bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 29.03.2017 | Vārda dienas: Agija, Aldonis
LatviaLatvija

Valsts prezidenta amatā Bērziņu nomaina Vējonis

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 no 1)

Jaunievēlētais Valsts prezidents Raimonds Vējonis trešdien, 8.jūlijā, plkst.9 Saeimā devis svinīgo solījumu, tādējādi stājoties valsts pirmās personas amatā. 

Vējonis, uzņemoties Valsts prezidenta amata pienākumus, Saeimas ārkārtas sesijas sēdē deva svinīgo solījumu: «Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas.»

Tāpat jaunais Valsts prezidents savā runā norādīja: «Ir profesijas, kurās labus profesionāļus viegli nošķirt no sliktiem. Tajās ir skaidri un vispāratzīti kritēriji. Biznesā tā ir peļņa; zinātnē tie ir atklājumi; sportā – rezultāti. Domāju, ka mēs daudzi, šeit klātesošie esam ikdienā aizdomājušies par sekmju kritēriju politikā. Kas īsti ir tas, pēc kā mēs mēram sava darba rezultātus? Par to domādams, esmu sev atradis skaidru atbildi. Proti, svarīgākais ir tas, ka esi sekmējis savas valsts attīstību. Ka cilvēki ir pārtikušāki, laimīgāki, patriotiskāki un drošāki, nekā tad, kad šos pienākumus uzņēmies.»

«Katram no mums ir jāapzinās, ka Latvijas veiksme ir atkarīga no katra mūsu cilvēka veiksmes. Savukārt, veiksme ir atkarīga no mūsu attieksmes. Šī attieksme vispirms ir lepnums par savu valsti un tās cilvēkiem. Mēs bieži piemirstam to, cik lieliski, gudri un pašaizliedzīgi cilvēki dzīvo mums apkārt. Arī to, ka katra Latvijas cilvēka sasniegums ir sasniegums mūsu valstij kopumā, iemesls lepoties katram Latvijas patriotam. Ar to es nedomāju vienīgi pasaules līmeņa izcilības mākslā, zinātnē un sportā, lai gan arī tās būtu pelnījušas vairāk novērtējuma pašu mājās. Es domāju tos daudzos cilvēkus, kuri ikdienā pašaizliedzīgi dara savu darbu, palīdzēdami citiem; ārsti, kas glābj citiem dzīvības; skolotāji, kas māca jaunos profesionāļus; uzņēmēji, kas rada darbavietas. Viņi visi ir pelnījuši mūsu novērtējumu ikdienā caur pozitīvu attieksmi, uzmundrinājumu un atzinību – nevis tikai ordeņus un godazīmes, kā apliecinājumu jau paveiktajam. Uz šādiem cilvēkiem balstās Latvija un tās nākotne.

Tieši šī ir perspektīva, kurā es redzu savu darbu Valsts Prezidenta amatā. Vēlos mudināt padomāt par to, kāda izskatīsies Latvija nākamajā simtgadē; kādus praktiskus darbus mēs varam paveikt, lai mūsu mazbērni būtu lepni šeit dzīvot, strādāt un veidot ģimenes. Tā ir lieta, ko reizēm pazaudējam no skata ikdienas partiju un interešu grupu cīņās – spēja saskatīt būtisko un paliekošo. Dzīvajā dabā svarīgās lietas notiek ilgākā termiņā; no zīles nevar radīt ozolu vienā acumirklī. Tomēr ir svarīgi, lai tā zīle būtu, un tai būtu radīti apstākļi attīstībai – tad arī ozols neizpaliks. Arī politikā mums ir jāspēj pieņemt lēmumi ilgākā termiņā. Tie ir lēmumi un reformas, kuru augļus pilnā mērā baudīs tikai mūsu pēcteči. Darbs pie šādas, tālredzīgas politikas prasīs no Valsts Prezidenta stingru politisko neitralitāti. Prezidentam ir jāspēj līdzsvarot dažādās intereses par labu valsts kopējai attīstībai. Tieši tādēļ pie prezidenta būs gaidīts ikkatrs, kurš ir gatavs konstruktīvam darbam. Valsts prezidents nav tikai skaista durvju izkārtne. Viņam ir jābūt praktiskam palīgam visiem, kas vēlas strādāt valsts labā gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā. Mums jāspēj cilvēcīgi sarunāties, turoties pie kopīgā un vienojošā – tā vietā, lai pārspīlēti uzsvērtu domstarpības,» tā Vējonis.

