bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 27.07.2017 | Vārda dienas: Marta, Dita
LatviaLatvija

Ventspils dome zaudējusi regulāru ieņēmumu avotu - miljonu eiro ik gadu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+2 vērtējums, 2 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ventspils naftas termināla valdes loceklis Larss Panclafs

Ventspils pilsētas dome šobrīd ir zaudējusi kādu regulāru un garantētu ieņēmumu avotu vairāk nekā viena miljona eiro apmērā gadā. Koncernam Vitol piederošās Ventspils naftas grupas uzņēmums Ventspils nafta termināls pagājušajā gadā nolēmis vienpusēji lauzt līgumu, saskaņā ar kuru tas pašvaldībai ik gadu piešķīra prāvu summu – vismaz vienu miljonu eiro – pilsētas sociālās infrastruktūras vajadzībām, ziņo LTV raidījums de facto.

Uzņēmumā skaidro, ka tas joprojām ir gatavs ziedot naudu dažādiem labdarības projektiem, tomēr no sadarbības ar domi nekādu ieguvumu terminālim vairs neesot. Savukārt pašvaldības pārstāvju skaidrojumi par notikušā ietekmi uz pilsētas budžetu ir pretrunīgi.

SIA Ventspils nafta termināls (VNT) ir lielākais naftas un naftas produktu pārkraušanas uzņēmums Baltijā. Uzņēmumam ir divi līdzīpšanieki: 49 procenti uzņēmuma kapitāldaļu pieder Eurotank Holding Sarl, kas ir daļa no starptautiskās termināļu kompānijas VTTI, un 51 procents pieder akciju sabiedrībai Ventspils nafta. Īpašnieku piramīdas augšgalā ir starptautiskais koncerns Vitol. Pagājušajā rudenī no pienākumiem atstādinātais Ventspils mērs Aivars Lembergs savā iknedēļas preses konferencē veltīja koncernam pārmetumus, ka tas atbalstot Anglijas premjerlīgas futbola klubu Chelsea no Londonas, bet ne FK Ventspils, lai gan «termināls viņiem ir Ventspilī».

Informācija par to, ka Vitol būtu starp slavenā kluba Chelsea sponsoriem, visticamāk, gan nav patiesa – vismaz publiski tāda nekur nav atrodama, un arī Vitol pārstāvji Latvijā to sauc par absurdu.

Taču taisnība ir tas, ka VNT ir būtiski samazinājis savus izdevumus sponsorēšanai. Pirms diviem gadiem tie pārsniedza pusotru miljonu eiro, bet pērn bija jau tikai 0,6 miljoni. Galvenais krituma iemesls ir VNT lēmums pārtraukt kādu senu līgumu. 2003.gada rudenī noslēgtais, bet pēc trim gadiem vēl uz 25 gadiem pagarinātais līgums saucas «Par naftas un naftas produktu transportēšanu caur Ventspils pilsētas teritoriju». Tā būtība īsumā – Ventspils dome piekrīt, ka VNT pilsētā pārkrauj bīstamas vielas, bet uzņēmums par to pārskaita domei naudu sociālās infrastruktūras vajadzībām: vienu miljonu eiro gadā plus procentu no prognozētajiem ieņēmumiem.

Visus šos gadus VNT domei turpināja maksāt, un kopējā summa ir pārsniegusi 13,7 miljonus eiro. Taču pagājušā gada vidū uzņēmums domei paziņoja, ka iepriekšējos maksājumus uzskata par ziedojumiem, kurus tagad tas vairs nevarot atļauties, jo sastopas ar dažādiem šķēršļiem.

Lembergs apgalvo, ka pēdējos gados VNT sācis jaukt klāt produktiem aromātiskos ogļūdeņražus, tāpēc esot pastiprinājušās no tā nākošās smakas. Dome to nemitīgi aizrādot, tāpēc Vitol esot apvainojies un atsakās maksāt domes budžetā, skaidro Lembergs.

