bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 24.05.2018 | Vārda dienas: Marlēna, Ilvija, Ziedone
LatviaLatvija

Valsts kontrole saskata iespējas ietaupīt miljonus nekustamo īpašumu pārvaldīšanā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Valsts kontroles ieskatā Iekšlietu ministrija un Nodrošinājuma valsts aģentūra nav rīkojušās pietiekami, lai nozares nekustamos īpašumus pārvaldītu efektīvi un likumīgi. Neatbilstošs, iepriekš neplānots finansējuma izlietojums ugunsdzēsēju depo būvniecībā, valsts mantas lietošana privātām vajadzībām, nesakārtota dienesta dzīvokļu piešķiršanas kārtība, neatbilstošas nomas maksas un plānošanas trūkums ir dažas no gadiem nerisinātām problēmām, kas atklātas revīzijas laikā.

Par pārkāpumiem atbildīgie ir jānoskaidro Iekšlietu ministrijai un tiesībaizsardzības iestādēm, saucot vainīgos pie likumos paredzētās atbildības.

«Nozares nekustamo īpašumu pārvaldības sakārtošanai ir bijis pietiekami daudz laika. Tā vietā mēs redzam neracionālu plānošanu, ugunsdzēsēju–glābēju darba apstākļu uzlabošanai piešķirtās naudas izlietošanu administrācijas telpām, īpašu «labvēlību» pret augstām dienesta amatpersonām, gan pieļaujot ugunsdzēsēju depo izmantošanu medību kluba vajadzībām, gan nosakot nepamatoti zemu īres maksu par dienesta dzīvojamo platību. Šādi dubultie standarti ir izskaužami, lai sabiedrībā nezustu ticība godīgai valsts pārvaldei,» norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Varēja ietaupīt trīs miljonus

Valsts kontrolē uzsver, ka lielākais finansējuma apjoms iekšlietu nekustamo īpašumu attīstībai bijis paredzēts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo būvniecībai un renovācijai. «Diemžēl svarīgo objektu būvniecībai piešķirtās naudas izlietojums nav bijis pietiekami efektīvs un ekonomisks. VUGD virzītās būvniecības ieceres palikušas bez pietiekamas kontroles no Iekšlietu ministrijas puses. Tā rezultātā uzbūvētie depo ir pārmēru lieli, daļa no telpām netiek pilnvērtīgi izmantotas. Turklāt sadārdzinās arī ēku uzturēšanas izmaksas visā to ekspluatācijas laikā.»

Pārdomāti plānojot jauno ugunsdzēsēju depo būvniecību, no sešu depo būvniecībai izlietotā finansējuma varēja ietaupīt vismaz 2,8 miljonus eiro, atzīmē kontrolē.

«Par neefektivitāti liecina gan tipveida būvniecības projektu trūkums, kas būtu izmantojami vienāda lieluma depo būvniecībā, gan fakts, ka VUGD izstrādātie būvniecības tehniskie uzdevumi paredzēti depo ar divas reizes lielāku darbinieku skaitu nekā tas ir faktiski, lai gan darbinieku skaita pieaugums netiek plānots. Ja depo telpas būtu plānotas racionāli, ar piešķirto finansējumu, iespējams, būtu varēts uzcelt vairāk depo, tajā skaitā, piemēram, arī kādā no tām 18 Latvijas teritorijām, kur ugunsdzēsēji joprojām uz izsaukumiem nevar ierasties likumā paredzētajā laikā. Diemžēl neviens no šiem 18 «baltajiem plankumiem» nav bijis iekļauts Iekšlietu ministrijas un VUGD būvniecības plānos, spilgti apliecinot nozares nekustamo īpašumu pārvaldības vienota attīstības redzējuma trūkumu,» secina Valsts kontrolē.

Darba apģērbs joprojām jāmazgā mājās

Valsts kontroles vērtējumā nepieļaujama ir situācija, ka depo būvniecībai pieejamais finansējums ir izlietots tik plašu ēku būvniecībai, bet aprīkojuma, mēbeļu un iekārtu iegādei finansējums nav ierēķināts. «Pašlaik ugunsdzēsēji-glābēji nav nodrošināti pat ar tādām nepieciešamām lietām kā darba apģērba mazgāšanas un žāvēšanas iekārtas, kuru izvietošanai izbūvētas atsevišķas telpas, kas stāv tukšas. Līdz ar to ugunsdzēsēji-glābēji, kuri strādā, piemēram, Ērgļu jaunajā depo, joprojām ir spiesti darba apģērbu mazgāt mājās, bet Apes depo virtuves aprīkojumu sarūpējuši paši glābēji.»

