bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 21.11.2017 | Vārda dienas: Andis, Zeltīte
LatviaLatvija

Valsts kontrole: Austrumu slimnīca grimst arvien lielākos parādos

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RURīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca (RAKUS)  grimst arvien lielākos parādos. Atbildīgās institūcijas īsteno «strausa politiku», uzsver Valsts kontrole (VK) revīzijā Vai Austrumu slimnīcas darbības efektivitāti ir iespējams uzlabot?.

VK secinājusi, ka neskatoties uz RAKUS lielo nozīmi veselības aprūpes sistēmā Latvijā, pieaugošo finanšu apgrozījumu un stabilo pacientu skaitu, slimnīcai jau kopš 2011.gada ir ievērojami zaudējumi, kuru uzkrātā summa 2015.gada nogalē sasniegusi 28 miljonus eiro.

Zaudējumus, visticamāk, nāksies segt nodokļu maksātājiem. Esošās situācijas iemeslus vērtēja VK revīzijā.

RAKUS ir lielākā ārstniecības iestāde Latvijā, kuras sastāvā ietilpst pieci stacionāri – Gaiļezers, Latvijas Onkoloģijas centrs, Biķernieki, Latvijas Infektoloģijas centrs un Tuberkulozes un plaušu slimību centrs. «RAKUS nodrošina daudzpusīgu diagnostiku un ārstēšanu pacientiem, arī tādos gadījumos, kādos citas slimnīcas Latvijā to nenodrošina. Slimnīca veic zinātniski pētniecisko darbu, attīsta inovācijas, nodrošina jauno speciālistu apmācību un īsteno sabiedrības izglītošanas un veselības veicināšanas pasākumus,» skaidro VK.

Veicot revīziju, lai pārbaudītu, vai RAKUS vadība ir rīkojusies lietderīgi ar valsts resursiem, VK konstatēja, ka atbildība par izveidojušos situāciju ir jāuzņemas gan Veselības ministrijai (VM), kura ilgstoši ir piekopusi «strausa politiku», nereaģējot uz slimnīcas problēmām, kuras tai ir bijušas labi zināmas, gan RAKUS vadībai.

Visās slimnīcas darbības jomās, kurās VK veica revīziju, tika konstatēta neizdevīga sadarbība ar ārpakalpojumu sniedzējiem, vāja noslēgto līgumu izpildes kontrole un bieži vien vienkārši saimnieciskas loģikas trūkums.

Uz reālistiskiem aprēķiniem balstīta rīcības plāna situācijas uzlabošanai nav. Slimnīcas sagatavotās budžeta aplēses un plāni gadu no gada veidoti pārāk optimistiski, tādējādi zaudējumi ir arvien pieauguši, norāda kontrole. 

RAKUS finansiālās nedienas sākās 2011.gadā, kad krīzes iespaidā tika samazināts tai piešķirtais finansējums. Tarifs par sniegtajiem ārstniecības pakalpojumiem tika pielīdzināts reģionu slimnīcu līmenim, nerēķinoties ar to, ka RAKUS nodrošina arī daudzu sarežģītu saslimšanu ārstēšanu, kas izmaksā dārgāk. Lai arī slimnīcas vadība ir vērsusies VM, lūdzot situāciju risināt, tomēr izmaiņas tarifu politikā nav notikušas. Turklāt arī slimnīcas vadība nav spējusi optimizēt slimnīcas darbību, lai pielāgotos situācijai.

Ilgi nerisināts ir slimnīcas telpu jautājums, par ko atbildība jāuzņemas arī VM, norāda revīzijā. 

Tāpat VK revīzijā konstatēja, ka telpas 18 500 kvadrātmetru platībā nav tikušas izmantotas. Īslaicīgi neizmantoto telpu uzturēšana slimnīcai radījusi zaudējumus 424 000 eiro apmērā gadā. Piemēram, pēc Operāciju bloka un Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīnikas telpu rekonstrukcijas 10 000 kvadrātmetru kopplatībā to izmantošana uzsākta tikai pēc gada, jo telpas nebija aprīkotas ar nepieciešamajām iekārtām.

