bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 16.01.2018 | Vārda dienas: Lida, Lidija
LatviaLatvija

Vēlas paplašina neformālās izglītības apgūstamo jomu klāstu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RULielākā daļa (88%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka neformālā izglītība ir svarīgs izglītības ieguves veids, kam būtu vajadzīgs lielāks valsts un pašvaldību atbalsts.

Tai skaitā pārliecinošs aptaujāto vairākums (86%) arī piekrīt, ka neformālā izglītība būtu strauji jāattīsta, lai paplašinātu apgūstamo jomu klāstu, – tā liecina pēc Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras pasūtījuma aprīlī veiktā sabiedriskās domas aptauja.

Noskaidrojot, kādas, pēc iedzīvotāju domām, ir sfēras, kurās neformālā izglītība ir visnoderīgākā, vairāk nekā puse (55%) aptaujāto atklāj, ka visveiksmīgāk šādā veidā iespējams apgūt svešvalodas. Diezgan bieži respondenti arī apstiprina, ka neformālā izglītība ir īpaši noderīga, lai apgūtu elektronikas un informātikas tehnoloģijas (44%), kā arī iegūtu zināšanas pakalpojumu sfērā (34%). Tikmēr eksaktās zinātnes atzīmējuši tikai 11% respondentu, perspektīvākas šīs jomas apguves iespējas saskatot citās izglītības iestādēs.

Galvenais neformālās izglītības sniegtais ieguvums, pēc aptaujāto domām, ir spēja attīstīt un pilnveidot savu personību (54%), tostarp iedzīvotāji pozitīvi vērtē neformālās izglītības pieejamību, nediskriminējot mācīties gribētājus pēc vecuma, izglītības līmeņa, tautības vai nodarbošanās (39%). Taču svarīgi arī, ka katrs trešais aptaujātais (34%) atzinīgi novērtē neformālās izglītības laikā iegūtās kompetences, kas vieglāk palīdz atrast darbu.

«Ļoti pozitīvi, ka iedzīvotāji aizvien vairāk novērtē neformālās izglītības piedāvātās iespējas. Kā apliecina aptauja, katrs trešais atzinīgi novērtē mācību laikā iegūtās kompetences, kas palīdzējušas vieglāk atrast darbu. Sevišķi svarīgas šīs iegūtās prasmes ir tieši jauniešiem, kuri vēl tikai meklē savu pirmo darba pieredzi, tāpēc ir būtiski, ka iedzīvotāji apzinās to, ka dalība projektos, brīvprātīgais darbs, apmācības vai citas neformālās izglītības aktivitātes šajā gadījumā sniedz iespēju ne tikai iegūt vai papildināt jau esošās zināšanas, bet arī pilnveidot personību, paplašināt kontaktu loku un paaugstināt savu konkurētspēju darba tirgū,» situāciju komentē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras direktore Daina Sproģe.

Kā liecina aptauja, pēdējo divu gadu laikā neformālās izglītības aktivitātes apmeklējusi trešdaļa iedzīvotāju. Vairākums aptaujāto (58%) pēdējo gadu laikā gan nav apmeklējuši nevienu no neformālās izglītības rīkotajām aktivitātēm. Kā galvenos neapmeklēšanas iemeslus aptaujātie min laika (29%), finanšu (26%) un informācijas (24%) trūkumu, taču, neskatoties uz to, 8% respondentu neviens no iepriekšminētajiem faktoriem nav traucējis, lai neformālās izglītības aktivitātes apmeklētu regulāri.

Precizējot, kādās neformālās izglītības aktivitātēs aptaujātie ir iesaistījušies, teju puse (49%) norāda, ka ir apmeklējuši kursus, kas paredzēti profesionālās darbības uzlabošanai, piemēram, apguvuši datoru vai svešvalodu prasmes. Gandrīz tikpat bieži (45%) aptaujātie kursos arī apguvuši jaunu arodu, bet retāk piedalījušies aktivitātēs, kur zināšanas iegūtas starptautiskā vidē, piemēram, dodoties Eiropas Brīvprātīgajā darbā vai braucot apmaiņas programmā.

