bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 26.04.2018 | Vārda dienas: Rūsiņš, Sandris, Alīna
LatviaLatvija

Valsts uzņēmumu padomes joprojām izvēlas politiķi

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Padomju atjaunošana lielajos valsts uzņēmumos nāca ar amatpersonu solījumiem, ka turpmāk tās tiks veidotas saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) pieņemtajiem principiem un vairs nebūs politisko ielikteņu barotavas, kā tas bijis senāk. Tomēr jau pirmās izveidotās padomes rāda, ka politiķi interesi par šo procesu nav zaudējuši, pārliecinājās Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Par to liecina gan partiju pārstāvju iecelšana kandidātu atlases komisijās, gan pretendentu-ekspolitiķu zvani ministram ar vēlmi iztaustīt augsni pirms dalības konkursā.

Saskaņā ar valdības lēmumu, līdz gada beigām padomes ir jāizveido divpadsmit lielajos valsts uzņēmumos, kas atbilst noteiktiem kritērijiem. Pirmajā kārtā – līdz vasaras sākumam – jāizveido bija piecas padomes. Izveidotas tās ir trīs Satiksmes ministrijas uzņēmumos. Rīgas lidostas padomē ir iecelti Juris Kanels, Raitis Nešpors un Tālis Linkaits; Latvijas pastā – Aigars Vītols, Andris Ikvilds un Andris Nātriņš; bet Latvijas Autoceļu uzturētājā (LAU) – Uldis Reimanis, Ivars Pāže un Normunds Narvaišs.

Vairums no šiem cilvēkiem šobrīd ir vai vismaz agrāk bija saistīti ar Satiksmes ministriju vai tās kapitālsabiedrībām. Piemēram, Kanels savulaik bijis Rīgas lidostas viceprezidents, bet Aigars Vītols Ulda Auguļa pirmā satiksmes ministra termiņa laikā kļuva par Latvijas pasta valdes priekšsēdētāju. Savukārt Autoceļu uzturētājā padomē nav izvēlēts neviens cilvēks ārpus sistēmas.

To ir pamanījis arī labas pārvaldības eksperts, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs: «Liela daļa no šo padomju locekļiem ir saistīti ar tādu zināmā mērā noslēgtu apli vai noslēgtu ciklu. To, ko es gribētu redzēt: lai tiešām cilvēki no privātā sektora ar tiešām labu reputāciju un pieredzi veidotu šo padomes sastāvu. Ka mēs spētu izkāpt ārā no tā ierastā loka.»

Padomes atlasīja ar satiksmes ministra vai valsts sekretāra rīkojumu izveidotas nominācijas komisijas. Tās visas vadīja Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa, kura uzskata – darbs ir paveikts kvalitatīvi, jo jāizvēlas bija no tiem, kas bija pieteikušies. Speciāli neviens aicināts netika, jo šādai atlasei neesot bijis ne laika, ne naudas, saka Innusa: «Nav jau pašmērķis atrast labu cilvēku, bet atrast profesionāli, kas spēj pildīt šos pienākumus gan no zināšanu viedokļa, gan no visas iepriekšējās pieredzes. Viņiem ir jālemj par budžetu, ir jāzina, ko nozīmē budžeta veidošana, ko nozīmē finanšu plūsmas, ko nozīmē investīciju politika.» SM pārstāve arī norāda, ka pretēji daļā sabiedrības izplatītam viedoklim, padomes loceklis «nav vienkārši tāds amats, kur aizej un saņem algu».

Noteikumus par to, kā notiek padomes locekļu atlase, virzīja Pārresoru koordinācijas centrs (PKC). PKC vadītāja vietnieks Vladislavs Vesperis pēc pirmajiem konkursiem saskata kļūdas, kas nākotnē būtu jālabo: «Piemēram, ir jautājums par to, cik nozares ministrijas vai kapitāldaļu turētāja pārstāvji ir nominācijas komisijā. Šobrīd to likums un MK noteikumi precīzi nereglamentē, pasakot, ka kapitāldaļu turētājs deleģē pārstāvjus. Līdz ar to tie var būt divi, tie var būt pieci, kas jau šķiet stipri pārspīlēti, bet vienlaikus ir tikai viens neatkarīgais pārstāvis un viens koordinācijas institūcijas pārstāvis.»