VNT vienīgais valdes loceklis kopš 2009.gada ir Larss Panclafs, kurš atzīst – attiecības ar pilsētas domi šobrīd ir diezgan saspīlētas, taču tā neesot uzņēmuma vaina. «Fakts ir, ka mēs joprojām darbojamies mums piešķirtās vides atļaujas ietvaros. Šī atļauja ir spēkā jau vairāk nekā desmit gadus, tajā ir veiktas vien nenozīmīgas izmaiņas. Produkti, kas tajā ir ierakstīti, nekad nav mainījušies, un tāpat nekad nav mainījušies arī produkti, ar kuriem mēs strādājam. Tāpēc ir grūti saprast, kas par jaunām smakām varētu būt nākušas klāt. Benzīns ož, dīzeļdegviela ož, mazuts ož, biodīzelis ož. (…)Taču tā nav problēma – mēs kā VTTI grupas sastāvdaļa strādājam ar citiem termināļiem. Viņi izmanto tvaiku savākšanas sistēmas un lieliski tiek galā. Arī mēs darīsim tāpat, ja vien būs apstākļi, lai mēs šīs iekārtas varētu uzstādīt,» sola VNT valdes loceklis.

Panclafs skaidro, ka tvaiku savākšanas sistēmas uzstādīšanu līdz šim sarežģījis arī tas, ka dome neesot devusi nepieciešamās būvatļaujas. Tāpat kavējas arī citu atļauju izsniegšana, ko uzņēmums ir pieprasījis, lai attīstītos.

Ventspils pilsētas dome gan regulāri atgādina, ka izdevums Financial Times tās ārvalstu investoru piesaistes stratēģiju ir atzinis par otro labāko Eiropā. Tur gan nav pieminēti līgumi, kas paredz obligātus maksājumus pilsētas budžetā. Arī Lembergs apgalvo, ka atbalsts pilsētai esot atkarīgs no katra uzņēmuma brīvas gribas. «Mums ir dažādi uzņēmumi, kas sponsorē – ir, kas vienreizēji; ir, kas regulāri; ir, kas daudz vairāk; ir, kas mazāk. Ir, kas sponsorē sportu; ir, kas sponsorē kultūru; ir, kas sponsorē pilsētas svētkus, un tā tālāk. Tā ir tāda normāla prakse. Bet tā lieta ir brīvprātīga. Nevienam tas nav uzspiests un ne ar kādiem nosacījumiem nav saistīts,» uzsver Lembergs.

Tiesa gan, Ventspils pilsētas domes oficiālā saziņa ar VNT liecina par ko citu. Domes izpilddirektors Aldis Ābele pagājušajā vasarā atbildē uzņēmumam rakstīja, ka dome līguma darbību izbeigt nepiekrīt un uzstāj uz tā izpildi līdz 2032.gada beigām, un piedraudēja ar soda naudu par nokavētajiem maksājumiem.

Savukārt pirms divām nedēļām Ventspils vicemērs Jānis Vītoliņš atsūtīja VNT vēstuli, no kuras ir skaidrs – kopā ar pērn nesaņemtajiem maksājumiem šogad dome no uzņēmuma gaida nu jau gandrīz 2,5 miljonus eiro. Tos veido: 2015.gadā nesaņemtā konstantā maksājuma daļa – 868 tūkstoši eiro; pērn nesaņemtais papildu maksājums – 213 tūkstoši eiro; 2016.gada konstantais maksājums – 1,157 miljoni eiro; un 2016.gadā plānotais papildu maksājums – 213 tūkstoši eiro.

Vēstulei pievienotas arī atskaites par līdzekļu izlietojumu, kā arī plānotie projekti. Minēti tikai vispārīgi programmu nosaukumi, piemēram, «Pasākumi un aktivitātes sabiedriskās infrastruktūras attīstībai pilsētā – Ventspils pilsētas kā nozīmīga reģionāla pakalpojumu centra attīstībai, sadarbības ar komersantiem un tūrisma nozares attīstības veicināšana,» kam pērn iztērēti 226,5 tūkstoši eiro. Savukārt 827 tūkstoši eiro izlietoti investīciju projektam «Ventspils pilsētas infrastruktūras attīstības programma – Ventspils publiskās infrastruktūras attīstība un kvalitātes uzlabošana, pilnveidojot uzņēmējdarbības vidi pilsētā.» Kas konkrēti aiz šim frāzēm slēpjas, atskaitēs atšifrēts nav. Ieceres, ko darīt ar VNT maksājumiem, Ventspils domei ir arī šogad. Piemēram, 303,5 tūkstošus eiro paredzēts izmantot līdzfinansējumam «kultūras projektu un pasākumu realizācijai sabiedriskās infrastruktūras attīstības veicināšanai pilsētā».

