bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 22.07.2017 | Vārda dienas: Marija, Marika, Marina
LatviaLatvija

Vēlas paplašina neformālās izglītības apgūstamo jomu klāstu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RULielākā daļa (88%) aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka neformālā izglītība ir svarīgs izglītības ieguves veids, kam būtu vajadzīgs lielāks valsts un pašvaldību atbalsts.

Tai skaitā pārliecinošs aptaujāto vairākums (86%) arī piekrīt, ka neformālā izglītība būtu strauji jāattīsta, lai paplašinātu apgūstamo jomu klāstu, – tā liecina pēc Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras pasūtījuma aprīlī veiktā sabiedriskās domas aptauja.

Noskaidrojot, kādas, pēc iedzīvotāju domām, ir sfēras, kurās neformālā izglītība ir visnoderīgākā, vairāk nekā puse (55%) aptaujāto atklāj, ka visveiksmīgāk šādā veidā iespējams apgūt svešvalodas. Diezgan bieži respondenti arī apstiprina, ka neformālā izglītība ir īpaši noderīga, lai apgūtu elektronikas un informātikas tehnoloģijas (44%), kā arī iegūtu zināšanas pakalpojumu sfērā (34%). Tikmēr eksaktās zinātnes atzīmējuši tikai 11% respondentu, perspektīvākas šīs jomas apguves iespējas saskatot citās izglītības iestādēs.

Galvenais neformālās izglītības sniegtais ieguvums, pēc aptaujāto domām, ir spēja attīstīt un pilnveidot savu personību (54%), tostarp iedzīvotāji pozitīvi vērtē neformālās izglītības pieejamību, nediskriminējot mācīties gribētājus pēc vecuma, izglītības līmeņa, tautības vai nodarbošanās (39%). Taču svarīgi arī, ka katrs trešais aptaujātais (34%) atzinīgi novērtē neformālās izglītības laikā iegūtās kompetences, kas vieglāk palīdz atrast darbu.

«Ļoti pozitīvi, ka iedzīvotāji aizvien vairāk novērtē neformālās izglītības piedāvātās iespējas. Kā apliecina aptauja, katrs trešais atzinīgi novērtē mācību laikā iegūtās kompetences, kas palīdzējušas vieglāk atrast darbu. Sevišķi svarīgas šīs iegūtās prasmes ir tieši jauniešiem, kuri vēl tikai meklē savu pirmo darba pieredzi, tāpēc ir būtiski, ka iedzīvotāji apzinās to, ka dalība projektos, brīvprātīgais darbs, apmācības vai citas neformālās izglītības aktivitātes šajā gadījumā sniedz iespēju ne tikai iegūt vai papildināt jau esošās zināšanas, bet arī pilnveidot personību, paplašināt kontaktu loku un paaugstināt savu konkurētspēju darba tirgū,» situāciju komentē Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras direktore Daina Sproģe.

Kā liecina aptauja, pēdējo divu gadu laikā neformālās izglītības aktivitātes apmeklējusi trešdaļa iedzīvotāju. Vairākums aptaujāto (58%) pēdējo gadu laikā gan nav apmeklējuši nevienu no neformālās izglītības rīkotajām aktivitātēm. Kā galvenos neapmeklēšanas iemeslus aptaujātie min laika (29%), finanšu (26%) un informācijas (24%) trūkumu, taču, neskatoties uz to, 8% respondentu neviens no iepriekšminētajiem faktoriem nav traucējis, lai neformālās izglītības aktivitātes apmeklētu regulāri.

Precizējot, kādās neformālās izglītības aktivitātēs aptaujātie ir iesaistījušies, teju puse (49%) norāda, ka ir apmeklējuši kursus, kas paredzēti profesionālās darbības uzlabošanai, piemēram, apguvuši datoru vai svešvalodu prasmes. Gandrīz tikpat bieži (45%) aptaujātie kursos arī apguvuši jaunu arodu, bet retāk piedalījušies aktivitātēs, kur zināšanas iegūtas starptautiskā vidē, piemēram, dodoties Eiropas Brīvprātīgajā darbā vai braucot apmaiņas programmā.

