bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 25.11.2017 | Vārda dienas: Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne
LatviaLatvija

Vējonis neizsludina Kredītiestāžu likuma grozījumus; aizdomas par procesu ietekmēšanu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUValsts prezidents Raimonds Vējonis piektdien, 16.jūnijā, nodeva Saeimai otrreizējai caurlūkošanai pretrunīgos grozījumus Kredītiestāžu likumā, jo to pieņemšanas process rada bažas par atsevišķu normu patieso mērķi, nepieciešamību un samērīgumu, informē Valsts prezidenta kancelejā.

«Atzinīgi novērtēju to, ka tiek pilnveidots maksātnespējas procesa regulējums un tā piemērošanas prakse. Taču atsevišķu ar interešu konflikta novēršanu saistīto normu izstrāde vienlaikus ar akciju sabiedrības Trasta komercbanka likvidācijas procesu un tiesas izlemšanā esošu jautājumu par administratora iecelšanu šīs kredītiestādes maksātnespējas procesā, rada aizdomas par vēlmi ietekmēt konkrētos procesus,» norāda Vējonis.

Kredītiestāžu likuma grozījumi liedz kredītiestādes likvidatora vai administratora pienākumus iestādes likvidācijas vai maksātnespējas procesā uzņemties personai, kura pēdējo divu gadu laikā ir pārstāvējusi kādu no kredītiestādes klientiem jebkādās viņa attiecībās ar kredītiestādi. Kā norāda Valsts prezidenta kancelejas pārstāvji, šāds regulējums ir ievērojami plašāks par likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» noteikto.

Vējonis uzsver, ka ar likuma grozījumiem tiek būtiski sašaurināts kredītiestāžu likvidatoru un administratoru iespējamo kandidātu loks un ierobežotas iespējas atrast labāko kandidātu konkrētas kredītiestādes likvidācijas vai maksātnespējas procesam. Tāpēc nav saprotams strīdīgo normu nepieciešamības pamatojums, kā arī vērtējama to saistība ar iespējamu interešu konfliktu novēršanu, norāda Valsts prezidents.

Vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK) Valsts prezidents uzsver, ka nepietiekama maksātnespējas procesa uzraudzība un kontrole, kā arī iespējas ļaunprātīgi izmantot maksātnespējas procesus privātpersonām un valstij rada ievērojamus zaudējumus. Tas vairo neuzticēšanos uzņēmējdarbības videi un apdraud investīciju piesaisti tautsaimniecībai, akcentē valsts valsts augstākā amatpersona.

Kā ziņots, Saeima jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma strīdīgos grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas nosaka ierobežojumus kļūt par maksātnespējīgas bankas administratoru.

Likumprojektu atbalstīja 56 deputāti no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK), Saskaņas un No sirds Latvijai. Pret bija 20 parlamentārieši, tostarp Vienotības deputāti un Artuss Kaimiņš (KPV LV), savukārt Edvards Smiltēns (V) balsojumā atturējās. Vēl 17 parlamentārieši no ZZS, nacionālās apvienības, Vienotības, Latvijas Reģionu apvienības un Saskaņas balsojumā nepiedalījās.

Deputātu atbalstītā likuma izmaiņu redakcija nosaka, ka par kredītiestādes likvidatoru nevarēs kļūt gadījumā, ja likvidators pēdējo divu gadu laikā pirms iecelšanas dienas ir bijis pilnvarojuma līguma attiecībās ar likvidējamas kredītiestādes kreditoru tā tiesiskajās attiecībās ar likvidējamo kredītiestādi. Līdzīgs ierobežojums noteikts arī administratoriem kredītiestāžu maksātnespējas procesos. Tika norādīts, ka, pieņemot šādas izmaiņas, par likvidējamās Trasta komercbankas maksātnespējas procesa administratoru nevarētu kļūt Armands Rasa.

Partijas Vienotība Saeimas frakcija, kā arī Saeimā nepārstāvētā Jaunā konservatīvā partija pēc minētā parlamenta lēmuma bija plānojušas vērsties pie prezidenta ar lūgumu neizsludināt strīdīgos grozījumus Kredītiestāžu likumā. Vienotības priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns uzsvēra, ka tas ir turpinājums graujošajiem lēmumiem, kas agrāk ir satricinājuši Saeimu – «mutatis mutandis» grozījumi, grozījumi drošības likumos, balsojums neļaut veikt kratīšanu attiecībā uz toreizējo Saeimas deputātu Aināru Šleseru un citiem lēmumiem.