Telpu, kurām pielietojums nav atrasts jau ilglaicīgi, uzturēšana izmaksā vismaz 115 000 eiro gadā. Turklāt kavēšanās pieņemt stratēģisku lēmumu par stacionāra Linezers atbrīvoto telpu turpmāku izmantošanu palielinās slimnīcas zaudējumus vēl par 200 000 eiro gadā.

Vairākas funkcijas un procesus RAKUS neveic saviem spēkiem, bet ir nodevusi ārpakalpojumā. VK vērtēja līgumu izdevīgumu un izpildes kontroli tādās jomās kā mikroķirurģija un laboratoriskie izmeklējumi, kuras var uzskatīt par slimnīcas pamata kompetencēm, kā arī telpu uzkopšana un pacientu ēdināšana, kas vairāk atbilst atbalsta funkcijām.

Atsevišķu funkciju nodošana ārpakalpojuma sniedzējam ir vispārpieņemta prakse, tomēr šādiem lēmumiem jābūt ekonomiski pamatotiem. Pateicoties vadības grāmatvedības sistēmai, kura ieviesta pēc Valsts kontroles 2009.gada revīzijas ieteikumiem, slimnīcai ir iespēja veikt šādus aprēķinus, tomēr revīzijā secināts, ka uzskaite un izmaksu attiecināšana ir jāpilnveido. Revidenti, pārrēķinot dažādu funkciju pašizmaksu, norāda uz kļūdām, kuras ietekmē slimnīcas gatavotos ekonomiskos pamatojumus funkciju nodošanai ārpakalpojumā.

Piemēram, pretēji slimnīcas aprēķinātajai 22,3% finanšu ekonomijai, izmaksas par telpu uzkopšanu 2015.gadā, salīdzinot ar 2014.gadu, ir palielinājušās par 20% jeb gandrīz par 500 000 eiro gadā.

Revīzijā konstatēts arī, ka 2015.gadā slimnīca par saņemto ārpakalpojumu ir pārmaksājusi vismaz 32 339 eiro, jo nav nodrošinājusi pietiekamu noslēgtā līguma izpildes kontroli, piemēram, pakalpojuma sniedzēja rēķinos iekļauta samaksa arī par to telpu uzkopšanu, kuras faktiski neuzkopj pakalpojuma sniedzējs.

Slimnīca ir samazinājusi izmaksas, nododot ārpakalpojumā pacientu ēdināšanu, tomēr tai joprojām ir ievērojami zaudējumi. Maksa par pacientu ēdināšanu, kas iekļauta Nacionālā veselības dienesta noteiktajā gultasdienas tarifā, 2015.gadā bija 2,4 eiro dienā, bet vidējās faktiskās slimnīcas izmaksas par pacienta vienas dienas ēdināšanu ir 4,78 eiro. Tādējādi slimnīcai 2015.gadā ir bijuši zaudējumi 1,3 miljonu eiro apmērā.

«Par laboratoriskajiem izmeklējumiem RAKUS ir atbildīgs Laboratorijas dienests. Slimnīca daļu izmeklējumu veic saviem spēkiem, tāpēc tās rīcībā ir nepieciešamais aprīkojums un speciālisti. Tomēr, neskatoties uz to, ka slimnīcā uzstādītā laboratoriju aprīkojuma noslodze nepārsniedz 60%, arī šajā darbības jomā ir piesaistīti divi ārpakalpojuma sniedzēji. Nevienmērīgi sadalītas ir arī stacionāru laboratorijās strādājošo slodzes. Revidentu ieskatā, reorganizējot darbu un koncentrējot izmeklējumus Laboratoriskās medicīnas centrā un Latvijas infektoloģijas centrā, kā arī atsakoties no ārpakalpojumiem, slimnīcai būtu iespēja uzlabot šī pakalpojuma rentabilitāti,» norāda VK.

