bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 26.04.2017 | Vārda dienas: Rūsiņš, Sandris, Alīna
LatviaLatvija

Valsts kontrole: Austrumu slimnīca grimst arvien lielākos parādos

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RURīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca (RAKUS)  grimst arvien lielākos parādos. Atbildīgās institūcijas īsteno «strausa politiku», uzsver Valsts kontrole (VK) revīzijā Vai Austrumu slimnīcas darbības efektivitāti ir iespējams uzlabot?.

VK secinājusi, ka neskatoties uz RAKUS lielo nozīmi veselības aprūpes sistēmā Latvijā, pieaugošo finanšu apgrozījumu un stabilo pacientu skaitu, slimnīcai jau kopš 2011.gada ir ievērojami zaudējumi, kuru uzkrātā summa 2015.gada nogalē sasniegusi 28 miljonus eiro.

Zaudējumus, visticamāk, nāksies segt nodokļu maksātājiem. Esošās situācijas iemeslus vērtēja VK revīzijā.

RAKUS ir lielākā ārstniecības iestāde Latvijā, kuras sastāvā ietilpst pieci stacionāri – Gaiļezers, Latvijas Onkoloģijas centrs, Biķernieki, Latvijas Infektoloģijas centrs un Tuberkulozes un plaušu slimību centrs. «RAKUS nodrošina daudzpusīgu diagnostiku un ārstēšanu pacientiem, arī tādos gadījumos, kādos citas slimnīcas Latvijā to nenodrošina. Slimnīca veic zinātniski pētniecisko darbu, attīsta inovācijas, nodrošina jauno speciālistu apmācību un īsteno sabiedrības izglītošanas un veselības veicināšanas pasākumus,» skaidro VK.

Veicot revīziju, lai pārbaudītu, vai RAKUS vadība ir rīkojusies lietderīgi ar valsts resursiem, VK konstatēja, ka atbildība par izveidojušos situāciju ir jāuzņemas gan Veselības ministrijai (VM), kura ilgstoši ir piekopusi «strausa politiku», nereaģējot uz slimnīcas problēmām, kuras tai ir bijušas labi zināmas, gan RAKUS vadībai.

Visās slimnīcas darbības jomās, kurās VK veica revīziju, tika konstatēta neizdevīga sadarbība ar ārpakalpojumu sniedzējiem, vāja noslēgto līgumu izpildes kontrole un bieži vien vienkārši saimnieciskas loģikas trūkums.

Uz reālistiskiem aprēķiniem balstīta rīcības plāna situācijas uzlabošanai nav. Slimnīcas sagatavotās budžeta aplēses un plāni gadu no gada veidoti pārāk optimistiski, tādējādi zaudējumi ir arvien pieauguši, norāda kontrole. 

RAKUS finansiālās nedienas sākās 2011.gadā, kad krīzes iespaidā tika samazināts tai piešķirtais finansējums. Tarifs par sniegtajiem ārstniecības pakalpojumiem tika pielīdzināts reģionu slimnīcu līmenim, nerēķinoties ar to, ka RAKUS nodrošina arī daudzu sarežģītu saslimšanu ārstēšanu, kas izmaksā dārgāk. Lai arī slimnīcas vadība ir vērsusies VM, lūdzot situāciju risināt, tomēr izmaiņas tarifu politikā nav notikušas. Turklāt arī slimnīcas vadība nav spējusi optimizēt slimnīcas darbību, lai pielāgotos situācijai.

Ilgi nerisināts ir slimnīcas telpu jautājums, par ko atbildība jāuzņemas arī VM, norāda revīzijā. 

Tāpat VK revīzijā konstatēja, ka telpas 18 500 kvadrātmetru platībā nav tikušas izmantotas. Īslaicīgi neizmantoto telpu uzturēšana slimnīcai radījusi zaudējumus 424 000 eiro apmērā gadā. Piemēram, pēc Operāciju bloka un Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīnikas telpu rekonstrukcijas 10 000 kvadrātmetru kopplatībā to izmantošana uzsākta tikai pēc gada, jo telpas nebija aprīkotas ar nepieciešamajām iekārtām.

