bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 18.12.2017 | Vārda dienas: Klinta, Kristaps, Kristofers, Krists
LatviaLatvija

Vējonis par antikonstitucionālu rīcību aicina noteikt kriminālatbildību

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«Lai nepieļautu iespēju vērsties pret cilvēka pamattiesībām, aicinu skaidri noteikt, ka kriminālatbildība var iestāties par antikonstitucionālu darbību. No Krimināllikuma normu teksta ikvienam ir jāsaprot, kādas darbības turpmāk būs krimināli sodāmas,» norāda Valsts prezidents Raimonds Vējonis, piektdien, 18.martā, nosūtot Saeimai vēstuli par Krimināllikuma grozījumiem.

Valsts prezidents vērš Saeimas uzmanību uz vairākiem strīdīgiem likuma grozījumu formulējumiem, kur nepieciešamas skaidrākas un precīzākas redakcijas, lai piedāvātie normu risinājumi nenonāktu pretrunā Satversmei un Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām, informē Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.

Esošajā ģeopolitiskajā situācijā valstij ir jāveic mērķtiecīgi pasākumi, lai aizsargātu savas intereses un drošību, tostarp arī pilnveidojot krimināltiesību regulējumu. Iepazīstoties ar Saeimā virzītajiem Krimināllikuma grozījumiem, Valsts prezidents secināja, ka sasteigti tiek lemts par valstij būtisku jautājumu.

Vējonis jau iepriekš norādīja, ka piedāvātie Krimināllikuma normu formulējumi var radīt pamattiesību aizskārumus: vārda brīvība, pulcēšanās un biedrošanās brīvība tāpat kā tiesiskas valsts principi ir mūsu valsts pamatvērtības, tāpēc ir jāizstrādā nepārprotams regulējums, kas nepieļauj šo pamattiesību aizskārumu.

Kā vēstīts, Saeima 3.martā pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Krimināllikumā, kas paredz būtiski pārskatīt un mūsdienu situācijai pielāgot tiesisko regulējumu, kas paredz atbildību par noziegumiem pret valsti. Deputāti atbalstīja likumprojekta steidzamību un nolēma to otrajā galīgajā lasījumā skatīt 7.aprīlī.

Likumprojektu izskatīšanai Saeimā iesniedza parlamenta Juridiskā komisija un Nacionālās drošības komisija, informē Saeimas Preses dienests.

Kā iepriekš uzsvēra Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, drošības situācija pasaulē un Eiropā pēdējā laikā ir būtiski mainījusies, un mūsu valstij ir jābūt gatavai reaģēt uz jauna veida apdraudējumiem. Taču Krimināllikuma panti, kas paredz atbildību par noziedzīgiem nodarījumiem pret valsts neatkarību, teritoriju, konstitucionālo iekārtu un likumīgo varu, nav mainīti kopš likuma spēkā stāšanās 1999.gadā. Tādējādi spēkā esošais regulējums vairs nenodrošina nacionālās drošības interešu aizsardzību pilnā apjomā.

Kā norādījuši valsts drošības iestāžu pārstāvji, pašreizējais tiesiskais regulējums ir nepilnīgs un grozījumi likumā nepieciešami pēc iespējas ātrāk. Piedāvātās likuma izmaiņas dos iespēju vērsties pret hibrīdkara radītiem apdraudējumiem Latvijas drošībai un ar krimināltiesiskiem līdzekļiem savlaicīgi reaģēt uz iespējamo apdraudējumu, kas vērsts pret mūsu valsts pamatinteresēm, norāda likumprojekta autori.

Mūsdienās aizvien retāk izvērš tiešas militāras operācijas, bet tiek izmantoti jauni mehānismi, kuru mērķis ir ietekmēt notiekošo citā valstī un pārņemt faktisko kontroli. Proti, tiek izvērsts hibrīdkarš un informatīvais karš, kas var ietvert gan vardarbīgu, gan nevardarbību, kā arī atklātu vai slēptu vēršanos pret valsts pamatinteresēm, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Likumu paredzēts papildināt ar jaunu pantu, nosakot atbildību par palīdzību ārvalstij pret Latvijas drošības interesēm vērstā darbībā. Šis pants palīdzēs vērsties, piemēram, pret patlaban aktuālo militāro nometņu organizēšanu jauniešiem, Saeimas deputātiem iepriekš skaidroja Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa. Kā norāda likumprojekta autori, šādas nometnes faktiski tiek izmantotas ārvalsts interesēm atbilstošas ideoloģijas izplatīšanai, un tā uzskatāma par kaitīgu darbību, kas vērsta pret valsts drošību kopumā.

