bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 29.05.2017 | Vārda dienas: Raivis, Raivo, Maksis
LatviaLatvija

Ventspils dome zaudējusi regulāru ieņēmumu avotu - miljonu eiro ik gadu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+2 vērtējums, 2 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ventspils naftas termināla valdes loceklis Larss Panclafs

Ventspils pilsētas dome šobrīd ir zaudējusi kādu regulāru un garantētu ieņēmumu avotu vairāk nekā viena miljona eiro apmērā gadā. Koncernam Vitol piederošās Ventspils naftas grupas uzņēmums Ventspils nafta termināls pagājušajā gadā nolēmis vienpusēji lauzt līgumu, saskaņā ar kuru tas pašvaldībai ik gadu piešķīra prāvu summu – vismaz vienu miljonu eiro – pilsētas sociālās infrastruktūras vajadzībām, ziņo LTV raidījums de facto.

Uzņēmumā skaidro, ka tas joprojām ir gatavs ziedot naudu dažādiem labdarības projektiem, tomēr no sadarbības ar domi nekādu ieguvumu terminālim vairs neesot. Savukārt pašvaldības pārstāvju skaidrojumi par notikušā ietekmi uz pilsētas budžetu ir pretrunīgi.

SIA Ventspils nafta termināls (VNT) ir lielākais naftas un naftas produktu pārkraušanas uzņēmums Baltijā. Uzņēmumam ir divi līdzīpšanieki: 49 procenti uzņēmuma kapitāldaļu pieder Eurotank Holding Sarl, kas ir daļa no starptautiskās termināļu kompānijas VTTI, un 51 procents pieder akciju sabiedrībai Ventspils nafta. Īpašnieku piramīdas augšgalā ir starptautiskais koncerns Vitol. Pagājušajā rudenī no pienākumiem atstādinātais Ventspils mērs Aivars Lembergs savā iknedēļas preses konferencē veltīja koncernam pārmetumus, ka tas atbalstot Anglijas premjerlīgas futbola klubu Chelsea no Londonas, bet ne FK Ventspils, lai gan «termināls viņiem ir Ventspilī».

Informācija par to, ka Vitol būtu starp slavenā kluba Chelsea sponsoriem, visticamāk, gan nav patiesa – vismaz publiski tāda nekur nav atrodama, un arī Vitol pārstāvji Latvijā to sauc par absurdu.

Taču taisnība ir tas, ka VNT ir būtiski samazinājis savus izdevumus sponsorēšanai. Pirms diviem gadiem tie pārsniedza pusotru miljonu eiro, bet pērn bija jau tikai 0,6 miljoni. Galvenais krituma iemesls ir VNT lēmums pārtraukt kādu senu līgumu. 2003.gada rudenī noslēgtais, bet pēc trim gadiem vēl uz 25 gadiem pagarinātais līgums saucas «Par naftas un naftas produktu transportēšanu caur Ventspils pilsētas teritoriju». Tā būtība īsumā – Ventspils dome piekrīt, ka VNT pilsētā pārkrauj bīstamas vielas, bet uzņēmums par to pārskaita domei naudu sociālās infrastruktūras vajadzībām: vienu miljonu eiro gadā plus procentu no prognozētajiem ieņēmumiem.

Visus šos gadus VNT domei turpināja maksāt, un kopējā summa ir pārsniegusi 13,7 miljonus eiro. Taču pagājušā gada vidū uzņēmums domei paziņoja, ka iepriekšējos maksājumus uzskata par ziedojumiem, kurus tagad tas vairs nevarot atļauties, jo sastopas ar dažādiem šķēršļiem.

Lembergs apgalvo, ka pēdējos gados VNT sācis jaukt klāt produktiem aromātiskos ogļūdeņražus, tāpēc esot pastiprinājušās no tā nākošās smakas. Dome to nemitīgi aizrādot, tāpēc Vitol esot apvainojies un atsakās maksāt domes budžetā, skaidro Lembergs.

VNT vienīgais valdes loceklis kopš 2009.gada ir Larss Panclafs, kurš atzīst – attiecības ar pilsētas domi šobrīd ir diezgan saspīlētas, taču tā neesot uzņēmuma vaina. «Fakts ir, ka mēs joprojām darbojamies mums piešķirtās vides atļaujas ietvaros. Šī atļauja ir spēkā jau vairāk nekā desmit gadus, tajā ir veiktas vien nenozīmīgas izmaiņas. Produkti, kas tajā ir ierakstīti, nekad nav mainījušies, un tāpat nekad nav mainījušies arī produkti, ar kuriem mēs strādājam. Tāpēc ir grūti saprast, kas par jaunām smakām varētu būt nākušas klāt. Benzīns ož, dīzeļdegviela ož, mazuts ož, biodīzelis ož. (…)Taču tā nav problēma – mēs kā VTTI grupas sastāvdaļa strādājam ar citiem termināļiem. Viņi izmanto tvaiku savākšanas sistēmas un lieliski tiek galā. Arī mēs darīsim tāpat, ja vien būs apstākļi, lai mēs šīs iekārtas varētu uzstādīt,» sola VNT valdes loceklis.