RAKUS Rokas un plastiskās ķirurģijas nodaļa ir viens no vadošajiem un lielākajiem plastiskās ķirurģijas centriem Baltijas valstīs, tomēr jau ilgstoši nav rasts risinājums arī šī pakalpojuma nodrošināšanai pašu spēkiem. Ja 2009.gadā veiktajā revīzijā tika konstatēts, ka slimnīca tādējādi neizmanto iespēju gūt peļņu, sniedzot rentablos mikroķirurģijas pakalpojumus, tad šobrīd runājam jau par zaudējumiem vismaz 190 000 eiro apmērā ik gadu, turpina situāciju skaidrot VK. «RAKUS par katru manipulāciju ārpakalpojuma sniedzējam maksā no 49% līdz 59% no valstī noteiktā tarifa, tomēr, lai nodrošinātu pakalpojumu, izmaksas ir arī slimnīcai pašai. Atlikusī tarifa daļa tās nesedz.»

Situāciju sarežģī ierobežotā mikroķirurģijas speciālistu pieejamība. Latvijā ir sertificēti 34 plastikas un rokas ķirurgi, 15 no tiem 2014.gadā un 2015.gadā strādāja Mikroķirurģijas centrā.

Citās ārstniecības iestādēs ir nodarbināti 19 plastikas un rokas ķirurgi, no kuriem astoņi galvenokārt sniedz estētiskās ķirurģijas pakalpojumus. VK jau 2009.gadā rosināja slimnīcu mikroķirurģijas pakalpojumus piedāvāt, piesaistot pašu speciālistus, tomēr revidentu ieskatā slimnīcas darbības šajā jomā ir bijušas formālas. Saskaņā ar revidentu aplēsēm valstī noteiktais tarifs ļautu mikroķirurgiem maksāt konkurētspējīgu atalgojumu līdz pat 2 900 eiro mēnesī, tomēr slimnīca, aicinot pieteikties darbā speciālistus, piedāvājusi vien 700 eiro atalgojumu.

Speciālistu pieejamībā liela nozīme ir rezidentūras iespējām, tomēr jauno speciālistu apmācība par valsts budžeta līdzekļiem nenotiek. Lai gan VK jau 2009.gada revīzijā norādīja uz šo apstākli VM, septiņu gadu laikā rezidentūru ir pabeidzis tikai viens speciālists, kurš tā arī neuzsāka darba attiecības publiskajā sektorā.

Ieviešot VK ieteikumus, slimnīca varētu būtiski samazināt ikgadējos zaudējumus, tomēr, lai tā pilnībā strādātu rentabli, nepieciešama dziļāka ministrijas iesaiste, gan vērtējot tarifu atbilstību RAKUS specifikai, gan nodrošinot mērķtiecīgāku slimnīcas kā kapitālsabiedrības uzraudzību. 

Ref:224.000.103.901


Pievienot komentāru

Pārslimota ērču encefalīta sekas - depresija, miega traucējumi un uzvedības izmaiņas

Slikts miegs, uzvedības un garastāvokļu maiņa, produktivitātes kritums darbā un depresija ir dažas no pazīmēm, kas var liecināt par savulaik pārslimotu ērču encefalītu.

Autovadītājus biedē intensīva pilsētas satiksme un apgrūtinoši laikapstākļi

Visbiežāk autovadītājus no sēšanās pie stūres attur bailes no dalības intensīvā pilsētas satiksmē un bailes no apgrūtinošiem laikapstākļiem. Dienas tumšais laiks autovadītājus neietekmē - tikai 3% no aptaujātajiem jūtas droši tikai dienas gaišajā laikā, liecina Circle K un Drošas Braukšanas skolas  aptaujas dati. 

Nedēļa Lietuvā. Seims pieņem «Magņitska likumu»

Lietuvas Seims ceturtdien, 16.novembrī, pieņēmis tiesību normas, ar kurām valstī tiks ieviests tā sauktais «Magņitska likuma» princips, kas paredz liegt valstī ieceļot ārvalstniekiem, kuri iesaistīti liela apmēra korupcijā, naudas atmazgāšanā vai cilvēktiesību pārkāpšanā.