Par piešķirtajiem 11,5 miljoniem eiro izdevies uzbūvēt tikai daļu no plānotajiem depo, bet depo būvniecībai Rojā, Daugavpilī, Liepājā un depo Rīgā, Matīsa ielā, atjaunošanai finansējums jāmeklē no jauna. Par to, kādas ir patiesās prioritātes jaunu depo būvniecībā, vedina aizdomāties arī fakts, ka daļa depo būvniecībai piešķirtā finansējuma vairāk nekā divu miljonu eiro apmērā nav izlietota depo būvniecībai lauku reģionos, uzlabojot tur strādājošo glābēju darba apstākļus, bet gan paplašinot depo būvniecības ieceri Jaunpils ielā ar Rīgas reģiona pārvaldes administratīvo telpu izbūvi, norāda Valsts kontrolē.

Ķeipenes depo saimnieko medību klubs

Tāpat  pārvaldīšanas revīzijā nelikumīga rīcība ar valsts mantu konstatēta VUGD depo Ogres novada Ķeipenes pagasta Plaužos, kur rīkoti dažādi ar medībām saistīti pasākumi. Par tiem nav slēgti telpu nomas līgumi un nav arī maksāts par telpu izmantošanu.

Ķeipenes ugunsdzēsēju depo adresē kopš 2009. gada bija reģistrēts mednieku klubs Plauži, kura valdes priekšsēdētājs ir Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas direktors, bet norādītais mednieku kluba kontakttālrunis – VUGD Finanšu plānu pārvaldes priekšnieka darba telefona numurs. Tādējādi par pasākumu organizēšanu Ķeipenes ugunsdzēsēju depo ir bijušas informētas vairākas augstas VUGD amatpersonas. Revīzijas laikā mednieku kluba juridiskā adrese un tālruņa numurs ir nomainīts, tomēr par nelikumīgo rīcību Valsts kontrole vērsusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.

Kadeti maksā trīsreiz dārgāk

Revīzijā konstatēts, ka iekšlietu nozares īres dzīvokļi vismaz daļēji tiek uzturēti no valsts budžeta līdzekļiem, jo nav nodrošināts normatīvajos aktos noteiktais, ka dzīvojamo platību īres maksa jāaprēķina atbilstoši patiesajiem dzīvojamās telpas uzturēšanas izdevumiem un laikus jāpārskata, lai dzīvojamo telpu uzturēšana izīrētājam neradītu zaudējumu. Daļai īrnieku, tajā skaitā augsta līmeņa VUGD amatpersonai tiek noteikta labvēlīgāka īres maksa nekā pārējiem īrniekiem. Pašlaik Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas kadetiem par gultasvietu īri dienesta viesnīcā aprēķinātā īres maksa par kvadrātmetru ir gandrīz trīs reizes augstāka nekā īres maksa VUGD priekšnieka vietniekam, kuram koledžas telpās ir ierīkots īres dzīvoklis.

«Jāvērtē arī, vai turpināma prakse izbūvēt dzīvojamās telpas jaunajos depo, jo vairākos jaunajos depo tās netiek izmantotas, savukārt gandrīz puse jau esošo dzīvokļu izīrēti personām, kuras nav darba vai dienesta attiecībās ar iekšlietu nozares iestādēm,» uzsver kontrolē.

Nepietiekama uzraudzība un plānošanas trūkums

Iekšlietu nozares nekustamo īpašumu portfelis ir apjomīgs, liela daļa no tiem ir kritiskā stāvoklī, bet līdzekļi uzturēšanai – ierobežoti. Šādos apstākļos īpaši svarīgs ir ilgtspējīgs, vienots attīstības redzējums, kura pašlaik nav. «Nav izvērtēta visu nozares īpašumu izmantošanas nepieciešamība, lietderīgākas un ekonomiskākas izmantošanas alternatīvas, nav vienota plāna nekustamo īpašumu uzlabošanai. Iekšlietu ministrijai ir jāievieš skaidra, vienota īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas politika, kas patiesi atbilst nozares vajadzībām un prioritātēm un tiek godprātīgi īstenota sabiedrības drošības interesēs,» secina revīzijā.

 


Pievienot komentāru

Reirs: Latvijas galvenais izaicinājums vairs nav bezdarbs

Latvijas galvenais izaicinājums nodarbinātības jomā vairs nav bezdarbs, bet gan kvalificēta darbaspēka trūkums, konferencē Nodarbinātība Latvijā vakar, šodien un rīt atklāšanā norāda labklājības ministrs Jānis Reirs.