Panclafs skaidro, ka tvaiku savākšanas sistēmas uzstādīšanu līdz šim sarežģījis arī tas, ka dome neesot devusi nepieciešamās būvatļaujas. Tāpat kavējas arī citu atļauju izsniegšana, ko uzņēmums ir pieprasījis, lai attīstītos.

Ventspils pilsētas dome gan regulāri atgādina, ka izdevums Financial Times tās ārvalstu investoru piesaistes stratēģiju ir atzinis par otro labāko Eiropā. Tur gan nav pieminēti līgumi, kas paredz obligātus maksājumus pilsētas budžetā. Arī Lembergs apgalvo, ka atbalsts pilsētai esot atkarīgs no katra uzņēmuma brīvas gribas. «Mums ir dažādi uzņēmumi, kas sponsorē – ir, kas vienreizēji; ir, kas regulāri; ir, kas daudz vairāk; ir, kas mazāk. Ir, kas sponsorē sportu; ir, kas sponsorē kultūru; ir, kas sponsorē pilsētas svētkus, un tā tālāk. Tā ir tāda normāla prakse. Bet tā lieta ir brīvprātīga. Nevienam tas nav uzspiests un ne ar kādiem nosacījumiem nav saistīts,» uzsver Lembergs.

Tiesa gan, Ventspils pilsētas domes oficiālā saziņa ar VNT liecina par ko citu. Domes izpilddirektors Aldis Ābele pagājušajā vasarā atbildē uzņēmumam rakstīja, ka dome līguma darbību izbeigt nepiekrīt un uzstāj uz tā izpildi līdz 2032.gada beigām, un piedraudēja ar soda naudu par nokavētajiem maksājumiem.

Savukārt pirms divām nedēļām Ventspils vicemērs Jānis Vītoliņš atsūtīja VNT vēstuli, no kuras ir skaidrs – kopā ar pērn nesaņemtajiem maksājumiem šogad dome no uzņēmuma gaida nu jau gandrīz 2,5 miljonus eiro. Tos veido: 2015.gadā nesaņemtā konstantā maksājuma daļa – 868 tūkstoši eiro; pērn nesaņemtais papildu maksājums – 213 tūkstoši eiro; 2016.gada konstantais maksājums – 1,157 miljoni eiro; un 2016.gadā plānotais papildu maksājums – 213 tūkstoši eiro.

Vēstulei pievienotas arī atskaites par līdzekļu izlietojumu, kā arī plānotie projekti. Minēti tikai vispārīgi programmu nosaukumi, piemēram, «Pasākumi un aktivitātes sabiedriskās infrastruktūras attīstībai pilsētā – Ventspils pilsētas kā nozīmīga reģionāla pakalpojumu centra attīstībai, sadarbības ar komersantiem un tūrisma nozares attīstības veicināšana,» kam pērn iztērēti 226,5 tūkstoši eiro. Savukārt 827 tūkstoši eiro izlietoti investīciju projektam «Ventspils pilsētas infrastruktūras attīstības programma – Ventspils publiskās infrastruktūras attīstība un kvalitātes uzlabošana, pilnveidojot uzņēmējdarbības vidi pilsētā.» Kas konkrēti aiz šim frāzēm slēpjas, atskaitēs atšifrēts nav. Ieceres, ko darīt ar VNT maksājumiem, Ventspils domei ir arī šogad. Piemēram, 303,5 tūkstošus eiro paredzēts izmantot līdzfinansējumam «kultūras projektu un pasākumu realizācijai sabiedriskās infrastruktūras attīstības veicināšanai pilsētā».

VNT reaģēt uz šiem līdzekļu pieprasījumiem negrasās, tomēr uzsver – uzņēmums visus pēdējos gadus ir godināts kā viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Ventspilī un par pilsētniekiem tas rūpējas caur saviem atbalsta projektiem, gan piešķirot finanses, gan nodrošinot ar transportu, gan, piemēram, apdāvinot skolas un bērnu namus.

