bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 11.12.2017 | Vārda dienas: Valdis, Voldemārs, Valdemārs
LatviaLatvija

Ventspilī dārgākā apkure lielajās pilsētās

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Apkures sezona ventspilniekiem ir īpaši nepatīkama, jo, saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas datiem, Ventspilī ir visaugstākais siltumapgādes tarifs starp lielajām pilsētām. Vēl dārgāka apkure ir tikai dažās mazajās pilsētās, taču pat vairumā Latgales pilsētu apkures rēķini iedzīvotājiem ir zemāki nekā bagātajā tranzīta ostas pilsētā.

Kā liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas interneta mājas lapā atrodamā tarifu kartes informācija, Ventspilī siltuma apgādes tarifs ir par 37% augstāks nekā galvaspilsētā, kur ir viens no zemākajiem apkures tarifiem valstī. Taču arī visas citas Latvijas lielās pilsētas ir spējušas nodrošināt iedzīvotājiem draudzīgākus siltuma tarifus nekā Ventspils.

Smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga vadītajai Ventspils pašvaldībai piederošā SIA Ventspils siltums tarifs ir 58,30 eiro bez PVN par megavatstundu, savukārt galvaspilsētas pašvaldībai piederošais Rīgas siltums siltumenerģiju iedzīvotājiem piegādā par 42,54 eiro bez PVN par megavatstundu.

Nākamais lētākais siltums ir Valmierā – 45,99 eiro, kurai seko Jelgava ar 50,48 eiro bez PVN par megavatstundu. Arī abās Latgales lielajās pilsētās Daugavpilī un Rēzeknē iedzīvotājiem apkures rēķini ir draudzīgāki nekā Ventspilī. Daugavpilī apkures cena ir 47,41, bet Rēzeknē – 51,1 eiro bez PVN par megavatstundu.

Liepājniekiem par siltumu jāmaksā 54,95 eiro bez PVN par megavatstundu, Jēkabpils iedzīvotājiem – 55,98 eiro, bet kūrortpilsētā Jūrmalā apkure maksā 52,16 eiro.

Arī liela daļa mazo pilsētu spējušas saviem iedzīvotājiem nodrošināt apkuri par cenu, kas tikai nedaudz pārsniedz Rīgas cenu. Piemēram, Ludzā tā maksā 46,06 eiro bez PVN par megavatstundu, Viļānos – 46,16 eiro, Iecavā – 47,79 eiro, Mālpilī – 48,35 eiro, Brocēnos – 48,76 eiro, bet Kuldīgā – 49,80 eiro. Pat Lēdmanē, kur 2014.gadā bija Latvijā visaugstākais siltuma tarifs, tagad tas ir zemāks nekā Ventspilī, proti, 54,23 eiro bez PVN par megavatstundu.

Vēl dārgāka nekā Ventspilī apkure ir Saulkrastos – 69,98 eiro bez PVN par megavatstundu, Siguldā – 60,80 eiro, Talsu namsaimnieks, kas piegādā apkuri virknei tuvējo pagastu, par to iekasē 61,55 eiro par megavatstundu, lai gan pašos Talsos SIA Talsu BIO-Enerģija apkures tarifs ir 57,09 eiro.

Ref:103.000.103.10028


Pievienot komentāru

  1. Guncis teica:

    Nevajaga jaukt kotletes ar mušām, tas ir dažādus kurināmā veidus- gāzi vai šķeldu, katlu māju konstrukcijas un jaudas, kā arī pārējos tehnoloģiskos risinājumus, kas ietekmē kopējās tarifa izmaksas.

    Paņem kaut kādus plikus skaitļus un tad nu salīdzina, ažiotāža gatava!

    Tad jau salīdzināsim arī dīzeļdegvielas un benzīna cenas, un kāpēc vienam sanāk lētāk aizbraukt ar auto no Ventspils uz Rīgu, bet otram uz pusi dārgāk.

    Šo uzreiz vajadzēja otrajā rindkopā rakstīt!

    Vēl dārgāka nekā Ventspilī apkure ir Saulkrastos – 69,98 eiro bez PVN par megavatstundu, Siguldā – 60,80 eiro, Talsu namsaimnieks, kas piegādā apkuri virknei tuvējo pagastu, par to iekasē 61,55 eiro par megavatstundu, lai gan pašos Talsos SIA Talsu BIO-Enerģija apkures tarifs ir 57,09 eiro.

    +1 0 -1 0

  2. mirdza teica:

    Redz kā nu iznāk – Ventspils pilsētas labdaris, kuru tā dievina pilsētas
    iedzīvotāji un daži labi Rīgas pilsoņi, nevar nodrošināt normālu siltum-
    apgādes tarifu !
    Tā nu iznāk, ka smagos noziegumos apsūdzētam Aivaram Lembergam
    nemaz vairs nerūp viņa dievinātāju labsajūta.
    Saņemies veco zēn !!!!!

    +1 0 -1 0

    • Vai tad teica:

      Lembergs nepalīdz,saka jau ka viņš tāds iejūtīgs? Bet tas nu gan nav pareizi,ka mazpilsētā tik lielas apkures cenas,ko tad Rigai darīt!

