bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 12.12.2017 | Vārda dienas: Otīlija, Iveta

Valsts kontrolei lielākais «sausuma» periods 5 gadu laikā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+2 vērtējums, 4 balsojumi)

Valsts kontroliere Ingūna Sudraba

Valsts kontrole jau teju piecus mēnešus nav pabeigusi nevienu revīziju, kas ir ilgākais laika posms pēdējo piecu gadu laikā, valsts kontroliere Ingūna Sudraba to skaidro ar iestādes apcirpto budžetu, ar kuru ne tuvu neesot pietiekami, lai iestāde normāli strādātu.

Valsts kontroliere intervijā BNN arī  klāsta savu skatījumu par to, ka neskatoties uz mazākiem tēriņiem, ministriju domāšanas veids par budžeta līdzekļu tērēšanu nav mainījies. Neskatoties uz pirmsvēlēšanu atmosfēru, I. Sudraba papildus spiedienu darbā nejūtot.

Kādas šobrīd ir aktuālās revīzijas? Pēdējo mēnešu laikā Latvijas Republikas Valsts kontrole (VK) nav publicējusi nevienas revīzijas rezultātu… Vai tas nozīmē, ka visi mūsu valstī palikuši godīgi un līdzekļus nepārtērē?

Avots: Likums par valsts budžetu (2005,2006,2007,2008,2009,2010)

Mūsu darba specifika ir tā, ka mēs tagad revīziju ciklā strādājam vienlaicīgi visi revidenti. Rudenī uzsāk finanšu revīziju un to pabeidz pirmajā maijā. Tas nozīmē- maijā mēs informējam par to, kā iepriekšējā gadā ir tērēti finanšu līdzekļi, cik ir atbilstoša grāmatvedības uzskaite, kas notiek ar valsts mantas apsaimniekošanu. Septembrī mēs pabeidzam konsolidētā pārskata revīziju, un mēs arī vienlaicīgi nobeidzam un uzsākam nākošo revīziju ciklu, kas likumīgi ietver arī revīziju visās ministrijās, lielākajās institūcijās. Pašreiz revidentiem ir ļoti aktīvs darba periods, jau ir pabeigtas revīzijas. Tiek rakstīti ziņojumu projekti. Tas nozīmē, ka sākot no oktobra beigām mēs daudz informēsim par to, kas noticis vienā vai otrā nozarē saistībā ar projekta realizāciju vai kāda pasākuma politisku realizāciju. Tās tēmas ir visdažādākās: mēs skatāmies uz zinātnes un izglītības politiku, cik efektīvi to realizē Izglītības ministrija. Tāpat pētām Aizsardzības ministriju un Iekšlietu ministriju, mēs skatāmies uz to, kā darbojās sabiedrības integrācijas programma, Iekšlietu ministrijas atbildības jautājumi. Tāpat mēs vērtējam, cik atbilstoši tiek realizēta programma, kā tiek realizēta no Pasaules Bankas līdzekļiem: šī sociālā drošības tīkla programma. Mēs vērtējam arī Ceļu satiksmes drošības direkcijas darbību, cik tā ir efektīva, vērtējam zinātnisko institūtu darbību Zemkopības ministrijas sistēmā. Apjomīga revīzija mums ir Ventspils brīvostā.

Revidēsiet arī citas ostas?

… arī tālāk nākotnē, jo ostas ir specifiski juridiski veidojumi ar ļoti specifisku pārvaldījuma formu – dalītu starp valsti un pašvaldību. Mēs gribam, lai tas ir arī pirmais caur kuru saprast no juridiskās puses, cik ostu darbs ir efektīvi organizēts, un cik mēs izmantojam ostu potenciālu, kas mums ir – lai ekonomika varētu attīstīties un gūt konkretizējumu.

Vai šobrīd revīzijas jau ir noslēguma fāzē?