Viņš uzsvēra: «Diemžēl Latvijā bieži mēdz runāt par «sašķeltu» sabiedrību. Šo tēmu ir iecienījuši arī mūsu nelabvēļi citās valstīs. Tomēr pašiem pārspīlēt un izcelt sašķeltību, nav nedz gudri, nedz patriotiski. Paskatīsimies apkārt, un mēs ieraudzīsim daudz lietu, kas vieno mūs visus.

Nav šaubu – mums ir jāstrādā pie mūsu valsts pamatu stiprināšanas, lai tie kļūtu pašsaprotami katram Latvijas iedzīvotājam. Mums ir jāstrādā arī pie kopīgas izpratnes par Latvijas vēsturi. Taču nav nekādu atšķirīgu «latviešu» un «nelatviešu» veidu, kā art zemi vai sēt labību. Mūsu pretrunas ir jārisina praktiskā, tālredzīgā darbā, nevis skaļos skandālos un ķīviņos. Šeit politiķiem piemēru bieži rāda citas jomas. Latvijai tādēļ nav mazāk iemesla lepnumam, ka starp pasaules labākajiem tenoriem mūs pārstāv tieši Aleksandrs Antoņenko; ka izcilāko fiziķu vidū mūsu valsts vārdu nes tieši Vjačeslavs Kaščejevs. Arī toreiz, kad pirms pusotra gada Zolitūdē sabruka lielveikals, nebija svarīgi, kādai tautībai piederēja cietušie, un kādai – pašaizliedzīgie glābēji. Bija svarīgi glābt dzīvības, Latvijas cilvēku dzīvības. Tādus piemērus varētu nosaukt daudzus. Tāpēc atcerēsimies, ka mīlestība ir spēcīgāka par aizvainojumu un ka piedošana ir spēcīgāka par naidu.»

«Pieskaroties praktiskām lietām, galvenais darbs ir valsts drošības stiprināšana. Tas ir grūtāks uzdevums, nekā varētu izklausīties. Šobrīd daudzi Eiropā ir kā pamodušies no ilga miega. Mūsu kaimiņvalsts agresīvā rīcība Ukrainā parāda, ka militārajai un tehnoloģiskajai drošībai joprojām pasaulē ir liela loma. Arī mums tas ir jāapliecina – ne tikai vārdos, bet arī darbos. Protams, nozīmīga nav tikai militārā drošība. Pie nacionālās drošības pieder arī katra Latvijas iedzīvotāja drošība par savu dzīvi un savas ģimenes nākotni Latvijā.

Katrs mazulis, kura vecāki ir devušies strādāt uz ārzemēm, katrs pensionārs, kura bērni citā valstī pelna naudu kredīta nomaksāšanai, katrs jaunietis, kurš jau vidusskolā sapņo, kā brauks strādāt citur, ir mazs robiņš mūsu nacionālajā drošībā.

Lai padarītu mūs ekonomiski drošākus, mums nav jāizgudro no jauna velosipēds. Mums vienkārši ir jārūpējas, lai mūsu darbs būtu produktīvāks, lai mēs piesaistītu investīcijas, radītu labi apmaksātas darbavietas. Ir jāizmanto un jāattīsta ar prasmi tās lietas, kas nodrošinās Latvijas attīstību gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, atbildīgi izturoties pret Latvijas pasakaini skaisto dabu un nodrošinot šīs unikālās vērtības saglabāšanos,» teic prezidents.

