bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 22.08.2017 | Vārda dienas: Rudīte, Everts
LatviaLatvija

Valsts kontrole: Austrumu slimnīca grimst arvien lielākos parādos

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RURīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca (RAKUS)  grimst arvien lielākos parādos. Atbildīgās institūcijas īsteno «strausa politiku», uzsver Valsts kontrole (VK) revīzijā Vai Austrumu slimnīcas darbības efektivitāti ir iespējams uzlabot?.

VK secinājusi, ka neskatoties uz RAKUS lielo nozīmi veselības aprūpes sistēmā Latvijā, pieaugošo finanšu apgrozījumu un stabilo pacientu skaitu, slimnīcai jau kopš 2011.gada ir ievērojami zaudējumi, kuru uzkrātā summa 2015.gada nogalē sasniegusi 28 miljonus eiro.

Zaudējumus, visticamāk, nāksies segt nodokļu maksātājiem. Esošās situācijas iemeslus vērtēja VK revīzijā.

RAKUS ir lielākā ārstniecības iestāde Latvijā, kuras sastāvā ietilpst pieci stacionāri – Gaiļezers, Latvijas Onkoloģijas centrs, Biķernieki, Latvijas Infektoloģijas centrs un Tuberkulozes un plaušu slimību centrs. «RAKUS nodrošina daudzpusīgu diagnostiku un ārstēšanu pacientiem, arī tādos gadījumos, kādos citas slimnīcas Latvijā to nenodrošina. Slimnīca veic zinātniski pētniecisko darbu, attīsta inovācijas, nodrošina jauno speciālistu apmācību un īsteno sabiedrības izglītošanas un veselības veicināšanas pasākumus,» skaidro VK.

Veicot revīziju, lai pārbaudītu, vai RAKUS vadība ir rīkojusies lietderīgi ar valsts resursiem, VK konstatēja, ka atbildība par izveidojušos situāciju ir jāuzņemas gan Veselības ministrijai (VM), kura ilgstoši ir piekopusi «strausa politiku», nereaģējot uz slimnīcas problēmām, kuras tai ir bijušas labi zināmas, gan RAKUS vadībai.

Visās slimnīcas darbības jomās, kurās VK veica revīziju, tika konstatēta neizdevīga sadarbība ar ārpakalpojumu sniedzējiem, vāja noslēgto līgumu izpildes kontrole un bieži vien vienkārši saimnieciskas loģikas trūkums.

Uz reālistiskiem aprēķiniem balstīta rīcības plāna situācijas uzlabošanai nav. Slimnīcas sagatavotās budžeta aplēses un plāni gadu no gada veidoti pārāk optimistiski, tādējādi zaudējumi ir arvien pieauguši, norāda kontrole. 

RAKUS finansiālās nedienas sākās 2011.gadā, kad krīzes iespaidā tika samazināts tai piešķirtais finansējums. Tarifs par sniegtajiem ārstniecības pakalpojumiem tika pielīdzināts reģionu slimnīcu līmenim, nerēķinoties ar to, ka RAKUS nodrošina arī daudzu sarežģītu saslimšanu ārstēšanu, kas izmaksā dārgāk. Lai arī slimnīcas vadība ir vērsusies VM, lūdzot situāciju risināt, tomēr izmaiņas tarifu politikā nav notikušas. Turklāt arī slimnīcas vadība nav spējusi optimizēt slimnīcas darbību, lai pielāgotos situācijai.

Ilgi nerisināts ir slimnīcas telpu jautājums, par ko atbildība jāuzņemas arī VM, norāda revīzijā. 

Tāpat VK revīzijā konstatēja, ka telpas 18 500 kvadrātmetru platībā nav tikušas izmantotas. Īslaicīgi neizmantoto telpu uzturēšana slimnīcai radījusi zaudējumus 424 000 eiro apmērā gadā. Piemēram, pēc Operāciju bloka un Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīnikas telpu rekonstrukcijas 10 000 kvadrātmetru kopplatībā to izmantošana uzsākta tikai pēc gada, jo telpas nebija aprīkotas ar nepieciešamajām iekārtām.

