bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.04.2018 | Vārda dienas: Armanda, Armands
LatviaLatvija

Vējoni neapmierina Saeimas prakse būtiskus grozījumus likumos iesniegt pēdējā brīdī

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Valsts prezidents Raimonds Vējonis

Valsts prezidentu Raimondu Vējoni neapmierina Saeimas prakse uz pēdējo lasījumu steidzamiem jautājumiem iesniegt būtiskus grozījumus, neļaujot ar tiem iepazīties.

«Vairākkārt esmu uzsvēris, ka man nepatīk Saeimas prakse, ka uz trešo vai otro lasījumu steidzamiem jautājumiem tiek iesniegti ļoti būtiski grozījumi, neļaujot ne ekspertiem, ne Saeimas juristiem, ne arī pārējiem izvērtēt grozījumus,» viedokli saistībā ar Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Imigrācijas likumā medijiem pauda Vējonis.

Viņš informēja, ka 21.aprīlī pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā līdz viņam vēl nav nonākuši un tiek saņemtas vēstules ar iebildumiem par tiem.

Viņš piebilda, ka, vērtējot Saeimā pieņemtos grozījumus, kā parasti tiks rīkotas speciālas ekspertu sanāksmes un tad arī tiks pieņemts gala lēmums – izsludināt grozījumus vai nē.

Jau ziņots, ka aizvadītajā ceturtdienā Saeimas deputāti trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma apjomīgus grozījumus Imigrācijas likumā, tajā pašā laikā vairāki iesniegtie priekšlikumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu.

Likumā noteikts, ka ārzemnieks termiņuzturēšanās atļauju varēs saņemt arī tad, ja ārpus Rīgas, Jūrmalas, Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu, Salaspils, Saulkrastu vai Stopiņu novada viņš būs nopircis ne vairāk kā divus nekustamos īpašumus (izņemot, ja nekustamais īpašums ir neapbūvēta zeme) un katrs no tiem ir viens funkcionāli saistīts nekustamais īpašums, un kuru kopējā vērtība ir vismaz 250 000 eiro. Līdz ar to mainīta pašreizējā likuma redakcija, kas pašlaik ļauj ārpus šīm teritorijām iegādāties tikai vienu īpašumu vismaz 250 000 eiro vērtībā.

Daļēji saglabājot jau pašlaik likumā noteikto un veicot arī papildinājums, apstiprinātā redakcija nosaka, ka nekustamā īpašuma kadastrālajai vērtībai tā iegādes brīdī būs jābūt ne mazākai par 80 000 eiro. Ja divi nekustamie īpašumi būs iegādāti ārpus minētajām teritorijām, katra nekustamā īpašuma kadastrālajai vērtībai tā iegādes brīdī būs jābūt ne mazākai par 40 000 eiro. Ja kadastrālā vērtība būs mazāka par norādīto, nekustamā īpašuma vērtība saskaņā ar sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteiktā nekustamā īpašuma tirgus vērtību nedrīkstēs būt zemāka par 250 000 eiro, bet, ja ārzemnieks būs iegādājies divus nekustamos īpašumus, – katra nekustamā īpašuma tirgus vērtība nedrīkstēs būt zemāka par 125 000 eiro.

Spēkā paliks pašlaik likumā noteiktais, ka termiņuzturēšanās atļauju ārzemnieks varēs pieprasīt, ja Latvijā būs iegādājies vienu nekustamo īpašumu, kura vērtība nav mazāka par 250 000 eiro.

Tāpat arī veiktas izmaiņas kārtībā, kādā termiņuzturēšanās atļauju varēs iegūt, veicot ieguldījumus kapitālsabiedrībā. Noteikts, ka, lai šādā veidā iegūtu uzturēšanās atļauju, papildus vēl jāsamaksā nodeva valsts budžetā – 10 000 eiro. Viens apakšvariants nosaka, ka uzņēmuma kapitālsabiedrībā ir jāiegulda 50 000 eiro, ja uzņēmumā ir nodarbināti līdz 50 darbiniekiem un apgrozījums vai gada bilance nepārsniedz 10 miljonus eiro. Šādā situācijā uzturēšanās atļauju varēs piešķirt ne vairāk kā desmit ārzemniekiem, ja katrs no viņiem būs veicis noteikto ieguldījumu un samaksājis valsts budžetā 10 000 eiro.

Savukārt, ja uzņēmumā tiek nodarbināti vairāk nekā 50 darbinieki, un uzņēmuma gada bilance pārsniedz desmit miljonus eiro, tad pamatkapitālā jāiegulda vismaz 100 000 eiro. Tāpat 100 000 eiro varēs ieguldīt kapitālsabiedrības pamatkapitālā, kura kopā ar vienu vai vairākiem meitas uzņēmumiem, kas reģistrēti Latvijā, kopā nodarbinās vairāk nekā 50 darbinieku un to kopējais gada apgrozījums vai gada bilance pārsniegs desmit miljonus eiro.

