bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 23.03.2017 | Vārda dienas: Mirdza, Žanete, Žanna
LatviaLatvija

Vējonis: Tikšanās ar Dvorkoviču nemaina Latvijas nostāju sankciju jautājumā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Valsts prezidents Raimonds Vējonis

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ministru tikšanās ar Krievijas vicepremjeru Arkādiju Dvorkoviču nemaina Latvijas nostāju jautājumā par Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām pret Krieviju, trešdien 24.augustā, žurnālistiem uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Vējonis akcentēja, ka, pirmkārt, tas ir valdības jautājums, «kas ar ko tiekas» un kādā kontekstā notiek tikšanās. «Neskatoties uz šo tikšanos, Latvijas nostāja attiecībā uz [ES Krievijai noteiktajām] ekonomiskajām sankcijām nav mainījusies,» sacīja Valsts prezidents.

Viņš akcentēja, ka izmaiņas ES nostājā sankciju jautājumā var notikt, ja būs progress Minskas vienošanās īstenošanā.

Jau vēstīts, ka Krievijas premjerministra Dmitrija Medvedeva vietnieks Arkādijs Dvorkovičs, apmeklējot Rīgu, ticies ar trīs ZZS ministriem. Neformālā tikšanās notikusi zivju pārstrādes rūpnīcā SIA Karavela, un tajā piedalījusies finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, satiksmes ministrs Uldis Augulis un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Par to, ka sarunā piedalīsies arī Reizniece-Ozola un Augulis, Ārlietu ministrija neesot bijusi informēta. Ministrija norādījusi, ka atbalsta praktisko jautājumu kārtošanu ar Krievijas pārstāvjiem, taču Latvijas amatpersonām jāievēro valdības noteiktā kārtība, kādā notiek valsts amatpersonu tikšanās, līdz ar to ministrija sagaida izsmeļošu un detalizētu informāciju par šo tikšanos.

Kritiski par izveidojušos situāciju izteikušies koalīcijas partneri. Pēc jautājuma apspriešanas koalīcijas sanāksmē Dūklavs pauda, ka uzskata to par izsmeltu, savukārt koalīcijas partneri cer uz šādu gadījumu neatkārtošanos.

Kā secinājis Latvijas Televīzijas raidījums de facto, Latvijas pārstāvji neformālajās pusdienās ar Krievijas vicepremjeru Dvorkoviču, visticamāk, izskatījušies gana naivi. Viņi Dvorkovičam jautājuši – vai dzelzceļa un gāzes nozarēs Krievijā pieņemtajiem lēmumiem ir politisks vai saimniecisks raksturs?

Satiksmes ministrs Uldis Augulis atstāsta, ka «pirmais un svarīgais jautājums ir kravu apjoms dzelzceļam, kādas varētu būt potenciālās indikācijas, vai tas ir politisks lēmums, cik tas ir saimniecisks lēmums? Apgalvojums ir tāds, ka politisku lēmumu nav, viss ir tikai bizness ar nosacījumu». Arī finanšu ministrei Danai Reizniecei – Ozolai bijis līdzīgs jautājums: «Bija izteiktas bažas, ka Gazprom ir devis kādu signālu, ka, iespējams, gāzes krātuvē šoziem varētu netikt uzglabāta gāze. Es, protams, izmantoju izdevību pajautāt, vai tā ir kāda politiska nostāja vai kā citādi? Komentārs bija, ka nav nekādu politisku uzdevumu vai viedokļu paušanas, ka Gazprom pats pieņem savus saimnieciskus lēmumus.»

Zaļo un zemnieku savienības ministru it kā slepenā tikšanās ar Krievijas vicepremjeru Arkādiju Dvorkoviču augusta sākumā nenotika šprotu rūpnīcā, bet smalkākā vietā – restorānā Rīgas centrā. Bez politiķiem trīs ēdienu maltīti baudījis arī Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs, kā arī zivrūpnieki, kuru ražotnes Dvorkovičs bija apskatījis pirms pāris stundām. Galvenais tikšanās kūrētājs no Latvijas – zemkopības ministrs Jānis Dūklavs – sev vien zināmu iemeslu dēļ neesot pateicis premjeram Mārim Kučinskim un ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam, ka valdību šajās neformālajās pusdienās pārstāvēs arī finanšu ministre Dana Reizniece – Ozola un satiksmes ministrs Uldis Augulis. Rezultātā abu valstu amatpersonas papļāpājušas, bet to, kāda ir šo pusdienu pēcgarša, varam vien minēt.

