bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 21.06.2018 | Vārda dienas: Monvīds, Egita, Emīls
LatviaLatvija

Vēlas likvidēt deputātiem balsojumos «atturēties»; mazināt iespēju slēpt viedokli

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijā pirmdien, 18.septembrī, plkst. 14.00 Saeimā tiks iesniegta pilsoņu iniciatīva –  likvidēt iespēju atturēties Saeimas balsojumos.

ManaBalss.lv pārstāve Annija Emersone norāda, ka Saeimas deputāti tiek ievēlēti, lai pieņemtu lēmumus, nevis izvairītos no tiem. Patlaban Saeimas kārtības rullis ļauj deputātiem ne tikai balsot «par» vai «pret» lēmumiem, bet arī «atturas».

Iniciatīvas līdzautors, Ir žurnālists Pauls Raudseps uzsver, ka šāda iespēja ir nepareiza un maldinoša, tāpēc ierosina to likvidēt. «Deputātu darbs ir pārstāvēt tautu lēmumu pieņemšanas procesā – izstrādājot likumus, apstiprinot amatpersonas, lemjot citus jautājumus. Atturēties nozīmē ne tikai atzīt, ka deputāts ar uzdevumiem netiek galā, bet arī maldināt vēlētājus par savu faktisko nostāju.»

Satversmē rakstīts, ka Sae»ima «taisa savus lēmumus ar klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu», tas ir, no visiem balsojošiem deputātiem absolūtam vairākumam ir jānobalso «par». Līdz ar to, «atturas» balsis faktiski tiek pieskaitītas «pret» balsīm. Ir pat iespējami tādi kuriozi, ka balsojumā, kurā piedalās visi 100 deputāti, 50 nobalso «par», bet lēmums tiek noraidīts, jo pārējie 50 ir «atturējušies», norāda ManaBalss.lv pārstāvji.

Tāpat iniciatīvas autori pauž, ka prakse liecina, ka deputāti izmanto atturēšanos pat valstiski izšķiroši svarīgos balsojumos. Piemēram, 2011.gadā prezidents Valdis Zatlers ierosināja Saeimas atlaišanu pēc tam, kad deputāti neatļāva veikt kratīšanu Aināra Šlesera dzīvesvietā. Balsojums par to bija šāds: «par» – 35, «pret» – 7, «atturas» – 37. Tātad «par» nobalsoja piecas reizes vairāk nekā «pret», taču jautājumu izšķīra «atturībnieki», kuri faktiski balsoja «pret», bet slēpās aiz «atturas» mānīgās neitralitātes.

«Atturēšanās balsojumam var būt tālejošas valstiskas sekas, kā redzam pēc Saeimas lēmuma paglābt Šleseru no kratīšanas, norāda iniciatīvas atbalstītāja, žurnāla Ir galvenā redaktore Nellija Ločmele. «Šobrīd sabiedrības uzmanības degpunktā nonākušās oligarhu sarunas bija pamats KNAB lūgumam veikt kratīšanu pie Šlesera. Iespējams, lietā būtu iegūti svarīgi pierādījumi, tāpēc Saeimas «atturībnieku» balsojumu var vērtēt kā vienu no būtiskiem kavēkļiem krimināllietas izmeklēšanā, kuras izčākstēšanu tagad pēta Saeimas komisija. Tātad daudzo deputātu iespēja slēpties aiz balsojuma «atturas» ietekmē Latvijas sabiedrību vēl šodien, sešus gadus vēlāk.»

Daudzos parlamentos, tai skaitā valstīs ar gadsimtiem ilgām demokrātijas tradīcijām, deputātiem nav iespēju izlikties, ka atturas, bet faktiski balsot pret. Apvienotās Karalistes, ASV, Austrijas, Īrijas, Kanādas, Maltas, Nīderlandes, Slovēnijas un Austrālijas parlamentos nav iespēju balsot «atturas». Dānijas un Zviedrijas deputātiem ir iespēja atturēties, bet lēmumu izšķir tikai «par» un «pret» balsis.

«Kāds var iebilst, ka ir balsojumi, kuros deputātam nebūtu ētiski piedalīties, piemēram, ja tas skar viņa personiskās intereses. Taču jau tagad deputāts var šādos balsojumos vienkārši nepiedalīties, un pašreizējā iespēja «atturēties» šo problēmu faktiski nerisina», norāda Raudseps. «Tieši otrādi, tā maldina vēlētājus, jo balsot «atturas» būtībā ir tas pats, kas balsot «pret».

Tāpēc iniciatīvas autori ierosinājuši no Saeimas Kārtības ruļļa 139. panta 1. daļas pēdējā teikuma – «Par klātesošiem balsošanā uzskatāmi tie deputāti, kas balsojuši «par», «pret» vai «atturas»» – svītrot vārdus «vai atturas». Līdz ar to visus Saeimas lēmumus pieņemtu ar «par» balsu vairākumu vai noraidītu ar «pret» balsu vairākumu.

