bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.01.2017 | Vārda dienas: Austris
LatviaLatvija

Vējonis: Tikšanās ar Dvorkoviču nemaina Latvijas nostāju sankciju jautājumā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Valsts prezidents Raimonds Vējonis

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ministru tikšanās ar Krievijas vicepremjeru Arkādiju Dvorkoviču nemaina Latvijas nostāju jautājumā par Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām pret Krieviju, trešdien 24.augustā, žurnālistiem uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Vējonis akcentēja, ka, pirmkārt, tas ir valdības jautājums, «kas ar ko tiekas» un kādā kontekstā notiek tikšanās. «Neskatoties uz šo tikšanos, Latvijas nostāja attiecībā uz [ES Krievijai noteiktajām] ekonomiskajām sankcijām nav mainījusies,» sacīja Valsts prezidents.

Viņš akcentēja, ka izmaiņas ES nostājā sankciju jautājumā var notikt, ja būs progress Minskas vienošanās īstenošanā.

Jau vēstīts, ka Krievijas premjerministra Dmitrija Medvedeva vietnieks Arkādijs Dvorkovičs, apmeklējot Rīgu, ticies ar trīs ZZS ministriem. Neformālā tikšanās notikusi zivju pārstrādes rūpnīcā SIA Karavela, un tajā piedalījusies finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, satiksmes ministrs Uldis Augulis un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Par to, ka sarunā piedalīsies arī Reizniece-Ozola un Augulis, Ārlietu ministrija neesot bijusi informēta. Ministrija norādījusi, ka atbalsta praktisko jautājumu kārtošanu ar Krievijas pārstāvjiem, taču Latvijas amatpersonām jāievēro valdības noteiktā kārtība, kādā notiek valsts amatpersonu tikšanās, līdz ar to ministrija sagaida izsmeļošu un detalizētu informāciju par šo tikšanos.

Kritiski par izveidojušos situāciju izteikušies koalīcijas partneri. Pēc jautājuma apspriešanas koalīcijas sanāksmē Dūklavs pauda, ka uzskata to par izsmeltu, savukārt koalīcijas partneri cer uz šādu gadījumu neatkārtošanos.

Kā secinājis Latvijas Televīzijas raidījums de facto, Latvijas pārstāvji neformālajās pusdienās ar Krievijas vicepremjeru Dvorkoviču, visticamāk, izskatījušies gana naivi. Viņi Dvorkovičam jautājuši – vai dzelzceļa un gāzes nozarēs Krievijā pieņemtajiem lēmumiem ir politisks vai saimniecisks raksturs?

Satiksmes ministrs Uldis Augulis atstāsta, ka «pirmais un svarīgais jautājums ir kravu apjoms dzelzceļam, kādas varētu būt potenciālās indikācijas, vai tas ir politisks lēmums, cik tas ir saimniecisks lēmums? Apgalvojums ir tāds, ka politisku lēmumu nav, viss ir tikai bizness ar nosacījumu». Arī finanšu ministrei Danai Reizniecei – Ozolai bijis līdzīgs jautājums: «Bija izteiktas bažas, ka Gazprom ir devis kādu signālu, ka, iespējams, gāzes krātuvē šoziem varētu netikt uzglabāta gāze. Es, protams, izmantoju izdevību pajautāt, vai tā ir kāda politiska nostāja vai kā citādi? Komentārs bija, ka nav nekādu politisku uzdevumu vai viedokļu paušanas, ka Gazprom pats pieņem savus saimnieciskus lēmumus.»

Zaļo un zemnieku savienības ministru it kā slepenā tikšanās ar Krievijas vicepremjeru Arkādiju Dvorkoviču augusta sākumā nenotika šprotu rūpnīcā, bet smalkākā vietā – restorānā Rīgas centrā. Bez politiķiem trīs ēdienu maltīti baudījis arī Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs, kā arī zivrūpnieki, kuru ražotnes Dvorkovičs bija apskatījis pirms pāris stundām. Galvenais tikšanās kūrētājs no Latvijas – zemkopības ministrs Jānis Dūklavs – sev vien zināmu iemeslu dēļ neesot pateicis premjeram Mārim Kučinskim un ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam, ka valdību šajās neformālajās pusdienās pārstāvēs arī finanšu ministre Dana Reizniece – Ozola un satiksmes ministrs Uldis Augulis. Rezultātā abu valstu amatpersonas papļāpājušas, bet to, kāda ir šo pusdienu pēcgarša, varam vien minēt.