Telpu, kurām pielietojums nav atrasts jau ilglaicīgi, uzturēšana izmaksā vismaz 115 000 eiro gadā. Turklāt kavēšanās pieņemt stratēģisku lēmumu par stacionāra Linezers atbrīvoto telpu turpmāku izmantošanu palielinās slimnīcas zaudējumus vēl par 200 000 eiro gadā.

Vairākas funkcijas un procesus RAKUS neveic saviem spēkiem, bet ir nodevusi ārpakalpojumā. VK vērtēja līgumu izdevīgumu un izpildes kontroli tādās jomās kā mikroķirurģija un laboratoriskie izmeklējumi, kuras var uzskatīt par slimnīcas pamata kompetencēm, kā arī telpu uzkopšana un pacientu ēdināšana, kas vairāk atbilst atbalsta funkcijām.

Atsevišķu funkciju nodošana ārpakalpojuma sniedzējam ir vispārpieņemta prakse, tomēr šādiem lēmumiem jābūt ekonomiski pamatotiem. Pateicoties vadības grāmatvedības sistēmai, kura ieviesta pēc Valsts kontroles 2009.gada revīzijas ieteikumiem, slimnīcai ir iespēja veikt šādus aprēķinus, tomēr revīzijā secināts, ka uzskaite un izmaksu attiecināšana ir jāpilnveido. Revidenti, pārrēķinot dažādu funkciju pašizmaksu, norāda uz kļūdām, kuras ietekmē slimnīcas gatavotos ekonomiskos pamatojumus funkciju nodošanai ārpakalpojumā.

Piemēram, pretēji slimnīcas aprēķinātajai 22,3% finanšu ekonomijai, izmaksas par telpu uzkopšanu 2015.gadā, salīdzinot ar 2014.gadu, ir palielinājušās par 20% jeb gandrīz par 500 000 eiro gadā.

Revīzijā konstatēts arī, ka 2015.gadā slimnīca par saņemto ārpakalpojumu ir pārmaksājusi vismaz 32 339 eiro, jo nav nodrošinājusi pietiekamu noslēgtā līguma izpildes kontroli, piemēram, pakalpojuma sniedzēja rēķinos iekļauta samaksa arī par to telpu uzkopšanu, kuras faktiski neuzkopj pakalpojuma sniedzējs.

Slimnīca ir samazinājusi izmaksas, nododot ārpakalpojumā pacientu ēdināšanu, tomēr tai joprojām ir ievērojami zaudējumi. Maksa par pacientu ēdināšanu, kas iekļauta Nacionālā veselības dienesta noteiktajā gultasdienas tarifā, 2015.gadā bija 2,4 eiro dienā, bet vidējās faktiskās slimnīcas izmaksas par pacienta vienas dienas ēdināšanu ir 4,78 eiro. Tādējādi slimnīcai 2015.gadā ir bijuši zaudējumi 1,3 miljonu eiro apmērā.

«Par laboratoriskajiem izmeklējumiem RAKUS ir atbildīgs Laboratorijas dienests. Slimnīca daļu izmeklējumu veic saviem spēkiem, tāpēc tās rīcībā ir nepieciešamais aprīkojums un speciālisti. Tomēr, neskatoties uz to, ka slimnīcā uzstādītā laboratoriju aprīkojuma noslodze nepārsniedz 60%, arī šajā darbības jomā ir piesaistīti divi ārpakalpojuma sniedzēji. Nevienmērīgi sadalītas ir arī stacionāru laboratorijās strādājošo slodzes. Revidentu ieskatā, reorganizējot darbu un koncentrējot izmeklējumus Laboratoriskās medicīnas centrā un Latvijas infektoloģijas centrā, kā arī atsakoties no ārpakalpojumiem, slimnīcai būtu iespēja uzlabot šī pakalpojuma rentabilitāti,» norāda VK.