VNT reaģēt uz šiem līdzekļu pieprasījumiem negrasās, tomēr uzsver – uzņēmums visus pēdējos gadus ir godināts kā viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Ventspilī un par pilsētniekiem tas rūpējas caur saviem atbalsta projektiem, gan piešķirot finanses, gan nodrošinot ar transportu, gan, piemēram, apdāvinot skolas un bērnu namus.

«Ir fakts, ka mēs esam mainījuši mūsu filozofiju par sponsorēšanu vai sociālo aktivitāšu atbalstīšanu. Taču lai tērētu naudu šīm lietām, kuras mēs joprojām pilnībā atbalstām, vispirms tā ir jānopelna. Tas nozīmē, ka ir jābūt stabilam biznesam ar pārliecību par nākotni, kas ļauj gūt tādus ieņēmumus un peļņu, lai mēs to varētu turpināt arī turpmāk,» saka VNT valdes loceklis Panclafs.

«Es domāju, turpmāk mēs būsim nedaudz izvēlīgāki. Jā, mēs esam nolēmuši lauzt līgumu ar pilsētu, mēs esam mazāk iesaistīti profesionālajos sporta klubos. Taču mēs joprojām atbalstām vairākas citas lietas: seniorus, slimnīcu, individuālus sportistus, bērnu namus un tā tālāk. Un es domāju, ka nākotnē tas nemainīsies,» sola Panclafs. Viņš arī neizslēdz, ka nākotnē VNT atkal varētu veikt tiešus ziedojumus arī pašvaldībai, taču vispirms abām pusēm jācenšas atrisināt domstarpības.

Jautājumus par VNT lēmuma ietekmi uz pašvaldības šī gada iecerēm sociālajā jomā raidījums uzdeva arī Pilsētas mārketinga departamentam, kas solītās atbildes līdz nedēļas beigām tā arī neatsūtīja. Ventspils pilsētas budžeta ieņēmumi šogad ir ieplānoti gandrīz 59 miljonu eiro apmērā, līdz ar to no VNT tagad prasītie divarpus miljoni veido četrus procentus no šīs summas.

Ref: 102.000.102.12140


Pievienot komentāru

Jukers sola līdzēt pārtraukt «nepieņemamo» pārtikas diskrimināciju Austrumeiropā

Reaģējot kritiku no Slovākijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu puses par pārtikas kvalitāti, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods-Junkers apņēmies palīdzēt izskaust, viņa vārdiem «absolūti nepieņemamo» produktu piedāvājuma praksi.

Graudu cenas ir augstākas nekā pērn šajā laikā, taču tām ir tendence kristies

Patlaban graudu cenas ir augstākas nekā pērn šajā laikā, tomēr negatīvi vērtējams, ka tām ir tendence kristies, uzsver Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Noraida opozīcijas priekšlikums ietvert sociālās rehabilitācijas programmu

Saeima noraida opozīcijas deputātu sagatavotos grozījumus Izglītības likumā, kas paredz tajā ietvert sociālās rehabilitācijas programmu.

Reirs sola divreiz lielāku pensiju indeksāciju nekā pērn

Šogad oktobrī pensiju indeksācija varētu būt divreiz lielāka nekā pērn, telekanālā LNT sola labklājības ministrs Jānis Reirs.

No nelegālās atkritumu glabātavas Jūrmalā izvesti 12,5 tūkstošus tonnu atkritumu

Vides pakalpojumu uzņēmums Clean R no ugunsgrēkā cietušās nelikumīgās atkritumu glabātavas Slokas apkaimē ir izvedis 12,5 tūkstošus tonnu atkritumu un veicis teritorijas sakopšanas darbus. Turpmākos divus mēnešus norisināsies izvesto atkritumu šķirošana un tālāka pārstrāde.