Tādējādi pētījumā secināms, ka iedzīvotājiem Latvijā ir dažāda izpratne par neformālās izglītības iespējām. Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras administrētajos projektos, piemēram, Erasmus+: Jaunatne darbībā projektos vai Jaunatnes politikas valsts programmas projektos neformālā izglītība tiek izmantota kā plānots, strukturēts un vadīts process, kuram ir skaidri noteikti mērķi un uzdevumi.

«Neformālā mācīšanās notiek atvērtā un atbalstošā vidē, un to vada jaunatnes darbinieks, mentors, brīvprātīgais vai cita atbalsta persona, balstot to četros pamatprincipos: mācīties būt, mācīties būt kopā ar citiem, mācīties darot un mācīties mācīties,» skaidro neformālās izglītības pārstāvji.

Vaicājot, kas iedzīvotājus vairāk motivētu iesaistīties neformālās izglītības aktivitātēs, 45% atzīst, ka pēc kursu pabeigšanas vēlētos iegūt atzītu sertifikātu vai diplomu, kas apliecina iegūtās zināšanas un prasmes. Tāpat liela daļa (36%) uzskata, ka viņus motivētu, ja neformālajai izglītībai būtu pievērsta lielāka uzmanība no darba devēju puses. Katrs desmitais uzskata, ka novērtētu, ja iegūtais neformālās izglītības diploms būtu starptautisks.

Jāpiebilst, ka Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra pašlaik strādā pie tā, lai Youthpass sertifikāts, kuru iegūst ikviens programmas Erasmus+: Jaunatne darbībā projektu dalībnieks un kurš ir starptautiski atzīts, tiktu ieviests un atzīts arī nacionālā līmenī.

Izvērtējot kompetences, kuras, pēc iedzīvotāju domām, visaugstāk vērtē darba devēji, lielākā daļa (85%) uzskata, ka tās ir profesionālās zināšanas jomā, kur tiek meklēts darbinieks. Teju puse – 48% arī uzskata, ka tiek vērtētas prasmes strādāt komandā, 45% norāda komunikācijas prasmes, bet 39% – valodu zināšanas.

Kā liecina iegūtie dati, minētās prasmes sasaucas arī ar to, ko, pēc respondentu domām, piedāvā neformālā izglītība. Iedzīvotāji atzīmē, ka galvenie ieguvumi ir profesionālās zināšanas (55%), komunikācijas prasmes (53%), kā arī prasme strādāt komandā (37%). Tāpat aptaujātie augstu novērtē iegūtās pielāgošanās spējas (37%).

«Profesionālās zināšanas ir tikai viens no aspektiem, kuru darba devējs vērtē savā nākamajā darbiniekā. Spēja uzklausīt, argumentēti paust savu viedokli, strādāt komandā, elastīgi pielāgoties, izrādīt iniciatīvu un uzņemties atbildību – tās ir tikai dažas no kompetencēm, kuras jaunieši gūst, darbojoties projektos, kuros tiek izmantotas neformālās izglītības metodes. Tos darbiniekus, kuriem ir gan formālajā, gan neformālajā izglītībā iegūtās zināšanas, darba devējs novērtēs. Ir gandarījums arī pēc aptaujas rezultātiem redzēt, ka neformālās izglītības sniegtās iespējas iedzīvotāji Latvijā novērtē,» stāsta Sproģe.

Ref:224.000.103.1153


Pievienot komentāru

Zemestrīcē Egejas jūrā dzīvības zaudē atpūtnieki

Stipra zemestrīce ar epicentru Egejas jūrā izvērtusies traģiska Grieķijas salās, kur bojā gājuši divi atpūtnieki, un Turcijas piekrastē, kur cietuši vairāki simti cilvēku.

Mode biznesā: Kā tikt sadzirdētam mūsdienu pasaulē?