RAKUS Rokas un plastiskās ķirurģijas nodaļa ir viens no vadošajiem un lielākajiem plastiskās ķirurģijas centriem Baltijas valstīs, tomēr jau ilgstoši nav rasts risinājums arī šī pakalpojuma nodrošināšanai pašu spēkiem. Ja 2009.gadā veiktajā revīzijā tika konstatēts, ka slimnīca tādējādi neizmanto iespēju gūt peļņu, sniedzot rentablos mikroķirurģijas pakalpojumus, tad šobrīd runājam jau par zaudējumiem vismaz 190 000 eiro apmērā ik gadu, turpina situāciju skaidrot VK. «RAKUS par katru manipulāciju ārpakalpojuma sniedzējam maksā no 49% līdz 59% no valstī noteiktā tarifa, tomēr, lai nodrošinātu pakalpojumu, izmaksas ir arī slimnīcai pašai. Atlikusī tarifa daļa tās nesedz.»

Situāciju sarežģī ierobežotā mikroķirurģijas speciālistu pieejamība. Latvijā ir sertificēti 34 plastikas un rokas ķirurgi, 15 no tiem 2014.gadā un 2015.gadā strādāja Mikroķirurģijas centrā.

Citās ārstniecības iestādēs ir nodarbināti 19 plastikas un rokas ķirurgi, no kuriem astoņi galvenokārt sniedz estētiskās ķirurģijas pakalpojumus. VK jau 2009.gadā rosināja slimnīcu mikroķirurģijas pakalpojumus piedāvāt, piesaistot pašu speciālistus, tomēr revidentu ieskatā slimnīcas darbības šajā jomā ir bijušas formālas. Saskaņā ar revidentu aplēsēm valstī noteiktais tarifs ļautu mikroķirurgiem maksāt konkurētspējīgu atalgojumu līdz pat 2 900 eiro mēnesī, tomēr slimnīca, aicinot pieteikties darbā speciālistus, piedāvājusi vien 700 eiro atalgojumu.

Speciālistu pieejamībā liela nozīme ir rezidentūras iespējām, tomēr jauno speciālistu apmācība par valsts budžeta līdzekļiem nenotiek. Lai gan VK jau 2009.gada revīzijā norādīja uz šo apstākli VM, septiņu gadu laikā rezidentūru ir pabeidzis tikai viens speciālists, kurš tā arī neuzsāka darba attiecības publiskajā sektorā.

Ieviešot VK ieteikumus, slimnīca varētu būtiski samazināt ikgadējos zaudējumus, tomēr, lai tā pilnībā strādātu rentabli, nepieciešama dziļāka ministrijas iesaiste, gan vērtējot tarifu atbilstību RAKUS specifikai, gan nodrošinot mērķtiecīgāku slimnīcas kā kapitālsabiedrības uzraudzību. 

Ref:224.000.103.901


Pievienot komentāru

Piensaimnieki: Latvijas piena pārstrādātāji turpina palielināt eksporta tirgu skaitu

Latvijas piena pārstrādātāji aktīvi turpina strādāt pie tā, lai kāpinātu eksporta apmērus un realizācijas tirgu skaitu, pastāstīja Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Eurostat: Latvijā pērn bijis 11.augstākais nodarbinātības līmenis ES

Latvijā pērn nodarbinātības līmenis 20-64 gadus veco valsts iedzīvotāju vidū bija 73,2%, kas bija 11. augstākais rādītājs Eiropas Savienībā, un Latvija bijusi viena no septiņām bloka dalībvalstīm, kas jau pērn sasniegušas vai pārsniegušas 2020.gada nodarbinātības mērķi, liecina otrdien, 25.aprīlī, publiskotie ES statistikas departamenta Eurostat dati.

Čakša: Veselības inspekcijas vadības rotācija nav vērsta pret konkrētām personām

Veselības inspekcijas vadības rotācija notiek nozares reformu ietvaros un nav vērsta pret konkrētām personām, skaidro veselības ministre Anda Čakša.