Telpu, kurām pielietojums nav atrasts jau ilglaicīgi, uzturēšana izmaksā vismaz 115 000 eiro gadā. Turklāt kavēšanās pieņemt stratēģisku lēmumu par stacionāra Linezers atbrīvoto telpu turpmāku izmantošanu palielinās slimnīcas zaudējumus vēl par 200 000 eiro gadā.

Vairākas funkcijas un procesus RAKUS neveic saviem spēkiem, bet ir nodevusi ārpakalpojumā. VK vērtēja līgumu izdevīgumu un izpildes kontroli tādās jomās kā mikroķirurģija un laboratoriskie izmeklējumi, kuras var uzskatīt par slimnīcas pamata kompetencēm, kā arī telpu uzkopšana un pacientu ēdināšana, kas vairāk atbilst atbalsta funkcijām.

Atsevišķu funkciju nodošana ārpakalpojuma sniedzējam ir vispārpieņemta prakse, tomēr šādiem lēmumiem jābūt ekonomiski pamatotiem. Pateicoties vadības grāmatvedības sistēmai, kura ieviesta pēc Valsts kontroles 2009.gada revīzijas ieteikumiem, slimnīcai ir iespēja veikt šādus aprēķinus, tomēr revīzijā secināts, ka uzskaite un izmaksu attiecināšana ir jāpilnveido. Revidenti, pārrēķinot dažādu funkciju pašizmaksu, norāda uz kļūdām, kuras ietekmē slimnīcas gatavotos ekonomiskos pamatojumus funkciju nodošanai ārpakalpojumā.

Piemēram, pretēji slimnīcas aprēķinātajai 22,3% finanšu ekonomijai, izmaksas par telpu uzkopšanu 2015.gadā, salīdzinot ar 2014.gadu, ir palielinājušās par 20% jeb gandrīz par 500 000 eiro gadā.

Revīzijā konstatēts arī, ka 2015.gadā slimnīca par saņemto ārpakalpojumu ir pārmaksājusi vismaz 32 339 eiro, jo nav nodrošinājusi pietiekamu noslēgtā līguma izpildes kontroli, piemēram, pakalpojuma sniedzēja rēķinos iekļauta samaksa arī par to telpu uzkopšanu, kuras faktiski neuzkopj pakalpojuma sniedzējs.

Slimnīca ir samazinājusi izmaksas, nododot ārpakalpojumā pacientu ēdināšanu, tomēr tai joprojām ir ievērojami zaudējumi. Maksa par pacientu ēdināšanu, kas iekļauta Nacionālā veselības dienesta noteiktajā gultasdienas tarifā, 2015.gadā bija 2,4 eiro dienā, bet vidējās faktiskās slimnīcas izmaksas par pacienta vienas dienas ēdināšanu ir 4,78 eiro. Tādējādi slimnīcai 2015.gadā ir bijuši zaudējumi 1,3 miljonu eiro apmērā.

«Par laboratoriskajiem izmeklējumiem RAKUS ir atbildīgs Laboratorijas dienests. Slimnīca daļu izmeklējumu veic saviem spēkiem, tāpēc tās rīcībā ir nepieciešamais aprīkojums un speciālisti. Tomēr, neskatoties uz to, ka slimnīcā uzstādītā laboratoriju aprīkojuma noslodze nepārsniedz 60%, arī šajā darbības jomā ir piesaistīti divi ārpakalpojuma sniedzēji. Nevienmērīgi sadalītas ir arī stacionāru laboratorijās strādājošo slodzes. Revidentu ieskatā, reorganizējot darbu un koncentrējot izmeklējumus Laboratoriskās medicīnas centrā un Latvijas infektoloģijas centrā, kā arī atsakoties no ārpakalpojumiem, slimnīcai būtu iespēja uzlabot šī pakalpojuma rentabilitāti,» norāda VK.