Tādējādi pētījumā secināms, ka iedzīvotājiem Latvijā ir dažāda izpratne par neformālās izglītības iespējām. Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras administrētajos projektos, piemēram, Erasmus+: Jaunatne darbībā projektos vai Jaunatnes politikas valsts programmas projektos neformālā izglītība tiek izmantota kā plānots, strukturēts un vadīts process, kuram ir skaidri noteikti mērķi un uzdevumi.

«Neformālā mācīšanās notiek atvērtā un atbalstošā vidē, un to vada jaunatnes darbinieks, mentors, brīvprātīgais vai cita atbalsta persona, balstot to četros pamatprincipos: mācīties būt, mācīties būt kopā ar citiem, mācīties darot un mācīties mācīties,» skaidro neformālās izglītības pārstāvji.

Vaicājot, kas iedzīvotājus vairāk motivētu iesaistīties neformālās izglītības aktivitātēs, 45% atzīst, ka pēc kursu pabeigšanas vēlētos iegūt atzītu sertifikātu vai diplomu, kas apliecina iegūtās zināšanas un prasmes. Tāpat liela daļa (36%) uzskata, ka viņus motivētu, ja neformālajai izglītībai būtu pievērsta lielāka uzmanība no darba devēju puses. Katrs desmitais uzskata, ka novērtētu, ja iegūtais neformālās izglītības diploms būtu starptautisks.

Jāpiebilst, ka Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra pašlaik strādā pie tā, lai Youthpass sertifikāts, kuru iegūst ikviens programmas Erasmus+: Jaunatne darbībā projektu dalībnieks un kurš ir starptautiski atzīts, tiktu ieviests un atzīts arī nacionālā līmenī.

Izvērtējot kompetences, kuras, pēc iedzīvotāju domām, visaugstāk vērtē darba devēji, lielākā daļa (85%) uzskata, ka tās ir profesionālās zināšanas jomā, kur tiek meklēts darbinieks. Teju puse – 48% arī uzskata, ka tiek vērtētas prasmes strādāt komandā, 45% norāda komunikācijas prasmes, bet 39% – valodu zināšanas.

Kā liecina iegūtie dati, minētās prasmes sasaucas arī ar to, ko, pēc respondentu domām, piedāvā neformālā izglītība. Iedzīvotāji atzīmē, ka galvenie ieguvumi ir profesionālās zināšanas (55%), komunikācijas prasmes (53%), kā arī prasme strādāt komandā (37%). Tāpat aptaujātie augstu novērtē iegūtās pielāgošanās spējas (37%).

«Profesionālās zināšanas ir tikai viens no aspektiem, kuru darba devējs vērtē savā nākamajā darbiniekā. Spēja uzklausīt, argumentēti paust savu viedokli, strādāt komandā, elastīgi pielāgoties, izrādīt iniciatīvu un uzņemties atbildību – tās ir tikai dažas no kompetencēm, kuras jaunieši gūst, darbojoties projektos, kuros tiek izmantotas neformālās izglītības metodes. Tos darbiniekus, kuriem ir gan formālajā, gan neformālajā izglītībā iegūtās zināšanas, darba devējs novērtēs. Ir gandarījums arī pēc aptaujas rezultātiem redzēt, ka neformālās izglītības sniegtās iespējas iedzīvotāji Latvijā novērtē,» stāsta Sproģe.

Ref:224.000.103.1153


Pievienot komentāru

airBaltic pērn pārvadājusi vislielāko pasažieru skaits lidsabiedrības vēsturē

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2017.gadā kopumā pārvadājusi 3 523 300 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā pērn uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos. Tas ir vislielākais pārvadāto pasažieru skaits lidsabiedrības vēsturē.

Iedzīvotāju skaits Igaunijā pieaug trešo gadu pēc kārtas

Igaunijas iedzīvotāju skaits audzis trešo gadu pēc kārtas. 1.janvārī tas sasniedzis 1 318 700, kas ir par 3 070 cilvēkiem vairāk nekā 2017.gada sākumā. Tā aplēsuši igauņu statistiķi, kuri gan brīdinājuši, ka aplēse balstīta uz sākotnējiem datiem, kas vēl varētu būtiski mainīties, jo nav ņemta vērā nereģistrētā imigrācija.