«Ir fakts, ka mēs esam mainījuši mūsu filozofiju par sponsorēšanu vai sociālo aktivitāšu atbalstīšanu. Taču lai tērētu naudu šīm lietām, kuras mēs joprojām pilnībā atbalstām, vispirms tā ir jānopelna. Tas nozīmē, ka ir jābūt stabilam biznesam ar pārliecību par nākotni, kas ļauj gūt tādus ieņēmumus un peļņu, lai mēs to varētu turpināt arī turpmāk,» saka VNT valdes loceklis Panclafs.

«Es domāju, turpmāk mēs būsim nedaudz izvēlīgāki. Jā, mēs esam nolēmuši lauzt līgumu ar pilsētu, mēs esam mazāk iesaistīti profesionālajos sporta klubos. Taču mēs joprojām atbalstām vairākas citas lietas: seniorus, slimnīcu, individuālus sportistus, bērnu namus un tā tālāk. Un es domāju, ka nākotnē tas nemainīsies,» sola Panclafs. Viņš arī neizslēdz, ka nākotnē VNT atkal varētu veikt tiešus ziedojumus arī pašvaldībai, taču vispirms abām pusēm jācenšas atrisināt domstarpības.

Jautājumus par VNT lēmuma ietekmi uz pašvaldības šī gada iecerēm sociālajā jomā raidījums uzdeva arī Pilsētas mārketinga departamentam, kas solītās atbildes līdz nedēļas beigām tā arī neatsūtīja. Ventspils pilsētas budžeta ieņēmumi šogad ir ieplānoti gandrīz 59 miljonu eiro apmērā, līdz ar to no VNT tagad prasītie divarpus miljoni veido četrus procentus no šīs summas.

Ref: 102.000.102.12140


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Atbalsta personvārdu rakstību svešvalodu burtiem

Lietuvas Valsts Valodas komisija atbalstījusi Seimā virzīto ierosinājumu atļaut personu apliecinošo dokumentu galvenajā lapā svešvalodu personvārdus rakstīt ar tādiem latīņu valodas alfabēta burtiem, kas nav sastopami lietuviešu valodas alfabētā, proti, ar «x», «w» un «q».

BNN nedēļas apkopojums: Igaunijā ministrs neatbalsta NATO. Latvijas nodokļu sistēmas atpalicība. Vēlēšanu pārkāpumi Ventspilī

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Rīgas kuģu būvētavas valdes priekšsēdētājs atstājis amatu

Kuģu būves un remonta uzņēmuma Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs atstājis amatu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kredītportfelis pieaug līdz 527,79 milj. eiro

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis 31.decembrī pērn bija 527,79 miljoni eiro, kas ir par 76,89 miljoniem eiro jeb 17,05% vairāk nekā pirms gada, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2016.gadā.

Deputātiem nav skaidrs par izmaiņām invaliditātes ekspertīzē

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 30.maijā, uz komisijas sēdi aicinājuši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas jauno vadītāju Juri Gaiķi, lai runātu par iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāti un turpmākās attīstības perspektīvām.

KNAB rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret vides inspektoru

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtīja prokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret Dabas aizsardzības pārvaldes vecāko valsts vides inspektoru par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu.

Lauku ģimenes ārsti atbalstīs akciju par atteikšanos strādāt pagarināto darba laiku

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valde nolēmusi atbalstīt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības brīdinājuma akciju, kurā darbinieki aicināti atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku no 1.jūlija, informē asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Strauji samazinās OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā

Būtiski samazinās to OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā, vēsta apdrošināšanas BTA Baltic Insurance Company pārstāvji.

Ašeradens: Latvija ir ceļā uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku

Latvijas ekonomikā vērojama izaugsme – šā gada 1.ceturksnī iekšzemes kopprodukts audzis par 3,9%, gada pirmajos mēnešos eksports audzis par 10%, ar atzinību par valdības paveikto reformu īstenošanu paziņo ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pašvaldību vēlēšanas 2017: Ko domā sabiedrība?

Tuvojoties 2017.gada pašvaldību vēlēšanām, BNN sniegs apkopojumu, ko par tām domā dažādu nozaru eksperti. Īsās atbildēs apkopotas pārdomas gan par konkrētām pašvaldībām, kas skar respondentus personīgi, gan par pašvaldībām kopumā – ko cilvēki sagaida no pašvaldībām un vai uzskata, ka šī gada vēlēšanas ieviesīs kādas būtiskas pārmaiņas.

Lietuvas KNAB: Korupcijas radītie zaudējumi līdzvērtīgi 4,44 miljardiem eiro

Lietuvas korupcijas apkarošanas iestādes veiktā plašā aptaujā secināts, ka zaudējumi, kādus tautsaimniecībai valstī nodarījušas tieši un netieši veiktas koruptīvas darbības, mērāmi 4,44 miljardos eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā 15% uzņēmumu vadītāju ir devuši kukuli amatpersonām.

