bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 28.07.2017 | Vārda dienas: Cecīlija, Cilda
LatviaLatvija

Ventspils uzņēmumiem jāmaksā policijai par to, kas tai jādara pēc likuma

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Maksāt kārtības sargiem, ja vien tās nav soda naudas, parasti nav pieņemts. Ventspilī domā citādi – te pašvaldības policija saņem desmitiem tūkstošus eiro no privātfirmām. Līgumos teikts, ka naudu maksā par likumpārkāpumu novēršanu uzņēmumu teritorijās.

Ņemot naudu no privātpersonām, kārtības sargi pārkāpj likumu par policiju. Tajā teikts, ka municipālās policijas naudu drīkst saņemt tikai no pašvaldības.  Ventspils domē skaidro, ka šāda kārtība ir radusies vēsturiski, vēl no reketa laikiem, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Ventspils ir viena no septiņdesmit septiņām pašvaldībām, kurai ir sava policija.  Sabiedrisko kārtību te uztur 60 vīri un sievas formās. Dienests ir labi nodrošināts. Katru gadu ventspilniekiem policija izmaksā ap 1,8 miljoniem eiro. Ik gadus tuvu pie simt tūkstošiem eiro policija saņem arī  no Ventspils firmām par privāto teritoriju pieskatīšanu. Līgums noslēgts ar vienpadsmit uzņēmumiem.

Līgums paredz, ka policijai jānovērš likumpārkāpumi uzņēmumu teritorijās. Taču tas kārtības sargiem ir jādara arī tad, ja līguma nav, jo to paredz likums. Nav skaidrs, par ko īsti policija saņem naudu. Piemēram, no akciju sabiedrības Baltijas ekspresis policija saņem astoņus tūkstošus eiro gadā, no Ventspils tirdzniecības ostas desmit, bet Ventbunkera 40 tūkstošus eiro.

Šobrīd policijai ir 11 šādi līgumi. Maksātāju skaits bijis lielāks, taču daudzas pārtraukušas darbību, vai pārstājušas maksāt. Uzņēmumus neviens nespiežot slēgt līgumus, tas notiekot labprātīgi. «Man liekas, ka tas jau ir ļoti sen izveidojusies sadarbība. Tad, kad veidojās pašvaldības policija pašos pirmsākumos. Diez vai tajos laikos bija privātās apsardzes firmas. Tas vēl bija reketa laiks, man tā atmiņā, tā viņiem saglabājusies tāda sadarbība, bet detaļas, to risina municipālā policija pati,» norāda Ventspils pašvaldības vadītājs Aivars Lembergs.

Līdz šim uzņēmēji maksājuši policijai, nekurnēdami. Turklāt visi, gan tie, kas Lembergu atbalsta, gan tie, kas tiesā sēž pretējā pusē. «Līgums tiek slēgts uz vienu gadu. Tā tas ir noticis jau vairāk nekā desmit gadus. Pat padsmit gadus, mums katru gadu ir līgums ar pašvaldības policiju. Mēneša ciparu es jums nepateikšu, bet gadā tie ir ap 40 tūkstošiem eiro,» komentē AS Ventbunkers valdes loceklis Edgars Čeporjus.

Akciju sabiedrība Ventbunkers ir viens no lielākajiem ostas uzņēmumiem. Firmai ir savs apsardzes dienests, kas uzrauga 43 hektārus lielo teritoriju 24 stundas diennaktī. «Esam sapratuši, ka priekš uzņēmuma, priekš a/s Ventbunkers tādas lielas jēgas no pašvaldības policijas pakalpojuma nav. Nu cita lieta, ka mēs ilgstošu laiku esam uzskatījuši, ka tā ir mūsu artava pilsētas drošības nodrošināšanā, saprotot, ka pašvaldības iestādēm ir sarežģīti piesaistīt līdzekļus, tad mēs šāda veidā palīdzējām,» skaidro uzņēmuma pārstāvis.

Nākamgad uzņēmums policijai nemaksāšot. Uzņēmuma vadību neapmierina, kā pašvaldības policija tērē naudu.  Nopirkti divi limuzīni, ko dienests neizmanto kārtības uzturēšanā, bet vizina domes ierēdņus. «Nu kas tad tas par limuzīnu. Tā ir normāla mašīna. Ja katru otro dienu jābrauc uz Rīgu, tad vajag normālu mašīnu. Tas ir darba instruments,» oponē Lembergs.

Nekā personīga aptaujātie eksperti uzskata, ka policija nav rīkojusies likumīgi, jo likumā Par policiju noteikts, ka pašvaldības policija tiek finansēta un tās materiāltehniskā apgāde tiek veikta no attiecīgās pašvaldības līdzekļiem.

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors, bijušais Satversmes tiesas tiesnesis Gunārs Kūtris atsaucas arī uz Valsts policijas pieredzi, kad tā pēc Valsts kontroles un apsardzes firmu spiediena 2011.gadā atteicās no apsardzes pakalpojumu sniegšanas. Dalība šajā biznesā bija pretrunā valsts pārvaldes iekārtas likumam. «Ja pašvaldību policija īsteno sabiedrisko kārību publiski pieejamā teritorijā, viņi rūpējas par sabiedrisko kārtību. Par to viņi maksu ņemt nedrīkstētu. Ja viņi sniedz kādu pakalpojumu komersantiem, komercstruktūrai slēgtā teritorijā, praksē varētu būt tāds uzaicinājums, kaut kāda ārkārtas situācija, tā atkal ir pašvaldības policijas normāla funkcija,» skaidro Kūtris.