Šādos gadījumos faktiski ministrija pati sev rekomendē padomes locekļu kandidātus, un tas nozīmē, ka tiek sajauktas nominācijas komisijas un kapitāldaļu turētāja lomas. Turklāt PKC saskata arī citus riskus, stāsta Vesperis: «Tas rada ne tikai teorētisku iespēju spiedienam no kādiem citiem politiskiem vai ekonomiskiem spēlētājiem, bet tiešā veidā, protams, arī no ministrijas vadības, tai skaitā politiskās vadības.»

Vesperis pats visās četrās SM nominācijas komisijās pārstāvēja PKC un neapgalvo, ka padomēs būtu izvēlēti neprofesionāli vai neatbilstoši kandidāti, tomēr neslēpj – ar savu viedoklis atsevišķos gadījumos bija palicis mazākumā.

Turklāt jautājumus izraisa ne vien Satiksmes ministrijas vairākums, bet arī tās izvēlēto pārstāvju kvalifikācija lemt par satiksmes nozares uzņēmumiem, jo trešdaļu no sastāva veidoja politiskie pārstāvji. Komisiju vadītāja Innusa par to sastāvu saka šādi: «Es pati esmu klāt, departamenta direktors, kas ir tieši no nozares departamenta. Nu, lūk, un šie papildus ir ministrijas cilvēki, kas ir, jā, šoreiz deleģēti no ministra biroja. Bet pretruna ar normatīvo aktu tur nav nekāda, viņi tieši ir tāpat ministrijas sastāvdaļa.»

Visās četrās nominācijas komisijās priekšsēdētājas vietnieks bija SM parlamentārais sekretārs Edgars Tavars. Viņš ir Latvijas Zaļās partijas valdes priekšsēdētājs un savā iepriekšējā darbībā privātajā sektorā vairāk bija saistīts ar vides, ne satiksmes jautājumiem. Savukārt iepriekšējā valdībā Zaļo un zemnieku savienība viņu bija deleģējusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretāra amatam.

Latvijas Pasta padomes nominācijas komisijā bija iekļauts arī ministra Ulda Auguļa padomnieks Artis Stucka, kura redzamākā saistība ar satiksmes nozari ir tāda, ka viņš «zaļzemnieku» ministrijas ir pārstāvējis visizteiktākajās partiju barotavās – brīvostu valdēs. Agrāk Stucka darbojās Ventspils brīvostas valdē, bet pēdējā laikā ir Rīgas brīvostas valdes loceklis un tiek sūtīts pārstāvēt ostas viedokli arī Saeimas komisijās.

Savukārt pārējās trijās Satiksmes ministrijas nominācijas komisijās tika iekļauts ministra biroja vadītājs Artūrs Neimanis. Pie Auguļa par padomnieku viņš sāka strādāt pirms diviem gadiem vēl Labklājības ministrijā. Vai to veicināja pazīšanās ar Stucku, ar kuru viņi bija studiju biedri Policijas akadēmijā, iesaistītie neatbild. Kā valsts pārstāvis Neimanis vēlāk tika deleģēts Latvijas kuģniecības padomē.

Tās mājaslapā par viņa iepriekšējo pieredzi minēts vien tas, ka Neimanis iepriekš ieņēmis dažādus ar drošību saistītus vadošus amatus GE Money Bank. Šī banka 2013.gada beigās pati lūdza anulēt savu kredītiestādes licenci, un, Visticamāk, tieši tāpēc Neimanim nācās meklēt citu darbu. Savukārt par Neimaņa pieredzi aviācijas vai dzelzceļa nozarē nekādas liecības nav atrodamas.

