bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 19.10.2017 | Vārda dienas: Drosma, Drosmis, Elīna
LatviaLatvija

Ventspils dome zaudējusi regulāru ieņēmumu avotu - miljonu eiro ik gadu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+2 vērtējums, 2 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ventspils naftas termināla valdes loceklis Larss Panclafs

Ventspils pilsētas dome šobrīd ir zaudējusi kādu regulāru un garantētu ieņēmumu avotu vairāk nekā viena miljona eiro apmērā gadā. Koncernam Vitol piederošās Ventspils naftas grupas uzņēmums Ventspils nafta termināls pagājušajā gadā nolēmis vienpusēji lauzt līgumu, saskaņā ar kuru tas pašvaldībai ik gadu piešķīra prāvu summu – vismaz vienu miljonu eiro – pilsētas sociālās infrastruktūras vajadzībām, ziņo LTV raidījums de facto.

Uzņēmumā skaidro, ka tas joprojām ir gatavs ziedot naudu dažādiem labdarības projektiem, tomēr no sadarbības ar domi nekādu ieguvumu terminālim vairs neesot. Savukārt pašvaldības pārstāvju skaidrojumi par notikušā ietekmi uz pilsētas budžetu ir pretrunīgi.

SIA Ventspils nafta termināls (VNT) ir lielākais naftas un naftas produktu pārkraušanas uzņēmums Baltijā. Uzņēmumam ir divi līdzīpšanieki: 49 procenti uzņēmuma kapitāldaļu pieder Eurotank Holding Sarl, kas ir daļa no starptautiskās termināļu kompānijas VTTI, un 51 procents pieder akciju sabiedrībai Ventspils nafta. Īpašnieku piramīdas augšgalā ir starptautiskais koncerns Vitol. Pagājušajā rudenī no pienākumiem atstādinātais Ventspils mērs Aivars Lembergs savā iknedēļas preses konferencē veltīja koncernam pārmetumus, ka tas atbalstot Anglijas premjerlīgas futbola klubu Chelsea no Londonas, bet ne FK Ventspils, lai gan «termināls viņiem ir Ventspilī».

Informācija par to, ka Vitol būtu starp slavenā kluba Chelsea sponsoriem, visticamāk, gan nav patiesa – vismaz publiski tāda nekur nav atrodama, un arī Vitol pārstāvji Latvijā to sauc par absurdu.

Taču taisnība ir tas, ka VNT ir būtiski samazinājis savus izdevumus sponsorēšanai. Pirms diviem gadiem tie pārsniedza pusotru miljonu eiro, bet pērn bija jau tikai 0,6 miljoni. Galvenais krituma iemesls ir VNT lēmums pārtraukt kādu senu līgumu. 2003.gada rudenī noslēgtais, bet pēc trim gadiem vēl uz 25 gadiem pagarinātais līgums saucas «Par naftas un naftas produktu transportēšanu caur Ventspils pilsētas teritoriju». Tā būtība īsumā – Ventspils dome piekrīt, ka VNT pilsētā pārkrauj bīstamas vielas, bet uzņēmums par to pārskaita domei naudu sociālās infrastruktūras vajadzībām: vienu miljonu eiro gadā plus procentu no prognozētajiem ieņēmumiem.

Visus šos gadus VNT domei turpināja maksāt, un kopējā summa ir pārsniegusi 13,7 miljonus eiro. Taču pagājušā gada vidū uzņēmums domei paziņoja, ka iepriekšējos maksājumus uzskata par ziedojumiem, kurus tagad tas vairs nevarot atļauties, jo sastopas ar dažādiem šķēršļiem.

Lembergs apgalvo, ka pēdējos gados VNT sācis jaukt klāt produktiem aromātiskos ogļūdeņražus, tāpēc esot pastiprinājušās no tā nākošās smakas. Dome to nemitīgi aizrādot, tāpēc Vitol esot apvainojies un atsakās maksāt domes budžetā, skaidro Lembergs.