Būtiskas izmaiņas paredzētas arī Krimināllikuma pantā, kas paredz atbildību par spiegošanu. Kā norāda likumprojekta autori, Latvijai starp NATO un Eiropas Savienības valstīm ir viens no vājākajiem regulējumiem spiegošanas radītā apdraudējuma novēršanai.

Piedāvātajā likuma redakcijā paredzēts kriminalizēt arī dažādas nevardarbīgas darbības pret valsts konstitucionālajām interesēm. Patlaban tiesiskais regulējums vērsts uz atklātām, tiešām un vardarbīgām darbībām.

Likumu paredzēts papildināt ar jaunu nozieguma sastāvu – darbību, kas vērsta pret Latvijas Republikas suverenitāti. Savukārt darbības, kas vērstas pret valstij vitāli svarīgām interesēm, plānots kriminalizēt neatkarīgi no to rakstura, jo to kaitīgumu galvenokārt nosaka darbību mērķis (piemēram, graut teritoriālo vienotību), nevis līdzekļi, kas lietoti mērķa sasniegšanai. Patlaban vardarbības lietošana ir obligāti konstatējama pazīme, taču valsts varu iespējams gāzt arī bez tiešas vardarbības lietošanas, norāda likumprojekta autori.

Grozījumi Krimināllikumā izstrādāti, sadarbojoties Satversmes aizsardzības birojam, Militārās izlūkošanas un drošības dienestam, Drošības policijai, Tieslietu ministrijai, Ģenerālprokuratūrai, Augstākajai tiesai, Rīgas apgabaltiesai, Iekšlietu ministrijai, Valsts policijai, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedrai, Latvijas Zvērinātu Advokātu padomei, un Sabiedriskās politikas centram Providus.

Ref: 102.000.102.12203


Pievienot komentāru

  1. rasa teica:

    Vai atkal mēs nemēģinām kaut ko pārsālīt?Vai neizskatīsies,ka atgriežas Staļina laiki,vai nelīdzināsimies Ziemeļkorejas modelim?Latvijā visi saprot,ka situācija nav vienkārša.Vai pietiks spēka un drosmes ievērot visus jaunos likumu grozījumus?Vai nebūs tā,ka lielākā uzmanība tiks Latvijas pamatiedzīvotājiem,bet Latvijas nīdējiem pakratīs pirkstiņu un nozieguma sastāvu nesaskatīs(krievu jauniešu nometnes citas valsts teritorijā- kaut vai viens piemērs)?Būtu vēlams jaunos likumus rakstīt visai tautai saprotamā valodā,lai nebūtu iespējamas interpretācijas.
    Veiksmi darbā,mēs visi gaidām pozitīvas pārmaiņas!

    +1 0 -1 0

  2. psihiatrs teica:

    Pag, pag! Tad jau sanāk, ka tie kas nobalsoja par šiem jaunajiem krimināllikuma grozījumiem, tos rosināja, izstrādāja ir veikuši ANTIKONSTITUCIONĀLAS DARBĪBAS! Tātad noziegušies pret valsti un tā pilsoņiem. Es ieteiktu pastiprinātu uzmanību pievērst tieši “Providus” darbībai, kas ir ārvalstu fondu sponsorēta. Kādu ārvalstu korrporāciju labā viņiu tā saucamie pētnieki spiego? Deklarēt jau var visādus cēlus mērķus, bet vai kāds viņu vākto informāciju ir kontrolējis?

    +1 0 -1 0

Veicinās brīvprātīgu mednieku iesaistīšanos valsts aizsardzības stiprināšanā

Trešdien, 20.decembrī, plkst. 12.00 Aizsardzības ministrijā aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis parakstīs vienošanos par sadarbību, lai veicinātu Latvijas mednieku iesaistīšanos valsts aizsardzības spēju pilnveidošanā, sniedzot atbalstu Aizsardzības ministrijai un tās padotības iestādēm.