Pēc viņa sacītā, «mums kopīgi jāpanāk, lai Latvijā nevienam neliktos pievilcīgas dažādas greizas un populistiskas idejas, kuras izplata mūsu nelabvēļi. Piemēram, par to, ka Latvijas integrācija Rietumu pasaulē un ekonomikā esot neveiksmīga, ka mums tur tikai darot pāri, ka daudz pievilcīgāki esot citi scenāriji un perspektīvas Austrumos. Visiem jāapzinās, ka drošību un labklājību Latvijai sniegs tālāka un dziļāka sadarbība ar mūsu partneriem ES un NATO. Latvijai šeit ir gan jāpauž labvēlība un solidaritāte pret citām valstīm, gan arī jāmācās veiksmīgāk un efektīvāk aizstāvēt pašai savas intereses, kas iepriekš ne vienmēr ir izdevies.

Drošība ir vajadzīga arī mūsu uzņēmējiem. Līdz šim reizēm esam negribot nostādījuši mūsu uzņēmīgākos cilvēkus pret valsti, bieži mainot nodokļu likmes, pieņemot grūti saprotamas normas un likumus. Kā Valsts Prezidents es iestāšos pret šādu praksi. Valsts pārvaldei ir jāstrādā saprotami un prognozējami. Katra tās kustība un izmaiņas ir apsveramas un izvērtējamas sadarbībā ar sociālajiem partneriem.»

«Es aicinu mūs ikreiz aizdomāties: varbūt tieši šodien politiķu patvaļīgi pieņemtais lēmums apdraudēs kāda uzņēmuma eksistenci, kurš dod darbu un ienākumus daudzām ģimenēm. Valsts pārvalde nedrīkst darboties atrauti no saimnieciskās dzīves, ir jārespektē to cilvēku intereses, kas ne tikai maksā nodokļus un rada jaunas darbavietas, bet arī dod mums visiem pamatu lepnumam par mūsu valsti. Galu galā, Latvijā tiek izdomātas un ražotas fantastiskas preces, kas spēj konkurēt daudzos pasaules tirgos. Tie visi ir uzņēmumi, kas jāsargā un jāattīsta, nevis jābiedē ar nodokļu izmaiņām un jaunām birokrātiskām prasībām.

Visbeidzot, drošība nozīmē arī valsts sociālo atbildību. Aiz finanšu tabulām, aiz budžeta disciplīnas mums ikreiz ir jāsaskata konkrēti cilvēki, to dzīves gājums un vajadzības. Īpaši ir jādomā par tiem, kuriem šodien Latvijā klājas visgrūtāk – pensionāriem, jaunām ģimenēm ar bērniem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām,» savā uzrunā izteicies Vējonis.

Svinīgā solījuma došanu klātienē vēroja bijušie Latvijas Valsts prezidenti Andris Bērziņš, Valdis Zatlers, Vaira Vīķe-Freiberga un Guntis Ulmanis, kā arī diplomātiskā korpusa pārstāvji, valdības locekļi un citas amatpersonas.

Pēc solījuma došanas Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece svinīgā ceremonijā Valsts prezidentam pasniedza valsts apbalvojumus, ko viņš saņem saskaņā ar Valsts apbalvojuma likumu.

Pēc solījuma došanas paredzēts, ka plkst.10 piedalīsies ziedu nolikšanas ceremonijā pie Brīvības pieminekļa. Tāpat ziedus īpašā ceremonijā Vējonis noliks Brāļu kapos.

Simboliskā Valsts prezidenta amata pārņemšanas ceremonija Melngalvju namā norisināsies plkst.12, bet plkst.15 Vējonim paredzēta dalība Valsts prezidenta inaugurācijai veltītajā pasākumā.