Tagad arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) piekrīt, ka ar likumiem būtu jānosaka neatkarīgo locekļu proporcija nominācijas komisijās, jo tikai tā varēs nodrošināt neitrālu un objektīvu atlases procesu. «Tai loģiskai ķēdītei būtu jābūt tādai, ka sākotnēji nosaka komisijas izveidošanas principus, nosaka, kādas personas nedrīkstētu iekļaut komisijas sastāvā. Tālāk nosaka, kādi ierobežojumi šiem komisijas locekļiem būtu, realizējot amata pilnvaras,» nepieciešamās izmaiņas uzskaita KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča.

Jurča norāda, ka jāgroza būtu arī nominācijas komisijas locekļa apliecinājums, kurš ir jāparaksta obligāti, bet tā patiesuma kontrole ir vien pašas ministrijas ziņā un sankciju par nepatiesu ziņu sniegšanu tajā nav. Tā, piemēram, visa LAU padomes atlases komisija apliecināja, ka nav saistīta ar SM valsts sekretāra vietnieka Ulda Reimaņa darbavietu. Reimanis kļuva par uzņēmuma padomes priekšsēdētāju pateicoties komisijai, kurā ir četri viņa kolēģi ministrijā.

Tikmēr Zemkopības ministrijas izveidotā Latvijas valsts mežu padomes atlases komisija, kurā vairākums arī ir ministrijas ierēdņi, šos ierobežojumus ievērojot stingri. Tāpēc ministram Jānim Dūklavam ir bažas par to, kā tiks pārstāvētas iestādes intereses padomē: «Tie cilvēki, kuri, manuprāt, varētu pārstāvēt ministriju – kā departamenta direktors, viņa vietnieks, valsts sekretāre un tā tālāk – viņi nevar piedalīties šajā konkursā, jo viņiem parādās interešu konflikts visiem.»

Dūklavs arī esot informēts, ka pieteikties konkursā gatavojušies vismaz divi bijušie politiķi. Šī informācija gan viņam neesot nākusi no atlases komisijas, bet gan tāpēc, ka pretendenti paši ministram esot zvanījuši un vaicājuši, vai esot vērts pieteikties. Dūklavs esot teicis, ka piedalīties var visi, kas grib, taču uzsver, ka nekādus solījumus nevienam neesot devis.

Līdz maija beigām – tātad tuvāko divu dienu laikā – padomes vēl ir jāizveido Latvijas Dzelzceļam un Latvijas valsts mežiem. Latvenergo padomes apstiprināšanai laiks būs līdz septembra beigām, un Ekonomikas ministrija šai procesā grasās piesaistīt personāla atlases kompāniju. Savukārt līdz gada beigām padomēm jābūt izveidotām vēl trijās Satiksmes ministrijas un trijās – Finanšu ministrijas pārraudzībā esošās kapitālsabiedrībās. Tas, vai abas Zaļo un zemnieku savienības ministrijas pēc tagad skanošās kritikas izdarīs secinājumus, vēl gan nav skaidrs.

Ref: 102.000.102.12835


Pievienot komentāru

Maršruts nedēļas nogalei: moči, lidojošās zivis un Sansusī

Arī šajā garajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo garo brīvdienu pavadīšanai.

Saeima atbalsta iespēju ārpus kārtas vērtēt tiesnešu profesionalitāti

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja iespēju disciplinārlietas kontekstā nosūtīt tiesnesi uz ārpuskārtas novērtēšanu, ja ir radušās šaubas par viņa profesionalitāti.

KP ļauj UAB Vaizga iegādāties SIA Petrol Property

Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, ar kuru UAB Vaizga ieguvusi izšķirošu ietekmi pār SIA Petrol Property. Atļauja dota, jo apvienošanās rezultātā nemazinās konkurence ietekmētajā tirgū. Vienlaikus KP ir ierosinājusi pārkāpuma lietu par savlaicīgi nepaziņotu apvienošanos.