Lietuva uzņems sieviešu politiķu samitu, kur apbalvos Vīķi-Freibergu

Sievietes politiķes, kuras strādājušas augstos politiskos amatos, jūnija sākumā pulcēsies Lietuvā, kur norisināsies Sieviešu politisko līderu galotņu sanāksme. Cita starpā forumā tiks apbalvota bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un bijusī valdības vadīja Laimdota Straujuma.

Pētījums: 23% Latvijas uzņēmumu joprojām nezina, kas ir Vispārīgā datu aizsardzības regula

Par Vispārīgo datu aizsardzības regulu nav informēti 27% Eiropas uzņēmumu. Salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības valstīm, 23% Latvijas uzņēmumu apgalvo, ka vispār nezina, kas ir GDPR, bet Lietuva ierindojas starp valstīm, kurām ir visvājākās zināšanas – 49%. Igaunijas uzņēmumi ir visinformētākie Baltijā – tikai 21% uzņēmumu nav dzirdējuši par GDPR.

Rīgas mežos šopavasar iestādīs 388 hektāru jauna meža

SIA Rīgas meži šopavasar apņēmušies iestādīt 387,93 hektāru jauna meža, kopumā iestādot 1 154 000 jaunu kociņu

Bērnu slimnīcai virsstundu apmaksai saistībā ar ST lēmumu papildu nepieciešams aptuveni miljons eiro

Sākotnējie Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas aprēķini liecina, ka gada laikā virsstundu apmaksai saistībā ar Satversmes tiesas lēmumu par pagarinātā normālā darba laika atalgojuma neatbilstību Satversmei slimnīcai papildu būtu nepieciešams aptuveni viens miljons, norāda slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols.

Banku izdevumi padomes un valdes atalgojumam pirmajā ceturksnī pieauguši par 1,1%

Latvijas banku izdevumi padomes un valdes atalgojumam šogad pirmajā ceturksnī bijuši 4,007 miljoni eiro, kas ir par 1,1% jeb 44 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā, skaidro Finanšu un kapitāla tirgus komisijā.

Ugunsgrēkā cietušā Tartu dzelzceļa atjaunošana prasīs miljonus

Igaunijā autjaunota dzelzceļa kustība maršrutos uz Tartu pilsētu, kas uz laiku bijusi apturēta, jo pagājušajā nedēļā aizdegās Tartu dzelzceļa stacijas signalizēšanas mezgla vadu sistēma.

Vjetnamā Latvijas uzņēmējiem paredzēts stabils nodokļu maksāšanas režīms

Vjetnamā strādājošiem Latvijas uzņēmējiem turpmāk paredzēts nodrošināt stabilu nodokļu maksāšanas režīmu, ko neietekmēs Vjetnamas normatīvo aktu grozījumi.

Būtiskas izmaiņas lauksaimniecības zemes iegādes atbalsta programmā

Stājas spēkā būtiskas izmaiņas lauksaimniecības zemes iegādes atbalsta programmā, kuru īsteno Attīstības finanšu institūcija Altum. Pateicoties izmaiņām, saimniecības lauksaimniecības zemi ar atvieglotiem nosacījumiem varēs iegādāties arī situācijās, kuras iepriekš neļāva pretendēt uz šīs programmas atbalstu. Izmaiņas stājas spējā no 24.maija..

Saeima dod zaļo gaismu antidopinga regulējuma pilnveidei

Saeima ceturtdien, 24.maijā, trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstījusi grozījumus Sporta likumā, kas paredz pilnveidot antidopinga regulējumu Latvijā un nodrošināt lielāku valsts antidopinga organizācijas autonomiju, izveidojot Latvijas Antidopinga biroju.

Latvijas iedzīvotājiem zaļās enerģijas izmantošana šķiet arvien vilinošāka

Attīstoties tehnoloģijām, zaļās enerģijas izmantošana Latvijas iedzīvotājiem šķiet arvien vilinošāka. Vairums aptaujāto norāda, ka tuvāko desmit gadu laikā viņi varētu sākt izmantot biomasu, saules baterijas un pat vēja turbīnas, liecina Jaunākais Baltic International Latvijas barometra pētījuma dati.

Jūlija Skripaļa pirmajā video paziņojumā: «Mums ļoti paveicies, ka izdzīvojām»

Jūlija Skripaļa, Salisberī indēšanas uzbrukuma upuris, dalījusies savās domās pirmajā video paziņojumā kopš pārcietusi slepkavības mēģinājumu, kas politiskajā jomā pastiprinājis Krievijas starptautisko izolāciju.