Ja deputātiem būtu liegts balsot «atturas», mazinātos viņu iespējas slēpt viedokli vai maldināt vēlētājus, radot iespaidu, ka viņi ir atturējušies, kad faktiski viņi ir balsojuši pret. Tas palielinātu deputātu atbildību par savu darbu vēlētāju priekšā, norāda Manabalss.lv pārstāvji.

«Kopš iniciatīvas publicēšanas vietnē Manabalss.lv 2016. gada 2.februāri inciatīvu atbalstījis 11 261 cilvēku, tātad deputātu iespēja maldināt vēlētājus ar šķietamo atturēšanos ļoti daudziem šķiet nepieņemama», norāda Raudseps. «Tā kā šobrīd Saeima apspriež nozīmīgas izmaiņas Kārtības rullī, šis ir piemērots brīdis iniciatīvas iesniegšanai.»

Pēc iniciatīvas iesniegšanas Saeimā, tās autors tiks aicināts uz Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdi aizstāvēt savu ideju, kā arī uz sēdi tiks aicināti attiecīgās jomas eksperti. Pēc viedokļu apkopošanas, Saeima lems, vai iniciatīvu turpināt virzīt tālāk vai arī noraidīt.

 

Ref:224.000.103.2324


Pievienot komentāru

Saeima ļauj KNAB uzsākt zaļzemnieka Kļaviņa mājas un auto kratīšanu

Saeimas deputāti deva atļauju uzsākt kratīšanu Zaļo un zemnieku savienības deputāta Askolda Kļaviņa deklarētajā dzīvesvietā un automašīnā.

Lietuvas asins plazmas korupcijas skandāls aizsniedzas līdz Latvijas veselības ministrei

Bijusī Lietuvas Nacionālā Asins centra vadītāja Joana Bikulčiene, kuru tur aizdomās par korupciju un neatļautu shēmu organizēšanu asins plazmas savākšanas jomā, šonedēļ saņēmusi sliktas vēstis no Latvijas, kur Lietuvas Īpašās izmeklēšanas dienests nopratinājis Latvijas veselības ministri Andu Čakšu.

Maršruts nedēļas nogalei: līgošana visā Latvijā

Nevienam nav noslēpums, ka šajā nedēļas nogalē visā Latvijā tiks sagaidīti Jāņi. Ja nu kādam vēl nav grandiozu plānu, kā pavadīt vienu no gada īsākajām naktīm, tad ir vērts ielūkoties BNN sagatavotajā maršrutā, kurš aizvedīs uz kādu zaļumballi visā Latvijā.

Protestētāji sadzirdēti – priekšlikums liegt nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas noraidīts

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, atteicās no iepriekš atbalstītā nosacījuma, ka dzimumšūnas var ziedot tikai tās sievietes, kuras ir dzemdējušas. Tāpat kā līdz šim, par dzimumšūnu donoru varēs būt veseli cilvēki - vīrieši vecumā no 18 līdz 45 gadiem un sievietes vecumā no 18 līdz 35 gadiem. 

Atbalsta grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā

Saeimas deputāti ceturtdien, 21.jūnijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kas pilnveido ar sankciju režīmiem saistīto regulējumu, lai efektīvi varētu piemērot un izpildīt nacionālās un starptautiskās sankcijas.

Mazinās administratīvo slogu ārvalstu studentiem un pētniekiem

Atvieglos administratīvo slogu ārvalstu studentiem un pētniekiem, kā arī viņus uzņemošajām izglītības un pētniecības iestādēm. To nosaka Saeimas trešajā lasījumā pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā.

Par tālruņa izmantošanu pie stūres piemēros naudas sodu līdz 100 eiro

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas palielina administratīvo atbildību par atsevišķiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

Atbalsta Fizisko personu datu apstrādes likuma projektu

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstījusi Fizisko personu datu apstrādes likuma projektu. Grozījumi nosaka nacionālo regulējumu, lai sekmētu Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanu.

Jaunzēlandes premjerministrei piedzimst meitiņa

Jaunzēlandiešu politiķe Džesinda Ārderna kļuvusi pār māti, atrodoties premjerministres amatā, kas tālajā Okeānijas valstī ir augstākā pozīcija pēc Jaunzēlandes formālās vadītājas, Lielbritānijas karalienes Elizabetes II. Sociāldemokrātiski un progresīvi noskaņotā politiķe gan nav pirmā premjerministre, kura dzemdējusi, būdama tik augstā amatā.

Ašeradens iztur neuzticības balsojumu

Saeima noraida opozīcijas deputātu pieprasījumu par ekonomikas ministra Arvila Ašeradena demisiju.