Smiltēns pauda viedokli, ka ar VL-TB/LNNK pārstāvju atbalstīto likumu notiek brutāla un ciniska iejaukšanās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un tiesu varas lēmumos, tos mēģinot ar spiedienu no Saeimas pagriezt sev vēlamā virzienā. Politiķis pauda pārliecību, ka Saeimā veiktie grozījumi ir uzrakstīti konkrētam procesam un konkrētiem cilvēkiem, jo tā dēvētais «Sprūda likums» esot sagatavots kopā ar nu jau aizturētajiem maksātnespējas administratoriem Māri Sprūdu un Ilmāru Krūmu.

Kā ziņots, Valsts policija šomēnes aizturēja maksātnespējas procesa administratorus Krūmu un Sprūdu.

Ir zināms, ka Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) sākusi divus atsevišķus kriminālprocesus. Vienā figurē Sprūds kopā ar likvidējamās Trasta komercbankas administratoru Krūmu un finansistu Jorenu Raitumu. Sprūdam un Krūmam tiek inkriminēta izspiešana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, savukārt Raitumam tiek inkriminēta dalība izspiešanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā. Otrajā lietā figurē maksātnespējas procesa administrators Nauris Durevskis, par kura inkriminēto noziegumu nekas šobrīd nav zināms.

Maksātnespējas administrācija (MNA) Krūmu, Sprūdu un Durevski ir atstādinājusi no amatiem.

Raidījums Nekā personīga pērn vēstīja, ka Krūms Trasta komercbankas likvidācijas procesā gandrīz septiņus miljonus eiro iztērējis dažādiem līgumiem ar pakalpojumu sniedzējiem, turklāt liela daļa šo līdzekļu tikuši tieši Sprūdam. Savukārt nesen raidījums ziņoja, ka pret Krūmu Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē sākts kriminālprocess saistībā ar aizdomām par kāda tiesas sprieduma nepildīšanu.

Sprūda vārds iepriekš vairākkārt izskanējis skaļos maksātnespējas procesos. Tika ziņots par Sprūda atcelšanu no SIA Dzimtā sēta maksātnespējas procesa. Par šo procesu MNA administratoram vairākas reizes prasīja paskaidrojumus un informāciju, cita starpā arī saistībā ar naudas līdzekļu novirzīšanu no uzņēmuma bankas konta.

Tāpat plaši izskanēja SIA Peltes īpašumi process, par kuru arī notika vairākas tiesvedības, turklāt tajā MNA radās šaubas par administratora objektivitāti, tomēr Sprūds no procesa netika atcelts, jo jau iepriekš notika administratoru maiņa.

Ref:224.00.103.1497


Pievienot komentāru

Aizdomās turēto pusaudzi par policista piekaušanu tiesa neapcietina

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 24.novembrī, nolēma neapcietināt 15 gadus veco puisi, kurš ceturtdien, 23.novembrī, Rīgas Sanatorijas internātpamatskolā dzērumā kāvies ar pašvaldības policistu.

Neapdomība ir viens no galvenajiem iemesliem cilvēku bojāejai ugunsgrēkos

Šogad ugunsgrēkos dzīvību zaudējis 71 cilvēks, bet no oktobra sākuma ugunsgrēkos gāja bojā 16 cilvēki. Kā iespējamos ugunsnelaimju izcelšanās iemeslus var minēt neuzmanīgu smēķēšanu, apkures ierīču nepareizu ekspluatāciju.

Kaimiņš Saeimas debatēs mudina beidzot apcietināt Lembergu

Debatējot par priekšlikumiem nākamā gada budžetam, deputāts Artuss Kaimiņš mudināja apcietināt smagos noziegumos apsūdzēto Ventspils mēru Aivaru Lembergu.

Absolūts aizliegums strādāt pedagoģijā par smagiem noziegumiem sodītai personai neatbilst Satversmei

Satversmes tiesa secinājusi, ka absolūts aizliegums strādāt par pedagogu personai, kura tikusi sodīta par tīšu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, neatbilst Satversmei.