BNN nedēļas apkopojums: Medicīniskā marihuāna Lietuvā. Kravu pārvadājumu antirekordi. Lemberga ietekme ZSS

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne

Kopš neatkarības atgūšanas vērienīgākā militārā parāde godinās Latvijas izveidošanu

18.novembrī Rīgā, 11.novembra krastmalā, plkst.13:30 notiks Latvijas Republikas proklamēšanas 99.gadadienai veltīta Latvijas un tās sabiedroto bruņoto spēku, Iekšlietu ministrijas pakļautības iestāžu un Jaunsardzes vienību militārā parāde.

19.novembris - Ceļu satiksmē bojāgājušo piemiņas diena

Jau svētdien, 19.novembrī, visā pasaulē atzīmēs atceres dienu, kurā pieminēs ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušos cilvēkus.

Dalībai nodokļu atbalsta pasākumā saņemti 6 194 iesniegumi

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti 6 194 pieteikumi. Uz šī gada 16.novembri pieņemti 4 416 lēmumi par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 46 047 157,81 eiro.

Ventspilī joprojām neatklāj, kāpēc pēc kataraktas operācijas cieta desmit cilvēki

Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas vadība joprojām klusē saistībā ar Ventspils slimnīcā veiktajiem bakteoroloģiskajiem izmeklējumiem pēc tam, kad pēc katarakta operācijas dažādas nopietnības pakāpes komplikācijas skāra desmit pacientus, kuriem šī operācija tika veikta Ventspilī.

«Oligarhu lietas» izmeklēšanas komisijā izvaicāšanā kārta pienākusi Lembergam

No Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata pildīšanas atstādinātais Aivars Lembergs aicināts 27.novembrī ierasties un atbildēt uz deputātu jautājumiem tā dēvētās «oligarhu lietas» Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē. Viņš kļūs par otro oligarhu, kurš klātienē tiks izvaicāts saistībā ar iepriekš žurnālā Ir publiskotajām tā dēvētajām «Rīdzenes sarunām».

CSDD teorijas eksāmenos iekļaus arī video jautājumus

Ceļu satiksmes drošības direkcija teorētiskajā eksāmenā ieviesīs nebijušu jaunumu – video jautājumus, kas būs pietuvināti reālām dzīves situācijām uz ceļa.

NBS: Krievijas demonstrētā attieksme diemžēl joprojām nav draudzīga Latvijai

Krievijas demonstrētā attieksme diemžēl joprojām nav draudzīga Latvijai, telekanālā LNT pauž Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš.

Aicina pārdomātāk izvēlēties atbilstošas riepas ziemas sezonai

Ņemot vērā faktu, ka šajā gadalaikā būtiski pagarinās bremzēšanas ceļa garums, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs aicina patērētājus atbildīgi izvēlēties atbilstošas ziemas riepas. Tāpat eksperti uzsver, ka ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāatceras, ka neatkarīgi no riepu klases, bremzēšanas ceļa garums uz sausa seguma un uz slidena ceļa var atšķirties pat vairākas reizes.

Eksperti iesaka nelietot antibiotikas nepamatoti; baktērijas var kļūt rezistentas

Pēdējo gadu laikā par vienu no nopietnākajiem sabiedrības veselības apdraudējumiem visā pasaulē tiek uzskatīta antimikrobā rezistence, kad baktēriju izraisītu slimību ārstēšanā antibiotikas vairs nepalīdz, jo baktērijas ir kļuvušas rezistentas jeb nejūtīgas pret antibiotikām.

Eiroparlaments iekustina Polijas sodīšanas procedūru

Eiropas Parlaments pieņēmis rezolūciju, aicinot piemērot tā saucamo «atomiespēju» jeb «Līguma par Eiropas Savienību» 7.panta pieļauto sodīšanas procedūru pret Poliju saistībā ar plaši izskanējušām bažām, ka Austrumeiropas lielākajā valstī ir apdraudēta likuma vara.