VNT vienīgais valdes loceklis kopš 2009.gada ir Larss Panclafs, kurš atzīst – attiecības ar pilsētas domi šobrīd ir diezgan saspīlētas, taču tā neesot uzņēmuma vaina. «Fakts ir, ka mēs joprojām darbojamies mums piešķirtās vides atļaujas ietvaros. Šī atļauja ir spēkā jau vairāk nekā desmit gadus, tajā ir veiktas vien nenozīmīgas izmaiņas. Produkti, kas tajā ir ierakstīti, nekad nav mainījušies, un tāpat nekad nav mainījušies arī produkti, ar kuriem mēs strādājam. Tāpēc ir grūti saprast, kas par jaunām smakām varētu būt nākušas klāt. Benzīns ož, dīzeļdegviela ož, mazuts ož, biodīzelis ož. (…)Taču tā nav problēma – mēs kā VTTI grupas sastāvdaļa strādājam ar citiem termināļiem. Viņi izmanto tvaiku savākšanas sistēmas un lieliski tiek galā. Arī mēs darīsim tāpat, ja vien būs apstākļi, lai mēs šīs iekārtas varētu uzstādīt,» sola VNT valdes loceklis.

Panclafs skaidro, ka tvaiku savākšanas sistēmas uzstādīšanu līdz šim sarežģījis arī tas, ka dome neesot devusi nepieciešamās būvatļaujas. Tāpat kavējas arī citu atļauju izsniegšana, ko uzņēmums ir pieprasījis, lai attīstītos.

Ventspils pilsētas dome gan regulāri atgādina, ka izdevums Financial Times tās ārvalstu investoru piesaistes stratēģiju ir atzinis par otro labāko Eiropā. Tur gan nav pieminēti līgumi, kas paredz obligātus maksājumus pilsētas budžetā. Arī Lembergs apgalvo, ka atbalsts pilsētai esot atkarīgs no katra uzņēmuma brīvas gribas. «Mums ir dažādi uzņēmumi, kas sponsorē – ir, kas vienreizēji; ir, kas regulāri; ir, kas daudz vairāk; ir, kas mazāk. Ir, kas sponsorē sportu; ir, kas sponsorē kultūru; ir, kas sponsorē pilsētas svētkus, un tā tālāk. Tā ir tāda normāla prakse. Bet tā lieta ir brīvprātīga. Nevienam tas nav uzspiests un ne ar kādiem nosacījumiem nav saistīts,» uzsver Lembergs.

Tiesa gan, Ventspils pilsētas domes oficiālā saziņa ar VNT liecina par ko citu. Domes izpilddirektors Aldis Ābele pagājušajā vasarā atbildē uzņēmumam rakstīja, ka dome līguma darbību izbeigt nepiekrīt un uzstāj uz tā izpildi līdz 2032.gada beigām, un piedraudēja ar soda naudu par nokavētajiem maksājumiem.

Savukārt pirms divām nedēļām Ventspils vicemērs Jānis Vītoliņš atsūtīja VNT vēstuli, no kuras ir skaidrs – kopā ar pērn nesaņemtajiem maksājumiem šogad dome no uzņēmuma gaida nu jau gandrīz 2,5 miljonus eiro. Tos veido: 2015.gadā nesaņemtā konstantā maksājuma daļa – 868 tūkstoši eiro; pērn nesaņemtais papildu maksājums – 213 tūkstoši eiro; 2016.gada konstantais maksājums – 1,157 miljoni eiro; un 2016.gadā plānotais papildu maksājums – 213 tūkstoši eiro.