Dvorkoviču var uzskatīt par Krievijas premjera Dimtrija Medvedeva līdzgaitnieku. Laikā, kad Medvedevs bija Krievijas prezidents, Dvorkovičs bija viņa vietnieks. Arī šobrīd pilda Krievijas vicepremjera pienākumus. Papildus tiem kopš pagājušā gada Dvorkovičs ir Krievijas dzelzceļa direktoru padomes priekšsēdētājs. Tas, ka Dvorkovičs atvaļinājumu pavada Jūrmalā, nav nekas neparasts. Tā viņš rīkojies arī iepriekš. Turklāt Krievijas medijos atrodams, ka Dvorkoviča biroja vadītājam Viktoram Dmitrijevam Latvijā pieder vairāki nekustamie īpašumi. Tomēr tikšanos ar citas valsts amatpersonām pie pusdienu galda gluži par nejaušu nenosauksi.

Abu valstu attiecības joprojām ir saspringtas. Nule kā līdz nākamajam gadam pagarinātas Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju. Tajā pašā laikā aizvien biežāk tiek spriests par iespēju, ka Krievija varētu atjaunot iepriekš aizliegto pārtikas produktu importu.

Jau labu laiku pirms Dvorkoviča atvaļinājuma — Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs esot piedāvājis tikšanos zemkopības ministram Dūklavam. Tad nu ministrs nolēmis izmantot izdevību un iedot Dvorkovičam nogaršot Latvijas šprotes. Tās pašas, kuras šobrīd Krievijā ievest ir aizliegts. «Zemkopības ministrs sazvanīja mani kā nozares vadību un teica, ka mums ir pāris stundu laika, mēs nevaram nekur tālu aizbraukt, bet, vai mēs varam parādīt vienu, divas rūpnīcas, kā mēs strādājam, kādas ir mums tehnoloģijas,» notikumus atstāsta Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits. Viņš pauž, ka «tā bija, faktiski, klasiska rūpnīcas apskate uzņēmumā Karavela un Gamma A Vecmīlgrāvi un Mangaļsalā. Šajās rūpnīcu apskatēs nepiedalījās ne finanšu, ne satiksmes ministri. Tur bija zemkopības ministrs, Krievijas vicepremjers un Krievijas vēstnieks.»

Apskatījuši iekārtas, kungi devās uz Vecrīgu. Pie pusdienu galda viņiem pievienojās arī satiksmes ministrs Uldis Augulis un finanšu ministre Dana Reizniece – Ozola. Tieši par šo apmēram stundu ilgo maltīti valda vislielākās neskaidrības. «Man bija zināms par Dūklava kunga tikšanos un par to, ka viņš varbūt kādu pieaicinās,» norāda Ministru prezidents Māris Kučinskis. Tāpat viņš norāda, ka Dūklavs «informējis Ārlietu ministriju. Šī nebija nekāda slepenā tikšanās». Tomēr ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs neesot zinājis visu. Pats gan šobrīd tāpat kā Dūklavs bauda atvaļinājumu. «Ārlietu ministrs bija informēts par Dūklava kunga plāniem runāt ar Krievijas pārstāvi par lauksaimniecības jautājumiem, par zvejniecības jautājumiem, bet ārlietu ministra rīcībā nebija informācijas par plašāka mēroga iespējamo tikšanos. Ja šīm sarunām klāt ir Krievijas vēstnieks, kas ir Krievijas augstākais pārstāvis mūsu valstī, tad tomēr šīs tikšanās nevar uzskatīt par pilnīgi neformālām,» pauž Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs.

Tajā pašā laikā Šmits uzskata, ka šajā situācijā «Latvija vienkārši padarīta par izsmieklu. Publiskā telpā ārlietu ministrs stāsta, kā pēc protokola pareizi būtu jārīkojas valdības ministriem. Tas ir ne tikai pret valstiski, tas padara Latviju par izsmiekla objektu».

Ref: 102.000.102.13356


Pievienot komentāru

  1. pūce teica:

    Lecam pa vecam ,vēl jau visas saimniecības nav nogremdētas ,vēl jau kāds turas ar pēdējiem spēkiem. Dievs ar jums, bet es ticu ,ka kādreiz jūs ar savu naudas, varas kāri aizrīsieties. Tas izmisums,asaras un bezcerība nevar palikt nesodīta.

    +1 0 -1 0

  2. Hujiplots teica:

    Vejoni,sac tacu beidzot domat par Valsts Pilsonjiem,paaugstini beidzot algas Eiropas limeni,Sac tacu kaut ko darit,savadi no Tevi jegas nekadas,ubadziba dzivot nav iespejams.

