bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.01.2017 | Vārda dienas: Austris
LatviaLatvija

Vējonis: Turpinoties agresijai Ukrainā, runāt par attiecībām ar Krieviju ir ļoti grūti

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Raimonds Vējonis

«Krievija vienmēr mēģinājusi ietekmēt lēmumu pieņemšanu. Mēs varbūt varam ik pa brīdim just, kā tiek sagatavota informatīvā telpa viena vai otra lēmuma pieņemšanai, bet, esot vides ministra amatā, es to nejutu nevienu reizi. Jo mums jau Latvijā nekādi lielie projekti neattīstījās, kas varētu izmainīt, piemēram, enerģētiskās neatkarības jautājumus,» norāda aizsardzības ministrs, jaunievēlētais Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Lūgts atbildēt, vai šobrīd rīkotos kā 2010.gadā, kad Vējonis piedalījās konferencē Krievijā Tīrais ūdens 2010, kas nebija vienkārši vides aktīvistu rīkota konference, bet kurā piedalījās arī represīvās iestādes un izlūkdienesti, jaunievēlētais Valsts prezidents intervijā TV3 raidījumam Nekā personīga atbild: «Es nebraukšu ne uz šādu pasākumu, ne uz 9.maiju, nekā… Jo attiecības, kādas pašreizējā brīdī ir izveidojušās starp Latviju un Krieviju, starp Eiropas Savienību un Krieviju, nav labas attiecības. Un kamēr turpināsies agresija Ukrainā un, kā mēs redzam, pēdējās dienās ir atsākusies šaušana  Ukrainā un tas notiek ne bez Krievijas atbalsta, šeit runāt par kaut kādām attiecībām ir ļoti grūti.»

Vaicāts, kā veicināt integrāciju starp krieviem un latviešiem, Vējonis uzsver, ka «tiražētā sašķeltība bieži vien ir informatīvā kara viens no elementiem un tas, ko mēs redzam Krievijas informatīvo instrumentu klāstā (..). Ka ir problēmas starp latviešiem, krieviem, ka ir problēmas ar latviešu un krievu skolām, ka mēs gribam aizvērt krievu skolas un tā tālāk. Mums ir jāatrod iespējas kā šos melus spējam atmaskot.» Pēc Vējoņa domām, otrs būtiskais sašķeltības moments ir dažāda vēstures interpretācija. «Mēs par maz paši runājam par Latvijas vēsturi un par maz skaidrojam gan sabiedrībai, gan ārpolitiski mūsu valsts vēsturi. Tā, protams, ir ļoti daudzveidīga, ļoti asiņaina un mums tiešām ir latviešu karavīri karojuši vienā armijā un otrā armijā, bet tas viss ir jāskaidro. Nepareizi pasniedzot vēstures faktus, mēs, protams, iesējam kādu neuzticības sēklu. Treškārt,  ja runājam par sašķeltību, ja mēs būsim attīstīta, labklājīga valsts, tad nekādi sašķeltības momenti neparādīsies.»

Taujāts, vai Uzturēšanās atļauju programma ir drauds Latvijas drošībai, Vējonis norāda: «Ja mēs nepārdomāti piešķiram termiņuzturēšanās atļaujas, un mums tie atļauju pieprasītāji, kas iesniedz pieteikumus, nav pietiekami pārbaudīti no drošības aspektiem, jā – tas ir apdraudējums Latvijas valstij. Kā to samazināt – pirmām kārtām, jāstiprina Drošības policijas kapacitāte, jo viņiem tas cilvēku loku, kas ir iesaistīts šo jautājumu izskatīšanā, ir nepieciešams paplašināt…»

Pēc Vējoņa domām, joprojām šo cilvēku ir par maz, «jo tagad beidzas periods, kad pirmās termiņuzturēšanās atļaujas tika izsniegtas, viņas vēlreiz vajag pārbaudīt. Un, ja agrāk tās prasības nebija tik stingras, tad, protams, ir ļoti būtiski pārliecināties, ka konkrētais atļaujas turētājs ir tiesīgs turpināt turēt šo termiņuzturēšanās atļauju. Tā kā tas ir ļoti nozīmīgs faktors. Ir jābūt skaidrībai, kādi ir naudas izcelsmes līdzekļi, lai kāda arī būtu summa jāmaksā par termiņuzturēšanās atļauju. Ir jābūt naudas izcelsmes skaidrībai. Vai tie nav līdzekļi, kas ir nelikumīgi iegūti, nedod Dievs – narkotiku, ieroču tirdzniecībā vai kā savādāk. Otrām kārtām, protams, ir svarīga cilvēka attieksme pret procesiem, kas notiek Eiropā. Par to, kas notiek Ukrainā un tā tālāk. Kāda ir viņu izpratne par politiku.»

Kā ziņots, par Valsts prezidentu Saeima trešdien, 3.jūnijā, ievēlēja aizsardzības ministru Vējoni.

Zaļo un zemnieku savienības virzīto Vējoni Valsts prezidenta amatā ievēlēja piektajā balsojumā, kurā viņu atbalstīja 55 deputāti. Vējonis šajā balsošanas kārtā bija vienīgais kandidāts. Pret Vējoni nobalsoja 42 tautas kalpi. Viens balsošanas biļetens izrādījies nederīgs, bet viens parlamentārietis nav piedalījies balsojumā.

Pašreizējā prezidenta Andra Bērziņa pilnvaras beigsies šā gada 7.jūlijā.

Vējonis būs piektais Valsts prezidents kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas un devītais kopš Latvijas valsts dibināšanas.

Ref: 102.000.102.10008


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. CIP atslepeno ziņojumu par pēckara lietuviešu partizāniem

Ziņojums par partizānu cīņu Lietuvā pret Padomju okupāciju pēc Otrā Pasaules kara ir starp vairākiem simtiem tūkstošu dokumentu, ko aizvadītajā nedēļā atslepenojusi un tīmeklī publiskojusi Amerikas Savienoto Valstu Centrālā izlūkošanas pārvalde.

Antāne: Cilvēki vairs netic savai valstij, jo valsti viņi asociē ar tiem, kuri pieņem lēmumus

Žurnāla Atbalsts galvenā redaktore Ilona Bērziņa veica interviju ar Ingu Antāni, kas jau vairāk kā divus gadus ir Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente un zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā Triniti.

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.