Tirgotāju asociācija: Dramatiski pieaugs cigarešu kontrabandas apjomi

Mazinot legālo tabakas izstrādājumu pieejamību veikalos un citās tirdzniecības vietās, tabakas izstrādājumus ļaujot tirgot vien «zem letes», kā to paredz iecerētie grozījumi Tabakas izstrādājumu aprites likumā, dramatiski pieaugs kontrabandas cigarešu tirdzniecības apjoms, pauž Latvijas Tirgotāju asociācija.

Austrijas valdībā pretimigrācijas partija rūpēsies par iekšlietām, ārlietām un aizsardzību

Nacionālkonservatīvā Austrijas Brīvības partija, kas neraksturīgi Rietumeiropas varas partijām ir skaidri noskaņota pret imigrāciju, jaunizveidotajā valdībā ieņems ārlietu, iekšlietu un aizsardzības ministru vietas.

Autovadītāju ievērībai: Apledo autoceļi, uz ceļiem var veidoties «melnais ledus»

Iesākoties jaunajai darba nedēļai, vietām apledojuma veidošanās apgrūtina braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Slidenos ceļa posmus kaisa ar pretslīdes materiāliem, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Trūkumi augstākās izglītības finansēšanas sistēmā raisa bažas par studiju kvalitāti

Sabiedrība nevar būt pārliecināta, ka Latvijas augstākās izglītības sistēma virzās uz izcilību, jo tās attīstībai valstī nav noteikti pietiekami ambiciozi mērķi, secina Valsts kontrole, veicot augstākās izglītības finansēšanas sistēmas auditu.

Valsts cenšas slēpt VDK aģentus, kuri pārvilināti strādāt Latvijas labā, pieļauj Kangeris

Izskatās, ka ir bijuši kādi cilvēki, kas no Valsts drošības komitejas tika pārvervēti strādāt tikko neatkarību atguvušās Latvijas Republikas labā, un šo cilvēku vārdus valsts, iespējams, cenšas noslēpt, intervijā laikrakstam Diena pauž VDK zinātniskās izpētes komisijas vadītājs Kārlis Kangeris.

Ryanair piloti Eiropā atsakās no pirmssvētku streikiem

Populārās īru lidsabiedrības Ryanair piloti ir atteikušies no plāniem vēl pirms Ziemassvētkiem rīkot diennakti ilgu streiku pēc tam, kad lidsabiedrība pirmoreiz savā vēsturē piekritusi atzīt pilotu arodbiedrības.

Digitālās TV lieta: pēdas no Maltas ved uz Šķēles Mākoņiem

Maltas failos jeb no Maltas uzņēmumu reģistra šovasar noplūdušajos materiālos redzams, ka notikušas izmaiņas īpašnieku struktūrā uzņēmumā Digital International Limited, kas iesaistīts tā sauktajā digitālās televīzijas prāvā. Uzņēmuma pašreizējais īpašnieks ir Igaunijas kompānija, kurai savulaik piederējuši ekspremjera Andra Šķēles ģimenes īpašumi.

LAEF: Latvija fosilā kurināmā lobija rezultātā zaudējusi vairāk nekā 10 miljonus

Ekonomikas ministrijas nolaidības rezultātā Latvija nav izmantojusi iespēju nopelnīt aptuveni desmit miljonus eiro, izmantojot tīrās enerģijas ražošanu, uzmanību vērš Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija.

Liepājas metalurgs ražošanu varētu sākt no nākamā gada februāra

Liepājas metalurgs ražošanu varētu sākt no nākamā gada februāra, intervijā raidījumam LNT Ziņu TOP 10 atzīst Potenciālais maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs investors, Izraēlā dzīvojošais Krievijas izcelsmes uzņēmējs Igors Šamiss.

Šonedēļ pārsvarā auksts laiks, gaidāms arī sniegs

Iesākoties jaunajai darba nedēļai, atmosfēras spiediens paaugstināsies, tādēļ būtiski nokrišņi valstī vairs nav gaidāmi.  Pūtīs lēns vējš, līdz ar to atsevišķos rajonos saglabāsies migla. Otrdien, 19.decembrī, valsts teritoriju šķērsos neliela zema spiediena ieplaka, tādēļ gaidāmi nelieli nokrišņi - piekrastē lietus, savukārt citviet slapjš sniegs, sniegs, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Nedēļa Lietuvā. Piedāvās brīvprātīgu alkohola paradumu pārbaudi

Lietuvas veselības ministrs apstiprinājis alkohola pārbaužu piedāvāšanu visiem darbspējīgā vecuma iedzīvotājiem, kuri vien apmeklēs ārstniecības iestādes, lai šādi uzzinātu vairāk par lietuviešu dzeršanas paradumiem un attiecīgos gadījumos norādītu uz atkarības iespēju.