Strautiņš: Latvijas nākotne atkarīga no iedzīvotāju pacietības; politiķiem nosliece domāt tikai par tuvāko nākotni

«Šobrīd Latvijā cilvēki dzīvo labāk nekā jebkad, bet ienākumu līmenis Rietumeiropā ir un vēl diezgan ilgu laiku būs augstāks.» Kuras prognozes par banku darbu ir piepildījušās, un kas notiek ar «sāpju bērnu», Latvijas tiesu sistēmu? Intervijā ar BNN skaidro Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

FM: Pašvaldības tērē vairāk nekā pērn, jo strauji ievieš ES fondu projektus

Pašvaldību budžetā bija vērojams 74,5 miljonu eiro pārpalikums 2018.gada pirmajā ceturksnī, kas ir par 20,7 miljoniem eiro mazāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Mazāks budžeta pārpalikums skaidrojams ar strauju Eiropas Savienības fondu projektu ieviešanu pašvaldībās, ziņo Finanšu ministrija.

Saeima konceptuāli atbalsta likumprojektu Likteņdārza attīstībai

Saeima ceturtdien, 26.aprīlī, pirmajā lasījumā atbalstīja jauna likuma projektu Likteņdārza attīstībai, kas paredz nostiprināt zemes piederību Latvijas valstij. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Likteņdārza saglabāšanu, aizsardzību, attīstīšanu un pēctecību.

FKTK vadītājs: FinCEN publiskotā paziņojuma mērķis nebija slēgt ABLV Bank

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas februāra vidū publiskotais paziņojums par ABLV Bank netika sagatavots ar mērķi banku slēgt, ceturtdien Eiropas Parlamentā Briselē jaunizveidotās komitejas TAX3 organizētajā publiskajā uzklausīšanā atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Četri aizturētie par noziegumiem maksātnespējas procesā, tostarp, Sprūds

Valsts policija aizdomās par noziedzīgiem nodarījumiem maksātnespējas procesa laikā aizturējusi četras personas, tostarp jau apsūdzētā statusā bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu.

VM grib ierobežot kompensējamo medikamentu pieļaujamo cenu līdzvērtīgiem medikamentiem

Veselības ministrija publiskajai apspriedei nodevusi jaunu politisko iniciatīvu, ar kuru plāno ierobežot kompensējamo medikamentu pieļaujamo cenu medikamentiem ar identisku aktīvo vielu.

Nacionālie bruņotie spēki pilnveido medicīniskā atbalsta spēju

Aizsardzības ministrijas centralizētā iepirkumu aģentūra Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs ir noslēdzis vispārīgo vienošanos par karavīru individuālo medicīnas somu un karavīru glābēju somu iegādi, lai pilnveidotu neatliekamās medicīniskās reaģēšanas spēju Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Septiņu gadu laikā ārvalstu ceļotāju skaits Latvijā pieaudzis par 53,2%

Ārvalstu ceļotāji pērn Latvijas robežu šķērsojuši 7,7 miljonus reižu, kas ir par 13,7% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. 2017.gadā ārvalstu ceļotāji valstī iztērēja 691,9 miljonus eiro – par 46,7 miljoniem eiro jeb 7,2% vairāk nekā 2016.gadā.

Pētījums: Pērn darba samaksa Latvijā pieaugusi straujāk nekā iepriekšējos gados

Ekonomiskās izaugsmes un pieaugošā darbaspēka pieprasījuma rezultātā atalgojuma līmenis Latvijā pagājušā gada laikā ir sasniedzis straujāko pieaugumu pēdējo gadu laikā. Kopumā vidējā neto darba samaksa ir palielinājusies par 6%, sasniedzot 894 eiro, secina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia ikgadējā atalgojuma pētījumā.

Pauž satraukumu par HIV pacientu ārstēšanas iespēju neizmantošanu

Šā gada pirmajā ceturksnī ārstēto HIV pacientu skaits Latvijā nav būtiski mainījies, kaut gan 2018.gada veselības aprūpes budžetā HIV/AIDS ārstēšanai tika piešķirts ievērojams papildu finansējums. Tas rada bažas, vai tiek pilnībā izmantotas visas HIV pacientu ārstēšanas iespējas, ko sniedz pērn apstiprinātais HIV infekcijas izplatības ierobežošanas plāns, uzsver biedrībā Apvienība HIV.LV .