    +1 0 -1 0

Ukraina liedz Krievijas pārstāvei piedalīties «Eirovīzijā» Kijevā

Ukrainas drošībnieki noteikuši aizliegumu dziedātājai, kura uzvarējusi popmūzikas konkursa «Eirovīzija» Krievijas nacionālajā atlasē, ieceļot Ukrainas teritorijā. Lēmums liegt dziedātājai Jūlijai Samolovai ieceļot Ukrainā nākamos trīs gadus, nozīmē, ka Krievijas pārstāve nevarēs piedalīties dziesmu konkursa finālā, kas maijā notiks Kijevā

Traģisks uzbrukums Londonas centrā

Pieci cilvēki tikuši nonāvēti un ne mazāk kā 40 ievainoti, vīrietim Londonā sarīkojot uzbrukumu civiliedzīvotājiem un policistam.

Saeima atbalsta ieceri par vienkāršotu reģistrāciju buru jahtām

Lai vienkāršotu reģistrācijas kārtību buru un sporta buru jahtām, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 22.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Jūras kodeksā nosakot, ka šos atpūtas kuģus turpmāk varēs reģistrēt arī bez īpašumtiesībām.

Ventspils brīvostas pārvalde izsludinājusi iepirkumu

Izsludināts iepirkums par piebraucamā ceļa Ventspilī, Talsu ielā 200, izveidi un sakārtotu teritoriju, lai viens no zemes nomniekiem tur varētu sākt savas ēkas būvniecību, ziņo Ventspils brīvosta.

Igaunijas investori apsver miljardu eiro vērtas celulozes rūpnīcas celšanu Latvijā

Investori, kas Igaunijas dienvidos iecerējuši uzbūvēt vienu miljardu eiro vērtu celulozes rūpnīcu, pieļauj iespēju nepieciešamās atļaujas tādam projektam saņemt Latvijā, jo Igaunijā šis process var būt pārāk ilgs.

Latvijā plāno ieviest ceļošanas pases

Deputāti iesnieguši grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, rosinot Latvijā ieviest ceļošanas pases, lai izvairītos no situācijām, kad tiek ierobežotas personu tiesības brīvi pārvietoties, kā arī piedalīties vēlēšanās.

Lauksaimnieki aicina balsot par zemes saglabāšanu vietējo iedzīvotāju īpašumā

Deputātiem nosūtīta vēstule ar aicinājumu atbalstīt lauksaimniekus, lauku iedzīvotājus un grozījumus likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos, kas paredz vairāku nosacījumu ieviešanu zemes pircējiem un kurus 23.martā trešajā lasījumā skatīs Saeimas sēdē.

Sākas paziņojumu izsūtīšana par pašvaldību vēlēšanām

Šonedēļ Pilsonības migrācijas lietu pārvalde ir sākusi paziņojumu par vēlēšanām sagatavošanu un izsūtīšanu vēlētājiem. Ar to starpniecību vēlētāji tiks informēti par savu vēlēšanu iecirkni un balsošanas kārtību šā gada 3.jūnija pašvaldību vēlēšanās.

Igaunijā ar likumu samazina plastmasas maisiņu pieejamību

Pieņemot grozījumus Igaunijas «Iepakojumu likumā», Rīgikogu ierobežojis plastmasas maisiņu lietošanu valstī.

Atbalstīti FM priekšlikumi vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai

Konceptuāli tika atbalstīti Finanšu ministrijas sagatavotie priekšlikumi vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai, lemts Tautsaimniecības sēdē. Izmaiņas paredzētas - iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmē, uzņēmuma ienākuma nodokļa piemērošanas modelī un likmē, kā arī minimālās algas apmērā, to paaugstinot, un neapliekamā minimuma pieaugumā zemo algu saņēmējiem.

Privāto ārstniecības pakalpojumu tirgus apjoms turpina pieaugt

Privāto ārstniecības pakalpojumu tirgus apjoms Centrālās un Austrumeiropas valstīs turpina augt un šobrīd sasniedz jau 13,9 miljardus eiro, lēsts pētījuma Patient in the digital world ietvaros.

Noteiks ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām

Plānots noteikt ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām, lai nodrošinātu valsts intereses brīžos, kad Latvijai nozīmīgos uzņēmumos atsavina daļas vai akcijas, vēsta Saeima.

E-paraksta un e-identitātes attīstībai no ERAF būs pieejami 3,5 miljoni eiro

Valsts AS Latvijas Valsts radio un televīzijas centram no Eiropas Reģionālās attīstības fonda būs pieejami 3,5 miljoni eiro projektam E-Identitātes un e-paraksta risinājumu attīstība, vēsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Puķe: Vai Latvijai nav vajadzīgi 36847 potenciālie nodokļu maksātāji?