      +1 0 -1 0

    • Annika teica:

      Tā notiek valstī kur siltumu mēra kvadrātmetros, nevis ar tilpuma mēru kubikmetros. Vai griestu augstumam nav nozīmes un cik maksā Rīgas centra glaunā dzīvokļa īpašnieki un cik zemo griestu dzīvokļu īpašnieki. Vai tāds Ventspils siltums pats par sava ofisa apkuri vispār maksā, tāpat visi SIA Latvijā…

      +1 0 -1 0

  3. Berta teica:

    no pensijas sedzu visus komunālos, un tad pusi no mēneša dzīvoju ar vienu ēdienreizi dienā.

    +1 0 -1 0

  4. Elita teica:

    Ventspilī nu gan nav dārgākā apkure.

    +1 0 -1 0

Nedēļa Lietuvā. Viļņas mērs atvainojas par nespēju novērst ielu apledojumu

Viļņas mērs Remigijs Šimašus (Remigijus Šimašius) atzinis, ka galvaspilsētas ielu uzturētāji, iestājoties ziemai raksturīgiem laikapstākļiem, nav strādājuši pietiekami labi, un atvainojies iedzīvotājiem par sastrēgumu radītajām neērtībām.

BNN nedēļas apkopojums: Šleseram savs KNAB informators. Brūkošie ceļi Latvijā. Sabijusies «kebabu nozare»

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Patiesība; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Bailes; Nākotne; Apjukums.

Aptauja: Svētku brīvdienās šogad strādās katrs desmitais

Ziemassvētku priekšvakarā vai Vecgada dienā strādās 10% Latvijas iedzīvotāju, bet katrs piektais atzīst, ka šajās dienās strādās kāds no viņu ģimenes locekļiem.

Strīķe: Man nav šaubu, ka gan Kučinskis, gan Vējonis «danco» pēc Lemberga stabules

Jau desmit gadus Aivaram Lembergam ir liegums pildīt Ventspils domes priekšsēdētāja pienākumus. Tikpat ilgu laiku kā Lembergs, tā valsts amatpersonas šo lēmumu ignorē. Pašvaldības darbu uzraugošais ministrs Kaspars Gerhards, būdams gana labi informēts par patieso varas centru, kas, manuprāt, diemžēl nav Latvijas pilsoņi kā deklarēts Satversmē, brauc vizītē ne jau uz Ventspili, bet gan pie Lemberga. Pēc būtības klanīties un apliecināt savu padevību kā tādos viduslaikos, uzskata Jaunās Konservatīvās partijas politiķe, Rīgas domes deputāte Juta Strīķe.

Zemnieku saeima: Ja Latvijā neatvieglos nosacījumus viesstrādnieku ievešanai, vienkārši nebūs kas strādā

Pārtikas nozares padomes sēdes lielākās diskusijas raisījis jautājums par darbaspēka trūkums gan lauksaimniecības, gan pārtikas pārstrādes uzņēmumos. Vairāki lauksaimnieki ir neizpratnē par Ekonomikas ministrijas piedāvāto risinājumu, sakot, ka tas esot tālu no realitātes.

FM viedoklis par ES fondiem: Jāizvairās no pārmērīga investīciju regulējuma

Jāizvairās no pārmērīga investīciju regulējuma, jo valstu problēmas ir atšķirīgas un līdz ar to arī atbalsts ir jāpiemēro esošajai situācijai. Jāļauj dalībvalstīm pilnībā koncentrēties uz rezultātu sasniegšanu nevis nosacījumu izpildi, norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Eiropas Savienības fondu jautājumos Armands Eberhards.

Pasaules Dabas Fonds: Ir jāaizliedz zušu zveja visos Eiropas Savienības ūdeņos

Pēdējo 30 gadu laikā zušu populācija ir samazinājusies par 95%, taču neskatoties uz šiem dramatiskajiem rādītājiem, joprojām notiek zušu nozveja, uzsver Pasaules Dabas Fondā.

Latvijā otri zemākie izdevumi sociālajai aizsardzībai Eiropas Savienībā

Latvijā tēriņi sociālajai aizsardzībai attiecībā pret iekšzemes kopproduktu ir otri zemākie Eiropas Savienībā, bet Lietuvā un Igaunijā tie ir nedaudz lielāki kā mūsu valstī, liecina piektdien publiskotie ES statistikas departamenta Eurostat jaunākie dati, kas apkopoti par 2015.gadu.

Onkoloģiskās saslimšana bērnam - vecāki skeptiski par viņa ārstēšanu Latvijā

Nereti vecāku lēmums bērnu ar onkoloģisku saslimšanu ārstēt ārzemēs ir izvēle, nevis nepieciešamība, pauž Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas hematoonkoloģe Žanna Kovaļova.

KM valsts sekretārs Voldiņš līdz gada beigām atstās amatu pēc paša vēlēšanās

Kultūras ministrijas valsts sekretārs Sandis Voldiņš līdz gada beigām pēc paša vēlēšanās atstās amatu, apstiprinājusi KM sabiedrisko attiecību vadītāja Lita Kokale.