RAKUS Rokas un plastiskās ķirurģijas nodaļa ir viens no vadošajiem un lielākajiem plastiskās ķirurģijas centriem Baltijas valstīs, tomēr jau ilgstoši nav rasts risinājums arī šī pakalpojuma nodrošināšanai pašu spēkiem. Ja 2009.gadā veiktajā revīzijā tika konstatēts, ka slimnīca tādējādi neizmanto iespēju gūt peļņu, sniedzot rentablos mikroķirurģijas pakalpojumus, tad šobrīd runājam jau par zaudējumiem vismaz 190 000 eiro apmērā ik gadu, turpina situāciju skaidrot VK. «RAKUS par katru manipulāciju ārpakalpojuma sniedzējam maksā no 49% līdz 59% no valstī noteiktā tarifa, tomēr, lai nodrošinātu pakalpojumu, izmaksas ir arī slimnīcai pašai. Atlikusī tarifa daļa tās nesedz.»

Situāciju sarežģī ierobežotā mikroķirurģijas speciālistu pieejamība. Latvijā ir sertificēti 34 plastikas un rokas ķirurgi, 15 no tiem 2014.gadā un 2015.gadā strādāja Mikroķirurģijas centrā.

Citās ārstniecības iestādēs ir nodarbināti 19 plastikas un rokas ķirurgi, no kuriem astoņi galvenokārt sniedz estētiskās ķirurģijas pakalpojumus. VK jau 2009.gadā rosināja slimnīcu mikroķirurģijas pakalpojumus piedāvāt, piesaistot pašu speciālistus, tomēr revidentu ieskatā slimnīcas darbības šajā jomā ir bijušas formālas. Saskaņā ar revidentu aplēsēm valstī noteiktais tarifs ļautu mikroķirurgiem maksāt konkurētspējīgu atalgojumu līdz pat 2 900 eiro mēnesī, tomēr slimnīca, aicinot pieteikties darbā speciālistus, piedāvājusi vien 700 eiro atalgojumu.

Speciālistu pieejamībā liela nozīme ir rezidentūras iespējām, tomēr jauno speciālistu apmācība par valsts budžeta līdzekļiem nenotiek. Lai gan VK jau 2009.gada revīzijā norādīja uz šo apstākli VM, septiņu gadu laikā rezidentūru ir pabeidzis tikai viens speciālists, kurš tā arī neuzsāka darba attiecības publiskajā sektorā.

Ieviešot VK ieteikumus, slimnīca varētu būtiski samazināt ikgadējos zaudējumus, tomēr, lai tā pilnībā strādātu rentabli, nepieciešama dziļāka ministrijas iesaiste, gan vērtējot tarifu atbilstību RAKUS specifikai, gan nodrošinot mērķtiecīgāku slimnīcas kā kapitālsabiedrības uzraudzību. 

Ref:224.000.103.901


Pievienot komentāru

Sudraba apgalvo, ka KNAB savu darbu «oligarhu lietā» veicis maksimāli atbildīgi

Tā dēvētās «oligarhu lietas» izmeklētāji, kas aizvien strādā KNAB, savu darbu veikuši maksimāli atbildīgi, taču būtiski negatīva ietekme bija informācijas noplūdei izmeklēšanas gaitā, šādus secinājumus pēc vizītes KNAB izdarījusi «oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba.

Ķirsis: Jāpārtrauc arodbiedrības Laba bosu iedzīvošanās uz rīdzinieku rēķina

Rīgas domes Vienotības deputāts Vilnis Ķirsis nosūtījis vēstuli Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, ar aicinājumu izvērtēt, vai, pērkot arodbiedrības LABA vadītājam Raimondam Gailim piederošo zemi sporta bāzes Pļavnieki vajadzībām, Arodbiedrību koordinācijas centra amatpersonas izšķērdējušas vai piesavinājušās pašvaldības līdzekļus.

Prognoze: Latvijas ekonomikas izaugsme šogad paātrināsies līdz pat 3,7%

Uzsākot 2018.gada budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija atjaunojusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2017.-2020.gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm, Latvijas ekonomikas izaugsme šogad paātrināsies līdz pat 3,7%, bet 2018.gadā būs 3,4% līmenī.

Atbalstīti jauni pedagogu darba kvalitātes kritēriji - kas jauns gaidāms pedagogiem?

Valdība otrdien, 22.augustā, atbalstījusi Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto jauno pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas organizēšanas kārtību. Tajā kā svarīgākais pedagoga darba kvalitātes novērtējuma kritērijs izvirzīts pedagoga ikdienas darbs mācību stundā, sadarbības prasmes un skolotāja atbalsts skolēnu spēju attīstībā un virzībā.