Jau ziņots, ka par Valsts prezidentu 3.jūnijā Saeima ievēlēja Zaļo un zemnieku savienības virzīto kandidātu Vējoni. Viņu ievēlēja piektajā balsojumā, kurā viņu atbalstīja 55 deputāti. Vējonis šajā balsošanas kārtā bija vienīgais kandidāts. Pret viņu nobalsoja 42 tautas kalpi. Viens balsošanas biļetens izrādījies nederīgs, bet viens parlamentārietis nav piedalījies balsojumā. Vējonis būs piektais Valsts prezidents kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas un devītais kopš Latvijas valsts dibināšanas.

Preses konferencē īsi pēc ievēlēšanas Vējonis norādīja, ka šis ir ļoti nozīmīgs laiks, jo situācija ir būtiski mainījusies. «Ja robeža būs droša, Latvijai ir potenciāls attīstīties, piesaistīt investīcijas. Tas dos pamatu ekonomiskajai drošībai, kas ļaus mums būt arī sociāli drošiem,» uzsvēra Vējonis.

Tāpat Vējonis uzsvēra, ka arī labi apmaksātas darbvietas ir viņa mērķis. «Mēs vēlamies radīt tādu uzņēmējdarbības vidi Latvijā, kas stimulētu labi apmaksātu darbvietu rašanos, apturot iedzīvotāju aizbraukšanu no Latvijas. Plānoju strādāt šajos galvenajos režīmos, mazinot nevienlīdzību,» klāstīja jaunievēlētais prezidents.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka visām politiskajām partijām jāstrādā kopā, lai panāktu turpmāku Latvijas valsts attīstību. «Ir jāveido konsultatīvās padomes. Es esmu gatavs pieņemt arī nepopulārus lēmumus, virzot tos valdībā, jo mums ir sasāpējušas problēmas izglītības un veselības jomās. Ne vienmēr politiķi ir gatavi uzņemties atbildību. Es esmu gatavs šos jautājumus virzīt, citādi mēs nonāksim pie situācijas, ka kaut kādā brīdī konkrēto situāciju nebūs iespējams vērst par labu,» pauda Vējonis.

Ref: 102.000.102.10249


Pievienot komentāru

Bulgārijas parlamenta vēlēšanās uzvar Borisova centriski labējie

Bulgārijā priekšlaicīgi sarīkotajās Nacionālās asamblejas vēlēšanās uzvarējusi valsts ilggadējā premjerministra Bojko Borisova vadītie centriski labējie. Borisova vadītā partija Pilsoņi Bulgārijas eiropeiskai attīstībai saņēmusi 32,65% balsu, apsteidzot Bulgārijas Sociālistisko partiju, par kuru savu balsi atdevuši 27,2 vēlētāju.

Austrija vēlas atbrīvojumu no ES migrantu pārvietošanas programmas

Austrija lūgs to atbrīvot no pienākuma uzņemt papildu patvērumu meklētājus Eiropas Savienības bēgļu uzņemšanas programmas ietvaros, jo Vīne uzskata, ka valsts jau izpildījusi savu daļu pienākuma laikā, kad bloks kopīgi absorbējot migrācijas vilni uz ES.

Internetam reklāmas jomā aizvien teikšana, taču laikrakstiem vēl nav pienācis «gals»

Kopumā reklāmdevēju aktivitāte ievērojami pieaugusi, tomēr reklāmdevēju investīcijas aizvien lielākos apjomos nonāk ārzemēs reģistrētajos medijos, kuriem arvien lielāku uzmanību un laiku velta Latvijā dzīvojošās un reklāmdevējus interesējošās auditorijas, komentē Latvijas Reklāmas asociācija valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa.

Eiropas Centrālai bankai prasa lielāku demokrātisku pārraudzību

Eiropas Centrālai bankai vajadzīga ciešāka demokrātiska pārraudzība un pastiprināti pienākumi atskaitīties par darbību, jo iestāde iesaistās politisko lēmumu pieņemšanā, bet dara to bez vajadzīgās uzraudzības, vērtē Transparency International.