Saeima nosaka aizliegumu bankām apkalpot čaulas kompānijas

Latvijā reģistrētām bankām turpmāk būs aizliegt sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus. To paredz Saeimā ceturtdien, 26.aprīlī, pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā

Kurzemes uzņēmumi nodokļos samaksājuši 252,88 miljonus eiro

Pērn 12 938 Kurzemē reģistrētie uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 252,88 miljonus eiro, tostarp 81,80 milj. eiro no iedzīvotāju ienākuma nodoklī, bet 141,11 milj.eiro – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās, liecina Lursoft aprēķinātie dati.  

Danske Bank klientu apkalpošanu Baltijas valstīs pārtrauks pakāpeniski

Baltijā Danske Bank koncentrēsies tikai un vienīgi uz atbalsta sniegšanu Ziemeļvalstu klientu meitasuzņēmumiem, kā arī globālajām korporācijām ar nozīmīgu biznesa daļu Ziemeļvalstīs. Iziešana no vietējo uzņēmumu, kā arī privātpersonu apkalpošanas tiks īstenota pakāpeniskas apjomu samazināšanas ceļā, informē Danske Bank filiāles Latvijā Komunikācijas nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Zane Strade.

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, tā Pavļuts

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, daļa no kuriem jāsūta atpūtā, tāpēc Kustības Par mērķis ir iesaistīt politikā jaunu paaudzi, intervijā stāsta partijas vadītājs Daniels Pavļuts.

Tiesa: Zolitūdes lielveikala jumta nogruvums bija ārpus Maxima kontroles; pret VDI uzvara nav gūta

Mazumtirdzniecības uzņēmumam Maxima Latvija tiesā nav pilnībā izdevies uzvarēt Valsts darba inspekciju (VDI) par tās pieņemtajiem lēmumiem pēc Zolitūdes traģēdijas, tomēr ir izdevies panākt, ka tiesa atzīst, ka lielveikala jumta nogruvums bijis «ārpus jebkādas pieteicēja kontroles un tas šādu gadījumu nevarēja paredzēt».

Danske Bank varētu paziņot par aiziešanu no Baltijas valstīm

Dānijas banku grupas Danske Bank Lietuvas filiāle ceturtdien,26.aprīlī, varētu paziņot par saviem plāniem aiziet no Lietuvas un, iespējams, no visām Baltijas valstīm, ziņu aģentūras BNS Lietuvas birojam apliecinājuši divi savstarpēji nesaistīti avoti.

Dāņu izgudrotājam mūža ieslodzījums par žurnālistes slepkavību zemūdenē

Tiesa Dānijā atzinusi izgudrotāju Peteru Madsenu par vainīgu zviedru žurnālistes nonāvēšanā un viņas ķermeņa sadalīšanā, kas noticis uz viņa būvētas zemūdenes klāja Kopenhāgenā 2017.gada vasarā.

Eksperts: Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija

Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kā arī Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē norāda Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta eksperts Mauricio Moska.

KNAB šonedēļ pamet ilggadējā priekšnieka vietniece Jurča

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju šonedēļ pametīs ilggadējā biroja priekšnieka vietniece Ilze Jurča.

Precizēts: OECD veiks FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbības principu auditu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija veiks Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta sistēmu vērtēs  kopumā – darbības principus un struktūru –, lai saprastu, vai viņu rokās ir viss nepieciešamais, lai gana stingri vērstos pret naudas atmazgāšanu Latvijā, skaidro finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Starp pašvaldību amatpersonām lielākos ienākumus gūst Ameriks un Lembergs

Lielākos ienākumus pagājušajā gadā no Latvijas pašvaldību vēlētajām amatpersonām ir guvis Rīgas vicemērs Andris Ameriks, apsteidzot Ventspils mēru Aivaru Lembergu, liecina apkopotās amatpersonu deklarācijas.