bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 26.04.2018 | Vārda dienas: Rūsiņš, Sandris, Alīna
LatviaLatvija

Vēl var nobalsot par Eiropas Izgudrotāju balvai nominēto latviešu zinātnieku

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ivars Kalviņš

Latvijas iedzīvotāji vēl četras dienas – līdz ceturtdienai, 4.jūnijam – var nobalsot par Latvijas zinātnieku Ivaru Kalviņu, kurš ir nominēts Eiropas Izgudrotāju balvai par mūža ieguldījumu zinātnē.

Profesoru Kalviņu Eiropas Patentu iestāde ir nosaukusi par vienu no trim finālistiem 2015.gada Eiropas Izgudrotāju balvai kategorijā Mūža ieguldījums. Piecās dažādās kategorijās kopā nominēti 15 zinātnieki no visas Eiropas, kur uzvarētājus noteiks īpaši šim apbalvojumam izveidota starptautiska žūrija, kas sastāv no 13 personām, portālu BNN informē Patentu valde.

Papildus šīm piecām kategorijām tiks apbalvots arī populārākais zinātnieks, uzvarētāju nosakot pamatojoties uz iedzīvotāju balsojumu. Balsošana ir atvērta līdz ceturtdienai, 4.jūnijam Eiropas Patentu biroja mājaslapā. Par savu favorītu var balsot arī vairākkārt.

Piecu kategoriju un populārākā zinātnieka apbalvojuma uzvarētājus nosauks 11.jūnijā speciāli rīkotā pasākumā Parīzē.

Kalviņš ir viens no ietekmīgākajiem Baltijas reģiona zinātniekiem ar vairāk nekā 250 izgudrojumiem un 900 patentiem un patenta pieteikumiem. 2006.gadā par nopelniem zinātnē viņš saņēma Latvijas valsts augstāko apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeni. Viņa nozīmīgākais izgudrojums ir meldonijs, kas ir pamatā Latvijā radītam preparātam Mildronāts, kuru ražo Latvijā un kura eksporta apjoms lēšams ap 60-70 miljoniem eiro. Viņa slavenāko izgudrojumu vidū ir arī pretvēža imunostimulators leakadīns un pretvēža medikaments belinostats. Kalviņš ir viens no pasaulē ražīgākajiem zinātniekiem medicīniskās bioķīmijas jomā, informē Eiropas Patentu iestāde.

Šī ir pirmā reize, kad nozīmīgajai balvai ir nominēts zinātnieks no Latvijas.

Eiropas izgudrotāju balvas ietvaros žūrija ir izvēlējusies trīs finālistus katrā no piecām kategorijām. Kategorijā Rūpniecība finālisti ir Žans Kristofs Žirons (Jean-Christophe Giron) no Francijas un viņa komanda par elektroniski tonējamo stiklu, Gunārs Asplunds (Gunnar Asplund) no Zviedrijas par viņa izgudroto augstsprieguma tīklu bez gaisa elektrības vadiem, un Franca Amtmaņa (Franz Amtmann) no Austrijas un Filipa Mugara (Philippe Maugar) vadītā komanda par Nfc datu pārraides tehnoloģijas izgudrošanu.

Finālisti kategorijā Mazie un vidējie uzņēmumi ir Laura Johanna von Vēra (Laura Johanna van ‘t Veer) no Nīderlandes un viņas komanda par viņu izgudrojumu – gēnos balstīto krūts vēža testu, Mišels Leskans (Michel Lescanne) no Francijas par viņa radīto zemesriekstu pastu cīņai ar nepietiekamu uzturu, un Džons Elvesjo (John Elvesjö) un Mārtens Skogo (Mårten Skogö) no Zviedrijas par viņu radīto acs izsekošanas tehnoloģiju, kas ļauj vadīt datoru ar acs skatienu.

Finālisti kategorijā Pētniecība ir zinātnieki Lūks Alfijs (Luke Alphey) no Lielbritānijas par viņa jaunradīto metodi Denges drudža kontrolēšanai, Hendriks Mariuss Junkers (Hendrik Marius Jonkers) no Nīderlandes par pašdzīstošo biobetonu, kā arī Ludviks Līblers (Ludwik Leibler) no Francijas par viņa izgudroto jauno polimēru tipu, kas pazīstami kā vitrimēri.

Finālisti kategorijā Mūža ieguldījums ir Ivars Kalviņš no Latvijas par viņa plaši pazīstamo medikamentu Mildronāts un citiem, Kornels Šūhamers Iminks (Kornelis Schouhamer Immink) no Nīderlandes par CD/DVD un Blu-Ray disku kodēšanas tehnoloģiju un Andreass Mancs (Andreas Manz) no Šveices par viņa pētījumiem mikrofluīdikā un «laboratorijas-čipā» tehnoloģiju.