Latvijas pilsonībā uzņemtas vēl 76 personas

Ministru kabinets izdevis rīkojumu uzņemt Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā 76 personas, tajā skaitā, sešas nepilngadīgas personas, kuras naturalizējušies kopā ar vecākiem, informē Iekšlietu ministrija.

Valdība aizliegs izceļot no valsts personām, kuras apdraud drošību

Lai novērstu radikalizācijas un ekstrēmisma izplatīšanos, aizliegs izceļot no valsts personām, kas var apdraudēt valsts drošību. To paredz grozījums Nacionālās drošības likumā, kā arī ar to saistītie grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā, kurus otrdien, 25.aprīlī, konceptuāli atbalstīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti.

Veicinās sadarbību starp lauksaimniecības un pārtikas produkciju ražotājiem

Lai veicinātu sadarbību starp lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas produkcijas ražotājiem un pētniekiem, izstrādājot jaunus produktus, procesus un tehnoloģijas, valdība otrdien, 25.aprīlī, pieņēma Ministru Kabineta noteikumus ilgtspējīgai sadarbībai un atbalstam jaunradei jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei.

Mediķu zemā atalgojuma dēļ tiesībsargs vēršas Satversmes tiesā

Tiesībsargs Juris Jansons vēršas Satversmes tiesā par Ārstniecības likumā ietvertu neatbilstību konstitūcijā noteiktajam vienlīdzības principam un garantētajām tiesībām uz taisnīgu atlīdzību mediķiem.

Zviedrijā brīdina par stipru snigšanu ar līdz pat 20 centimetriem sniega

Kamēr Latvijā gaidām, kad iestāsies siltums, Zviedrijā meteorologi brīdina par puteni, kas varētu atnest pat 20 centimetrus biezu sniega segu.

Vējonis: Jaunā nodokļu sistēma strādās tad, ja visi godīgi maksās nodokļus

«Lai veicinātu Latvijas tautsaimniecības attīstību un iedzīvotāju labklājību, ļoti svarīgi ir īstenot efektīvu nodokļu reformu, kas šobrīd ir viens no galvenajiem valdības uzdevumiem,» norāda Valsts prezidents Raimonds Vējonis otrdien, 25.aprīlī, tiekoties ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāju Egīlu Baldzēnu.

Elektroenerģijas tirgotāji aktīvāk iesaistīsies energoefektivitātes pasākumu īstenošanā

Mainot ikdienas paradumus vai veicot minimālus ieguldījumus, elektroenerģijas patēriņu iespējams samazināt par 10-20%, vienlaikus samazinot arī izmaksas par elektroenerģiju, BNN skaidro Ekonomikas ministrijā.

LVC piesaistīs sešus miljonus eiro no pārrobežu sadarbības programmām

Nākamajos trīs gados VAS Latvijas Valsts ceļi plāno īstenot virkni projektu, papildus esošajam valsts budžeta un Eiropas Savienības finansējumam piesaistot vēl teju sešus miljonus eiro no pārrobežu sadarbības programmām.

Vairāk nekā trešdaļa Latvijas darba ņēmēju nezina, kas ir konkurences ierobežojums

Vairāk nekā trešdaļa aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, stājoties darba attiecībās, nezina, kas ir konkurences ierobežojums, vai arī nepievērš tam uzmanību, liecina darba portāla cvmarket.lv veiktā aptauja.

Latvijas Gāze tagad atbilst nacionālajai drošībai komercsabiedrības statusam

Stājoties spēkā Latvijas Republikas Nacionālās drošības likumam, tā rezultātā AS Latvijas Gāze kā sadales sistēmas operators atbilst nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statusam, informē AS Latvijas Gāze.

