bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 20.09.2017 | Vārda dienas: Marianna, Ginters, Guntra
LatviaLatvija

Vējonis: Tikšanās ar Dvorkoviču nemaina Latvijas nostāju sankciju jautājumā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Valsts prezidents Raimonds Vējonis

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ministru tikšanās ar Krievijas vicepremjeru Arkādiju Dvorkoviču nemaina Latvijas nostāju jautājumā par Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām pret Krieviju, trešdien 24.augustā, žurnālistiem uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Vējonis akcentēja, ka, pirmkārt, tas ir valdības jautājums, «kas ar ko tiekas» un kādā kontekstā notiek tikšanās. «Neskatoties uz šo tikšanos, Latvijas nostāja attiecībā uz [ES Krievijai noteiktajām] ekonomiskajām sankcijām nav mainījusies,» sacīja Valsts prezidents.

Viņš akcentēja, ka izmaiņas ES nostājā sankciju jautājumā var notikt, ja būs progress Minskas vienošanās īstenošanā.

Jau vēstīts, ka Krievijas premjerministra Dmitrija Medvedeva vietnieks Arkādijs Dvorkovičs, apmeklējot Rīgu, ticies ar trīs ZZS ministriem. Neformālā tikšanās notikusi zivju pārstrādes rūpnīcā SIA Karavela, un tajā piedalījusies finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, satiksmes ministrs Uldis Augulis un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Par to, ka sarunā piedalīsies arī Reizniece-Ozola un Augulis, Ārlietu ministrija neesot bijusi informēta. Ministrija norādījusi, ka atbalsta praktisko jautājumu kārtošanu ar Krievijas pārstāvjiem, taču Latvijas amatpersonām jāievēro valdības noteiktā kārtība, kādā notiek valsts amatpersonu tikšanās, līdz ar to ministrija sagaida izsmeļošu un detalizētu informāciju par šo tikšanos.

Kritiski par izveidojušos situāciju izteikušies koalīcijas partneri. Pēc jautājuma apspriešanas koalīcijas sanāksmē Dūklavs pauda, ka uzskata to par izsmeltu, savukārt koalīcijas partneri cer uz šādu gadījumu neatkārtošanos.

Kā secinājis Latvijas Televīzijas raidījums de facto, Latvijas pārstāvji neformālajās pusdienās ar Krievijas vicepremjeru Dvorkoviču, visticamāk, izskatījušies gana naivi. Viņi Dvorkovičam jautājuši – vai dzelzceļa un gāzes nozarēs Krievijā pieņemtajiem lēmumiem ir politisks vai saimniecisks raksturs?

Satiksmes ministrs Uldis Augulis atstāsta, ka «pirmais un svarīgais jautājums ir kravu apjoms dzelzceļam, kādas varētu būt potenciālās indikācijas, vai tas ir politisks lēmums, cik tas ir saimniecisks lēmums? Apgalvojums ir tāds, ka politisku lēmumu nav, viss ir tikai bizness ar nosacījumu». Arī finanšu ministrei Danai Reizniecei – Ozolai bijis līdzīgs jautājums: «Bija izteiktas bažas, ka Gazprom ir devis kādu signālu, ka, iespējams, gāzes krātuvē šoziem varētu netikt uzglabāta gāze. Es, protams, izmantoju izdevību pajautāt, vai tā ir kāda politiska nostāja vai kā citādi? Komentārs bija, ka nav nekādu politisku uzdevumu vai viedokļu paušanas, ka Gazprom pats pieņem savus saimnieciskus lēmumus.»

Zaļo un zemnieku savienības ministru it kā slepenā tikšanās ar Krievijas vicepremjeru Arkādiju Dvorkoviču augusta sākumā nenotika šprotu rūpnīcā, bet smalkākā vietā – restorānā Rīgas centrā. Bez politiķiem trīs ēdienu maltīti baudījis arī Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs, kā arī zivrūpnieki, kuru ražotnes Dvorkovičs bija apskatījis pirms pāris stundām. Galvenais tikšanās kūrētājs no Latvijas – zemkopības ministrs Jānis Dūklavs – sev vien zināmu iemeslu dēļ neesot pateicis premjeram Mārim Kučinskim un ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam, ka valdību šajās neformālajās pusdienās pārstāvēs arī finanšu ministre Dana Reizniece – Ozola un satiksmes ministrs Uldis Augulis. Rezultātā abu valstu amatpersonas papļāpājušas, bet to, kāda ir šo pusdienu pēcgarša, varam vien minēt.