Bildēs: Gleznainās Rīgas ainavas

Gleznainās fotogrāfijās iemūžināts dzelzceļa tilts pār Daugavu, Rīgas panorāma, biedrības Latvijas karogs dāvinātais Latvijas valsts karogs, kurš uzstādīts 60 metrus augstā mastā uz AB dambja, viesnīca Radisson Blu Daugava, kā arī Latvijas Nacionālā bibliotēka. 

Pētījums: Latviju pametuši 100'000 cilvēku ar augstāko izglītību

No 2000. līdz 2016.gadam Latviju pametuši 100 000 iedzīvotāju ar augstāko izglītību, telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes teica Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans.

Nacionālā apvienība rosina aizliegt «ofšoriem» piedalīties iepirkumos

Apvienības Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas frakcija ir iesniegusi grozījumus Publisko iepirkumu likumā, piedāvājot aizliegt «ofšoriem» jeb zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs un teritorijās reģistrētiem uzņēmumiem piedalīties publiskajos iepirkumos.

Krievijas skolā iebrūk ar nažiem

Skolā Permas pilsētā Krievijā pusaudži ar nažiem uzbrukuši skolotājai un skolēniem, nodarot miesas bojājumus kopumā 12 cilvēkiem.

Volkswagen komerctransports uzstādījis jaunu pārdošanas rekordu

Pērn Volkswagen komerctransports visā pasaulē pārdevis gandrīz pusmiljonu jeb 497 900 automašīnas, uzstādot jaunu rekordu.

Pētījums: Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju neuzticas līdzcilvēkiem

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka lielākajai daļai cilvēku nevar uzticēties, kamēr pilnībā uzticēties ir gatavi vien 5%. Savukārt lēmumu pieņēmējiem uzticas mazāk nekā piektā daļa Latvijas iedzīvotāju.

Ekonomikas eksperts: Gaidāms labs gads investoriem

«Arī šis gads solās būt labs investoriem, jo globālā ekonomika aug un uzņēmumu peļņa ir ar augšupejošu tendenci,» norāda Luminor ekonomikas eksperts Gints Belēvičs.

Rumānijā valdības vadītājs, jau otrais septiņu mēnešu laikā

Rumānijā septiņu mēnešu laikā atkāpies otrais premjerministrs Mihajs Tudose, kurš līdzīgi kā iepriekšējais valdības vadītājs zaudējis paša pārstāvētās Sociāldemokrātiskās partijas atbalstu.

Pilsētas īpašuma komiteja atbalsta vairāku graustu sakārtošanu piespiedu kārtā

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas deputāti atbalsta vairāku pilsētā atrodošos graustu sakārtošanu piespiedu kārtā. Tās ir būves Bauskas ielā 69, Bauskas ielā 69A, Miera ielā 14 un Jāņa Asara ielā 22.

NA: Domei jāizvērtē partnerības pieeja Āgenskalna tirgus attīstībā

Rīgas domes deputātiem ir jāizvēlas, vai slēgtā Āgenskalna tirgus situācijā svarīgākais ir temps vai kvalitāte. Ir divas iespējas: forsēt slēgtā tirgus attīstību ar izsoli par ilgtermiņa nomas tiesībām vai pirms gala lēmuma veltīt laiku, lai izvērtētu publiskās privātās partnerības modeļa iespēju. To paredz Rīgas domes Nacionālās apvienības frakcijas deputātu sagatavotais priekšlikums RD Pilsētas īpašuma komitejas sēdei.

Rubenim mākslinieciskajā jomā svarīgākais ir gatavošanās Nacionālā teātra simtgadei

Mākslinieciskajā jomā svarīgākais ir gatavošanās Nacionālā teātra simtgadei, līdz kurai ir atlicis gads, atzīst teātra izpilddirektors Ojārs Rubenis.

Eksperts: Graudu cenas lielā mērā ietekmē politiskā situācija pasaulē

Patlaban graudu cenas ir stabilizējušās un joprojām ir salīdzinoši zemas, saka Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža. «Graudu cenas ir tajā pašā zemajā līmenī, kurā tās ir kopš [pagājušā gada] rudens, vasaras,» teic Ruža.