Dvorkoviču var uzskatīt par Krievijas premjera Dimtrija Medvedeva līdzgaitnieku. Laikā, kad Medvedevs bija Krievijas prezidents, Dvorkovičs bija viņa vietnieks. Arī šobrīd pilda Krievijas vicepremjera pienākumus. Papildus tiem kopš pagājušā gada Dvorkovičs ir Krievijas dzelzceļa direktoru padomes priekšsēdētājs. Tas, ka Dvorkovičs atvaļinājumu pavada Jūrmalā, nav nekas neparasts. Tā viņš rīkojies arī iepriekš. Turklāt Krievijas medijos atrodams, ka Dvorkoviča biroja vadītājam Viktoram Dmitrijevam Latvijā pieder vairāki nekustamie īpašumi. Tomēr tikšanos ar citas valsts amatpersonām pie pusdienu galda gluži par nejaušu nenosauksi.

Abu valstu attiecības joprojām ir saspringtas. Nule kā līdz nākamajam gadam pagarinātas Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju. Tajā pašā laikā aizvien biežāk tiek spriests par iespēju, ka Krievija varētu atjaunot iepriekš aizliegto pārtikas produktu importu.

Jau labu laiku pirms Dvorkoviča atvaļinājuma — Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs esot piedāvājis tikšanos zemkopības ministram Dūklavam. Tad nu ministrs nolēmis izmantot izdevību un iedot Dvorkovičam nogaršot Latvijas šprotes. Tās pašas, kuras šobrīd Krievijā ievest ir aizliegts. «Zemkopības ministrs sazvanīja mani kā nozares vadību un teica, ka mums ir pāris stundu laika, mēs nevaram nekur tālu aizbraukt, bet, vai mēs varam parādīt vienu, divas rūpnīcas, kā mēs strādājam, kādas ir mums tehnoloģijas,» notikumus atstāsta Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits. Viņš pauž, ka «tā bija, faktiski, klasiska rūpnīcas apskate uzņēmumā Karavela un Gamma A Vecmīlgrāvi un Mangaļsalā. Šajās rūpnīcu apskatēs nepiedalījās ne finanšu, ne satiksmes ministri. Tur bija zemkopības ministrs, Krievijas vicepremjers un Krievijas vēstnieks.»

Apskatījuši iekārtas, kungi devās uz Vecrīgu. Pie pusdienu galda viņiem pievienojās arī satiksmes ministrs Uldis Augulis un finanšu ministre Dana Reizniece – Ozola. Tieši par šo apmēram stundu ilgo maltīti valda vislielākās neskaidrības. «Man bija zināms par Dūklava kunga tikšanos un par to, ka viņš varbūt kādu pieaicinās,» norāda Ministru prezidents Māris Kučinskis. Tāpat viņš norāda, ka Dūklavs «informējis Ārlietu ministriju. Šī nebija nekāda slepenā tikšanās». Tomēr ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs neesot zinājis visu. Pats gan šobrīd tāpat kā Dūklavs bauda atvaļinājumu. «Ārlietu ministrs bija informēts par Dūklava kunga plāniem runāt ar Krievijas pārstāvi par lauksaimniecības jautājumiem, par zvejniecības jautājumiem, bet ārlietu ministra rīcībā nebija informācijas par plašāka mēroga iespējamo tikšanos. Ja šīm sarunām klāt ir Krievijas vēstnieks, kas ir Krievijas augstākais pārstāvis mūsu valstī, tad tomēr šīs tikšanās nevar uzskatīt par pilnīgi neformālām,» pauž Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs.

Tajā pašā laikā Šmits uzskata, ka šajā situācijā «Latvija vienkārši padarīta par izsmieklu. Publiskā telpā ārlietu ministrs stāsta, kā pēc protokola pareizi būtu jārīkojas valdības ministriem. Tas ir ne tikai pret valstiski, tas padara Latviju par izsmiekla objektu».

Ref: 102.000.102.13356


Pievienot komentāru

  1. pūce saka:

    Lecam pa vecam ,vēl jau visas saimniecības nav nogremdētas ,vēl jau kāds turas ar pēdējiem spēkiem. Dievs ar jums, bet es ticu ,ka kādreiz jūs ar savu naudas, varas kāri aizrīsieties. Tas izmisums,asaras un bezcerība nevar palikt nesodīta.

    +1 0 -1 0

  2. Hujiplots saka:

    Vejoni,sac tacu beidzot domat par Valsts Pilsonjiem,paaugstini beidzot algas Eiropas limeni,Sac tacu kaut ko darit,savadi no Tevi jegas nekadas,ubadziba dzivot nav iespejams.

    +1 0 -1 0

Antāne: Cilvēki vairs netic savai valstij, jo valsti viņi asociē ar tiem, kuri pieņem lēmumus

Žurnāla Atbalsts galvenā redaktore Ilona Bērziņa veica interviju ar Ingu Antāni, kas jau vairāk kā divus gadus ir Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente un zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā Triniti.

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.

KP uzraugiem bažas par Latvijas Gāzes līguma noteikumiem

Konkurences padomei bažas AS Latvijas Gāze rīcību dabasgāzes tirgus atvēršanas gaidās. Ministru kabineta komitejas sēdei 23.janvārī Ekonomikas ministrija pieteikusi Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumu projektu.