Dvorkoviču var uzskatīt par Krievijas premjera Dimtrija Medvedeva līdzgaitnieku. Laikā, kad Medvedevs bija Krievijas prezidents, Dvorkovičs bija viņa vietnieks. Arī šobrīd pilda Krievijas vicepremjera pienākumus. Papildus tiem kopš pagājušā gada Dvorkovičs ir Krievijas dzelzceļa direktoru padomes priekšsēdētājs. Tas, ka Dvorkovičs atvaļinājumu pavada Jūrmalā, nav nekas neparasts. Tā viņš rīkojies arī iepriekš. Turklāt Krievijas medijos atrodams, ka Dvorkoviča biroja vadītājam Viktoram Dmitrijevam Latvijā pieder vairāki nekustamie īpašumi. Tomēr tikšanos ar citas valsts amatpersonām pie pusdienu galda gluži par nejaušu nenosauksi.

Abu valstu attiecības joprojām ir saspringtas. Nule kā līdz nākamajam gadam pagarinātas Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju. Tajā pašā laikā aizvien biežāk tiek spriests par iespēju, ka Krievija varētu atjaunot iepriekš aizliegto pārtikas produktu importu.

Jau labu laiku pirms Dvorkoviča atvaļinājuma — Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs esot piedāvājis tikšanos zemkopības ministram Dūklavam. Tad nu ministrs nolēmis izmantot izdevību un iedot Dvorkovičam nogaršot Latvijas šprotes. Tās pašas, kuras šobrīd Krievijā ievest ir aizliegts. «Zemkopības ministrs sazvanīja mani kā nozares vadību un teica, ka mums ir pāris stundu laika, mēs nevaram nekur tālu aizbraukt, bet, vai mēs varam parādīt vienu, divas rūpnīcas, kā mēs strādājam, kādas ir mums tehnoloģijas,» notikumus atstāsta Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits. Viņš pauž, ka «tā bija, faktiski, klasiska rūpnīcas apskate uzņēmumā Karavela un Gamma A Vecmīlgrāvi un Mangaļsalā. Šajās rūpnīcu apskatēs nepiedalījās ne finanšu, ne satiksmes ministri. Tur bija zemkopības ministrs, Krievijas vicepremjers un Krievijas vēstnieks.»

Apskatījuši iekārtas, kungi devās uz Vecrīgu. Pie pusdienu galda viņiem pievienojās arī satiksmes ministrs Uldis Augulis un finanšu ministre Dana Reizniece – Ozola. Tieši par šo apmēram stundu ilgo maltīti valda vislielākās neskaidrības. «Man bija zināms par Dūklava kunga tikšanos un par to, ka viņš varbūt kādu pieaicinās,» norāda Ministru prezidents Māris Kučinskis. Tāpat viņš norāda, ka Dūklavs «informējis Ārlietu ministriju. Šī nebija nekāda slepenā tikšanās». Tomēr ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs neesot zinājis visu. Pats gan šobrīd tāpat kā Dūklavs bauda atvaļinājumu. «Ārlietu ministrs bija informēts par Dūklava kunga plāniem runāt ar Krievijas pārstāvi par lauksaimniecības jautājumiem, par zvejniecības jautājumiem, bet ārlietu ministra rīcībā nebija informācijas par plašāka mēroga iespējamo tikšanos. Ja šīm sarunām klāt ir Krievijas vēstnieks, kas ir Krievijas augstākais pārstāvis mūsu valstī, tad tomēr šīs tikšanās nevar uzskatīt par pilnīgi neformālām,» pauž Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs.

Tajā pašā laikā Šmits uzskata, ka šajā situācijā «Latvija vienkārši padarīta par izsmieklu. Publiskā telpā ārlietu ministrs stāsta, kā pēc protokola pareizi būtu jārīkojas valdības ministriem. Tas ir ne tikai pret valstiski, tas padara Latviju par izsmiekla objektu».

Ref: 102.000.102.13356


Pievienot komentāru

  1. pūce teica:

    Lecam pa vecam ,vēl jau visas saimniecības nav nogremdētas ,vēl jau kāds turas ar pēdējiem spēkiem. Dievs ar jums, bet es ticu ,ka kādreiz jūs ar savu naudas, varas kāri aizrīsieties. Tas izmisums,asaras un bezcerība nevar palikt nesodīta.

    +1 0 -1 0

  2. Hujiplots teica:

    Vejoni,sac tacu beidzot domat par Valsts Pilsonjiem,paaugstini beidzot algas Eiropas limeni,Sac tacu kaut ko darit,savadi no Tevi jegas nekadas,ubadziba dzivot nav iespejams.