Atklāj teju 170 tūkstošus kontrabandas cigarešu akmeņogļu un kukurūzas kravās

Veicot muitas kontroles pasākumus uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes amatpersonas novērsa 168 400 cigarešu kontrabandu.

Neapstiprina Kušneru uz atkārtotu termiņu Latvijas Bankas padomes locekļa amatā

Saeimas vairākums nolēma neapstiprināt Edvardu Kušneru uz vēl vienu pilnvaru termiņu Latvijas Bankas padomes locekļa amatā.

Ierobežos satiksmi Lucavsalas vasaras sezonas atklāšanas pasākuma laikā

Saistībā ar Lucavsalas vasaras sezonas atklāšanas pasākumu no 25.maija plkst. 7.00 līdz 26.maija plkst. 7.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Laivu ielā, posmā no Lucavsalas ielas līdz Salu tiltam.

Itālijas prezidents pieņem nākamā premjerministra Kontes kandidatūru

Itālijā turpinoties ilgstošiem pūliņiem izveidot valdību, Itālijas prezidents Serdžo Matarella pieņēmis politiska jaunpienācēja kandidatūru premjerministra amatam, par kuru vienojušās divas vadošās partijas.

NA pieprasa Baltijas praidu virzīt prom no Vērmanes dārza

Rīgas domes Nacionālās apvienības deputātu frakcijas priekšsēdētājs Nauris Puntulis vērsies pie Rīgas pašvaldības izpilddirektora Jura Radzeviča ar vēstuli, pieprasot novirzīt praida gājienu no Vērmanes dārza ārpus galvaspilsētas centra rajona teritorijas un nesaskaņot pasākuma norisi attiecīgajā vietā.

Ritvars Jansons: pašvaldību loma kopējā valsts reemigrācijas politikā ir ļoti būtiska

«Ir jānosaka pašvaldību atbildība valsts kopējā reemigrācijas politikā, jo to loma ir ļoti būtiska. Tāpat jāiesaista arī privātais sektors,» uzsver Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons.

EK ekonomikas izaugsmes atbalstīšanai rosina novirzīt nepilnu pusi nākamā gada budžeta

Eiropas Komisija trešdien, 23.maijā, ierosinājusi apstiprināt Eiropas Savienības 2019.gada budžeta projektu 166 miljardu eiro apmērā, tādējādi nākamais ES budžets šogad būtu par 3% lielāks.

Latvija pārfinansē parādu ar zemākām procentu likmēm

Latvija starptautiskajos finanšu tirgos emitēja vienlaicīgi divu termiņu eiroobligācijas par kopējo summu 650 miljoni eiro.

Neatbalsta priekšlikumu par televīzijas kanālu rindošanu pēc ES oficiālajām valodām

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē, trešdien, 23.maijā, izskatot grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, neatbalsta priekšlikums par kanālu rindošanu telekomunikāciju operatoru pakās pēc Eiropas Savienības oficiālajām valodām.

Baltkrievija izbeidz «lācīšu strīdu» ar Zviedriju, ieceļ vēstnieku

Minska pēc sešus gadus ilgām nesaskaņām ar Zviedriju iecēlusi jauno Baltkrievijas vēstnieku Stokholmā, tā izbeidzot diplomātiskas nesaskaņas, ko 2012.gadā izraisīja demokrātiski noskaņotu rotaļu lācīšu nomešana virs Baltkrievijas.

Rekomendē pārnest nodokļu slogu no zemo algu saņēmējiem uz citām nodokļu bāzēm

Nodokļu slogs zemo algu saņēmējiem Latvijā ir ticis samazināts, tomēr tas joprojām saglabājas augsts, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, norāda Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis.

Apelācijas instances tiesa attaisno abus Krievijas pilsoņus un Lindermanu par incidentu Ādažu bāzē

Rīgas apgabaltiesa trešdien, 23.maijā, attaisnojusi abus Krievijas pilsoņus, kā arī prokrievisko aktīvistu Vladimiru Lindermanu, kuri bija apsūdzēti saistībā ar 2015.gada vasarā notikušo incidentu Nacionālo bruņoto spēku Ādažu bāzē.

RD neskata jautājumu par spēļu zāļu slēgšanu Rīgā, jo tas esot jārisina Saeimai

Rīgas dome ir noraidījusi opozīcijas deputāta Jura Juraša rosinājumu skatīt jautājumu par visu spēļu zāļu slēgšanu Rīgas pilsētā. Koalīcija balsojumā par jautājuma iekļaušanu atturējās, opozīcija balsoja par, bet viens deputāts atturējās.

Jaunākie komentāri