Likumā arī iekļautas normas par to, kādām minimālajām nodokļu summām jābūt iemaksātām valsts vai pašvaldību budžetos, ja ieguldījumi veikti kapitālsabiedrībās. Šīs summas ir vismaz 40 000 vai 100 000 eiro gadā atkarībā no tā, kāda līmeņa ieguldījumi veikti.

Ref: 102.000.102.12546


Pievienot komentāru

  1. haralds teica:

    mani arī neapmierina. man domāt, nevienu neapmierina!

    +1 0 -1 0

Indijā upes krastā atrasts sakropļots pazudušās Latvijas pilsones līķis

Indijā upes krastā atrasts pirms vairāk nekā mēneša pazudušās Latvijas pilsones Līgas Skromanes līķis, vēsta tīmekļa izdevums India Today.

VL-TB/LNNK Saeimas sēdē plāno atbalstīt aizliegumu «ofšoriem» piedalīties publiskajos iepirkumos

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas sēdē tomēr atbalstīs priekšlikumu, kas paredz aizliegumu publiskajos iepirkumos piedalīties «ofšoriem», vēsta VL-TB/LNNK.

EM: Ražotāju cenas ietekmēs izejvielu cenu dinamika

Apstrādes rūpniecības ražotāju cenas šogad pieaugs līdzīgi kā 2017.gadā. Ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmēs eksportētās produkcijas ražotāju cenu svārstības, ko pamatā nosaka pasaules izejvielu cenu dinamika, prognozē Ekonomikas ministrija.

Lidostā Rīga ražīgākais marts tās darbības vēsturē

Lidostā Rīga trīs mēnešos apkalpoti jau 1 352 776 pasažieri – par 19,4% vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. Martā lidostā apkalpoti vairāk nekā pusmiljons pasažieru, kas ir lielākais gada trešajā mēnesī apkalpoto pasažieru skaits lidostas vēsturē. Pasažieru skaits martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, pieaudzis par 20,4%, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem šā gada pirmajā ceturksnī.

Lietā par Depo būvniecību Jelgavā zemes īpašnieks prasa noraidīt visu tiesas sastāvu

SIA Auras centrs, kas uz sev piederoša zemesgabala Jelgavā vēlas izbūvēt lielveikalu Depo, Administratīvajā rajona tiesā iesniegusi noraidījumu visam tiesas sastāvam, jo šaubās par tā objektivitāti, izskatot jelgavnieku pieteikumus ar lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumus, ar kuriem atstāta spēkā lielveikala Depo būvēšanai izsniegtā būvatļauja.

Latvijas karavīri piedalīsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācībās

No 21.aprīļa līdz 3.maijam, Lielbritānijā, Solsberī poligonā norisināsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācības, kurās Latvijas bruņotos spēkus pārstāvēs aptuveni 80 Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīru.

Gapoņenko tiek apcietināts par iespējamām pret Latviju vērstām darbībām

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien nolēma piemērot drošības līdzekli apcietinājumu nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongres vadītajam Aleksandram Gapoņenko.

SPRK: Gaso juridiskā nodalīšana no Latvijas Gāzes atbilst likuma prasībām

Izvērtējot sadales sistēmas operatora iesniegtos dokumentus atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikumiem un papildu informāciju, SPRK ir atzinusi, ka AS Gaso veiktie pasākumi AS Latvijas Gāze reorganizācijas procesā neatkarības prasību nodrošināšanai ir pietiekami, vēsta SPRK pārstāvji.

No 2.maija būs izmaiņas 34. un 48. autobusa kustības sarakstā

No 2.maija pasažieru ērtībām 34. un 48. autobusa maršrutam tiks mainīts kustības saraksts darba dienām, informē Rīgas satiksme.

Nolemts atteikties ieviest normu, kas apgrūtinātu «ģimenes bankrotu» veikšanu

Skatot piedāvātos grozījumus Maksātnespējas likumā, nolemts atteikties no sākotnēji plānotās normas, kas būtu apgrūtinājusi tā dēvēto «ģimenes bankrotu» veikšanu.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā pieaudzis par 3,5%

Šī gada martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,5%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,2%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,9%, vēsta CSP dati.

Tiesā nonāk krimināllieta par maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām

Latvijas prokuratūra tiesai nodevusi krimināllietu par divu maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām, tai skaitā izspiešanu, kukuļa pieprasīšanu un pienākumu nepildīšanu.

Pašvaldība: Pēc tikšanās vasarā British Steel atteicās pirkt KVV Liepājas metalurgu

Pēc tikšanās pagājušā gada augusta beigās Lielbritānijas uzņēmums British Steel, kas pašlaik izrāda interesi par Liepājas metālapstrādes uzņēmumu, atteicās pirkt maksātnespējīgo AS KVV Liepājas metalurgs. Tā apgalvo domes priekšsēdētāja padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Rjabcevs.