Būtībā lielākā daļa no šīm revīzijām ir noslēguma fāzē, kas nozīmē, ka tiek apkopoti revīziju rezultāti, aktīvi veidoti ziņojumu projekti. Pēc tam vēl ir samērā garš ceļš – varbūt tās ir vairākas nedēļas, kamēr mēs skaņojam revīziju rezultātus ar revidējamām institūcijām. Pēc tam atbilstoši likumā noteiktam termiņam mēs varam rezultātus publiskot, līdz ar to pirmie revīziju rezultāti publiski būs zināmi oktobra beigās… tālāk jau daudz intensīvāk novembra un decembra mēnešos.

Kāds ir Valsts kontroles darbs pirmsvēlēšanu atmosfērā? Vai tas mainās? Vai izjūtat spiedienu?

Es gribu teikt, ka es neesmu izjutusi spiedienu no pirmās dienas, kopš esmu šeit strādājusi VK. Tāpat arī tagad, priekšvēlēšanu laikā, tāda nav bijis. Tiešām nejūtu kaut ko tādu – neviens nesūtīta kaut kādus pieprasījumus vai no mums kaut kādu informāciju. Absolūti nekas tāds nenotiek. Es pieņemu, ka visi ir pieraduši un sapratuši, ka strādājam neatkarīgi, un neietekmējamies no nekā …

Kā parasti notiek izvērtēšana, kuru iestādi tagad revidēt?

Pirmkārt, mēs rēķināmies ar resursiem, kas mums ir. Tātad ir noteikti cilvēki ar noteiktu kvalifikāciju, kas nozīmē, ka viņi var izdarīt noteiktu darba apjomu. Revīzijas tiek plānotas visam gadam uzreiz, sastādot gada plānu. Ir obligātais, likumā noteiktais darbs, kas mums ir jāizpilda katru gadu – ir jādod atzinumi par ministriju gada pārskatiem. Mēs rēķinām, cik tas mums prasīs resursu , lai šo darbu izdarītu. Tā aptuveni ir puse no Valsts kontroles resursiem, kas vajadzīga, lai izpildītu šo darbu… otra puse resursu tiek izmantota likumības un lietderības revīzijās. Tas ir apjomīgs un daudzpusīgs vērtējums, lai izvēlētos revīziju tēmas … lai tās aptvertu visas nozares un aptvertu to aktuālas un sabiedrībai būtiskākas tēmas.

Katrai revīzijai jābūt tādai, kas dod pievienoto vērtību , lai tā virzītu sistēmas sakārtošanu , meklētu veidu kā racionālāk tērēt līdzekļus.

Un tomēr, vai ar Valsts kontroles resursiem, pēc budžeta konsolidācijas, pietiek esošo pienākumu veikšanai?

Resursi nav pietiekami. Tas, ar ko mēs sākam aizvien asāk saskarties – mēs esam atkarīgi no informācijas tehnoloģijām. Tīri tehnoloģiski kvalitāte sāk zust. Nākošajā gadā tas ir neatliekams jautājums. Viena daļa datoru obligāti jānomaina. Ar tādiem datoriem šobrīd vairs neviens nevar strādāt, viņam būs beidzies garantijas termiņš un fiziskais iespējamais lietošanas laiks. Mums vajadzēs resursus papildus jau esošajiem.

Arī ar cilvēku resursiem ir problēmas… Neskatoties uz to, ka ir bezdarbs, kvalificētu darbaspēku atrast nav viegli. Mēs ieguldām paši savus resursus, apmācot cilvēkus, jo «gatavu» cilvēku darba tirgū nav. Revidenti darba tirgū netiek sagatavoti. Mēs konkurējam ar citām audita kompānijām un es jūtu patstāvīgi spiedienu, kad arī privātās audita kompānijas meklē kvalificētus kadrus. Jebkurš ir priecīgs saņemt jau kvalificētu darbinieku, nevis viņu apmācīt. Darba tirgū samaksas dēļ mēs zaudējam pašus kvalificētākos darbiniekus.