Mūrniece: Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste

Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste, tostarp risinot jautājumus, kas skar bērnu un sieviešu tiesības, cilvēkus ar invaliditāti, drošību, nodokļu politiku un Eiropas Savienību, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Uzsāk dabasgāzes tirdzniecību klientiem Latvijā

Uzsākta dabasgāzes tirdzniecību juridiskajiem klientiem Latvijā, AS Latvenergo tirdzniecības zīmols Elektrum, piedāvājot fiksētas cenas līguma nosacījumus 12 mēnešiem. Šobrīd jau noslēgti pirmie gāzes piegādes līgumi ar klientiem Latvijā, ziņo uzņēmums.

Arestētais Tallinas mēra vietnieks atkāpjas no amata

Atlūgumu iesniedzis Tallinas mēra vietnieks Arvo Sarapū, kurš šonedēļ arestēts uz aizdomu pamata, ka bijis saistīts ar pašvaldības iepirkuma procedūras ierobežojumu pārkāpšanu sevišķi lielos apmēros.

Latvijas banku sektora peļņa četros mēnešos sarūk par 4,6%

Latvijas banku sektors šogad pirmajos četros mēnešos strādāja ar peļņu 135,525 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,6% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Parakstīts līgums ar Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens

Ventspils brīvostas pārvalde un Ventspils Augstais tehnoloģiju parks aizvadītajā dienā Rīgā parakstījuši līgumu starp Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens, kas ir lielākais infrastruktūras attīstības projekts Baltkrievijā, vēsta brīvostas pārstāvji.

Latvijā: Ceļu sliktais stāvoklis ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai

Vidēji 50% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ārpus pilsētām sliktie ceļi ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai, liecina biedrības Latvijas ceļu būvētājs pētījumā dati.

KNAB rīcībā nonāk atklāta vēstule; paustas bažas par Saskaņas priekšvēlēšanu aģitāciju

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīcībā nonākusi atklāta vēstule no Latvijas pilsoņa Krišjāņa Liepiņa ar lūgumu izskatīt iespējamu Saskaņas priekšvēlēšanu aģitācijas nelikumīgu darbību sabiedriskā transporta līdzekļos.

Stipendiju Sievietēm zinātnē pirmo reizi saņem visās Baltijas valstīs

Šogad pirmo reizi stipendija Sievietēm zinātnē tika pasniegta Baltijas valstu zinātniecēm. Svinīgā ceremonijā Latvijas Zinātņu akadēmijā piektdien, 26.maijā, 6 000 eiro vērtās stipendijas saņēma piecas zinātnieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, BNN vēsta L’Oréal – UNESCO pārstāvji.

Naftas cena sarūk par 5%, kaut ieguves valstis saglabā «sūknēšanas griestus»

Naftas cena pasaulē samazinājusies par aptuveni pieciem procentiem, kaut arī resursa eksportētājvalstis vienojušās paturēt spēkā ieguves apjomu griestus vēl uz deviņiem mēnešiem.

Iedzīvotāji: Situācija Latvijā attīstās nepareizi

Vairāk nekā puse aptaujāto domā, ka situācija Latvijā attīstās nepareizi. Līdzīga situācija vērojama arī, vērtējot valdības darbu. Par valdības darbu izsakās kritiski, bet pozitīvi noskaņoto ir vien 17%, liecina jaunākie Baltic International Bank Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Latvietis iegūst MMA pasaules čempiona titulu

Latvijas labākais MMA cīkstonis Edgars Skrīvers piecu raundu titula cīņā ar vienbalsīgu tienešu lēmumu uzveicis sportistu no Horvātijas, kā rezultātā kļuvis par vakantās Superior FC organizācijas 62 kg kategorijas pasaules čempionu. Ar šo uzvaru Skrīvers nokļūst soļa attālumā no pasaulē vadošākās MMA organizācijas UFC.

Finanšu ministre: Reformas plānā jābūt arī gataviem «elastībai»

Pašlaik būtu jāvirzās uz priekšu ar iecerēto nodokļu reformu, bet arī jāsagatavojas kādai «elastībai» nepieciešamības gadījumā, norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Tramps pastiprina spiedienu uz NATO «parādniekiem»

Visām NATO dalībvalstīm jāmaksā sava godīga daļa militāro izdevumu, tā alianses dalībvalstu līderiem norādījis Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps.

KNAB priekšnieka konkursa otrajai kārtai virza divus no deviņiem kandidātiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amata konkursa komisija nolēmusi no deviņiem pretendentiem nākamajai konkursa kārtai virzīt divus, pavēsta komisijas vadītājs, Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.