Apstiprina «oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas sastāvu

Saeima apstiprina frakciju pārstāvjus darbam izmeklēšanas komisijā par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti.

Vai ar bojātu vējstiklu var iziet tehnisko apskati?

Atlīdzības par bojātiem vējstikliem tiek pieteiktas arvien biežāk - šogad reģistrēto apdrošināšanas gadījumu skaits palielinājies par 5%, savukārt izmaksāto atlīdzību apjoms par 14%, sasniedzot 820 tūkstošus eiro, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

Baltijas valstīs īpašuma pirkšanas un īrēšanas tendences ir līdzīgas

Pašlaik Rīgā sērijveida dzīvokļu īpatsvars attiecībā pret jaunajiem projektiem ir visnotaļ būtisks - ja sērijveida namu galvaspilsētā ir aptuveni 3 200, tad jaunie projekti ir vien 300 ēku, liecina apkopotā informācija par sērijveida dzīvokļu pieprasījumu Latvijā.

Būvniecības izmaksas pieaugušas par 0,2 %

Šī gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā pieaudzis par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tallink pētīs maršruta Helsinki-Rīga iespējas

Igauņu kuģniecības uzņēmums Tallink, vēloties pārbaudīt, vai pasažieri ir ieinteresēti doties uz Rīgu, šonedēļ rīko izmēģinājuma braucienu ar kruīza kuģi no Helsinkiem uz Rīgu.

Alus ražotāji: Palielinot akcīzes nodokli alum, daudzi zaudēs darbu

Ja Saeima atbalstīs atsevišķu deputātu lēmumu par 50% paaugstināt akcīzes nodokli alum, tad tuvākajā nākotnē darbinieku skaits alus nozarē var sarukt par aptuveni 30%, uzskata Latvijas Alus darītāju savienība.

Paraksta līgumu, lai Latvijā aktivizētu digitālo datu aizsardzību

KPMG Baltics un Microsoft Latvia ir noslēguši sadarbības līgumu ar mērķi, papildus starptautiskajai stratēģiskajai sadarbībai, arī Latvijā aktivizēt datu aizsardzības, analītikas, kā arī citu digitālo biznesa risinājumu izstrādi.

Igaunijā novēro biežākus krāpšanas gadījumus dzīvokļu izīrēšanā

Policija Igaunijā vēsta, ka šovasar novēroti biežāki krāpšanas gadījumi dzīvokļu izīrēšanas jomā, krāpniekiem, piemēram, piedāvājot internetā dzīvokļus, kas tiem nepieder, un prasot priekšapmaksu vai īres maksas depozītu.

LLKA: Eiropas Komisija ignorē un ierobežo Baltijas valstu lauku intereses un attīstību

«Joprojām Eiropas Komisija ignorē un ierobežo Baltijas valstu, tostarp, Latvijas lauku intereses un attīstību, neņemot vērā mūsu reģiona no citām valstīm atšķirīgos klimatiskos apstākļus un aizvien lauksaimniekiem maksājot zemākos tiešmaksājumus.»

Vai atrasta ostas zeme, par kuru Dūklava kompanjoni gribēja «15 ļimončikus» ?

Žurnāls Ir  uzmeklējis vairākus hektārus plašu zemesgabalu Daugavas kreisajā krastā, Rīgas brīvostas teritorijā, par kura pārdošanu, iespējams, savulaik viesnīcā Rīdzene runājis zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Uz robežas notverts meklēšanās esošs Latvijas pilsonis - 1988.gadā dzimis vīrietis

Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē aizvadītajā dienā konstatēja 36 likumpārkāpējus. Jāatzīmē, ka uz ārējām robežām aizturēts viens meklēšanā esošs Latvijas pilsonis

Sporta organizācijas: Nepārdomāta nodokļu reforma var sagraut sporta sistēmu

Latvijas lielākās sporta organizācijas, uzmanīgi sekojot valdības piedāvātās nodokļu sistēmas reformas paketes apspriešanai Saeimā, atkārtoti vērš uzmanību, uz reformas lielo ietekmi uz sabiedriskā labuma organizāciju darbību, kas var novest pie SLO darbības ievērojamas sašaurināšanās vai pat izbeigšanās.