No aprobežojumiem atbrīvo valsts un pašvaldību zemes

Līdz ar izmaiņu stāšanos spēkā no iepriekš noteiktajiem aprobežojumiem tiks atbrīvotas zemes, kas valsts un pašvaldības īpašumā nonākušas valsts un pašvaldības funkciju īstenošanai.

Saeima par Latvijas Bankas padomes locekli apstiprina Mārtiņu Kazāku

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, par Latvijas Bankas padomes locekli apstiprinājusi Mārtiņu Kazāku, ziņo Saeimas Preses dienests.

Pāvesta vizītes laikā Latvijā būs brīvdiena

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredz noteikt par brīvdienu 24.septembri, kad Latviju apmeklēs pāvests Francisks.

Ungārija par palīdzību migrantiem paredz cietumsodu

Ungārijas Nacionālā Asambleja pieņēmusi tiesību aktu kopumu, kas paredz valstī ieviest cietumsodu par palīdzības sniegšanu nelegāliem imigrantiem un tiesības valstij atteikties no ārvalstu iedzīvotāju uzņemšanas.

Saeima atbalsta likumprojektu Likteņdārza attīstībai

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja jauna likuma projektu Likteņdārza attīstībai, kas paredz nostiprināt zemes piederību Latvijas valstij.

Latvijā IKT speciālistu skaits ir krietni zem Eiropas Savienības vidējā līmeņa

Latvijā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju speciālistu skaits veido vien 2,2% no visiem strādājošajiem, kas ir ievērojami zem Eiropas Savienības vidējā līmeņa jeb 3,7%. No visām ES dalībvalstīm vēl mazāk nekā Latvijā IKT speciālistu ir tikai Rumānijā un Grieķijā.

Čakša apgalvo, ka Lietuvas izmeklētājus pamatā informējusi par Latvijas pieredzi

Latvijas veselības ministre Anda Čakša Lietuvas dienestus, kuri sākuši lietu par iespējamu korupciju Nacionālajā asins centrā, pamatā informējusi par Latvijas pieredzi un regulējumu asins plazmas savākšanā.

Igaunijā vēlas ražot mīnas un granātas

Igaunijas parlaments jūnijā pieņēmis jaunus noteikumus par militāro ieroču un munīcijas ražošanu valstī, kas papumidinājis igauņu uzņēmumu Eesti Arsenal nākt klajā ar ieceri būvēt rūpnīcu, kur tiktu ražotas mīnas, granātas un citas kara sprāgstvielas.

LLKC: Ražas dārzkopībā – cerības un realitāte

Nepietiekams agro dārzeņu, tostarp – jauno kartupeļu klāsts, kā arī ievērojami zemākas ražas visu uzglabājamo dārzeņu un augļu kategorijā, – tā situāciju pēc ilgstošā sausuma novērtē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Saskaņa vērsīsies Satversmes tiesā, lai nepieļautu pāreju uz mācībām latviešu valodā

«Kāpēc reforma ir nerealizējama? Tādēļ, ka skolas nav gatavas kardinālām izmaiņām vienlaicīgi ar desmitiem citu reformu, kas satricinājušas visu vispārējās izglītības sistēmu valstī. Reformas ieviešana neizbēgami samazinās izglītības kvalitāti, ko mēs arī pierādīsim Satversmes tiesā.»

Laikapstākļu dēļ pieaug sausās zāles ugunsgrēku skaits

Laika posmā no 20.jūnija plkst. 6.30 līdz 21.jūnija plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 102 izsaukumus – 63 uz ugunsgrēku dzēšanu un 25 uz glābšanas darbiem, bet 14 no izsaukumiem bija maldinājumi.

Uz eksāmenu laiku valstī izslēdz internetu – Alžīrijas pieeja

Lai nepieļautu špikošanu un krāpšanos vidusskolas eksāmenu laikā, Ziemeļāfrikas valsts Alžīrija ir nolēmusi izslēgt internetu visā tās teritorijā.

Kaimiņš un Tamužs nav atzīti par aizdomās turētajiem; visticamāk, Kaimiņu šodien atbrīvos

Kriminālprocesā par iespējamu nelikumīgu partijas KPV LV finansēšanu aizturētais Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš un uzņēmējs Viesturs Tamužs patlaban vēl nav atzīti par aizdomās turētajiem un abi atrodas policijas izolatorā, lai gan, visticamāk, Kaimiņu šodien atbrīvos.

Spirta ražošana Latvijā četros mēnešos samazinājusies par 13,4%

Latvijā saražotā spirta apmērs šogad pirmajos četros mēnešos samazinājies par 13,4%, liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Rinkēvičs: Latvija atbalstīs Ukrainas vēlmi veidot ciešākas attiecības ar ES

«Latvija turpinās atbalstīt Ukrainas vēlmi veidot ciešākas attiecības ar Eiropas Savienību,» uzsver Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Jaunākie komentāri