Latvijā aptuveni 171730 jeb 8% no visiem iedzīvotājiem ir cilvēki ar invaliditāti. No visiem invalīdiem, invalīdi ar 3.grupas invaliditāti ir aptuveni 61411, informē iniciatīvas par to, lai 3.grupas invalīdiem sabiedriskais transports būtu bez maksas, autors Raimonds Lejnieks – Puķe.

Ameriks no ātro kredītu kompānijām procentos iegūst teju 200 000 eiro

Rīgas domes vicemērs Andris Ameriks pērn no ātro kredītu uzņēmumiem AS 4finance un AS Mogo procentos guvis ienākumus teju 200 000 eiro apmērā, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā kārtējā gada deklarācija par 2016.gadu.

Šogad jau vairāki uzņēmumi Latvijā cietuši no kompromitēto e-pastu krāpšanām

Valsts policija atkārtoti brīdina un vērš uzmanību uz aktualizējušos interneta krāpšanas veidu - uzņēmumu e-pastu pārtveršanu un kompromitētu biznesa e-pastu sūtīšanu. Rezultātā uzņēmumi zaudē ievērojamus naudas līdzekļus, pārskaitot naudu nevis savam biznesa partnerim, bet ārvalstu noziedzniekiem.

Bērni arvien vēlāk sāk runāt; aug pieprasījums pēc speciālistiem

Audzis pieprasījums pēc mikrologopēdiem – bērni arvien vēlāk sāk runāt, kā arī biežāk nekā iepriekš ir vērojami runas traucējumi, atzīst Mobilais veselības aprūpes centrs speciālisti.

SPKC uzlabo ziņošanas kārtību par legionelozes izplatību

Turpmāk par ūdens paraugu laboratoriskās izmeklēšanas rezultātiem legionelozes skartā objekta īpašnieks vai apsaimniekotājs un Veselības inspekcija tiks informēta pa telefonu un elektronisko pastu papildus jau esošajai kārtībai - oficiālas vēstules nosūtīšanai pa pastu, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs.

Pret Lembergu vienotā sarakstā šogad startēs vairākas partijas

Pašvaldību vēlēšanās Ventspilī vienotā sarakstā startēs Reģionu apvienība, Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, Latvijas attīstībai un Vienotība, intervijā Latvijas Avīzei stāsta šī vienotā saraksta līderis Ģirts Valdis Kristovskis.

Eksperts: Analītikas nozares attīstība - iespēja uzlabot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju

Datu un analītikas nozares straujā attīstība ir iespēja Latvijas uzņēmumiem būtiski kāpināt savu konkurētspēju un efektivitāti, jo arvien lielāka digitalizācija un pieaugošais interneta ekonomikas īpatsvars pastāvīgi rada arvien lielākas datu plūsmas, norāda Starptautiskā biznesa konsultāciju kompānija KPMG.

Bildēs: Pasaulē atzīmē Ūdens dienu

Ik gadu 22.martā, rīkojot starptautiskās Ūdens dienas pasākumus, ANO pievērš uzmanību tam, cik izšķiroša ir ūdens nozīme cilvēka un citu dzīvo radību dzīvē un cik svarīgi, lai cilvēks ūdeni nepiesārņotu.

Aptauja: 72% Latvijas iedzīvotāju saziņu ar uzņēmumiem visbiežāk veic pa telefonu

Ja rodas nepieciešamība sazināties ar kādu uzņēmumu par pakalpojuma saņemšanas iespējām, 72% Latvijas iedzīvotāju dod priekšroku telefoniskai saziņai, liecina kontaktu centra Transcom Worldwide Latvia aptaujas dati. Kā otrs iecienītākais saziņas veids ar uzņēmumiem ir e-pasts - to labprāt izmanto 61% aptaujāto.

Latvijā pirmo reizi notiek pētījums implantoloģijas jomā

Latvijā uzsākts apjomīgs klīniskais pētījums zobu implantoloģijas jomā. Latvijā šāds zinātnisks pētījums notiek pirmo reizi, vēsta kompānija Straumann pārstāvniecība Latvijā.

Latvijas uzņēmumiem Japānā nodrošinās stabilu nodokļu maksāšanas režīmu

Japānā strādājošajiem Latvijas uzņēmumiem turpmāk būs nodrošināts stabils nodokļu maksāšanas režīms, kuru neietekmēs Japānas nodokļu normatīvo aktu grozījumi, vēsta Saeimas ziņojums.

Valmiermuižas alus ieguldīs pusmiljonu eiro Alus darbnīcas izveidē

Atzīmējot alus darītavas astoņu gadu jubileju, Valmiermuižas alus uzsāk pusmiljonu vērtu ieguldījumu projektu, lai izveidotu Alus darbnīcu, kurās brūvēs ekskluzīvas alus garšas mazās partijās.