Jūs kā valsts kontroliere, kā vērtējat Latvijā kopējo iepirkuma sistēmu… šo sadarbību starp privāto uzņēmēju un valsts sektoru! Cik sakārtota tā ir, cik caurspīdīga, cik pārskatāma?

Nevar skatīties vien uz iepirkuma sistēmu. Es domāju, ka problēmas rada tas, ka bieži ir jāatbild uz jautājumiem: kāpēc to nopirka, ko ar to darīs, kāpēc nopirka tik dārgi. Kāpēc izvēlējās tieši konkrēto kompāniju, kāpēc izvēlējās tādu tehnisko risinājumu utt. Tās saknes ir daudz dziļākas… institūciju darbība nav uz rezultātu orientēta , respektīvi no institūcijām netiek prasīts konkrēts rezultāts, ko samērot ar līdzekļiem, kas izlietoti šī rezultāta sasniegšanai.

Tādējādi tiktu atrisināti daudzi jautājumi par to, kāpēc ir viens vai otrs pakalpojums izvēlēts , izvēlēts konkrētais veids kā šo pakalpojumu vai preci pirkt , jo šobrīd sistēma ir orientēta vienkārši uz būšanu procesā, naudas iztērēšanu. Līdz ar to, cīnīties tikai par to, kā un ko nopirkt, lai cena būs tāda , regulācijas var pilnveidot līdz bezgalībai, bet ja tik un tā netiek prasīta atbildība un sasaiste kāpēc to nopirki, un kāds ir tava darba rezultāts, tad būtiskas pārmaiņas nav iespējamas. Liekam par piemēru to pašu Dienvidu tiltu. Redziet, uzbūvē tiltu ,bet pašā pamatā nav vērtējuma par to, kādas ir problēmas ar satiksmes organizāciju Rīgas pilsētā, kas būtu jāizdara, lai satiksme būtu optimizēta. Kad redz tādu pamatojumu, no kura izriet, ka pats ekonomiski visefektīvākais veids ir uzbūvēt jaunu tiltu, tas uz priekšu. Tomēr Dienvidu tilts tiek uzbūvēts bez šāda ekonomiska pamatojuma.

Runājot par ministrijām, ja salīdzina treknos gadus un krīzes gadus… kā jūs domājat, ir uzlabojums kā nauda tiek tērēta… Domāšana?

Es gribu teikt, ka būtībā, lai arī līdzekļi tiek tērēti mazāk, doma ir saglabājusies tā pati. Ja līdzekļi ir mazāk, līdz ar to mazāk ir neadekvātu pasākumu, kas tiek rīkoti par nodokļu maksātāju naudu. Bet pati domāšana ir palikusi… Ministrijām un valsts institūcijām nav šīs atbildības par to , ko izdarīt par nodokļu maksātāju naudu patiešām sertificētā veidā. Tā kā man būtu jāatkārtojas, bet, kamēr nebūs stingri iezīmēts konkrētais rezultāts, kas katram ierēdnim, amatpersonai jāsasniedz, nevar izmainīt šo te domāšanas veidu.

Bet vai Valsts kontrole strādā atbilstoši visiem augstākajiem standartiem un jūsu pašu sludinātai filozofijai? Vai izdarāt maksimumu, ko varat paveikt?

Es gribētu teikt, ka mēs darām maksimumu, ko mēs varam izdarīt, jo viens faktors ir esošais finansējums, un otrs, cik kvalificētu personālu varam pieņemt darbā. Cilvēkam var maksāt konkrētā steigā algas, var pieņemt darbā, cilvēku , kurš ilgākā laika periodā izdarīs vairāk, izdarīs lielāku darba apjomu, jo izdarīs to kvalitatīvāk. Mēs visu laiku samērojam to, lai katrs darbs būtu kvalitatīvs, cik cilvēki mums ir spējīgi patstāvīgi novadīt revīziju, cik cilvēks strādā. Paiet laiks, kamēr cilvēki iegūst vajadzīgo zināšanu bāzi, bet nu ticiet man, cilvēkiem ar katru dienu tiek prasīts vairāk, un mēs karu gadu stādam savus plānus.