Pētījums: 43% internetveikalu lietotāju pirkumus veic reizi mēnesī

Kopumā Latvijas patērētāji ir apmierināti ar interneta veikalos veiktajiem pirkumiem: 65,3% aptaujāto uzskata šos veikalus par drošiem un uzticamiem, savukārt 44,7% respondentu atzina, ka nekad nav saskārušies ar problēmām, iepērkoties internetā, liecina salīdzināšanas portāla Gudriem.lv veiktā aptauja.

Valdība nosaka ierobežojumus publiskās vietās nēsāt seju aizsedzošus apģērbus

Valdība otrdien, 22.augustā, atbalstījusi Tieslietu ministrijas izstrādāto Sejas aizsegšanas ierobežojuma likumprojektu, kas nosaka ierobežojumus publiskās vietās nēsāt seju aizsedzošus apģērbus.

Dāvināt, pārdot vai novēlēt mantojumā - kā labāk atstāt īpašumu pēcnācējiem

Nekustamā īpašuma nodošana pēcnācējiem ir notāru birojos visbiežāk apspriestais temats, par to kā labāk noformēt nekustamo īpašumu, padomus dod Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece.

Krievijā atkārtoti aizturēts režisors Serebreņņikovs

Krievijas varasiestādes aizturējušas teātra Gogoļa centrs galveno režisoru Kirilu Serebreņņikovu, pamatojoties uz aizdomām par krāpšanas organizēšanu, vēstīts Krievijas Izmeklēšanas komitejas mājaslapā.

Pusaudža «es nezinu»: Kāpēc tas tik bīstams, skaidro eksperti

Visbiežāk «es nezinu» sakām tāpēc, ka mums ir bail pieņemt lēmumus. Sasniedzot pusaudža vecumu, jaunieši kļūst arvien neatkarīgāki, un nespēja atbildīgi pieņemt lēmumus un pateikt «nē» var atstāt paliekošas sekas, uzsver uzsver izglītības psiholoģe Sabīne Vilciņa un jauniešu motivācijas programmas MOT. Izvēlies drosmi! vadītāja Ilze Paidere-Staķe.

Tirgotāji: Atbilstoši PVN kritumam, samazināsies preču cenas veikalu plauktos

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija atbalsta Zemkopības ministrijas ierosinājumu samazināt pievienotā vērtības nodokļa likmi pārtikai un atsevišķām produktu grupām. Tirgotāji apliecina, ka atbilstoši PVN kritumam tiks samazinātas arī preču cenas veikalu plauktos.

VVD: Kundziņsalā ilgstoši uzglabāti 208 neatbilstoši jūras pārvadājumu konteineri

Valsts Vides dienesta Lielrīgas RVP saņēmis informāciju no Rīgas brīvostas pārvaldes Ostas policijas par to, ka SIA Baltic Container Terminal terminālī Rīgas Brīvostas teritorijā Kundziņsalā ilgstoši neatbilstoši tiek uzglabāti 208 jūras pārvadājumu konteineri.

Uz robežas aizturēts Gruzijas pilsonis, kuram liegta uzturēšanās Šengenas zonā

Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē aizvadītajā dienā pirmdien, 21.augustā, konstatējušas 25 likumpārkāpējus. Jāatzīmē, ka ieceļošana Latvijā liegta sešiem no aizturētajiem ārzemniekiem.

No 1.septembra veiks izmaiņas sabiedriskā transporta kustību sarakstos

No 1.septembra atsevišķiem sabiedriskā transporta maršrutiem tiks noteikts jauns kustības saraksts darba dienām un brīvdienām, informē Rīgas satiksme.

Būtiskākie riski un risinājumi nomaksas pirkumam un īrei ar izpirkumu

Lai iegūtu mājokli savā īpašumā, dažkārt tiek izmantotas nomas pirkuma iespējas vai dzīvokļa izīrēšana ar izpirkuma tiesībām. Kam noteikti būtu jāpievērš īpaša uzmanība, slēdzot šāda veida darījumus?