LPS aicina mazināt birokrātisko slogu dokumentu iesniegšanai Zemesgrāmatā

Ministru kabinets neatbalsta Latvijas Pašvaldību savienības ierosinājumu - atļaut nostiprinājuma lūgumus Zemesgrāmatā iesniegt arī bez notāru starpniecības.

Pērn nedaudz sarucis nodotā piena apmērs; arī govju skaits turpināja samazināties

Pagājušajā gadā zemnieku nodotā svaigpiena apmērs salīdzinājumā ar 2016.gadu ir samazinājies par 0,1% līdz 813 463 043 kilogramiem, liecina Lauksaimniecības datu centra apkopotā informācija.

Latvijā janvārī-novembrī starp ES valstīm bijis vidēji straujš eksporta kāpums

Latvijā pērn janvārī-novembrī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada starp Eiropas Savienības valstīm bijis vidēji straujš eksporta pieaugums, liecina publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati.

Kuldīgā, Gulbenē un Balvos pazeminās slimnīcas līmeni, Siguldā, Tukumā, Alūksnē un Preiļos - paaugstinās

No veselības aprūpes sistēmas reformā iecerētajiem četriem slimnīcu aprūpes līmeņiem, Veselības ministrija vēlas pāriet uz pieciem, kā rezultātā Kuldīgā, Gulbenē un Balvos slimnīcas līmenis pazemināsies, bet Siguldā, Tukumā, Alūksnē un Preiļos - paaugstināsies.

Saeimā iesniegti paraksti par Kopdzīves likuma iniciatīvu

Latvijas attīstībai valdes priekšsēdētājs Juris Pūce Saeimā iesniedzis portālā Manabalss savāktos parakstus par Kopdzīves likuma iniciatīvu.

Apdrošinātājs: Katra astotā auto avārija krustojumos ir smaga

Apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA Baltic Insurance Company apkopotie dati rāda, ka aptuveni katrā astotajā pērn notikušajā sadursmē krustojumos automašīnas cietušas tik pamatīgi, ka remontā bija nepieciešams ieguldīt vairāk nekā tūkstoti eiro.

Grieķijā streiko par tiesībām streikot

Grieķijā apturēti daļa sabiedriskā transporta pakalpojumu, jo pasažieru pārvadājumos un gaisa satiksmes regulēšanā nodarbinātie grieķi pirmdien, 15.janvārī, devušies streikā, lai protestētu pret to, kas viņu skatījumā ir valdības mēģinājumi ierobežot arodbiedrību tiesības rīkot streikus.

Japānas aģentūra R&I paaugstina Latvijas kredītreitingu uz A-

Japānas kredītreitingu aģentūra Rating and Investment Information, Inc. paziņojusi par Latvijas kredītreitinga paaugstināšanu no BBB+ uz A-, saglabājot stabilu nākotnes novērtējumu, vēsta Valsts kase.

Prognoze: 2018.gadā Eiropas apakšveļas tirgū gaidāms stabils 2-3% pieaugums

Eiropas apakšveļas tirgū pēdējos gados ir bijis mērens pieaugums un 2018.gadā paredzams stabils 2-3% pieaugums, apakšveļas tirgum atgūstot savu vietu pasaules tirgū, prognozē European Lingerie Group AS izpilddirektors Pēters Partma.

KVV Liepājas metalurgu pārdos izsolē

Maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs maksātnespējas administrators Guntars Koris pieņēmis lēmumu uzņēmumam piederošo mantu pārdot izsolē, informē administratora pārstāvis Dzintars Hmieļevskis.

Tiesai nodota krimināllieta par mēģinājumu noslepkavot divas personas

Latgales tiesas apgabala prokuratūra tiesai nosūtījusi krimināllietu par mēģinājumu noslepkavot divas personas sevišķi pastiprinošos apstākļos. Apsūdzētais, būdams alkohola ietekmē, ar šaujamieroci sašāvis divus cietušos, kuri uzturējušies ēkā blakus dzīvojamai mājai. Cietušie palikuši dzīvi.