BNN nedēļas apkopojums: Putina sekmētaja Ždanoka. Obligātā veselības apdrošināšana. Cīņa par Āgenskalna tirgu

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Patiesība; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Virzība; Nākotne; Taisnība, Sēras.

Šonedēļ reģistrēts dienas laikā lielākais avāriju skaits

Aizvadītajā dienā Latvijā reģistrēts 121 ceļu satiksmes negadījums, kuros cietuši desmit cilvēki, bet viens cilvēks gājis bojā, informē Valsts policija. Šis šonedēļ esot lielākais vienas dienas laikā reģistrēto avāriju skaits.

Samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta

Lai paaugstinātu satiksmes drošību no piektdienas, 15.decembrī, samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta līdz 50 kilometriem stundā, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Citadele Index: Uzņēmēji optimistiski par ekonomikas izaugsmi

Pēc četru gadu pārtraukuma optimisms novērojams visās Latvijas uzņēmējdarbības nozarēs. Jau trešo ceturksni pēc kārtas Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, un uzņēmēji ir pozitīvi noskaņoti gan par ekonomiku valstī, gan savām finansēm.

Vaidere: Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija

Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija, norāda Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.

No katra nodokļos samaksātā eiro 10 centi paredzēti veselības nozarei

Ņemot vērā, ka par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm ir noteiktas veselības aprūpe, valsts iekšējā un ārējā drošība, kā arī atbalsts demogrāfijas pasākumiem. Veselībai 2018.gadā tiek novirzīts 11,1%, kas kopā ar veselību saistīto izglītību kopumā ir 1 018,2 miljoni eiro. Līdz ar to no viena nodokļos samaksātā eiro desmit centi tiek paredzēti veselības nozarei, teikts Finanšu ministrijas ziņojumā.

Rīgas siltums pirks Rīgas BioEnerģijas kapitāldaļas

AS Rīgas siltums valde pieņēmusi lēmumu izmantot pirmpirkuma tiesības 50% SIA Rīgas BioEnerģija kapitāla daļu iegādei, informē Rīgas siltums pārstāvji. Turklāt pirkuma summa netiek atklāta.

Advokāte mēģina cietumā ienest narkotikas

Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūra tiesai nosūtīja krimināllietu attiecībā pret kādu advokāti, kura mēģināja ienest narkotiskās un psihotropās vielas personai, kura ievietota ieslodzījuma vietā Rīgas Centrālcietumā.

ES līderi nespēj vienoties par bēgļu politiku; gaidāms smags uzdevums

Eiropas Savienības līderi piektdien, 15.decembrī, rītā nav spējuši atrisināt bloka austrumu un rietumu valstu domstarpības par bēgļu politiku, un viņus sagaida smags uzdevums reformēt patvēruma politiku līdz nākamā gada jūnijā noteiktajam gala termiņam, vēsta samita dalībnieki.

Latvijas Banka paaugstina IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 4,7%

Latvijas Banka paaugstinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 4,2% līdz 4,7%, vēsta Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Iedzīvotāju noskaņojums par valdības darbu joprojām ir negatīvs

Vislielāko neapmierinātību iedzīvotāji pauduši par Latvijas situācijas attīstību kopumā, kā arī par valdības darbu. Lai gan iepriekš valdības darba vērtējums bija pakāpies par četriem punktiem, tagad tas atkal par diviem ir noslīdējis, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs dati.

Plūdu dēļ slēgts vēl viens autoceļu posms

Ilgstošu nokrišņu dēļ no piektdienas, 15.decembra, ir slēgts vietējas nozīmes ceļš Iecava-Lambārte, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Baltijas jūrā uz trim mēnešiem aizliedz zušu zveju

Eiropas Savienības Zivsaimniecības padome ir pieņēmusi lēmumu - aizliegt zušu zveju uz trim mēnešiem 2018.gadā visos ūdeņos, tostarp arī Baltijas jūrā. Lai gan Pasaules Dabas Fonds un citas Eiropas vides organizācijas to vērtē kā atzīstamu pirmo soli, tomēr šiem centieniem būs maza ietekme uz būtiskāko problēmu - zušu populācijas apjomi dramatiski sarūk.