Lietuvā slavenu kinorežisoru vaino par seksuālu uzmākšanos

Kaut arī Lietuvā šoruden seksuālas uzmākšanās gadījumu nav atklājies tik daudz kā Amerikas Savienotajās Valstīs, divas sievietes vainojušas godalgotu lietuviešu kinorežisoru Šarūnu Bartu, ka no viņa puses cietušas ar dzimumattiecībām saistītā rīcībā, kādu viņas nav vēlējušās.

Prostatas vēzis - otrā visbiežāk sastopamā onkoloģiskā saslimšana vīriešiem Latvijā

Palielinoties vecumam, iespējamība saslimt ar prostatas vēzi pieaug. Vīriešiem vecuma grupā no 55 līdz 60 gadiem varbūtība atklāt prostatas vēzi ir līdz 15%, savukārt pēc 60 gadiem - 20%, pēc 70 gadiem - 30% un turpina līdzvērtīgi pieaugt, uzsver uroloģe Natālija Bozotova.

Mežaparka estrāde pēc koristu zonas amfiteātra rekonstrukcijas būs skaļāka

Mežaparka estrāde pēc koristu zonas amfiteātra rekonstrukcijas būs skaļāka, jo, palielinoties amfiteātra leņķim, dzirdamība kļūst labāka, estrādes maketa prezentācijas pasākumā stāsta akustikas eksperts.

Pērn izdevumi sociālajai aizsardzībai pieauga par 4,2%

Aizvadītajā gadā izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā bija 3 783,6 milj. eiro, kas ir par 151 milj. eiro jeb 4,2% vairāk nekā 2015.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

KNAB atgādina par Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktajām prasībām

Saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā noteiktajām prasībām elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, preses izdevumiem, reklāmas pakalpojumu sniedzējiem internetā vai publiskās vietās ir pienākums noteikt priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanas izcenojumus un nosūtīt tos publiskošanai līdz 2018.gada 9.maijam.

Beļģijā deg vafeļu rūpnīca

Liels ugunsgrēks izcēlies vafeļu rūpnīcā Briselē, radot melnu dūmu mākoni virs Beļģijas galvaspilsētas.

Sola autoceļu jomā uzlabot valsts galvenos un reģionālos ceļus 

Nākamgad papildu piešķirtie 25,6 miljoni eiro garantēs iespēju par 300 km vairāk sakārtot un veikt dažādus uzturēšanas darbus uz valsts vietējiem grants ceļiem, kas pēdējo 25 gadu laikā būs lielākais ieguldījums.

Dārzeņu pārstrādātājs: Pavasarī var veidoties deficīts pēc atsevišķiem dārzeņiem

Vēsie un mitrie laika apstākļi, kas negatīvi iespaidojuši dārzeņu ražu Latvijā, ietekmēs arī dārzeņu pārstrādes sektoru, jo pēc atsevišķām dārzeņu kultūrām pavasarī var veidoties deficīts, stāsta dārzeņu un augļu pārstrādātāja Kronis valdes loceklis Aivars Svarenieks.

Saskaņa un ZZS Lāčplēša dienā piedalījās Žirinovska organizētās sporta spēlēs

Atsevišķi Saeimas deputāti no Saskaņas un Zaļo un zemnieku savienības frakcijām Lāčplēša dienā piedalījušies Krievijas parlamenta atbalstītās biedrības Jaunā līga rīkotajās sporta spēlēs, kuru iniciators ir Krievijas Valsts domes deputāts no Vladimira Žirinovska vadītās Krievijas liberāldemokrātiskās partijas Dmitrijs Sviščevs, raksta Latvijas Avīze.

LDDK: Būtiski panākt efektīvu valsts budžeta līdzekļu investēšanu

Svarīgi, lai valsts budžets 2018.gadam palīdzētu sasniegt kopīgi izvirzītos Nacionālajā attīstības plānā ietvertos mērķus nevis meklēt attaisnojumus, kāpēc kaut kas nav izdevies, uzsver Latvijas Darba devēju konfederācija, vērtējot nākamā gada budžetu.

Par VAS Latvijas autoceļu uzturētājs valdes priekšsēdētāju iecelts Nešpors

Par VAS Latvijas autoceļu uzturētājs valdes priekšsēdētāju iecelts Raitis Nešpors, informē kompānijas padomes priekšsēdētājs Uldis Reimanis. Apstiprināts arī jauns valdes loceklis - Vilnis Vitkovskis.

Jaunas normas: Kas jāzina autoratlīdzību saņēmējiem un izmaksātājiem?