Finanšu ministre: Uzņēmēji būs spiesti maksāt lielākas algas

Šobrīd darba tirgus situācija rāda, ka mums ir ārkārtīgi jāsteidzas ar izglītības reformu, kā arī jādomā par papildu cilvēkresursu piesaisti no citām valstīm, intervijā Latvijas Radio norādījusi finanšu ministre Dana Reizniece – Ozola.

Daugavpilī dzēsts paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks

Pirmdien, 21.augustā, plkst. 8.50 ugunsdzēsēji glābēji saņēmuši izsaukumu uz Marijas ielu Daugavpilī, kur ugunsgrēks izcēlies noliktavā. Vienstāvu noliktavas ēkā bijis spēcīgs piedūmojums un deguši gumijas izstrādājumi 10 m2 platībā. No piedūmotajām telpām tika evakuēti 25 cilvēki. Plkst. 10.21 šis paaugstinātās bīstamības ugunsgrēks tika likvidēts.

Latvija iegādāsies pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas Stinger

Parakstīts divpusējs līgums starp Latvijas Aizsardzības ministriju un Dānijas Aizsardzības ministriju par Dānijas bruņoto spēku rīcībā esošo pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmu iegādi, vēsta Latvijas Aizsardzības ministrija.

Sarūk naftas cenas un biržu indeksi Eiropā

Naftas cenas pirmdien, 21.augustā, kritās, biržu indeksi ASV lielākoties nedaudz pieauga, kamēr Eiropā samazinājās, valdot bažām par ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas politiku.

Pētījums: Trešdaļa iedzīvotāju uzskata, ka ir jāmaina studiju programmu saturs

Liela daļa aptaujāto iedzīvotāju (40%) pēdējo gadu laikā Latvijas izglītībā nav manījuši ne būtiskus uzlabojumus, ne krasu kvalitātes pasliktināšanos, tomēr katrs ceturtais (28%) uzskata, ka drīzāk vērojama izglītības kvalitātes pasliktināšanās, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs.

Latvijas darba devēji vērtē potenciālos praktikantus vai darbiniekus sociālajos tīklos

Lielākā daļa (60%) Latvijas aptaujāto darba devēju atlases procesā ņem vērā potenciālā praktikanta vai darbinieka sociālajos tīklos izvietoto informāciju, liecina Samsung Skola nākotnei iniciatīvas Skolēna digitālais IQ ietvaros realizētā darba devēju aptauja.

Par teju miljonu pārbūvēs Liepājas ostas dzelzceļa pārmiju un izbūvēs sliežu ceļu

Sākot Liepājas ostas dzelzceļa infrastruktūras pilnveidošanu, projekta pirmajā posmā plānots pārbūvēt dzelzceļa pārmiju un izbūvēt jaunu sliežu ceļu. Šie darbi izmaksās 978 299 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldē.

Teroristi Barselonā bija plānojuši sarīkot trīs sprādzienus

Katalonijā aizvadītajā nedēļā divus teroraktus sarīkojušie teroristi sākotnēji plānojuši uzspridzināt trīs furgonus cilvēku pārpildītās vietās Barselonā, vēsta izdevums El Espano.

Advokāts: Maxima cenšas nopelnīt, samazinot traģēdijā izmaksājamo kompensāciju apmērus

SIA Maxima Latvija piekritusi izmaksāt kompensācijas tām personām, kuras Zolitūdes traģēdijā guva dažādas traumas, apstiprina biedrības Zolitude 21.11. vadītāja Regīna Ločmele-Luņova. Savukārt advokāts uzskata, ka tā ir iespēja veikalam tikai nopelnīt.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūlijā pieaudzis par 0,4%

Šī gada jūlijā salīdzinājumā ar jūniju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 0,5 %, savukārt eksportētajai produkcijai pieauga par 0,3%.

Ober-Haus: Otrajā ceturksnī bija zems pieprasījums pēc noliktavu nomas

Noliktavu un ražošanas telpu segmentā šā gada otrais ceturksnis bija ar vidēju aktivitāti, tostarp pieprasījums noliktavu telpu nomai bija zems, teikts nekustamo īpašumu kompānijas Ober-Haus jaunākajā komercplatību tirgus pārskatā.

Jaunākie komentāri