Vēstulei pievienotas arī atskaites par līdzekļu izlietojumu, kā arī plānotie projekti. Minēti tikai vispārīgi programmu nosaukumi, piemēram, «Pasākumi un aktivitātes sabiedriskās infrastruktūras attīstībai pilsētā – Ventspils pilsētas kā nozīmīga reģionāla pakalpojumu centra attīstībai, sadarbības ar komersantiem un tūrisma nozares attīstības veicināšana,» kam pērn iztērēti 226,5 tūkstoši eiro. Savukārt 827 tūkstoši eiro izlietoti investīciju projektam «Ventspils pilsētas infrastruktūras attīstības programma – Ventspils publiskās infrastruktūras attīstība un kvalitātes uzlabošana, pilnveidojot uzņēmējdarbības vidi pilsētā.» Kas konkrēti aiz šim frāzēm slēpjas, atskaitēs atšifrēts nav. Ieceres, ko darīt ar VNT maksājumiem, Ventspils domei ir arī šogad. Piemēram, 303,5 tūkstošus eiro paredzēts izmantot līdzfinansējumam «kultūras projektu un pasākumu realizācijai sabiedriskās infrastruktūras attīstības veicināšanai pilsētā».

VNT reaģēt uz šiem līdzekļu pieprasījumiem negrasās, tomēr uzsver – uzņēmums visus pēdējos gadus ir godināts kā viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Ventspilī un par pilsētniekiem tas rūpējas caur saviem atbalsta projektiem, gan piešķirot finanses, gan nodrošinot ar transportu, gan, piemēram, apdāvinot skolas un bērnu namus.

«Ir fakts, ka mēs esam mainījuši mūsu filozofiju par sponsorēšanu vai sociālo aktivitāšu atbalstīšanu. Taču lai tērētu naudu šīm lietām, kuras mēs joprojām pilnībā atbalstām, vispirms tā ir jānopelna. Tas nozīmē, ka ir jābūt stabilam biznesam ar pārliecību par nākotni, kas ļauj gūt tādus ieņēmumus un peļņu, lai mēs to varētu turpināt arī turpmāk,» saka VNT valdes loceklis Panclafs.

«Es domāju, turpmāk mēs būsim nedaudz izvēlīgāki. Jā, mēs esam nolēmuši lauzt līgumu ar pilsētu, mēs esam mazāk iesaistīti profesionālajos sporta klubos. Taču mēs joprojām atbalstām vairākas citas lietas: seniorus, slimnīcu, individuālus sportistus, bērnu namus un tā tālāk. Un es domāju, ka nākotnē tas nemainīsies,» sola Panclafs. Viņš arī neizslēdz, ka nākotnē VNT atkal varētu veikt tiešus ziedojumus arī pašvaldībai, taču vispirms abām pusēm jācenšas atrisināt domstarpības.

Jautājumus par VNT lēmuma ietekmi uz pašvaldības šī gada iecerēm sociālajā jomā raidījums uzdeva arī Pilsētas mārketinga departamentam, kas solītās atbildes līdz nedēļas beigām tā arī neatsūtīja. Ventspils pilsētas budžeta ieņēmumi šogad ir ieplānoti gandrīz 59 miljonu eiro apmērā, līdz ar to no VNT tagad prasītie divarpus miljoni veido četrus procentus no šīs summas.

Ref: 102.000.102.12140


Pievienot komentāru

Igaunijas ostām par 29% lielāki janvāra-septembra ieņēmumi

Igaunijas valsts ostu uzņēmums Tallina Sadam 2017.gada pirmajos deviņos mēnešos guvis 99,1 miljona eiro lielus ieņēmumus, kas ir par 29% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Dažiem ārstiem atalgojums nākamgad pieaugšot pat par 80%

Nākamgad stacionārajā veselības aprūpē strādājošo ārstu un funkcionālo speciālistu darba samaksa pieaugs no aptuveni 80% - no 859 eiro līdz 1 547 eiro, liecina Veselības ministrijas apkopotā informācija.

MTG Baltijas biznesa pārdošana Providence noslēgusies

Trešdien, 18.oktobrī, noslēgusies Zviedrijas mediju koncerna Modern Times Group Baltijas biznesa pārdošana starptautiskajai aktīvu pārvaldīšanas kompānijai Providence Equity Partners.

Novērojums: Latvijas iedzīvotāji turpina riskantu un nedrošu uzvedību internetā

Lai arī masu medijos regulāri izskan informācija par krāpšanas gadījumiem internetā, Latvijas iedzīvotāji turpina riskanto uzvedību interneta vidē. Lielākā problēma - interneta lietotāji ir lētticīgi un nepārbauda informāciju par pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju, pauž Drošāka interneta centra pārstāvis.