Kredītu reģistrā ziņas par 724 200 personu ar spēkā esošām saistībām

Kredītu reģistrā šogad septembra beigās bija ziņas par 724 200 personu ar spēkā esošām saistībām, kas ir par 1,1% vairāk nekā pagājušā gada beigās.

Kā Latvijas valsts svētkus svinēs dažādas latviešu kopienas pasaulē

Latvijas Republikas neatkarības svētki allaž ir bijusi būtiska tradīcija, kas latviešu diasporai visos laikos ir ļāvusi saglabāt saikni ar dzimteni - šogad šis notikums ir vēl gaišāks, jo vienlaikus notiek dažādi valsts simtgadi ieskandinoši pasākumi teju visā pasaulē.

Mazākumtautību skolās nav vienotas latviešu valodas mācību programmas

Krievu skolās šobrīd trūkst latviešu valodas skolotāju, stāsta Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības eksperte Irina Avdejeva.

Čekas maisu saturs ar nolūku ir izrevidēts, uzsver Vīķe-Freiberga

Tā dēvēto «čekas maisu» saturs ar nolūku ir izrevidēts, Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma teica bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Tas esot darīts ar nolūku «ne jau mums labu darīt», uzskata bijusī prezidente. Viņasprāt, «čekas maisos» ir apslēptas dažādas «dziļbumbas».

LLKC: Ziemāju lauki Latvijā pašlaik ir kā raibs lupatdeķis; izdzīvošana sarežģīta

Ziemāju lauki visā Latvijā pašlaik ir kā raibs lupatdeķis, - pakalni zaļi, ielejas izmirkušas, lielā mitruma dēļ daudzviet, kas sākuši dīgt, nosmakuši un sapuvuši - tos nāksies pārsēt ar vasarājiem.

Igaunija ar 700 000 eiro atbalsta Somijas-Igaunijas Kultūras fondu

Igaunijas valdība ir nolēmusi piešķirt 700 000 eiro Somijas-Igaunijas Kultūras Fondam, kas kopš 2015.gada veicina abu tautu sadarbību kultūras, radošas ekonomikas un izglītības jomā.

Darba samaksas noteikumu pārkāpšana visbiežāk saistīta ar «aplokšņu» algām

Lai veicinātu sabiedrības informētību, kā arī komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi, Valsts ieņēmumu dienests papildinās VID publiskojamo datu bāzi ar jaunu informāciju par nodokļu maksātājiem.

Vienotības Saeimas frakcijas vadība mainīsies 21.decembrī

«Ir noslēgušās politiskās konsultācijas ar visām Vienotības sadarbības partijām, kas pārstāvētas Saeimas frakcijā, un panākta vienošanās, ka frakcijas vadības maiņa notiks līdz ar Saeimas rudens sesijas beigām 21.decembrī,» norāda partijas Vienotība valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.

Krievija ANO bloķē Sīrijas ķīmiskā uzbrukuma izmeklēšanas turpināšanu

ANO Drošības padomē Krievija ir izmantojusi veto tiesības, lai bloķētu rezolūciju, ar ko tiktu ļauts turpināt izmeklēt Sīrijā šopavasar notikušo uzbrukumu ar aizliegtiem ķīmiskiem ieročiem, kas tolaik pamudināja Amerikas Savienotās Valstis ar raķetēm apšaudīt Sīrijas militārās aviācijas bāzi.

EM prognozēto reemigrācijas dinamiku nosauc par utopisku

Ekonomikas ministrijas prognozētā reemigrācijas dinamika ir utopiska, turklāt ar Latvijas pilsoņu atgriešanos dzimtenē ir saistīti dažādi izaicinājumi, ko līdz šim neviens nav uzņēmies risināt, norāda domnīcas PROVIDUS pētniece Agnese Lāce.

Privātās ārstniecības iestādes sašutušas par ierobežojumiem valsts naudas sadalē

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vienbalsīgi ir atbalstījusi ierobežojumus valsts naudas piešķiršanai privātajām ārstniecības iestādēm, kas radījis lielu sašutumu privāto ārstniecības iestāžu īpašnieku vidū.