bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.10.2017 | Vārda dienas: Severīns, Urzula
LatviaLatvija

Vējoni neapmierina Saeimas prakse būtiskus grozījumus likumos iesniegt pēdējā brīdī

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Valsts prezidents Raimonds Vējonis

Valsts prezidentu Raimondu Vējoni neapmierina Saeimas prakse uz pēdējo lasījumu steidzamiem jautājumiem iesniegt būtiskus grozījumus, neļaujot ar tiem iepazīties.

«Vairākkārt esmu uzsvēris, ka man nepatīk Saeimas prakse, ka uz trešo vai otro lasījumu steidzamiem jautājumiem tiek iesniegti ļoti būtiski grozījumi, neļaujot ne ekspertiem, ne Saeimas juristiem, ne arī pārējiem izvērtēt grozījumus,» viedokli saistībā ar Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Imigrācijas likumā medijiem pauda Vējonis.

Viņš informēja, ka 21.aprīlī pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā līdz viņam vēl nav nonākuši un tiek saņemtas vēstules ar iebildumiem par tiem.

Viņš piebilda, ka, vērtējot Saeimā pieņemtos grozījumus, kā parasti tiks rīkotas speciālas ekspertu sanāksmes un tad arī tiks pieņemts gala lēmums – izsludināt grozījumus vai nē.

Jau ziņots, ka aizvadītajā ceturtdienā Saeimas deputāti trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma apjomīgus grozījumus Imigrācijas likumā, tajā pašā laikā vairāki iesniegtie priekšlikumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu.

Likumā noteikts, ka ārzemnieks termiņuzturēšanās atļauju varēs saņemt arī tad, ja ārpus Rīgas, Jūrmalas, Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu vai Stopiņu novada viņš būs nopircis ne vairāk kā divus nekustamos īpašumus (izņemot, ja nekustamais īpašums ir neapbūvēta zeme) un katrs no tiem ir viens funkcionāli saistīts nekustamais īpašums, un kuru kopējā vērtība ir vismaz 250 000 eiro. Līdz ar to mainīta pašreizējā likuma redakcija, kas pašlaik ļauj ārpus šīm teritorijām iegādāties tikai vienu īpašumu vismaz 250 000 eiro vērtībā.

Daļēji saglabājot jau pašlaik likumā noteikto un veicot arī papildinājums, apstiprinātā redakcija nosaka, ka nekustamā īpašuma kadastrālajai vērtībai tā iegādes brīdī būs jābūt ne mazākai par 80 000 eiro. Ja divi nekustamie īpašumi būs iegādāti ārpus minētajām teritorijām, katra nekustamā īpašuma kadastrālajai vērtībai tā iegādes brīdī būs jābūt ne mazākai par 40 000 eiro. Ja kadastrālā vērtība būs mazāka par norādīto, nekustamā īpašuma vērtība saskaņā ar sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteiktā nekustamā īpašuma tirgus vērtību nedrīkstēs būt zemāka par 250 000 eiro, bet, ja ārzemnieks būs iegādājies divus nekustamos īpašumus, – katra nekustamā īpašuma tirgus vērtība nedrīkstēs būt zemāka par 125 000 eiro.

Spēkā paliks pašlaik likumā noteiktais, ka termiņuzturēšanās atļauju ārzemnieks varēs pieprasīt, ja Latvijā būs iegādājies vienu nekustamo īpašumu, kura vērtība nav mazāka par 250 000 eiro.

Tāpat arī veiktas izmaiņas kārtībā, kādā termiņuzturēšanās atļauju varēs iegūt, veicot ieguldījumus kapitālsabiedrībā. Noteikts, ka, lai šādā veidā iegūtu uzturēšanās atļauju, papildus vēl jāsamaksā nodeva valsts budžetā – 10 000 eiro. Viens apakšvariants nosaka, ka uzņēmuma kapitālsabiedrībā ir jāiegulda 50 000 eiro, ja uzņēmumā ir nodarbināti līdz 50 darbiniekiem un apgrozījums vai gada bilance nepārsniedz 10 miljonus eiro. Šādā situācijā uzturēšanās atļauju varēs piešķirt ne vairāk kā desmit ārzemniekiem, ja katrs no viņiem būs veicis noteikto ieguldījumu un samaksājis valsts budžetā 10 000 eiro.

Savukārt, ja uzņēmumā tiek nodarbināti vairāk nekā 50 darbinieki, un uzņēmuma gada bilance pārsniedz desmit miljonus eiro, tad pamatkapitālā jāiegulda vismaz 100 000 eiro. Tāpat 100 000 eiro varēs ieguldīt kapitālsabiedrības pamatkapitālā, kura kopā ar vienu vai vairākiem meitas uzņēmumiem, kas reģistrēti Latvijā, kopā nodarbinās vairāk nekā 50 darbinieku un to kopējais gada apgrozījums vai gada bilance pārsniegs desmit miljonus eiro.

Likumā arī iekļautas normas par to, kādām minimālajām nodokļu summām jābūt iemaksātām valsts vai pašvaldību budžetos, ja ieguldījumi veikti kapitālsabiedrībās. Šīs summas ir vismaz 40 000 vai 100 000 eiro gadā atkarībā no tā, kāda līmeņa ieguldījumi veikti.

Ref: 102.000.102.12546


Pievienot komentāru

  1. haralds teica:

    mani arī neapmierina. man domāt, nevienu neapmierina!

    +1 0 -1 0

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.

DB: Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki

Jau vairāk nekā desmit gadus Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki, vēsta laikraksta Dienas Bizness izdotais ikgadējais žurnāls 100 Latvijas lielākie pelnītāji.