Finālisti kategorijā Valstis ārpus Eiropas ir Jans Freizers (Ian Frazer) no Austrālijas un Žiana Žou no Ķīnas par pirmo kakla vēža vakcīnu, Sumio Ližima (Sumio Iijima), Akira Košo (Akira Koshio) un Masako Judasaka (Masako Yudasaka) no Japānas par oglekļa nanocaurulīšu izgudrojumu, un Elizabete Holmsa (Elizabeth Holmes) no ASV par viņas vienkāršoto asins analīžu veikšanas sistēmu.

Kopš 2006.gada Eiropas Izgudrotāju balvu reizi gadā pasniedz Eiropas Patentu iestāde. Prestižā balva godina individuālos izgudrotājus un komandas, kuru novatoriskais darbs sniedz atbildes mūsdienu izaicinājumiem, veicinot sociālo attīstību, ekonomisko izaugsmi un labklājību.

Ref: 102.000.102.9947


Pievienot komentāru

Maršruts nedēļas nogalei: moči, lidojošās zivis un Sansusī

Arī šajā garajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo garo brīvdienu pavadīšanai.

Saeima atbalsta iespēju ārpus kārtas vērtēt tiesnešu profesionalitāti

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja iespēju disciplinārlietas kontekstā nosūtīt tiesnesi uz ārpuskārtas novērtēšanu, ja ir radušās šaubas par viņa profesionalitāti.

KP ļauj UAB Vaizga iegādāties SIA Petrol Property

Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, ar kuru UAB Vaizga ieguvusi izšķirošu ietekmi pār SIA Petrol Property. Atļauja dota, jo apvienošanās rezultātā nemazinās konkurence ietekmētajā tirgū. Vienlaikus KP ir ierosinājusi pārkāpuma lietu par savlaicīgi nepaziņotu apvienošanos.

Strautiņš: Latvijas nākotne atkarīga no iedzīvotāju pacietības; politiķiem nosliece domāt tikai par tuvāko nākotni

«Šobrīd Latvijā cilvēki dzīvo labāk nekā jebkad, bet ienākumu līmenis Rietumeiropā ir un vēl diezgan ilgu laiku būs augstāks.» Kuras prognozes par banku darbu ir piepildījušās, un kas notiek ar «sāpju bērnu», Latvijas tiesu sistēmu? Intervijā ar BNN skaidro Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

FM: Pašvaldības tērē vairāk nekā pērn, jo strauji ievieš ES fondu projektus

Pašvaldību budžetā bija vērojams 74,5 miljonu eiro pārpalikums 2018.gada pirmajā ceturksnī, kas ir par 20,7 miljoniem eiro mazāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Mazāks budžeta pārpalikums skaidrojams ar strauju Eiropas Savienības fondu projektu ieviešanu pašvaldībās, ziņo Finanšu ministrija.

Saeima konceptuāli atbalsta likumprojektu Likteņdārza attīstībai

Saeima ceturtdien, 26.aprīlī, pirmajā lasījumā atbalstīja jauna likuma projektu Likteņdārza attīstībai, kas paredz nostiprināt zemes piederību Latvijas valstij. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Likteņdārza saglabāšanu, aizsardzību, attīstīšanu un pēctecību.

FKTK vadītājs: FinCEN publiskotā paziņojuma mērķis nebija slēgt ABLV Bank

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas februāra vidū publiskotais paziņojums par ABLV Bank netika sagatavots ar mērķi banku slēgt, ceturtdien Eiropas Parlamentā Briselē jaunizveidotās komitejas TAX3 organizētajā publiskajā uzklausīšanā atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Četri aizturētie par noziegumiem maksātnespējas procesā, tostarp, Sprūds

Valsts policija aizdomās par noziedzīgiem nodarījumiem maksātnespējas procesa laikā aizturējusi četras personas, tostarp jau apsūdzētā statusā bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu.

VM grib ierobežot kompensējamo medikamentu pieļaujamo cenu līdzvērtīgiem medikamentiem

Veselības ministrija publiskajai apspriedei nodevusi jaunu politisko iniciatīvu, ar kuru plāno ierobežot kompensējamo medikamentu pieļaujamo cenu medikamentiem ar identisku aktīvo vielu.

Nacionālie bruņotie spēki pilnveido medicīniskā atbalsta spēju

Aizsardzības ministrijas centralizētā iepirkumu aģentūra Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs ir noslēdzis vispārīgo vienošanos par karavīru individuālo medicīnas somu un karavīru glābēju somu iegādi, lai pilnveidotu neatliekamās medicīniskās reaģēšanas spēju Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Septiņu gadu laikā ārvalstu ceļotāju skaits Latvijā pieaudzis par 53,2%

Ārvalstu ceļotāji pērn Latvijas robežu šķērsojuši 7,7 miljonus reižu, kas ir par 13,7% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. 2017.gadā ārvalstu ceļotāji valstī iztērēja 691,9 miljonus eiro – par 46,7 miljoniem eiro jeb 7,2% vairāk nekā 2016.gadā.

