bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 22.05.2018 | Vārda dienas: Emīlija
LatviaLatvija

Ventspils uzņēmumiem jāmaksā policijai par to, kas tai jādara pēc likuma

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Maksāt kārtības sargiem, ja vien tās nav soda naudas, parasti nav pieņemts. Ventspilī domā citādi – te pašvaldības policija saņem desmitiem tūkstošus eiro no privātfirmām. Līgumos teikts, ka naudu maksā par likumpārkāpumu novēršanu uzņēmumu teritorijās.

Ņemot naudu no privātpersonām, kārtības sargi pārkāpj likumu par policiju. Tajā teikts, ka municipālās policijas naudu drīkst saņemt tikai no pašvaldības.  Ventspils domē skaidro, ka šāda kārtība ir radusies vēsturiski, vēl no reketa laikiem, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Ventspils ir viena no septiņdesmit septiņām pašvaldībām, kurai ir sava policija.  Sabiedrisko kārtību te uztur 60 vīri un sievas formās. Dienests ir labi nodrošināts. Katru gadu ventspilniekiem policija izmaksā ap 1,8 miljoniem eiro. Ik gadus tuvu pie simt tūkstošiem eiro policija saņem arī  no Ventspils firmām par privāto teritoriju pieskatīšanu. Līgums noslēgts ar vienpadsmit uzņēmumiem.

Līgums paredz, ka policijai jānovērš likumpārkāpumi uzņēmumu teritorijās. Taču tas kārtības sargiem ir jādara arī tad, ja līguma nav, jo to paredz likums. Nav skaidrs, par ko īsti policija saņem naudu. Piemēram, no akciju sabiedrības Baltijas ekspresis policija saņem astoņus tūkstošus eiro gadā, no Ventspils tirdzniecības ostas desmit, bet Ventbunkera 40 tūkstošus eiro.

Šobrīd policijai ir 11 šādi līgumi. Maksātāju skaits bijis lielāks, taču daudzas pārtraukušas darbību, vai pārstājušas maksāt. Uzņēmumus neviens nespiežot slēgt līgumus, tas notiekot labprātīgi. «Man liekas, ka tas jau ir ļoti sen izveidojusies sadarbība. Tad, kad veidojās pašvaldības policija pašos pirmsākumos. Diez vai tajos laikos bija privātās apsardzes firmas. Tas vēl bija reketa laiks, man tā atmiņā, tā viņiem saglabājusies tāda sadarbība, bet detaļas, to risina municipālā policija pati,» norāda Ventspils pašvaldības vadītājs Aivars Lembergs.

Līdz šim uzņēmēji maksājuši policijai, nekurnēdami. Turklāt visi, gan tie, kas Lembergu atbalsta, gan tie, kas tiesā sēž pretējā pusē. «Līgums tiek slēgts uz vienu gadu. Tā tas ir noticis jau vairāk nekā desmit gadus. Pat padsmit gadus, mums katru gadu ir līgums ar pašvaldības policiju. Mēneša ciparu es jums nepateikšu, bet gadā tie ir ap 40 tūkstošiem eiro,» komentē AS Ventbunkers valdes loceklis Edgars Čeporjus.

Akciju sabiedrība Ventbunkers ir viens no lielākajiem ostas uzņēmumiem. Firmai ir savs apsardzes dienests, kas uzrauga 43 hektārus lielo teritoriju 24 stundas diennaktī. «Esam sapratuši, ka priekš uzņēmuma, priekš a/s Ventbunkers tādas lielas jēgas no pašvaldības policijas pakalpojuma nav. Nu cita lieta, ka mēs ilgstošu laiku esam uzskatījuši, ka tā ir mūsu artava pilsētas drošības nodrošināšanā, saprotot, ka pašvaldības iestādēm ir sarežģīti piesaistīt līdzekļus, tad mēs šāda veidā palīdzējām,» skaidro uzņēmuma pārstāvis.

Nākamgad uzņēmums policijai nemaksāšot. Uzņēmuma vadību neapmierina, kā pašvaldības policija tērē naudu.  Nopirkti divi limuzīni, ko dienests neizmanto kārtības uzturēšanā, bet vizina domes ierēdņus. «Nu kas tad tas par limuzīnu. Tā ir normāla mašīna. Ja katru otro dienu jābrauc uz Rīgu, tad vajag normālu mašīnu. Tas ir darba instruments,» oponē Lembergs.

Nekā personīga aptaujātie eksperti uzskata, ka policija nav rīkojusies likumīgi, jo likumā Par policiju noteikts, ka pašvaldības policija tiek finansēta un tās materiāltehniskā apgāde tiek veikta no attiecīgās pašvaldības līdzekļiem.