Naftas cenas pēc krituma pieaug; sarūk biržu indeksi Eiropā un ASV dolāra vērtība

Naftas cenas pasaulē, kas pirmdien, 27.martā, saruka, otrdienas rītā pieaug saistībā ar Amerikas Savienotās Valsts dolāra vērtības kritumu. Vienlaikus lielais naftas ieguves apjoms ASV un neskaidrības par naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC un tās partneru īstenoto naftas ieguves apjoma samazinājuma pasākumu efektivitāti ierobežo naftas cenas pieauguma iespējamību.

Pašvaldību «atskurbtuvēm» no valsts šogad piešķirti 198,8 tūkstoši eiro

Valdība otrdien, 28.martā, piešķīra 198 814 eiro pašvaldībām, lai daļēji segtu faktiskos izdevumus, kas tām radušies pērn, sniedzot atskurbināšanas pakalpojumus diennakts režīmā personām, kuras alkohola reibumā atrodas bezpalīdzības stāvoklī.

Krievijas pretkorupcijas gājienu rīkotājam Navaļnijam piespriež īsu cietumsodu

Krievijas opozicionārs Aleksejs Navaļnijs notiesāts par nepakļaušanos policijas rīkojumiem nedēļas nogalē aizvadītā masu protesta akcijā Maskavā un sodīts ar 15 dienas ilgu cietumsodu.

Āfrikas cūku mēra zaudējumi Latvijai izmaksās 1' 546 062 eiro

Valdība otrdien, 28.martā, apstiprina Zemkopības ministrijas sagatavoto rīkojumu par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem Āfrikas cūku mēra radīto zaudējumu segšanai 1 546 062 eiro apmērā, informē ZM pārstāvji.

Britiem gatavojoties sākt izstāšanos, liela interese par Igaunijas e-uzturēšanās atļaujām

Tuvojoties šonedēļ gaidāmajam Lielbritānijas paziņojumam, ka tā sāk izstāšanos no Eiropas Savienības, strauji kāpis to Lielbritānijas pilsoņu skaits, kuri piesakās saņemt e-uzturēšanās atļauju Igaunijā.

Nolemts - RPIVA likvidē ar 1.oktobri

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija beigs pastāvēt ar šī gada 1.oktobri, otrdien, 28.martā, lēma Ministru kabinets.

30.martā protests pie Saeimas, lai aizliegtu izmantot savvaļas dzīvniekus cirkā

Pie Saeimas ceturtdien, 30.martā, pulksten 8.30 notiks protesta akcija Par cilvēcīgu cirku ar mērķi paust atbalstu likuma grozījumiem, kas aizliegtu izmantot savvaļas dzīvniekus cirka izrādēs Latvijā.

Igaunijas gāzes uzņēmums: akcīzes nodokļa celšana pretēja konstitūcijai

Igaunijas dabasgāzes importētājs un pārdevējs Eesti Gaas vērsies pie Igaunijas tieslietu kanclera, uzskatot, ka nesenā akcīzes nodokļa likmes celšana ir veikta antikonstitucionāli.

Uz Latviju pārvietoti vēl 10 patvēruma meklētāji

Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros pirmdien, 27.martā, uz Latviju no Grieķijas pārvietotas desmit personas, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, tai skaitā seši nepilngadīgi bērni, vēsta Pilsonības un migrācijas lietu departaments.

Mārtiņš Bondars aicina rīdziniekus «gāzt» Nilu Ušakovu

Politisko spēku Latvijas Reģionu apvienības un Latvijas attīstībai apvienības ieskatā tagadējais Rīgas pilsētas mērs Nils Ušakovs ir reāls slogs Rīgas attīstībai, tāpēc viens no vēlēšanu galvenajiem mērķiem ir «gāzt» Ušakovu, savu nostāju stingri pauž Latvijas Reģionu apvienība.