    +1 0 -1 0

Igaunijā ražotāju cenas augustā augstākas par 4,7%

Ražotāju cenu indekss Igaunijā no jūlija līdz augustam pieaudzis par 0,8%, bet gada laikā, skaitot no 2016.gada augusta, – par 4,7%, secinājuši Igaunijas statistiķi.

Strauji pieaug pieteikumu skaits par plūdos cietušajām platībām

«Pēc pēdējām lietavām nedēļas sākumā strauji pieaug pieteikumu skaits, jo lauksaimniekiem vairs nav cerību novākt ražu, tā ir pilnībā gājusi bojā,» norāda Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola-Helviga.

Padome: Valdība trešo reizi trijās nedēļās pārkāpusi Fiskālās disciplīnas likumu

Samazinot iemaksu apmēru Eiropas budžetā valdība trešo reizi trijās nedēļās pārkāpusi Fiskālās disciplīnas likumu, informē Fiskālās disciplīnas padome.

Zinātnieki uztraucas par iespējamu valsts budžeta finansējuma pārrāvumu

Latvijas Zinātņu akadēmija aicina amatpersonas nekavējoši rīkoties, lai 2018.gadā nepieļautu valsts budžeta finansējuma pilnīgu pārrāvumu Latvijas pētniecības organizācijām.

Ašeradens: Latvijas ekonomikas produktivitāte būtiski atpaliek no Eiropas

Latvijas ekonomikas produktivitāte būtiski atpaliek no Eiropas - faktiskajās cenās apmēram 43% no Eiropas Savienības vidējā ekonomikas produktivitātes līmeņa, intervijā laikrakstam Neatkarīgā norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, par vistraģiskāko nodēvējot situāciju informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē.

Kaljulaida ANO: «Valsts pienākums ir būt caurskatāmai»

Portāls BNN apkopojis, mūsuprāt, aktuālākās tēzes no Igaunijas prezidentes Kersti Kaljulaidas uzrunas ANO Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā, kur viņa uzstājusies otrdien, 19.septembrī.

LVSADA apmierināta ar Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padome nolēma konceptuāli atbalstīt Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kas tapis sadarbībā ar Veselības ministriju, Latvijas Slimnīcu biedrību un Latvijas Darba devēju konfederāciju.

Lidosta Rīga jūlijā iekļūst Eiropas straujāk augošo lidostu TOP5

Pasažieru skaita pieaugums par 16,2% ļāvis starptautiskajai lidostai Rīga jūlijā kļūt par vienu no piecām straujāk augošajām lidostām Eiropā lidostu grupā ar apkalpoto pasažieru skaitu 5 - 10 miljoni gadā.

Nordea un DNB bankas apvienošanās notiks 1.oktobrī

Pēc nesenā Eiropas Komisijas lēmuma apstiprināt Nordea un DNB  bankas plānus apvienot darbību Baltijas valstīs, darījumu plānots noslēgt 1.oktobrī.

Paraksta vienošanos par dalību Microsoft Publiskā sektora drošības programmā

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons Amerikas Savienotajās Valstīs paraksta vienošanos par Latvijas dalību Microsoft Publiskā sektora drošības programmā, kas valstij nodrošinās pieeju augstākā līmeņa drošības informācijai un resursiem.

Rīgas dome sākusi sodīt būvniekus ar par laikā nepabeigtiem ielu remontiem

Rīgas dome sākusi sodīt būvniekus par laikā nepabeigtiem ielu darbiem. Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs atzīmē, ka par katru kavējuma dienu kompānija ACB maksās sodu - 7400 eiro dienā. 

Latvijas Tiesu administrācija investē Gruzijas tiesu sistēmas attīstībā

Tiesu administrācija atklāj Twinning projektu Gruzijā, Tbilisī, kas paredz atbalstīt tiesiskumu un tiesu neatkarību Gruzijā, stiprinot profesionālismu tiesnešiem un tiesu darbiniekiem.

Pabriks: Ar Zapad mācībām Krievijai nav izdevies kādu iebiedēt

Mācību Zapad 2017 laikā gūtā informācija būs pietiekama, lai izvērtētu gan piekopto taktiku, gan stratēģiju, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma norāda Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks.

Spāņu policija konfiscē Katalonijas referenduma dokumentus

Spānijas centrālai valdībai cenšoties nepieļaut 1.oktobrī gaidāmo, bet Konstitucionālās tiesas aizliegto referendumu par Katalonijas neatkarību, policija autonomajā reģionā konfiscējusi lērumu ar balsojuma rīkošanu saistītu dokumentu.