Viedoklis: Pēdējās prezidentu kandidatūras bijušas intelektuāli vājas

Viena no šīs vasaras «karstākajām» un apspriestākajām ziņām bijusi par tautas vēlētu prezidentu. Plašākas diskusijas izraisīja Latvijas prezidenta Raimonda Vējoņa 22.jūnija uzruna parlamentam, aicinot Saeimu noteikt, ka Valsts prezidentu jau 2019.gadā ievēlētu tauta. BNN apvienojis vairāku sabiedrībā pazīstamu cilvēku viedokļus šajā jautājumā. 

Tiesībsargs: Rīgas dome diskriminē un nepamatoti ierobežo eiropiešus

Tiesībsargs Juris Jansons aicina Rīgas domi līdz septembra beigām labot saistošos noteikumus Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā. Jansons, veicot padziļinātu izpēti, atzinis, ka vairāki punkti pašvaldības saistošajos noteikumos par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu Rīgā ir pretrunā ar tiesiskās vienlīdzības principam, proti, tie aizskar tiesības uz īpašumu un ir diskriminējoši.

Čigāne sagaida arī citu Vienotības politiķu pārnākšanu uz jauno politisko kustību

Uz jaunizveidoto sabiedriski politisko kustību Par varētu pārnākt arī citi partijas Vienotība politiķi,  bet ne masveidā, pieļauj no šī politiskā spēka aizgājusī Saeimas deputāte Lolita Čigāne, kura augusta beigās plāno būt viena no jaunās partijas dibinātājām.

Vērtē vistas gaļas tirgus drošumu Latvijā; tiek meklētas antibiotikas

Latvijas Diētas un Uztura speciālistu asociācijas vadītāja, dietoloģe Lolita Neimane turpina analizēt kvalitatīvas un drošas vistas gaļas pieejamību tirgū, par ko lika aizdomāties putnu fabrikas Ķekava reklāma, kurā pausts, ka Ķekavā audzētie putni aug «bez jebkādas hormonu un antibiotiku izmantošanas».

Latvijas karavīri un zemessargi piedalīsies mācībās Northern Strike ASV

No 27.jūlija līdz 14.augustam vairāk nekā 70 Nacionālo bruņoto spēku karavīri un zemessargi piedalīsies Mičiganas Nacionālās Gvardes organizētajās apvienotajās sauszemes un gaisa spēku mācībās Northern Strike 2017.

Keris: Ģimenes ārsti devalvē streika jēdzienu

Ģimenes ārsti, kas apgalvo, ka streiko, tomēr turpina strādāt, devalvē streika jēdzienu, šādu viedokli Latvijas televīzijas raidījumā Rīta panorāma pauda Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris.

Delna: Ja premjers izvēlas «apslāpēt emocijas», prezidentam jāiestājas par sabiedrības interesēm

Sabiedrība par atklātību Delna trešdien, 26.jūlijā, saņēma ministru prezidenta Māra Kučinska atbildes vēstuli uz biedrības  vēstulēm, kurās aicināja premjeru pieprasīt zemkopības ministra Jāņa Dūklava demisiju. Vēstulē premjers skaidro, ka demisiju nepieprasīs , jo «(..) katram ir jāatbild par savu rīcību, ja tā bijusi prettiesiska, bet neatbalstu sasteigtus un nepārdomātus lēmumus, kas balstīti uz emocijām vai antipātijām.»

Galīgajā lasījumā atbalsta nodokļu reformas likumus

Saeimas Budžeta un finanšu komisija, noslēdza darbu pie nodokļu reformas likumiem, atbalstot tos izskatīšanai galīgajā lasījumā parlamenta sēdē. Daļu priekšlikumu par papildu atvieglojumiem un vairākiem citiem jautājumiem paredzēts atlikt uz vēlāku laiku un lemt par tiem nākamā gada valsts budžeta izskatīšanas laikā.