Sakiet, kāpēc ik gadu bija pierasts, kas katru mēnesi Valsts kontrole (VK) publicē vismaz vienu revīzijas rezultātu, bet šobrīd jau vairākus mēnešus nekas nav dzirdams?

Ticiet man, pamatlikums ir tāds, kādu es jums teicu… ja mēs varējām dažus gadus atpakaļ paralēli finanšu revīzijām veikt arī kādas likumīgas revīzijas, tad ar budžeta samazinājumu, mēs palikām apcērtot likuma minimumu… Tagad mēs veicam finanšu revīzijas, tas iznāk laika periods, oktobris līdz maijam… Mēs nevaram veikt nekādu paralēlo revīziju darbu. Tāpēc mēs publiskojam šos revīziju rezultātus maijā un sākam jaunas revīzijas, kuras pabeidzam līdz novembrim.

Tad tas ir saistīts ar budžetu…?

Arī, protams, jā.


Pievienot komentāru

Saakašvili Ukrainā atbrīvots no apcietinājuma

Ukrainas politikā aktīvais Gruzijas eksprezidents Mihails Saakašvili ir atbrīvots no apcietinājuma, taču pret viņu uzsāktā krimināllieta tiek turpināta.

Eksperts: Gaļas cenas Latvijā ietekmē patēriņa tendences Skandināvijā un Ķīnā

Jo ekonomiski stabilāk jutīsies pircēji, jo vairāk viņi pirks un patērēs gaļas produktus - šāda aina iezīmējas arī vēsturiski. Piemēram, pirmskrīzes laikā gaļas patēriņš nemitīgi auga, un arī pašlaik vērojama līdzīga tendence, vistas un cūkgaļas patēriņam arvien pieaugot, pauž HKScan Latvia pārdošanas direktors Heino Lapiņš.

Latvijā uzlabos autopārvadājumu kontroli

Valsts policija autopārvadājumu kontroles veikšanai sāks izmantot autopārvadājumu kontroles uzskaites sistēmu, ar kuras palīdzību VP nodrošinās autopārvadājumu kontroles rezultātā iegūtās informācijas elektronisku apriti.

Latvijas piens pagājušajā finanšu gadā strādāja ar 2,655 miljonu eiro zaudējumiem

Jelgavas rūpnīca Latvijas piens pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2016.gada 1.jūlija līdz 2017.gada 30.jūnijam, strādāja ar 23,164 miljonu eiro apgrozījumu un 2,655 miljonu eiro zaudējumiem.

Rīgas Stradiņu universitātes rektora amatā apstiprina Aigaru Pētersonu

Ministru kabineta sēdē otrdien, 12.decembrī, Rīgas Stradiņu universitātes rektora amatā apstiprināts profesors Aigars Pētersons. Jaunajā amatā Pētersons darbu uzsāks 2018.gada 1.janvārī.

EP gatavs sākt sarunas ar dalībvalstīm par tiešsaistes TV un radio noteikumiem

Eiropas Parlamenta deputātiem balsojumā dodot zaļo gaismu, EP varēs uzsāk sarunas ar Eiropas Savienības valstu valdībām par jauniem noteikumiem, kas patērētājiem sniegtu lielāku radio un TV programmu izvēli tiešsaistē

Reģionālo pasažieru pārvadātāju zaudējumu segšanai piešķir 4,24 miljonus eiro

Valdība atbalstīja papildus finansējuma piešķiršanu 4 240 000 eiro apmērā reģionālo pasažieru pārvadātāju zaudējumu segšanai, līdz ar to nodrošinot sabiedriskā transporta pakalpojuma nepārtrauktību šī gada novembrī un decembrī.