Vecāki: Pašvaldības līdzfinansējums privātajiem bērnudārziem nav pietiekams

Vairākums vecāku (82%) uzskata, ka pašvaldības līdzfinansējums privātajiem bērnudārziem nav pietiekams, liecina biedrības Vecāki par izglītību un Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības kopīgi veiktā vecāku aptauja.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā martā palielinājās par 0,1%

Šī gada martā salīdzinājumā ar februāri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lembergs joprojām turpina novilcināt tiesu; prokurori nobažījušies

Aivara Lemberga krimināllieta tiesā atrodas jau devīto gadu. Pēdējie septiņi mēneši pavadīti, uzklausot apsūdzētā Aivara Lemberga liecības. Valsts apsūdzības uzturētāji bažījas, ka liecināšanu apsūdzētais izmanto tiesas procesa novilcināšanai, norāda Latvijas radio sižets par krimināllietas apstākļiem un prokuroru vērtējumu.

Vērzemnieks: Neapliekamais minimums pensijām ir jāceļ līdz 500 eiro

Valdībai būtu jāspēj īstenot tāda nodokļu reforma, kur neapliekamais minimums tiek pacelts vismaz līdz 500 eiro, uzskata par iniciatīvu Pensija bez nodokļa autors Arnis Vērzemnieks.

CVK lems par kandidātu iesniegšanas termiņa pagarināšanu piecās pašvaldībās

Centrālās vēlēšanu komisijas sēde paredzēts lemt par kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņa pagarināšanu pašvaldībās, kurās līdz pirmdienas, 25.aprīļa, pulksten 00.00 bija iesniegts tikai viens kandidātu saraksts, nebija iesniegts neviens kandidātu saraksts vai sarakstos pieteikto kandidātu skaits bija mazāks nekā domē ievēlējamo deputātu skaits, informē komisija.

Bildēs: Venecuēlā, bloķējot maģistrālos ceļus, prasa Maduro atkāpšanos

Venecuēlā vairāki tūkstoši opozīcijas aktīvistu šonedēļ bloķē valsts maģistrālos ceļus, pieprasot prezidenta Nikolasa Maduro vadības valdības atkāpšanos.

Igaunija sola stingri atbalstīt Gruzijas sadarbību ar NATO

Igaunijas ārlietu ministrs Svens Miksers, apmeklējot Gruziju, solījis Kaukāza valsts vadībai stingru atbalstu tās sadarbībā ar NATO.

Krievijas draudu dēļ Centrāleiropas valstis palielina aizsardzības budžetus

Krievijas radītās draudu sajūtas dēļ Centrāleiropas valstis pagājušajā gadā palielinājušas militāros izdevumus par 2,4%, pirmdien, 24.aprīlī, paziņojis Stokholmas Starptautiskais Miera pētījumu institūts.

Bez paskaidrojumiem rosina amatu rotāciju Veselības Inspekcijas vadībai

Veselības inspekcijas vadītāja Aija Mežsarga, kā arī viņas vietniece un inspekcijas Veselības aprūpes uzraudzības un kontroles departamenta vadītāja Iveta Šica pirmdien, 24.aprīlī, saņēmušas vēstuli no Veselības ministrijas, kurā abām tiek piedāvāts mainīt amatu.

Swedbank: Latvijas iedzīvotājiem nereti trūkst naudas visu izdevumu segšanai

Latvijas iedzīvotāji ģimenes budžetu plāno īstermiņā, nereti trūkst naudas visu izdevumu segšanai, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma dati.

Igaunijā HIV izplatības mazināšanai un ārstēšanai piešķirs papildu 5 miljonus

Igaunija HIV un AIDS medikamentiem un ar vīrusa izplatības mazināšanu saistītiem pasākumiem piešķirs papildu 5,5 miljonus eiro, tā paredz Igaunijas valdības apstiprinātā valsts budžeta stratēģija 2018.-2021.gadam.

Lattelecom šī gada pirmā ceturkšņa ieņēmumi sastāda 44,6 miljonus eiro

Lattelecom grupas šī gada pirmā ceturkšņa ieņēmumi veido 44,6 miljonus eiro. Savukārt Ieņēmumi pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem sasnieguši 16 miljonus eiro, BNN vēsta uzņēmumā.