Pētījums: Pērn darba samaksa Latvijā pieaugusi straujāk nekā iepriekšējos gados

Ekonomiskās izaugsmes un pieaugošā darbaspēka pieprasījuma rezultātā atalgojuma līmenis Latvijā pagājušā gada laikā ir sasniedzis straujāko pieaugumu pēdējo gadu laikā. Kopumā vidējā neto darba samaksa ir palielinājusies par 6%, sasniedzot 894 eiro, secina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia ikgadējā atalgojuma pētījumā.

Pauž satraukumu par HIV pacientu ārstēšanas iespēju neizmantošanu

Šā gada pirmajā ceturksnī ārstēto HIV pacientu skaits Latvijā nav būtiski mainījies, kaut gan 2018.gada veselības aprūpes budžetā HIV/AIDS ārstēšanai tika piešķirts ievērojams papildu finansējums. Tas rada bažas, vai tiek pilnībā izmantotas visas HIV pacientu ārstēšanas iespējas, ko sniedz pērn apstiprinātais HIV infekcijas izplatības ierobežošanas plāns, uzsver biedrībā Apvienība HIV.LV .

Saeima nosaka aizliegumu bankām apkalpot čaulas kompānijas

Latvijā reģistrētām bankām turpmāk būs aizliegt sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus. To paredz Saeimā ceturtdien, 26.aprīlī, pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā

Kurzemes uzņēmumi nodokļos samaksājuši 252,88 miljonus eiro

Pērn 12 938 Kurzemē reģistrētie uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 252,88 miljonus eiro, tostarp 81,80 milj. eiro no iedzīvotāju ienākuma nodoklī, bet 141,11 milj.eiro – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās, liecina Lursoft aprēķinātie dati.  

Danske Bank klientu apkalpošanu Baltijas valstīs pārtrauks pakāpeniski

Baltijā Danske Bank koncentrēsies tikai un vienīgi uz atbalsta sniegšanu Ziemeļvalstu klientu meitasuzņēmumiem, kā arī globālajām korporācijām ar nozīmīgu biznesa daļu Ziemeļvalstīs. Iziešana no vietējo uzņēmumu, kā arī privātpersonu apkalpošanas tiks īstenota pakāpeniskas apjomu samazināšanas ceļā, informē Danske Bank filiāles Latvijā Komunikācijas nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Zane Strade.

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, tā Pavļuts

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, daļa no kuriem jāsūta atpūtā, tāpēc Kustības Par mērķis ir iesaistīt politikā jaunu paaudzi, intervijā stāsta partijas vadītājs Daniels Pavļuts.

Tiesa: Zolitūdes lielveikala jumta nogruvums bija ārpus Maxima kontroles; pret VDI uzvara nav gūta

Mazumtirdzniecības uzņēmumam Maxima Latvija tiesā nav pilnībā izdevies uzvarēt Valsts darba inspekciju (VDI) par tās pieņemtajiem lēmumiem pēc Zolitūdes traģēdijas, tomēr ir izdevies panākt, ka tiesa atzīst, ka lielveikala jumta nogruvums bijis «ārpus jebkādas pieteicēja kontroles un tas šādu gadījumu nevarēja paredzēt».

Danske Bank varētu paziņot par aiziešanu no Baltijas valstīm

Dānijas banku grupas Danske Bank Lietuvas filiāle ceturtdien,26.aprīlī, varētu paziņot par saviem plāniem aiziet no Lietuvas un, iespējams, no visām Baltijas valstīm, ziņu aģentūras BNS Lietuvas birojam apliecinājuši divi savstarpēji nesaistīti avoti.

Dāņu izgudrotājam mūža ieslodzījums par žurnālistes slepkavību zemūdenē

Tiesa Dānijā atzinusi izgudrotāju Peteru Madsenu par vainīgu zviedru žurnālistes nonāvēšanā un viņas ķermeņa sadalīšanā, kas noticis uz viņa būvētas zemūdenes klāja Kopenhāgenā 2017.gada vasarā.

Eksperts: Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija

Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kā arī Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē norāda Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta eksperts Mauricio Moska.

KNAB šonedēļ pamet ilggadējā priekšnieka vietniece Jurča

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju šonedēļ pametīs ilggadējā biroja priekšnieka vietniece Ilze Jurča.

Precizēts: OECD veiks FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbības principu auditu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija veiks Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta sistēmu vērtēs  kopumā – darbības principus un struktūru –, lai saprastu, vai viņu rokās ir viss nepieciešamais, lai gana stingri vērstos pret naudas atmazgāšanu Latvijā, skaidro finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Starp pašvaldību amatpersonām lielākos ienākumus gūst Ameriks un Lembergs

Lielākos ienākumus pagājušajā gadā no Latvijas pašvaldību vēlētajām amatpersonām ir guvis Rīgas vicemērs Andris Ameriks, apsteidzot Ventspils mēru Aivaru Lembergu, liecina apkopotās amatpersonu deklarācijas.