Mainīts minimālais ienākumu līmenis trūcīgajiem; to paaugstina par 3,20 eiro

Pēc četru gadu pārtraukuma maina garantēto minimālo ienākumu līmeni trūcīgajiem, to paaugstinot par 3,20 eiro. No nākamā gada to palielinās no 49,80 eiro līdz 53 eiro mēnesī, otrdien, 12.decembrī, lēmusi valdība.

Gribi ieviest granātābolu no Āfrikas? Tam būs nepieciešams fitosanitārais sertifikāts

No 2018.gada 1.janvāra tomātu ievešanai no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, kā arī granātābolu ievešanai no Āfrikas kontinenta valstīm, Kaboverdes, Sv. Helēnas salas, Madagaskaras, Reinjonas, Maurīcijas un Izraēlas, būs nepieciešams fitosanitārais sertifikāts.

Sola vienkāršāku un taisnīgāku ES lauksaimniecības politiku

Eiropas Parlamenta deputāti apstiprināja noteikumus, kas padarīs vienkāršāku Eiropas Savienības lauksaimniecības politiku, stiprinās lauksaimnieku iespējas panākt izdevīgus nosacījumus sarunās ar tirgotājiem un palīdzēs tiem labāk sagatavoties neparedzētām situācijām

Šadurskis: Mums nepieciešama plaša un dziļa zināšanu bāze visās zinātņu nozarēs

Valdība pieņēmusi svarīgus lēmumus Latvijas zinātnes attīstībai. Apstiprināti prioritārie zinātnes virzieni 2018. - 2021.gadam. Tāpat apstiprināti arī jaunie fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu izvērtēšanas, finansēšanas un administrēšanas kārtības noteikumi.

Ķemeru nacionālā parka mitrājos atjaunos dabisko hidroloģisko režīmu

Lai mazinātu plūdu un lielo palu riskus, kā arī novērstu neatgriezeniskas izmaiņas dabā, Dabas aizsardzības pārvalde šonedēļ Ķemeru Nacionālajā parkā sāk hidroloģiskā režīma atjaunošanu mitrājos, kur savulaik nesaudzīgi veikta nosusināšana.

Latvijas pilsonībā uzņemt vēl 91 personu

Ministru kabinets izdevis rīkojumu otrdien, 12.decembrī, uzņemt Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā 91 personu, tajā skaitā, četras nepilngadīgas personas, kuras naturalizējušās kopā ar vecākiem, vēsta Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Vidzemē uziet vērienīgas metadona ražotnes

Valsts policija Allažu un Taurupes pagastos atklājusi divas metadona ražotnes, kopumā par šo noziegumu aizturot deviņas personas,  stāsta Kriminālpolicijas vadība.

Augsta riska grūtniecība: Ginekoloģes skaidrojums un rīcības plāns

Augsta riska grūtniecība ir problēma, kas var skart ikvienu sievieti. Neauglības ārstēšanas kampaņas ietvaros ir svarīgi pieminēt, ka grūtniecība, kas iestājusies ar medicīniskās apaugļošanas palīdzību, vienmēr tiek uzskatīta par augsta riska grūtniecību. Par to, ko nozīmē šis jēdziens un kāds būtu grūtniecei ieteicamais rīcības plāns, stāsta Klīnikas EGV ginekoloģe un dzemdību speciāliste Dr. Inta Dinsberga.

Atliek jautājuma par ievadāmo ķīmijterapijas zāļu centralizētu iepirkšanu

Valdība atlikusi jautājuma par onkoloģisko slimību ārstēšanai lietojamo parenterāli ievadāmo zāļu, kuru iegāde tiks apmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem, centralizētu iepirkšanu, izskatīšanu.

