēlas Sieviešu dienu svinēt Rīgā

Lai nodrošinātu ievērojami pieaugušo pieprasījumu autobusu biļetēm no Krievijas uz Latviju nedēļā, kad tiek svinēts 8.marts, autobusu pārvadātājs Lux Express nodrošinās papildreisus no Sanktpēterburgas uz Rīgu.

FKTK veiks papildizmeklēšanu ABLV Bank; bankai nav noteikti darbības ierobežojumi

Finanšu un kapitāla tirgus komisija dažu nedēļu laikā veiks papildizmeklēšanu ABLV Bank un atkarībā no tās rezultātiem pieņems lēmumus par banku, teic komisijas vadītājs Pēters Putniņš, vienlaikus informējot, ka komisija nav ABLV Bank noteikusi darbības ierobežojumus.

Microsoft ievieš jaunu programmu jaunuzņēmumu atbalstam

Microsoft atvēris jaunu atbalsta programmu jaunuzņēmumiem Microsoft for Startups, kas būs pieejama visā pasaulē, tostarp arī Latvijā.

Pētniece: Gadā varētu mantot valsts fondēto pensiju līdzekļus 6-7 milj. eiro apmērā

Ņemot vērā darbaspējīgā vecumā mirušo iedzīvotāju skaitu, šobrīd gadā viņu tuvinieki varētu mantot valsts fondēto pensiju līdzekļus sešu līdz septiņu miljonu eiro apmērā, intervijā Rīta panorāma teic Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte lektore, pētniece Līga Leitāne.

Atrod Igaunijas jūras ledus avārijas pēdējo upuri

Deviņas dienas pēc tam, kad Igaunijas dienvidrietumos, Baltijas jūras ledū ielūza mikroautobuss ar sešiem cilvēkiem, ir izdevies atrast pēdējā bojāgājušā līķi.

Jaunā partija Laiks Pārmaiņām Ventspilī dibina Kurzemes reģionālo nodaļu

Ventspilī ceturtdien, 15.februārī tika nodibināta politiskās partijas Laiks Pārmaiņām Kurzemes reģionālā nodaļa. Par tās vadītāju ievēlēja partijas valdes locekli Alīnu Rugini, BNN vēsta politiskais spēks.

Igaunijā vēlas vienkāršot iedzīvotāju ienākuma nodokli, ieviest 500 eiro neapliekamus ikmēneša ienākumus

Igaunijā būtu jāvienkāršo esošā iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanas kārtība, uzskata divas Igaunijas valdības partijas un lielākais opozīcijas spēks, reformisti, tomēr domas dalās par to, kā saglabāt budžeta ieņēmumus esošajā līmenī. Opozīcijā strādājošā Reformu partija arī vēlas ieviest ienākumu apmēru, 6 000 eiro gadā, kas netiek aplikts ar nodokli un attiecas uz visiem pelnītājiem bez ierobežojuma.

Ievestā benzīna apmērs pērn sarucis par 8,8%

Latvijā ievestā motorbenzīna daudzums pagājušajā gadā samazinājies par 8,8% salīdzinājumā ar 2016.gadu, bet dīzeļdegviela ievesta par 6,1% mazāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pētījums: Kopējā laimes sajūta Latvijā rekordzema

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju jūtas laimīgi. Lai arī tas ir labs rādītājs, tomēr joprojām novērojams vispārējās laimes sajūtas kritums, liecina mobilo sakaru operatora Amigo un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS ceturtā Latvijas iedzīvotāju laimes mērījuma Amigo laimes indekss rezultāti.

Sārts: Tuvojoties vēlēšanām, bažas saistītas ar tālāku varas un tautas atdalīšanos

Saistībā ar rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām lielākās bažas ir par tālāku varas un tautas atdalīšanos, un uzticības līmeni starp šiem diviem elementiem, raidījumā 900 sekundes norāda NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

Kases aparātu lietotājus aicina neuzķerties uz provokācijām

Saistībā ar CHD zīmola kases aparātiem publiskajā telpā sāk parādīties maldinoša informācija, kas uzņēmējos rada nepamatotu satraukumu. Visticamāk, tā tiek izplatīta apzināti, lai kāds savās biznesa interesēs izdarītu spiedienu uz Valsts ieņēmumu dienestu, BNN skaidro dienestā.

Instagram pakļaujas Krievijas interneta cenzora prasībām

Krievijas prezidenta vēlēšanu gaisotnē sociālais tīkls Instagram izpildījis Krievijas interneta cenzūras iestādes prasību un valsts teritorijā ir liedzis piekļuvi ierakstiem, kas saistīti ar pārmetumiem augsta līmeņa korupcijā, ko paudis krievu opozicionārs Aleksejs Navaļnijs.

Delna aicina nekavējoties izmeklēt apgalvojumus par bankas ABLV iesaisti naudas atmazgāšanā

Amerikas Savieno Valstu Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas ierosinājums piemērot sankcijas bankai ABLV par iesaistīšanos naudas atmazgāšanā un amatpersonu kukuļošanā nav pārsteigums un signalizē par akūtu nepieciešamību turpināt pilnveidot izmeklējošo un uzraugošo iestāžu spējas novērst naudas atmazgāšanu caur Latviju, uzskata Biedrība Sabiedrība par atklātību - Delna.