Pārtikas kviešu cena Latvijā gada laikā nedaudz pieaugusi

Pārtikas kviešu cena šogad oktobrī Latvijā bija par 1% augstāka nekā 2016.gadā attiecīgajā mēnesī, taču par 22% mazāka nekā vidējā pēdējo piecu gadu laikā, liecina Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

Nepilngadīgām meitenēm aizvien ir vieglāk iegādāties alkoholu nekā puišiem

Šogad meitenēm bija par apmēram 10% vairāk teorētisko iespēju veikt pirkumus un neuzrādīt personu apliecinošus dokumentus alkohola iegādes brīdī, liecina Latvijas Alkohola nozares asociācija veiktais pētījums.

Lietus dēļ uz grants autoceļiem daudzviet iestājies šķīdonis, Latgalē tie apledo

Sakarā ar ilgstošiem nokrišņiem uz grants autoceļiem daudzviet ir iestājies šķīdonis un tiek ieviesti autotransporta masas ierobežojumi - tiek liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par desmit tonnām.

Latvijas gāzes meitasuzņēmumam Gaso izsniegta licence dabasgāzes sadalei

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome AS Latvijas gāze meitasuzņēmumam AS Gaso izsniegusi licenci dabasgāzes sadalei.

Latvijas - Lietuvas sadarbības veicināšanai tiks īstenoti 48 projekti

Ar Interreg V-A Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam atbalstu 48 Latvijas - Lietuvas sadarbības projektiem četrās projekta prioritātēs tiks piešķirts finansējums par kopējo summu 18 673 300 eiro.

Sola nedaudz samazināt dabasgāzes tarifu mājsaimniecībām

No 2018.gada 1.janvāra nedaudz samazināsies dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām, kuras gāzi izmanto apkurei.

Kas notiks nākamajā gadā ar pārtikas produktu cenām?

Piena ražotāji pēc ilgās krīzes atkal saņem «pieklājīgu» cenu par pārdoto pienu un jau kādu laiku ar situāciju ir apmierināti. Savukārt graudkopjiem lietainā sezona radīja nopietnas problēmas, liecina lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Regulators apstiprina 5G frekvenču joslu izsoles rezultātus

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome apstiprina izsoles rezultātus radiofrekvenču spektra joslas, ko iespējams izmantot 5G vajadzībām, lietošanas tiesību piešķiršanai, ziņo komisijā.

VID izstrādā jaunu maksājumu kārtības ieviešanas sistēmu

Valsts ieņēmumu dienests sācis darbu un plāno līdz 2022.gadam pilnībā ieviest fundamentāli jaunu maksājumu administrēšanas informācijas sistēmu. Tā nodrošinās mūsdienīgu, ātru un uzņēmējiem viegli saprotamu budžetā veicamo maksājumu administrēšanu, skaidro dienestā.

Izpētē noskaidrots: Rīgas pilsētvides teritorija pieaug

Rīgas aglomerācija 2017.gadā aizņem par 299 kvadrātmetriem jeb 4,2% plašāku teritoriju, salīdzinot ar 2012.gadu. Savukārt aglomerācijā dzīvojošo skaits pēdējo piecu gadu laikā ir sarucis par 26 395 jeb 2,4%, liecina Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes veiktās izpētes iegūtie rezultāti.

Audi sasniedz jaunus pārdošanas rekordus

Aizvadītais novembris visā pasaulē Audi zīmolam ir bijis viens no veiksmīgākajiem šī gada laikā. Zīmols pircējiem visā pasaulē piegādāja aptuveni 160 000 automobiļu, kas ir par 4,5% vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā pieaudzis par 2,7%

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā pieaudzis par 2,7%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Precēm cenas pieauga par 2,7% un pakalpojumiem – par 2,9%.

Igaunija EDSO: Krievijai ir jāpilda tās starptautiskie pienākumi Krimā un Ukrainā

Igaunijas ārlietu ministrs Svens Miksers (Sven Mikser) šonedēļ, uzstājoties ar uzrunu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas ārlietu ministru sanāksmē, norādījis, ka organizācijai ir jāatbalsta Ukrainas teritorijās nedalāmība un cilvēktiesību aizsardzība Krimā.

Lietuvas nekustamo īpašumu tirgū sagaida cenu «burbuļa» saplakšanu

Lai arī jauno dzīvokļu tirdzniecības apjoms Viļņā joprojām ir aptuveni pēdējo gadu augstākajā līmenī, nekustamo īpašumu tirgus ārpus galvaspilsētas un Kauņas atdziest, kas varētu liecināt par lēnākas vai straujākas tirgus lejupslīdes tuvošanos.

Teju divas trešdaļas iedzīvotāju satrauc varbūtība tikt apzagtiem uz ielas

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju satrauc varbūtība kļūt pat garnadžu upuriem, bet 51% bažījas par iespējamību, ka varētu tikt apzagts viņu auto - tā liecina apdrošināšanas sabiedrības Ergo Baltijas valstu drošības indeksa pētījums.