Latvijā joprojām būtiska problēma ir korupcija publiskajā sektorā

Latvijā noziedzīgu līdzekļu legalizācija un ēnu ekonomika mazinās, tomēr būtiskas problēmas joprojām ir korupcija publiskajā sektorā un kontrabanda, liecina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera publicētais pētījums.

Apstiprina regulējumu starptautiskās palīdzības saņemšanai un sniegšanai

Valdība pieņēma trīs Ministra kabineta noteikumus, kas saistīti ar starptautiskās palīdzības pieprasīšanas kārtību, humānās palīdzības saņemšanas un sniegšanas kārtību, kā arī valsts civilās aizsardzības kontaktpunkta izveidi.

No 2018.gada pieaugs atlīdzības apmērs audžuģimenēm un adoptētājiem

No nākamā gada 1.janvāra atlīdzības apmērs audžuģimenei, kura aprūpē vienu bērnu būs analoģisks atlīdzības apmēram, kāds noteikts par adoptējamā bērna aprūpi jeb bērna kopšanas pabalsta apmēram līdz bērna pusotra gada vecumam - 171 eiro.

Joprojām neatceļ aizliegumu nedzemdējušam sievietēm ziedot olšūnas

Saeimas sociālo un darba lietu komisijas deputāti nespēja vienoties izņemt no Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma grozījumiem aizliegumu ziedot olšūnas nedzemdējušām sievietēm.

Aptauja: 65% Latvijas ceļotāju cenšas izvairīties no teroraktu reģioniem

Lielākā daļa jeb 65% aptaujāto, izvēloties sava ceļojuma galamērķi, cenšas izvairīties no tādiem reģioniem, kur notiek terorakti vai kuriem raksturīgas dabas katastrofas, liecina jaunākais Latvia Tours Ceļojumu indekss.

Rasnačs: Latvija turpinās sniegt atbalstu Maķedonijai tieslietu nozares uzlabošanā

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs ticies ar Maķedonijas tieslietu ministru Bilenu Saliji, kurš ieradies darba vizītē Latvijā, lai parakstītu Saprašanās memorandu par sadarbību starp Latvijas Tieslietu ministriju un Maķedonijas Tieslietu ministriju.

Staķis: Ne pie kādiem apstākļiem nesadarbosimies ar Putina agresīvās ārpolitikas atbalstītājiem

«Bēdīgi slavenais Eiroparlamenta deputāts, Tatjanas Ždanokas cīņubiedrs, Sīrijas diktatora Asada draugs un «Krimnaš» aktīvists Andrejs Mamikins paziņojis, ka dibina jaunu sabiedrisku organizācija un redz iespēju sadarbībai arī ar Kustību Par!.  Partijas vārdā varu paziņot, ka mēs nekad un ne pie kādiem apstākļiem nesadarbosimies ar Putina agresīvās ārpolitikas atbalstītājiem,» uzsver Kustība Par! valdes loceklis Mārtiņš Staķis.

Eksperte: Nākamajā gadā atvadīsimies no kaitinošajām reklāmām interneta pārlūkos

Pieaugot lietotāju skaitam, kas bloķē reklāmas interneta pārlūkos, Google sadarbībā ar 16 uzņēmumiem, veikuši apjomīgu pētījumu, kura rezultātā izkristalizējies, kuras reklāmas klasificējas kā «kaitinošas». Balstoties uz šo pētījumu, tiks pieņemtas normas un ar vairākiem kaitinošiem reklāmas formātiem nākamajā gadā vairs nebūs jāsaskaras. Par digitālā mārketinga tendencēm stāsta digitālā mārketinga Triple20 dibinātāja un vadītāja Līga Strazdiņa.

Krievija notiesā igauņu uzņēmēju uz 12 gadiem par spiegošanu

Tiesa Maskavā atzinusi kādu igauņu aviācijas tehnoloģiju uzņēmēju par vainīgu spiegošanā un piespriedusi tam 12 gadus stingra režīma cietumā, tā vēsta krievu mediji.

Lasītākie

Komentētākie