Vienotība aicina vērtēt Rail Baltic projekta ietekmi uz pilsētas attīstību

Vienotības Rīgas domes deputāti Olafs Pulks un Nils Josts aicina vērtēt Rail Baltica projekta ietekmi uz pilsētas attīstību.

Aizsardzības ministrija paraksta vienošanos par sadarbību kiberdrošības jautājumos

E-prasmju nedēļas ietvaros Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija prezidente Signe Bāliņa paraksta vienošanos par sadarbību kiberdrošības jautājumos.

Veikalu tīkli Elvi un Aibe izveido kopīgu iepirkumu grupu

Pagājušajā nedēļā par kopīga uzņēmuma izveidi, kas nodarbosies ar centralizētu iepirkumu veikšanu, vienojušies vietējie mazumtirgotāji Elvi un Aibe, BNN ziņo uzņēmuma pārstāvji.

Šogad reģistrēti jau 357 kūlas ugunsgrēki

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no 27.marta pulksten 6.30 līdz 28.marta pulksten 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēmuši 143 izsaukumus – 112 uz ugunsgrēku dzēšanu, 22 uz glābšanas darbiem, bet deviņi no izsaukumiem bijuši maldinājumi.

Lursoft: Pašvaldību spēja veikt veiksmīgi komercdarbību ir apšaubāma

Pašvaldību uzņēmumi lielākoties dibināti ar mērķi sniegt vietējiem iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus, taču starp 326 uzņēmumiem, kuru kapitāldaļu turētāji ir vietvaras, atrodamas arī kapitālsabiedrības, kuras nodarbojas ar televīzijas programmu izstrādi un apraidi, zobārstniecības pakalpojumu sniegšanu un būvniecību, liecina Lursoft dati.

Notiek cīņa par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu

Sapulcē par nekustamā īpašuma nodokļa atcelšanu vienīgajam mājoklim pie Saeimas piedalījušies ap 150 cilvēku.

Eksperte: Pašvaldības nespēj piesaistīt jaunus iedzīvotājus

Veids, kā palielināt pašvaldības budžeta ieņēmumus, ir jaunu iedzīvotāju – nodokļu maksātāju piesaistīšana, Latvijas pašvaldībās tā ir problēma, it īpaši Jūrmalā. «Jūrmalā trūkst salīdzinoši lētu, pieejamu mājokļu, kas neveicina jaunu iedzīvotāju piesaisti uz dzīvi šajā pilsētā,» pauž nekustamā īpašuma eksperte Jevgenija Dmitričenko.

Uzņēmums: Baltijas valstīs pieaugusi tendence izvēlēties pilna servisa autolīzingu

Pērn palielinājusies interese par pilna servisa autolīzingu – visvairāk pilna servisa līzingu automašīnu parka papildināšanai izmantojuši viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas nozare, informācijas tehnoloģijas un finanšu jomas uzņēmumi, liecina Baltijas uzņēmēju un autonomas uzņēmuma Avis sniegtā informācija.

E-prasmju nedēļā pievērsīsies digitālajai drošībai

Šogad E-prasmju nedēļas prioritātes ir digitālā drošība un digitālās prasmes nodarbinātībai un uzņēmējdarbībai, kā arī ePakalpojumi, komentē Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas viceprezidente Māra Jākobsone.

Pētījums: 71% Latvijas iedzīvotāju veidotu uzņēmumu, ja nebūtu jāiegulda lieli līdzekļi

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju izvēlas dzīvot savā komforta zonā, samierinās ar pašreizējo darbu un finansiālo stāvokli un nevēlas riskēt, lai uzlabotu dzīves apstākļus, liecina Narvesen Baltija sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veiktās aptaujas rezultāti.

Latvijā bērnus pret ērču encefalītu vakcinēs 27 riska teritorijās

Par augsta riska teritorijām, kur bērni var saņemt valsts apmaksātu vakcināciju pret ērču encefalītu, šogad atzīti 27 Latvijas novadi, informē Slimību profilakses un kontroles centrs.