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors, bijušais Satversmes tiesas tiesnesis Gunārs Kūtris atsaucas arī uz Valsts policijas pieredzi, kad tā pēc Valsts kontroles un apsardzes firmu spiediena 2011.gadā atteicās no apsardzes pakalpojumu sniegšanas. Dalība šajā biznesā bija pretrunā valsts pārvaldes iekārtas likumam. «Ja pašvaldību policija īsteno sabiedrisko kārību publiski pieejamā teritorijā, viņi rūpējas par sabiedrisko kārtību. Par to viņi maksu ņemt nedrīkstētu. Ja viņi sniedz kādu pakalpojumu komersantiem, komercstruktūrai slēgtā teritorijā, praksē varētu būt tāds uzaicinājums, kaut kāda ārkārtas situācija, tā atkal ir pašvaldības policijas normāla funkcija,» skaidro Kūtris.

Ref: 102.000.102.13610


Pievienot komentāru

DP: Esot brīvībā, Lindermans var kavēt izmeklēšanu lietā pret viņu

Drošības policija uzskata, ka aizdomās par nacionālā naida izraisīšanu un par masu nekārtību organizēšanu turētais prokrieviskais aktīvists Vladimirs Lindermans, atrodoties brīvībā, var kavēt pirmstiesas izmeklēšanu.

Cukerberga iztaujāšana EP par Facebook datu skandālu šovakar tiešraidē

Eiropas Parlamenta politisko grupu vadītāji otrdienas, 22.maija, vakarā iztaujās sociālā tīkla Facebook vadītāju Marku Cukerbergu par slepenu lietotāju datu vākšanu un izmantošanu politiskos nolūkos.

Ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijā līdz gada beigām var sarukt līdz 19%

Šā gada beigās ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijā varētu samazināties līdz 24%, bet, ja Latvijā neatgriezīsies patlaban iesaldētie ABLV Bank ārvalstu noguldījumi, tad līdz 19%,  Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē prognozē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekle, Regulējošo prasību un statistikas departamenta direktore Ludmila Vojevoda.

Ventspils brīvostas prasības pret Kālija parku izskatīšanu atliek līdz novembrim

Kurzemes rajona tiesa Ventspilī otrdien, 22.maijā, līdz 12.novembrim atlika tiesas sēdi, kurā plānots skatīt Ventspils brīvostas pārvaldes prasību lauzt ar AS Kālija parks noslēgtos zemes un piestātņu nomas līgumus, informē tiesā.

Pagarina satiksmes ierobežojumus Matīsa ielā

Saistībā ar tramvaju sliežu ceļa rekonstrukcijas darbiem no 24.maija līdz 30.maijam tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Matīsa ielā, 50 m garā posmā no Brīvības ielas.

Latvijas PrivatBank auditētie zaudējumi pērn – 6,533 miljoni eiro; revidenta atzinums ar iebildi

Latvijas PrivatBank pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 6,533 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, liecina bankas publiskotais gada pārskats. Savukārt PrivatBank grupas zaudējumi bija 5,378 miljoni eiro pretstatā peļņai 2016.gadā.

Plāno mainīt valsts materiālo rezervju administrēšanas sistēmu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 22.maijā, konceptuāli atbalstīja jauna Valsts materiālo rezervju likuma projektu, kas paredz būtiski mainīt valsts materiālo rezervju administrēšanas sistēmu.

Konkursa pēdējā kārtā uz VID ģenerāldirektora amatu virza četrus pretendentus

Konkursa pēdējā kārtā uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatu virza četrus pretendentus, informē Valsts kancelejā.

Atbalsta iespēju izvēlēties, kas notiks ar 2.līmeņa pensijas kapitālu pēc cilvēka aiziešanas mūžībā

Saeimas Budžeta un finanšu komisija otrdien, 22.maijā, konceptuāli atbalstīja iespēju mantot valsts fondēto pensiju shēmā uzkrāto kapitālu shēmas dalībnieka nāves gadījumā. Deputāti par to vienojās, otrajā lasījumā skatot grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā.

Apstiprina 2018./2019.mācību gada valsts pārbaudes darbu norises laikus

Apstiprināti Ministru kabineta noteikumi, kas paredz diagnosticējošos darbus 3. un 6.klašu skolēniem organizēt 2019.gada janvārī un februārī.

AT: mātes kompānijas var būt atbildīgas par meitas kompāniju konkurences pārkāpumiem

Augstākā tiesa pieņēma spriedumu, ar kuru Latvijas konkurences tiesībās tiek nostiprināts, ka mātes sabiedrības var būt solidāri atbildīgas par meitas uzņēmumu īstenotajiem konkurences tiesību pārkāpumiem.