Šķiet, ka mūsdienās strikti noteiktas modes tendences ir «mirušas», jo cilvēki meklē gan to, kas izskatās skaisti, gan arī to, lai būtu ērti. Kā sākt biznesu modes industrijā no «nulles» un tikt sadzirdētam mūsdienu mainīgajā pasaulē, intervijā BNN stāsta jaunā apģērbu zīmola TRÉS viena no ideju autorēm Enija Mugureviča. 

Vienotības deputātiem dažādi viedokļi par iespēju mainīt Saeimas frakcijas vadītāju

Vienotības Saeimas frakcijas deputātiem dažādi viedokļi par iespēju nomainīt tās vadītāju Solvitu Āboltiņu šajā amatā, tomēr daudzi arī norāda, ka pašlaik nebūtu jāveic šādas pārmaiņas.

Vairākas partijas atbalsta «Oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi

Savākti nepieciešamie deputātu paraksti «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidei - to atbalstīja Vienotības, Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, kā arī Latvijas Reģionu apvienības parlamentārieši.

Smiltēns atkāpjas no Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata

Partijas Vienotība vadītāja vietnieks Edvards Smiltēns piektdien, 21.jūlijā, atkāpies no politiskā spēka Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata, sociālajā tīklā Facebook norāda politiķis.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā palielinājās par 0,5%

Šī gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Automašīnu zādzību tendences Latvijā: Ko iecienījuši auto zagļi?

Lai gan dažos Latvijas reģionos ir samazinājies zagto automašīnu skaits, tomēr Valsts policijas apkopotā statistika liecina, ka automašīnu zādzības pieaug.

Latvijā viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem ES

Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem Eiropas Savienībā, atzīst Latvijas Bankas naudas drošības un tehnoloģiju eksperts Andris Tauriņš.

Saņem sūdzības, ka ģimenes ārsti pieprasa samaksu par valsts pakalpojumiem

Ģimenes ārstus streika laikā Veselības inspekcija saņēmusi trīs pacientu iesniegumus par to, ka ģimenes ārstu praksē pieprasīta samaksa par valsts apmaksātu pakalpojumu, vēsta inspekcijas pārstāve Ineta Miglāne.

FKTK piemēro sodu Norvik bankai- 1,3 milj.eiro; Rietumu bankai - 1,56 milj. eiro

Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbībā ar Amerikas Savienoto Valstu Federālo izmeklēšanas biroju FIB mērķa pārbaudē konstatēja, ka Latvijas bankas – AS Norvik banka un AS Rietumu Banka – nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

No ES fondu miljardiem Latvijā apstiprināti projekti par 44%, bet apgūti 9% līdzekļu

Kopumā līdz 2017.gada 19.jūlijam ir apstiprināti projekti vairāk par 1,9 miljardiem eiro, kas ir 44,1% no kopējā Latvijai pieejamā Eiropas Savienības fondu finansējuma 4,4 miljardu eiro apmērā. Līdz šim veikti maksājumi projektos jau par 8,7% finansējuma jeb 382,5 miljoniem eiro

Atbalsta priekšlikumu pedagogu darba kvalitātes novērtēšanu uzticēt skolas vadībai

Saeima piektdien, 21.jūlijā, pirmajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Izglītības likumā, paredzot jaunu un vienkāršāku regulējumu pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanai.

Daugavas baseinā sāk 250 000 zandarta mazuļu ielaišanu

Rīgas HES ūdenskrātuvē ceturtdien, 20.jūlijā, ielaisti 55 tūkstoši zandartu mazuļu, kas izaudzēti zinātniskā institūta BIOR Tomes zivjaudzētavā. Zandartu mazuļu ielaišana Daugavas HES ūdenskrātuvēs un Ķīšezerā turpināsies līdz jūlija beigām, kopumā šovasar izlaižot 250 tūkstošus zandartu mazuļu.

Saeima bez izmaiņām atkārtoti pieņem strīdīgos grozījumus Kredītiestāžu likumā

Saeima piektdien, 21.jūlijā, atkārtotajā izskatīšanā bez izmaiņām pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kurus iepriekš Valsts prezidents Raimonds Vējonis nodeva parlamentam otrreizējai caurlūkošanai.