Lielākie valsts amatpersonu ienākumi Spurei un Čakšai, lielākā alga – Rimšēvičam

Īpašumu pārdošanas dēļ lielākos ienākumus starp valsts amatpersonām 2017.gadā ir guvusi Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure un veselības ministre Anda Čakša, bet lielāko algu joprojām ir saņēmis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, liecina apkopotie Valsts ieņēmumu dienestā iesniegto valsts amatpersonu deklarāciju dati.

Pašvaldības policisti no Hapaka grāvja izceļ 25 metrus garu nelegālu zvejas tīklu

Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes darbinieki, veicot rūpnieciskās zvejas noteikumu ievērošanas kontroli, Hapaka grāvī atrada un izcēla nemarķētu zvejas rīku.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā – 1,255 miljardi eiro

Latvijā šogad aprīļa sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,255 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Spānijā teroraktu upuri nepieņem basku separātistu ETA atvainošanos

Spānijā iedzīvotāji, kuri savulaik cietuši basku separātistu organizācijas ETA sarīkotos vardarbīgos uzbrukumos, ir noraidījuši atvainošanos, ko organizācija paudusi šonedēļ attiecībā tiem upuriem, kurus tā negribot nonāvējusi vai ievainojusi.

Noslēdzies astoņus gadus ilgušais Latvijas-Krievijas robežas demarkācijas process

Stājas spēkā Latvijas-Krievijas valsts robežas demarkācijas dokumenti. Līdz ar to 2018.gada 21.aprīlī ir noslēdzies abu valstu kopējā robežposma demarkācijas process, kas ilga astoņus gadus. Demarkācijas procesa gaitā tika veikta 283,6 km garās robežlīnijas iezīmēšana dabā.

Ģenerālprokurors vēršas Satversmes tiesā par OIK regulējuma neatbilstību Satversmei

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers iesniedzis Satversmes tiesai pieteikumu par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes regulējuma neatbilstību Satversmei.

Veģetāro desiņu Francijā aizliegs saukt par «desiņu»

Francijā iecerēts aizliegt no dārzeņiem gatavotus pārtikas produktus pārdot ar nosaukumiem, kas attiecas uz gaļas izstrādājumiem, tā vēršoties pret tādiem apzīmējumiem kā, piemēram, «sojas steiks» un «veģetārā desiņa».

Vienotība varētu kļūt par Jauno Vienotību, bet par premjera kandidātu Kariņš

Līdzšinējā partija Vienotība Saeimas vēlēšanās varētu startēt ar jaunu nosaukumu - Jaunā Vienotība, bet par Ministru prezidenta amata kandidātu izvirzīs eiroparlamentārieti Krišjāni Kariņu. Tā vēsta LTV raidījums Panorāma.

Atklās pirmo vēstures grāmatu vācu valodā par Latvijas simtgadi

Berlīnē Latvijas vēstniecība Vācijā pirmdien, 23.aprīlī, notiks Latvijas valsts simtgadei veltītās vēstures grāmatas Lettland 1918-2018. Ein Jahrhundert Staatlicheit atklāšana, kurai sekos augsta līmeņa politiska diskusija par Latvijas, Vācijas un Eiropas nākotni.

Pieaug pārkāpumu intensitāte uz Latvijas valsts robežas

Aprīlī aizturētas divas valsts robežu nelikumīgi šķērsojušas Vjetnamas pilsoņu grupas un konstatēti vairāki cigarešu nelikumīgas pārvietošanas gadījumi, vēsta Latvijas Valsts robežsardze.

Starptautiska organizācija: Latvija «izkrīt» no pasaules demokrātiskāko valstu saimes

Uz Saeimas mēģinājumiem Latvijā ierobežot pilsoņu pamata brīvības, norādījusi starptautiskā organizācija CIVICUS, kas pasaulē novēro pilsoniskās līdzdalības iespējas. CIVICUS reitingā, piecu punktu skalā Latvijas pilsoniskā telpa vairs nav «atvērta», bet gan«sašaurināta».

ES fondu atbalstu jaunu produktu ieviešanai visvairāk vēlas izmantot Zemgales ražotnes

Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu jaunu produktu ieviešanai ražošanā projektu atlases otrajā kārtā komersanti vēlas izmantot 51 projekta īstenošanai. Kopumā pieprasītais ERAF līdzfinansējums 64,3 miljonu eiro apmērā par 88% pārsniedz pieejamo līdzfinansējumu. Visvairāk Eiropas Savienības fondu atbalstu jaunu produktu ieviešanai visvairāk vēlas izmantot Zemgales ražotnes, informē Centrālajā finanšu un līgumu aģentūra.