Atkārtoti izskatīs aizliegumu ziedot olšūnas nedzemdējušām sievietēm

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti atkārtoti aktualizējuši jautājumu par dzimumšūnu donoru reģistru, kā ietvaros neizvērtēts palicis arī aizliegums ziedot olšūnas nedzemdējušām sievietēm.

Piecu gadu laikā Rīgā slēgs 42 azartspēļu zāles

Rīgas dome trešdien, 18.oktobrī, atbalstījusi vēl 33 spēļu zāļu slēgšanu, līdz ar to kopumā paredzot turpmāko piecu gadu laikā Rīgā likvidēt 42 spēļu zāles.

Latvijā ir visaugstākais sieviešu - vadītāju rādītājs ES dalībvalstu vidū

Visaugstākais sieviešu – vadītāju rādītājs Eiropas Savienības dalībvalstu vidū ir tieši Latvijā – 47%. Kopumā ES pērn tikai trešā daļa vadītāju bija sievietes, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati.

Aptauja: Aizvien vairāk cilvēku pārliecināti par ieguvumiem no dalības ES

Teju divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valsts dalība Eiropas Savienībā kopumā ir nesusi ieguvumus. Līdzīgu viedokli Eiropas Parlamenta rudens Eirobarometra aptaujā pauduši 64% visu ES dalībvalstu iedzīvotāju.

Uz Latviju no Turcijas pārmitinātas 17 personas, kurām nepieciešama palīdzība

Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros otrdien, 17.oktobrī, uz Latviju no Turcijas pārmitinātas 17 personas, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, tai skaitā deviņi nepilngadīgi bērni, vēsta Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

BATL: Laiki, kad nozares atbildīgās amatpersonas saka «tranzītā viss kārtībā», ir beigušies

Ministru prezidenta Māra Kučinska vadītā Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padome arī atbalsta Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lēmumu par nepieciešamību par nozari atbildīgajai Satiksmes ministrijai izstrādāt nozares attīstības ilgtermiņa redzējumu.

Klaipēdā biļešu kontroles sistēmu uzstādīs igauņu uzņēmums

Lietuvas ostas pilsētas sabiedriskajā transportā biļešu kontroles sistēmu uzstādīs Igaunijas jaunuzņēmums Ridango.

Eksperts par traģēdiju Saulkrastos: Viņš bija profesionālis, zināja, ar ko riskē

Traģēdiju Saulkrastos, kur sprāgstot pirotehnikai gāja bojā pieci cilvēki, izraisīja pirotehniķa Ilmāra Āboliņa bezatbildība un rupji drošības pārkāpumi, piemēram, glabājot pirotehniku privātmājas apkures telpās, šādu viedokli Latvijas Avīzē pauž Valsts policijas kriminālistikas pārvaldes sprādzienbīstamu priekšmetu eksperts Jānis Jakušs-Kreituss.

Psiholoģe: Sešgadnieki nav gatavi skolai

«Ir aplami domāt, ka, agrāk sūtot bērnus skolā, viņi mācīsies labāk. Reformas tiek ieviestas stihiski, agresīvi, nerēķinoties ar pedagogu un citu speciālistu profesionālo redzējumu, līdzīgi kā ideoloģija. Trūkst vispusīgas esošās situācijas analīzes, kas balstīta pētījumos, nevis starptautiskos reitingos,» uzskata klīniskā psiholoģe un psihoterapeite Jolanta Lamstere.

Atstādina policistu par maltiešu žurnālistes slepkavības uzteikšanu

Maltā, kur šonedēļ noslepkavota analītiskā žurnāliste - korupcijas pretiniece, kāds policists paudis prieku par viņas nonāvēšanu un dienu vēlāk ticis atstādināts no amata. Jau vēstīts, ka 16.oktobrī 53 gadus vecā Dafne Karuana Galicija izbraukusi no savām mājām Maltā ar īrētu automašīnu un tajā sprādzis spridzeklis, nonāvējot viņu. Šobrīd notiek izmeklēšana.