Latvijas Banka: Nodokļu reforma ir vilšanās, kas neveicinās konkurētspēju

Apstiprināšanai Saeimā virzītā nodokļu reforma ir vilšanās, kas neveicinās konkurētspēju, šorīt kanāla LNT raidījumā 900 sekundes stāsta Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Nodod teju 700 000 eiro nedeklarēšanā apsūdzētu Latvijas pilsoņu krimināllietu

Lietuvas Ģenerālprokuratūra nodevusi Viļņas apgabaltiesai krimināllietu, kurā trīs Latvijas pilsoņi apsūdzēti nedeklarētas skaidras naudas pārvadāšanā gandrīz 700 000 eiro apmērā.

Naftas cenas krītas; eiro kurss pret dolāru kāpj

Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas biržu indeksu dinamikā ceturtdien, 20.jūlijā, bija novērojamas dažādas tendences. ASV biržu indekss Nasdaq Composite pieauga līdz jaunam rekordam, bet indeksi Dow Jones Industrial Average un Standard & Poor's 500 kritās.

Bukmeikeri prognozē: Vai Dūklavs saglabās zemkopības ministra amatu?

Lai gan Vienotība ieteikusi Zaļo un zemnieku savienībai nomainīt zemkopības ministru Jāni Dūklavu, lai žurnāla Ir publicētās sarunas viesnīcā Rīdzene nemestu ēnu uz valdību, Dūklavs amatu saglabās, uzskata Betsafe bukmeikeri.

Dabiskais pieaugums Latvijā joprojām saglabājas negatīvs

Šā gada pirmajā pusgadā reģistrēti 10 175 jaundzimušie, kas ir par 990 mazuļiem jeb nepilniem 9% mazāk nekā attiecīgajā periodā iepriekšējā gadā.

Latvijas alkohola nozarei ir piedāvājums, lai palēlinātu akcīzes nodokļa tempus

Līdzšinējā pieredze rāda - strauji palielinot akcīzes nodokli un līdz ar to dzēriena cenu plauktā, ieņēmumi valsts kasē sarūk nevis pieaug. Balstoties uz aprēķiniem, Latvijas alkohola nozares asociācija aicina valdību palikt pie iepriekš apstiprinātā akcīzes nodokļa pieauguma plāna.

Nedēļas nogalē vietām gaiss iesils arī līdz +24…+25 grādu atzīmei

Brīvdienas gaidāms lielākoties sauss laiks, bieži uzspīdēs saule, bet jaunnedēļ mākoņu būs vairāk un biežāk līs, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteroloģijas centrs.

Lietuvas Enerstenos grupe Latvijā būvēs trīs miljonu eiro vērtu biomasas katlumāju

Lietuvas enerģētikas būvniecības grupa Enerstenos grupe parakstījusi vairāk nekā trīs miljonus eiro vērtu līgumu par biomasas katlumājas ar desmit megavatu jaudu būvniecību kokapstrādes uzņēmuma AmberBirch ražotnē Latvijā.

Latvijā pirmajā ceturksnī bijis straujākais valsts parāda kāpums ES

Latvijā šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar janvāri-martu pērn bijis lielākais vispārējā valdības parāda kāpums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienībā, liecina ceturtdien, 20.jūlijā, publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati, kas apkopoti par 27 bloka dalībvalstīm.

Par «oligarhu sarunu» komisiju parakstās Vienotību nepārstāvoši deputāti

Par «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi pagaidām parakstījušies tikai divi deputāti, kas nepārstāv Vienotības frakciju, - Kārlis Seržants un Einars Cilinskis.

Latvijā pirmajā ceturksnī bijis viens no lielākajiem budžeta pārpalikumiem ES

Latvijā pirmajā ceturksnī bija viens no lielākajiem vispārējās valdības budžeta pārpalikumiem attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, liecina publicētie ES statistikas departamenta Eurostat jaunākie dati, kas apkopoti par 20 ES dalībvalstīm.

Jaunākie komentāri