Viens no vissvarīgākajiem jaunievedumiem, par kuru autoratlīdzības līguma slēdzējiem noteikti jāatceras, ir izmaiņas līdzšinējā kārtībā, kādā tiek veiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Latvijas barometrs: Par dzīvošanu Latvijā visvairāk lepojas Zemgales iemītnieki

Noskaidroti Latvijas iedzīvotāju uzskati par valsts simtgades svinībām, kā arī Latvijas sasniegumiem un faktoriem, kas valsti varētu pilnveidot. Jautājumā par «sapņu zemes» ideāla sasniegšanu starp dažādām vecuma grupām krasākās atšķirības vērojamas uzskatā, ka tieši laba, starptautiski atzīta izglītība ir galvenais šķērslis ceļā uz ideālu valsti.

Tiesa apmierina Bauskas Dzīves prasību aizliegt pašvaldības laikrakstā reklāmēt

Administratīvā rajona tiesa ir apmierinājusi SIA Bauskas Dzīve prasību pret Iecavas novada domi par reklāmu publicēšanas aizliegumu pašvaldības finansētajā laikraksta Iecavas Ziņas.

Izglītības un zinātnes ministrija apmierinātā ar 2018.gada budžetu

Nākamā gada Izglītības un zinātnes ministrijas budžets vērtējams kā stabils un labs - nemainīgā līmenī tiks nodrošināts finansējums visu ministrijas pārziņā esošo funkciju veikšanai, kā arī ir panākts finansējuma pieaugums augstskolām, zinātnei, sportam, jaunatnei, kā arī lielāks atbalsts latviskajai izglītībai diasporā un latviešu valodas apguvei.

Eiropas biržu indeksi maz mainās vai pieaug, Volstrītā brīvdiena

Eiropas biržu indeksi ceturtdien, 23.novembrī, maz mainījās vai pieauga, savukārt Amerikas Savienoto Valstu fondu tirgi bija slēgti, jo ASV bija brīvdiena – Pateicības diena.

Facebook ASV rādīs lietotājiem, kuras to atbalstītās politiskās lapas maldinoši veidotas Krievijā

Populārais sociālais tīkls Amerikas Savienotajās Valstīs apņēmies darīt lietotājiem zināmu, ka tie ar «patīk» atzīmējuši Facebook lapas, kuras laikā ap ASV prezidenta vēlēšanām izveidojušas ārvalstu organizācijas ar mērķi izplatīt propagandu.

Ašeradens: Valsts budžetam jāsekmē pārmaiņas tautsaimniecībā

Valsts budžetam jāsekmē pārmaiņas Latvijas tautsaimniecībā,. tāpēc nākamo trīs gadu valsts budžeta veidošanā Ekonomikas ministrijas prioritātes ir tautsaimniecības produktivitātes paaugstināšana, eksporta veicināšana, investīciju piesaiste, inovācijas veicināšana un uzņēmējdarbības vides uzlabošana, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Deputāti: Latvijai svarīga droša Eiropa

Latvijai svarīga droša un spēcīga Eiropa. Drošība ir viena no svarīgākajām prioritātēm, turklāt, raugoties uz mūsdienu izaicinājumiem un tehnoloģisko attīstību, īpaši svarīga arī efektīva kiberdrošība, pēc sēdes uzsvērusi Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne, paužot atzinīgus vārdus ārlietu ministra ikgadējā ziņojuma projektā uzsvērtajam jautājumam par drošību.

Spēlmaņu naktī triumfē aktieri Briķe un Jakovels, režisors Zemļanskis

Spēlmaņu nakts galveno balvu jeb Gada izrādes titulu saņēmusi režisora Sergeja Zemļanska izrāde Precības Liepājas teātrī, par Gada aktrisi atzīta Indra Briķe, par Gada aktieri - Rihards Jakovels, bet Gada režisora gods ticis Zemļanskim.

Saglabāsies nepastāvīgs laiks, nākamnedēļ atkal kļūs vēsāks

Tuvākajās dienās nav gaidāmas būtiskas laika apstākļu izmaiņas un saglabāsies rudenīgs laiks. Piektdien, 24.novembrī, būs lielākoties mākoņains laiks, daudzviet pa laikam līs un gaisa temperatūra būs +2…+7 grādu robežās pēc Celsija.

Jaunākie komentāri