Ukrainā korupcijas pretinieki iesaistās sadursmēs ar policiju

Trīs protestētāji un viens policists cietis, kad Ukrainas galvaspilsētā Kijevā notikusi demonstrācija, kur pieprasītas reformas korupcijas mazināšanai.

ASV biržu indeksi vairākkārt sasnieguši jaunus rekordus, arī naftas cenas pieaugušas

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi Dow Jones Industrial Average un Standard & Poor's 500 otrdien, 17.oktobrī, sasniedza jaunus rekordus, reaģējot uz labiem kompāniju darbības rezultātiem, bet dolāra vērtība pret eiro un jenu pieauga.

Ādažos militāro karjeru sāk vairāk nekā 30 dienestā pieņemto karavīru

Vairāk nekā 30 karavīru, kuri sekmīgi pabeiguši Rekrutēšanas un atlases centra veikto atlasi, trešdien, 18.oktobrī, sāks dienestu bruņotajos spēkos, apgūstot profesijas pamatiemaņas Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē Ādažos.

«Islāma valsts» galvaspilsēta krīt sīriešu kaujinieku rokās

Sīriešu kaujinieku apvienība, ko atbalsta Amerikas Savienotās Valstis, paziņojusi, ka ir ieņēmusi Rakas pilsētu Sīrijā, kur pēdējos trīs gadus valdījis teroristiskais grupējums «Islāma valsts».

Polija cer, ka Turcija iestāsies ES

Polija cer, ka Turcija ar laiku pievienosies Eiropas Savienībai, tā norādījis Polijas prezidents Andžejs Duda (Andrzej Duda), tiekoties ar savu Turcijas kolēģi īsi pirms ES-Turcijas galotņu sanāksmes.

Austrijas prezidents valdības veidošanā pastāvēs uz eiropeiskām vērtībām

Austrijas prezidents brīdinājis parlamenta vēlēšanu uzvarētājus, konservatīvo Austrijas Tautas partiju, kura apsver galēji labējas partijas iesaistīšanu valdībā, ka nākamās Austrijas valdības pamatā jābūt eiropeiskām vērtībām.

E-Igaunijā, saskaroties ar politisku kritiku, aizstāv elektroniskās balsošanas uzticamību

Atsaucoties uz Igaunijas politiķa pausto, ka valstī pastāvošai elektroniskās balsošanas sistēmai trūkst caurskatāmības, Igaunijas e-Pārvaldības akadēmijas speciāliste skaidrojusi, ka pastāv iespēja, ka vienas partijas atbalstītāji e-balsošanā ir aktīvāki nekā citu partiju vēlētāji.

Nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits Baltijas valstīs augstāks par ES vidējo

Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Baltijas valstīs ir augstāks par Eiropas Savienībā (ES) vidējo, liecina ES statistikas biroja Eurostat dati, kas apkopoti par 2016.gadu un aptver 26 no 28 bloka valstīm.

VID grib līdz 2021.gadam dzēst nepiedzenamos parādus miljarda apmērā

Valsts ieņēmumu dienesta mērķis ir līdz 2021.gadam dzēst reāli nepiedzenamos parādus aptuveni viena miljarda eiro apmērā, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktore Santa Garanča.

Baltijas valstīs septembrī reģistrēta lielākā gada inflācija ES

Baltijas valstīs šogad septembrī bijusi lielākā gada inflācija to Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, par kurām pieejama informācija, liecina otrdien, 17.oktobrī, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Iedzīvotāju noskaņojums pasliktinājies, kritiski vērtē materiālo stāvokli

Mēneša laikā iedzīvotāju kopējais noskaņojums ir ievērojami pasliktinājies - kritumu piedzīvojušas visas pētījumā analizētās jomas. Viskritiskāk tiek vērtēta ģimenes materiālā stāvokļa attīstība, indeksam nokrītoties no -9 līdz -11 indeksa punktiem, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs.