bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 30.05.2017 | Vārda dienas: Lolita, Vitolds
LatviaLatvija

Valsts prezidenta amatā Bērziņu nomaina Vējonis

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Jaunievēlētais Valsts prezidents Raimonds Vējonis trešdien, 8.jūlijā, plkst.9 Saeimā devis svinīgo solījumu, tādējādi stājoties valsts pirmās personas amatā. 

Vējonis, uzņemoties Valsts prezidenta amata pienākumus, Saeimas ārkārtas sesijas sēdē deva svinīgo solījumu: «Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas.»

Tāpat jaunais Valsts prezidents savā runā norādīja: «Ir profesijas, kurās labus profesionāļus viegli nošķirt no sliktiem. Tajās ir skaidri un vispāratzīti kritēriji. Biznesā tā ir peļņa; zinātnē tie ir atklājumi; sportā – rezultāti. Domāju, ka mēs daudzi, šeit klātesošie esam ikdienā aizdomājušies par sekmju kritēriju politikā. Kas īsti ir tas, pēc kā mēs mēram sava darba rezultātus? Par to domādams, esmu sev atradis skaidru atbildi. Proti, svarīgākais ir tas, ka esi sekmējis savas valsts attīstību. Ka cilvēki ir pārtikušāki, laimīgāki, patriotiskāki un drošāki, nekā tad, kad šos pienākumus uzņēmies.»

«Katram no mums ir jāapzinās, ka Latvijas veiksme ir atkarīga no katra mūsu cilvēka veiksmes. Savukārt, veiksme ir atkarīga no mūsu attieksmes. Šī attieksme vispirms ir lepnums par savu valsti un tās cilvēkiem. Mēs bieži piemirstam to, cik lieliski, gudri un pašaizliedzīgi cilvēki dzīvo mums apkārt. Arī to, ka katra Latvijas cilvēka sasniegums ir sasniegums mūsu valstij kopumā, iemesls lepoties katram Latvijas patriotam. Ar to es nedomāju vienīgi pasaules līmeņa izcilības mākslā, zinātnē un sportā, lai gan arī tās būtu pelnījušas vairāk novērtējuma pašu mājās. Es domāju tos daudzos cilvēkus, kuri ikdienā pašaizliedzīgi dara savu darbu, palīdzēdami citiem; ārsti, kas glābj citiem dzīvības; skolotāji, kas māca jaunos profesionāļus; uzņēmēji, kas rada darbavietas. Viņi visi ir pelnījuši mūsu novērtējumu ikdienā caur pozitīvu attieksmi, uzmundrinājumu un atzinību – nevis tikai ordeņus un godazīmes, kā apliecinājumu jau paveiktajam. Uz šādiem cilvēkiem balstās Latvija un tās nākotne.

Tieši šī ir perspektīva, kurā es redzu savu darbu Valsts Prezidenta amatā. Vēlos mudināt padomāt par to, kāda izskatīsies Latvija nākamajā simtgadē; kādus praktiskus darbus mēs varam paveikt, lai mūsu mazbērni būtu lepni šeit dzīvot, strādāt un veidot ģimenes. Tā ir lieta, ko reizēm pazaudējam no skata ikdienas partiju un interešu grupu cīņās – spēja saskatīt būtisko un paliekošo. Dzīvajā dabā svarīgās lietas notiek ilgākā termiņā; no zīles nevar radīt ozolu vienā acumirklī. Tomēr ir svarīgi, lai tā zīle būtu, un tai būtu radīti apstākļi attīstībai – tad arī ozols neizpaliks. Arī politikā mums ir jāspēj pieņemt lēmumi ilgākā termiņā. Tie ir lēmumi un reformas, kuru augļus pilnā mērā baudīs tikai mūsu pēcteči. Darbs pie šādas, tālredzīgas politikas prasīs no Valsts Prezidenta stingru politisko neitralitāti. Prezidentam ir jāspēj līdzsvarot dažādās intereses par labu valsts kopējai attīstībai. Tieši tādēļ pie prezidenta būs gaidīts ikkatrs, kurš ir gatavs konstruktīvam darbam. Valsts prezidents nav tikai skaista durvju izkārtne. Viņam ir jābūt praktiskam palīgam visiem, kas vēlas strādāt valsts labā gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā. Mums jāspēj cilvēcīgi sarunāties, turoties pie kopīgā un vienojošā – tā vietā, lai pārspīlēti uzsvērtu domstarpības,» tā Vējonis.

Viņš uzsvēra: «Diemžēl Latvijā bieži mēdz runāt par «sašķeltu» sabiedrību. Šo tēmu ir iecienījuši arī mūsu nelabvēļi citās valstīs. Tomēr pašiem pārspīlēt un izcelt sašķeltību, nav nedz gudri, nedz patriotiski. Paskatīsimies apkārt, un mēs ieraudzīsim daudz lietu, kas vieno mūs visus.

Nav šaubu – mums ir jāstrādā pie mūsu valsts pamatu stiprināšanas, lai tie kļūtu pašsaprotami katram Latvijas iedzīvotājam. Mums ir jāstrādā arī pie kopīgas izpratnes par Latvijas vēsturi. Taču nav nekādu atšķirīgu «latviešu» un «nelatviešu» veidu, kā art zemi vai sēt labību. Mūsu pretrunas ir jārisina praktiskā, tālredzīgā darbā, nevis skaļos skandālos un ķīviņos. Šeit politiķiem piemēru bieži rāda citas jomas. Latvijai tādēļ nav mazāk iemesla lepnumam, ka starp pasaules labākajiem tenoriem mūs pārstāv tieši Aleksandrs Antoņenko; ka izcilāko fiziķu vidū mūsu valsts vārdu nes tieši Vjačeslavs Kaščejevs. Arī toreiz, kad pirms pusotra gada Zolitūdē sabruka lielveikals, nebija svarīgi, kādai tautībai piederēja cietušie, un kādai – pašaizliedzīgie glābēji. Bija svarīgi glābt dzīvības, Latvijas cilvēku dzīvības. Tādus piemērus varētu nosaukt daudzus. Tāpēc atcerēsimies, ka mīlestība ir spēcīgāka par aizvainojumu un ka piedošana ir spēcīgāka par naidu.»

«Pieskaroties praktiskām lietām, galvenais darbs ir valsts drošības stiprināšana. Tas ir grūtāks uzdevums, nekā varētu izklausīties. Šobrīd daudzi Eiropā ir kā pamodušies no ilga miega. Mūsu kaimiņvalsts agresīvā rīcība Ukrainā parāda, ka militārajai un tehnoloģiskajai drošībai joprojām pasaulē ir liela loma. Arī mums tas ir jāapliecina – ne tikai vārdos, bet arī darbos. Protams, nozīmīga nav tikai militārā drošība. Pie nacionālās drošības pieder arī katra Latvijas iedzīvotāja drošība par savu dzīvi un savas ģimenes nākotni Latvijā.

Katrs mazulis, kura vecāki ir devušies strādāt uz ārzemēm, katrs pensionārs, kura bērni citā valstī pelna naudu kredīta nomaksāšanai, katrs jaunietis, kurš jau vidusskolā sapņo, kā brauks strādāt citur, ir mazs robiņš mūsu nacionālajā drošībā.

Lai padarītu mūs ekonomiski drošākus, mums nav jāizgudro no jauna velosipēds. Mums vienkārši ir jārūpējas, lai mūsu darbs būtu produktīvāks, lai mēs piesaistītu investīcijas, radītu labi apmaksātas darbavietas. Ir jāizmanto un jāattīsta ar prasmi tās lietas, kas nodrošinās Latvijas attīstību gan īstermiņā, gan ilgtermiņā, atbildīgi izturoties pret Latvijas pasakaini skaisto dabu un nodrošinot šīs unikālās vērtības saglabāšanos,» teic prezidents.

Pēc viņa sacītā, «mums kopīgi jāpanāk, lai Latvijā nevienam neliktos pievilcīgas dažādas greizas un populistiskas idejas, kuras izplata mūsu nelabvēļi. Piemēram, par to, ka Latvijas integrācija Rietumu pasaulē un ekonomikā esot neveiksmīga, ka mums tur tikai darot pāri, ka daudz pievilcīgāki esot citi scenāriji un perspektīvas Austrumos. Visiem jāapzinās, ka drošību un labklājību Latvijai sniegs tālāka un dziļāka sadarbība ar mūsu partneriem ES un NATO. Latvijai šeit ir gan jāpauž labvēlība un solidaritāte pret citām valstīm, gan arī jāmācās veiksmīgāk un efektīvāk aizstāvēt pašai savas intereses, kas iepriekš ne vienmēr ir izdevies.

Drošība ir vajadzīga arī mūsu uzņēmējiem. Līdz šim reizēm esam negribot nostādījuši mūsu uzņēmīgākos cilvēkus pret valsti, bieži mainot nodokļu likmes, pieņemot grūti saprotamas normas un likumus. Kā Valsts Prezidents es iestāšos pret šādu praksi. Valsts pārvaldei ir jāstrādā saprotami un prognozējami. Katra tās kustība un izmaiņas ir apsveramas un izvērtējamas sadarbībā ar sociālajiem partneriem.»

«Es aicinu mūs ikreiz aizdomāties: varbūt tieši šodien politiķu patvaļīgi pieņemtais lēmums apdraudēs kāda uzņēmuma eksistenci, kurš dod darbu un ienākumus daudzām ģimenēm. Valsts pārvalde nedrīkst darboties atrauti no saimnieciskās dzīves, ir jārespektē to cilvēku intereses, kas ne tikai maksā nodokļus un rada jaunas darbavietas, bet arī dod mums visiem pamatu lepnumam par mūsu valsti. Galu galā, Latvijā tiek izdomātas un ražotas fantastiskas preces, kas spēj konkurēt daudzos pasaules tirgos. Tie visi ir uzņēmumi, kas jāsargā un jāattīsta, nevis jābiedē ar nodokļu izmaiņām un jaunām birokrātiskām prasībām.

Visbeidzot, drošība nozīmē arī valsts sociālo atbildību. Aiz finanšu tabulām, aiz budžeta disciplīnas mums ikreiz ir jāsaskata konkrēti cilvēki, to dzīves gājums un vajadzības. Īpaši ir jādomā par tiem, kuriem šodien Latvijā klājas visgrūtāk – pensionāriem, jaunām ģimenēm ar bērniem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām,» savā uzrunā izteicies Vējonis.

Svinīgā solījuma došanu klātienē vēroja bijušie Latvijas Valsts prezidenti Andris Bērziņš, Valdis Zatlers, Vaira Vīķe-Freiberga un Guntis Ulmanis, kā arī diplomātiskā korpusa pārstāvji, valdības locekļi un citas amatpersonas.

Pēc solījuma došanas Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece svinīgā ceremonijā Valsts prezidentam pasniedza valsts apbalvojumus, ko viņš saņem saskaņā ar Valsts apbalvojuma likumu.

Pēc solījuma došanas paredzēts, ka plkst.10 piedalīsies ziedu nolikšanas ceremonijā pie Brīvības pieminekļa. Tāpat ziedus īpašā ceremonijā Vējonis noliks Brāļu kapos.

Simboliskā Valsts prezidenta amata pārņemšanas ceremonija Melngalvju namā norisināsies plkst.12, bet plkst.15 Vējonim paredzēta dalība Valsts prezidenta inaugurācijai veltītajā pasākumā.

Jau ziņots, ka par Valsts prezidentu 3.jūnijā Saeima ievēlēja Zaļo un zemnieku savienības virzīto kandidātu Vējoni. Viņu ievēlēja piektajā balsojumā, kurā viņu atbalstīja 55 deputāti. Vējonis šajā balsošanas kārtā bija vienīgais kandidāts. Pret viņu nobalsoja 42 tautas kalpi. Viens balsošanas biļetens izrādījies nederīgs, bet viens parlamentārietis nav piedalījies balsojumā. Vējonis būs piektais Valsts prezidents kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas un devītais kopš Latvijas valsts dibināšanas.

Preses konferencē īsi pēc ievēlēšanas Vējonis norādīja, ka šis ir ļoti nozīmīgs laiks, jo situācija ir būtiski mainījusies. «Ja robeža būs droša, Latvijai ir potenciāls attīstīties, piesaistīt investīcijas. Tas dos pamatu ekonomiskajai drošībai, kas ļaus mums būt arī sociāli drošiem,» uzsvēra Vējonis.

Tāpat Vējonis uzsvēra, ka arī labi apmaksātas darbvietas ir viņa mērķis. «Mēs vēlamies radīt tādu uzņēmējdarbības vidi Latvijā, kas stimulētu labi apmaksātu darbvietu rašanos, apturot iedzīvotāju aizbraukšanu no Latvijas. Plānoju strādāt šajos galvenajos režīmos, mazinot nevienlīdzību,» klāstīja jaunievēlētais prezidents.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka visām politiskajām partijām jāstrādā kopā, lai panāktu turpmāku Latvijas valsts attīstību. «Ir jāveido konsultatīvās padomes. Es esmu gatavs pieņemt arī nepopulārus lēmumus, virzot tos valdībā, jo mums ir sasāpējušas problēmas izglītības un veselības jomās. Ne vienmēr politiķi ir gatavi uzņemties atbildību. Es esmu gatavs šos jautājumus virzīt, citādi mēs nonāksim pie situācijas, ka kaut kādā brīdī konkrēto situāciju nebūs iespējams vērst par labu,» pauda Vējonis.

Ref: 102.000.102.10249


Pievienot komentāru

SPRK nosaka ievērojami zemākus dabasgāzes pārrobežu pārvades tarifus

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome otrdien, 30.maijā, apstiprina AS Conexus Baltic Grid dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu projektu, ziņo komisijā.

58% iedzīvotāju ir pārliecināti, ka pēc pašvaldību vēlēšanām pārmaiņu nebūs

Gaidāmajās vēlēšanās, kas norisināsies 3.jūnijā, plāno piedalīties 44% Latvijas iedzīvotāju, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs.

Mazinās administratīvo slogu transportlīdzekļu reģistrācijas procesā

Nolūkā mazināt administratīvo slogu, veicot transportlīdzekļu reģistrāciju, grozījumi Transportlīdzekļa reģistrācijas noteikumos paredz samazināt līdz šim nepieciešamo pilnvaru apjomu reģistrācijas veikšanai, ziņo Satiksmes ministrija.

Lielākā daļa biroja darbinieku nelabprāt strādā atvērtā plānojuma birojos

Tikai desmitdaļa aptaujāto biroja darbinieku Latvijā dotu priekšroku darbam atvērtā plānojuma birojos, liecina jaunākā biroja darbinieku aptauja. Puse aptaujāto labprātāk strādātu telpā, kurā līdz ar viņiem strādā vēl tikai pāris kolēģu.

SEB grupas uzņēmums Latectus uzsāk nekustamo īpašumu tirdzniecību e-izsolēs

SEB grupas nekustamo īpašumu uzņēmums Latectus sācis pārdot nekustamos īpašumus elektroniskās izsolēs, ziņo bankas pārstāvji.

Prezidents atbalsta ideju pakāpeniski atteikties no alkohola plastmasas pudelēs

Valsts prezidents Raimonds Vējonis, tiekoties ar Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas un tajā ietilpstošās Latvijas Alus darītāju savienības pārstāvjiem, vienojušies pakāpeniski atteikties no plastmasas iepakojuma alkoholisko dzērienu apritē, informē Valsts prezidenta kancelejā.

Līgumu par sanācijas darbiem Inčukalna gudrona dīķī varētu parakstīt septembrī

Tiek prognozēts, ka jau septembrī vai oktobrī varēt noslēgt līgumu ar kādu no uzņēmumiem, lai tiktu veikts Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas darbu otrais posms, kam arī pieejami vairāk nekā 24,8 miljoni eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļu.

Iedzīvotāju skaits Latvijā turpina samazināties, Rīgā vērojams pieaugums

Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja viens miljons 950 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir par 18,8 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. Iedzīvotāju skaits 2016.gadā samazinājies par 0,97%.

Pētījums: Google un Swedbank saglabā Baltijā iecienītāko zīmolu titulu

Pētījumā noskaidrots, ka Google ir iecienītākais zīmols Lietuvā un Igaunijā, bet Latvijā pārliecinoši uzvar Swedbank, atzīst Kantar Emor pētnieks Aivars Voogs.

Somijas ražotājs daļu Igaunijas rūpnīcas pārcels uz Indiju

Somijas uzņēmumu grupa Kolmeks daļu no elektromotoru un industriālo robotu ražotnes, kas strādā Vīlandē, Igaunijā, pārcels uz Indiju, kur ražotnes atvēršanā ieguldīs vairāk nekā trīs miljonus eiro.

Aprīlī mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 2,8%

Šī gada aprīlī, salīdzinot ar aizvadītā gada aprīli, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 2,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Katrs piektais Latvijas iedzīvotājs būtu gatavs aizņemties dzīves telpas uzlabošanai

Katrs piektais jeb 20% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 gadiem tuvākā gada laikā izskata iespēju aizņemties papildu līdzekļus savu ieceru īstenošanai, liecina Swedbank veiktā aptauja.

Taxify un Uber uzņēmēji Igaunijā deklarē seškārt vairāk ienākumu

Iedzīvotājiem informējot valsti par 2016.gada ienākumiem, kas gūti, sniedzot taksometra pakalpojumus Uber un Taxify sistēmā, Igaunijas Nodokļu un muitas pārvaldē deklarēti ienākumi 450 000 eiro apmērā, kas ir ievērojams kāpums salīdzinot ar 2015.gadā deklarētajiem 67 800 eiro.

Tikai 1% Latvijas aptaujāto iedzīvotāju ir pārliecināti, ka viņiem nekad nebūs «vēzis»

Vairāk nekā 90% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju personīgi pazīst kādu, kuram ir vēzis vai paši kādreiz ir saskārušies ar šo diagnozi, liecina Krūts vēža atbalsta biedrības VITA aptauja par iedzīvotāju domām par valsts iesaisti vēža ārstēšanā.

Ieceļošana Latvijā liegta trīs ārzemniekiem. Par ko?

Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatējušas kārtējos likumpārkāpējus. Šoreiz aizvadītajā dienā konstatēti 36 likumpārkāpēji.

Panākta vienošanās ar EK par OIK atlaidi energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem

Pēc gandrīz divu gadu ilga saskaņošanas procesa Ekonomikas ministrija saņēmusi Eiropas Komisijas saskaņojumu valsts atbalsta sniegšanai energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, kas veidots, lai mazinātu šo uzņēmumu izmaksas par elektroenerģiju sakarā ar augsto obligātā iepirkuma komponentes daļu kopējā elektroenerģijas gala cenā, BNN vēsta ministrijā.

Asociācija: Latvijā ir izkropļota pacientu motivācija aktīvai rehabilitācijai

Latvijas rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienība uzskata, ka Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas reformas bez kardinālas invaliditātes un darbspēju ekspertīzes sistēmas maiņas ir priekšlaicīgas un nedos iecerētos un sabiedrībai paustos rezultātus.

Maijs iezīmējas kā gada traumatiskākais mēnesis

Iestājoties siltam un saulainam laikam, arvien vairāk bērnu un viņu vecāku izvēlas aktīvu atpūtu brīvā dabā. Diemžēl tas nozīmē arī lielāku iespējamību gūt dažādas traumas un savainojumus, un maijs iezīmējas kā gada traumatiskākais mēnesis, BNN komentē apdrošināšanas kompānijas Balta pārstāvji.

Valsts kontrole ievēlēta Eiropas Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas valdē

Valsts kontrole ir ievēlēta Eiropas Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas EUROSAI valdē, tādējādi kļūstot par vienu no astoņiem valdes locekļiem nākamo sešu gadu laikā.

Putins Parīzē aicina atcelt sankcijas pret Krieviju

Parīzē pirmoreiz tiekoties ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, Krievijas prezidents Vladimirs Putins aicinājis atcelt sankcijas pret Krieviju un atgaiņājis pārmetumus par jaukšanos Francijas prezidenta vēlēšanu norisē.

Spriež par nepieciešamību diferencēt plānoto «veselības aprūpes maksājumu»

Vienāds fiksēts maksājums par veselības aprūpi visiem varētu nebūt labākais variants, uzskata Ministru prezidents Māris Kučinskis.

VID Muitas policija konfiscē astoņas tonnas spirta

Valsts ieņēmumu dienesta Muitas policija, īstenojot operatīvos pasākumus akcīzes preču kontrabandas atklāšanā un to ietvaros veicot kratīšanu kāda uzņēmuma teritorijā Salaspilī, atklājusi lielu daudzumu nelegāli glabāta šķidruma, iespējams, spirtu.

Azerbaidžānai labi pazīstama Latvijas lauksaimniecības produkcijas kvalitāte

Latvijai un Azerbaidžānai ir potenciāls un abpusēja interese paplašināt sadarbību transporta un loģistikas, lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes, izglītības un tūrisma jomā, pēc tikšanās atzīst ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens un Azerbaidžānas parlamenta priekšsēdētājs Ogtajs Asadovs.

Saeimā notiks svarīga diskusija par iestāžu sadarbību vardarbības pret bērniem novēršanā

Saeimā norisināsies augsta līmeņa politikas veidotāju diskusija Novērst vardarbību pret bērniem - kā īstenot labu un koordinētu sadarbību?, kuras mērķis ir analizēt situāciju Latvijā un apspriest starptautisko ekspertu piedāvātos efektīvākos risinājumus vardarbības pret bērniem novēršanā, tā ziņo Saeima.

NVA, sniedzot finansiālu atbalstu, aicina darba devējus pašiem apmācīt darbiniekus

Nodarbinātības valsts aģentūra aicina darba devējus apmācīt vajadzīgos darbiniekus, piedaloties pasākumā Apmācība pie darba devēja, kas tiek īstenots Eiropas Sociālā fonda projekta Atbalsts bezdarbnieku izglītībai ietvaros.