Bezdarba līmenis šī gada 1.ceturksnī Latvijā bijis 8,2%

Bezdarba līmenis Latvijā 2018.gada 1.ceturksnī bija 8,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,1 procentpunktu, bet gada laikā – samazinājies par 1,2 procentpunktiem.

Šogad 1.ceturksnī Latvijā nodarbināti 63,5% iedzīvotāju

Šī gada 1. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 898,0 tūkstoši jeb 63,5% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Krimas-Krievijas tiltu Krimas tatāru līderis nopeļ kā neizdevīgu

Krimas pussalas pirmiedzīvotāju, Krimas tatāru, līderis, komentējot tilta uzcelšanu no pussalas uz Krieviju, vērtējis, ka ievērojamie līdzekļi, kas iztērēti būvdarbos, neatmaksāšoties.

«Pagarinātā normālā» darba laika atcelšana varētu prasīt līdz desmit miljonus eiro

Satversmes tiesas lēmums ar nākamo gadu Latvijā likvidēt «pagarināto normālo» darba laiku no budžeta papildus varētu prasīt līdz desmit miljonus eiro, Rīta panorāmā pieļauj Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Brīdina par krāpniekiem lauksaimniecības jomā; izkrāpti vairāki desmiti tūkstošu eiro

Šogad Valsts policija ir saņēmusi vairāku iedzīvotāju iesniegumus, kuri, vēloties iegādāties lauksaimniecības tehniku, kļuvuši par krāpšanas upuriem.

Somijā nokūst pēdējais sniegs; pārāk agri, teic meteorologi

Somijā, kur līdzīgi kā Baltijas valstīs laikapstākļi šogad maijā ir neierasti silti un saulaini, daudzus pārsteigusi sniega nokušana aiz ziemeļu polārā loka. Parasti Lapzemē pēdējais sniegs nokūst jūnija vidū.

MNA: Joprojām administratoru prakses vietās ir virkne pārkāpumu

Tāpat kā 2017.gadā, arī šogad Maksātnespējas administrācija pārbaudēs administratoru prakses vietās konstatē virkni pārkāpumu.

Bildēs: Kubā izvadīti pirmie aviokatastrofas upuri

Kubā notikušās aviokatastrofas upuru skaits šonedēļ sasniedzis 111 cilvēkus un tālajā Karību jūras salu valstī ir notikušas pirmās upuru bēres.

Cietuma vadītāja: Latvijā nepieciešams nomainīt novecojušo Sodu izpildes kodeksu

Latvijā nepieciešams jauns likums, kas nomainītu novecojušo Sodu izpildes kodeksu, Latvijas Radio atzīmē Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Ilona Spure.

Biržu indeksi lielākoties pieaug pēc ASV un Ķīnas izlīguma tirdzniecības jautājumos

Biržu indeksi pirmdien, 21.maijā, lielākoties pieaug pēc tam, kad ASV un Ķīna panāk izlīgumu tirdzniecības jautājumu strīdā.

Kaimiņš nosauc Saeimas balsojumu «atturēšanās speciālistus»

«Mani ievēlēja tāpēc, lai pieņemtu lēmumu, nevis, lai atturētos. Atturēties automātiski skaitās pie «pret». To, manuprāt, vajadzētu mainīt. Ir vai nu «par», vai nu «pret». Uzņēmējs, piemēram, normālā dabā nevar atturēties pieņemt lēmumu, savukārt Saeimā ir daudzi «atturēšanās speciālisti»,» saka Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš.

Turcijā mūža ieslodzījums 104 cilvēkiem par dalību apvērsuma mēģinājumā

Tiesa Turcijā ir piespriedusi 104 bijušām militārpersonām mūža ieslodzījumu par saistību ar 2016.gadā notikušo valsts apvērsuma mēģinājumu.

NVD: Šogad palielinājies valsts finansējums bērnu veselības aprūpē

Veikti vairāki uzlabojumi bērnu veselības aprūpē, ieviešot jaunus pakalpojumus un palielinot valsts finansējumu ambulatoro pakalpojumu sniegšanai, informē Nacionālais veselības dienests.

Muzeju nakts tradīcija turpinās – kopumā piedalās vairāk nekā 221 284 interesenti

Piedāvājot daudzveidīgas norises, četrpadsmitajā Muzeju naktī 204 ar kultūrvēsturisko mantojumu saistītas apskates vietas visos Latvijas reģionos vēra durvis bezmaksas apmeklējumiem. Līdz ar 122 akreditētajiem muzejiem Muzeju naktī šī gada 19.maijā iesaistījās arī 82 citas kultūras un valsts pārvaldes institūcijas.

Jaunākie komentāri