Meksikā traģiska 7,1 magnitūdas zemestrīce

Meksikas galvaspilsētā Mehiko notikusi 7,1 magnitūdas stipra zemestrīce, nonāvējot ne mazāk kā 220 cilvēkus un sagraujot desmitiem ēku. Pazemes grūdieni pilsētu satricinājuši, kad daudzi iedzīvotāji piedalījušies zemestrīču apmācībās tieši 32 gadus pēc sevišķi postošas zemestrīces Mehiko, kurā dzīvības zaudēja vairāki tūkstoši cilvēku.

VNT ģenerāldirektors: Esmu Latvijā, lai vadītu biznesu ne tikai tagad, bet arī nākotnē

Nevienam nav «apetītes» uz cenu pieaugumu saistībā ar izmaiņām loģistikas jomā. Bet, skatoties uz dzelzeļa pārvadājumu sfēru, ir redzams, ka tie uzņēmumi, kuri darbojas Latvijā, labprātāk pieņem šo cenu pieaugumu un paliek esošajā kravu pārvadājumu līmenī nekā iestājas pret un krītas līmeni zemāk, BNN intervijā stāsta Ventspils naftas priekšsēdētājs Larss Panclafs.

Biržu indeksi pieaug, sasniedzot jaunus rekordus, savukārt naftas cenas krītas

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi otrdien, 19.septembrī, pieauga, sasniedzot jaunus rekordus, pirms gaidāma Federālās rezervju bankas lēmuma par pēckrīzes ekonomiskās stimulēšanas programmas izbeigšanu. Pirms gaidāmā lēmuma arī nedaudz pieauga Eiropas biržu indeksi.

Saistībā ar dzelzceļa pārbrauktuves slēgšanu izmaiņas četros maršrutos

Sakarā ar Dzelzavas dzelzceļa pārbrauktuves slēgšanu no 2017.gada 20.septembra pulksten 8.00 līdz 22.septembra pulksten 20.00 gaidāmas izmaiņas vairāku maršruta reisos.

Tiesa liek Loginovam un Pečakam atmaksāt nelikumīgi iztērētos līdzekļus  

Rīgas apgabaltiesa bijušajam Rīgas brīvostas pārvaldniekam Leonīdam Loginovam un viņa vietniekam Aigaram Pečakam piesprieda atmaksāt nelikumīgi iztērētos līdzekļus kopumā 856 951 eiro apmērā.

ES Ungārijā vērtē, cik lietderīgi finansēts Orbāna stadions un «bānītis»

Eiroparlamentārieši Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna dzimtajā ciemā apmeklējuši modernu futbola laukumu un šaursliežu dzelzceļa līniju, kas uzbūvēta ar Eiropas Savienības finansējumu, bet kļuvusi slavena ar pasažieru trūkumu.

Reizniece-Ozola: Kosmosa izpētes projektos Latvija līdz šim ieguldījusi 3,2 miljonus eiro

Līdz šim trīs konkursu rezultātā Latvija atbalstījusi 27 kosmosa izpētes projektus, kuros kopā ieguldīti vairāk nekā 3,2 miljoni eiro, Eiropas Planetārās zinātnes kongresā sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Daudzviet Latvijā upes izgājušas no krastiem

Turpinoties ūdens līmeņa kāpumam, jau daudzviet Latvijā applūdušas upju palienes, vietām - arī citas teritorijas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.

Ekonomists: Naftas tirgus - OECD krājumi mazinās, OPEC turpinās koriģēt tirgu

Pateicoties naftas eksportētājvalstu organizācijai, kas kopš gada sākuma ir samazinājusi ieguvi par vienu miljonu barelu dienā, OECD valstu naftas krājumi kopš marta ir samazinājušies par aptuveni 0,6 miljoniem barelu dienā, pauž SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Latvijā būvniecības izlaide otrajā ceturksnī bija viena no straujākajām ES

Latvijā būvniecības produkcijas izlaide šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli-jūniju pieaugusi par 15,8%, kas ir viens no straujākajiem kāpumiem to 26 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, par kurām pieejami dati.

Nosaka jaunu kārtību paaugstinātas bīstamības objektu apzināšanai

Ministru kabinets otrdien, 19.septembrī, pieņēma Iekšlietu ministrijas izstrādātos MK noteikumus, kuros precizētas tiesību normas saistībā ar paaugstinātas bīstamības objektu apzināšanu, noteikšanas kritērijiem un dokumentācijas izstrādāšanu.

Jaunākie komentāri