Ref: 102.000.102.13610


Pievienot komentāru

Jukers sola līdzēt pārtraukt «nepieņemamo» pārtikas diskrimināciju Austrumeiropā

Reaģējot kritiku no Slovākijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu puses par pārtikas kvalitāti, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods-Junkers apņēmies palīdzēt izskaust, viņa vārdiem «absolūti nepieņemamo» produktu piedāvājuma praksi.

Graudu cenas ir augstākas nekā pērn šajā laikā, taču tām ir tendence kristies

Patlaban graudu cenas ir augstākas nekā pērn šajā laikā, tomēr negatīvi vērtējams, ka tām ir tendence kristies, uzsver Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Noraida opozīcijas priekšlikums ietvert sociālās rehabilitācijas programmu

Saeima noraida opozīcijas deputātu sagatavotos grozījumus Izglītības likumā, kas paredz tajā ietvert sociālās rehabilitācijas programmu.

Reirs sola divreiz lielāku pensiju indeksāciju nekā pērn

Šogad oktobrī pensiju indeksācija varētu būt divreiz lielāka nekā pērn, telekanālā LNT sola labklājības ministrs Jānis Reirs.

No nelegālās atkritumu glabātavas Jūrmalā izvesti 12,5 tūkstošus tonnu atkritumu

Vides pakalpojumu uzņēmums Clean R no ugunsgrēkā cietušās nelikumīgās atkritumu glabātavas Slokas apkaimē ir izvedis 12,5 tūkstošus tonnu atkritumu un veicis teritorijas sakopšanas darbus. Turpmākos divus mēnešus norisināsies izvesto atkritumu šķirošana un tālāka pārstrāde.

Apstiprina «oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas sastāvu

Saeima apstiprina frakciju pārstāvjus darbam izmeklēšanas komisijā par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti.

Vai ar bojātu vējstiklu var iziet tehnisko apskati?

Atlīdzības par bojātiem vējstikliem tiek pieteiktas arvien biežāk - šogad reģistrēto apdrošināšanas gadījumu skaits palielinājies par 5%, savukārt izmaksāto atlīdzību apjoms par 14%, sasniedzot 820 tūkstošus eiro, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

Baltijas valstīs īpašuma pirkšanas un īrēšanas tendences ir līdzīgas

Pašlaik Rīgā sērijveida dzīvokļu īpatsvars attiecībā pret jaunajiem projektiem ir visnotaļ būtisks - ja sērijveida namu galvaspilsētā ir aptuveni 3 200, tad jaunie projekti ir vien 300 ēku, liecina apkopotā informācija par sērijveida dzīvokļu pieprasījumu Latvijā.

Būvniecības izmaksas pieaugušas par 0,2 %

Šī gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā pieaudzis par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tallink pētīs maršruta Helsinki-Rīga iespējas

Igauņu kuģniecības uzņēmums Tallink, vēloties pārbaudīt, vai pasažieri ir ieinteresēti doties uz Rīgu, šonedēļ rīko izmēģinājuma braucienu ar kruīza kuģi no Helsinkiem uz Rīgu.

Alus ražotāji: Palielinot akcīzes nodokli alum, daudzi zaudēs darbu

Ja Saeima atbalstīs atsevišķu deputātu lēmumu par 50% paaugstināt akcīzes nodokli alum, tad tuvākajā nākotnē darbinieku skaits alus nozarē var sarukt par aptuveni 30%, uzskata Latvijas Alus darītāju savienība.

Paraksta līgumu, lai Latvijā aktivizētu digitālo datu aizsardzību

KPMG Baltics un Microsoft Latvia ir noslēguši sadarbības līgumu ar mērķi, papildus starptautiskajai stratēģiskajai sadarbībai, arī Latvijā aktivizēt datu aizsardzības, analītikas, kā arī citu digitālo biznesa risinājumu izstrādi.

Igaunijā novēro biežākus krāpšanas gadījumus dzīvokļu izīrēšanā

Policija Igaunijā vēsta, ka šovasar novēroti biežāki krāpšanas gadījumi dzīvokļu izīrēšanas jomā, krāpniekiem, piemēram, piedāvājot internetā dzīvokļus, kas tiem nepieder, un prasot priekšapmaksu vai īres maksas depozītu.

LLKA: Eiropas Komisija ignorē un ierobežo Baltijas valstu lauku intereses un attīstību

«Joprojām Eiropas Komisija ignorē un ierobežo Baltijas valstu, tostarp, Latvijas lauku intereses un attīstību, neņemot vērā mūsu reģiona no citām valstīm atšķirīgos klimatiskos apstākļus un aizvien lauksaimniekiem maksājot zemākos tiešmaksājumus.»

Vai atrasta ostas zeme, par kuru Dūklava kompanjoni gribēja «15 ļimončikus» ?

Žurnāls Ir  uzmeklējis vairākus hektārus plašu zemesgabalu Daugavas kreisajā krastā, Rīgas brīvostas teritorijā, par kura pārdošanu, iespējams, savulaik viesnīcā Rīdzene runājis zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Uz robežas notverts meklēšanās esošs Latvijas pilsonis - 1988.gadā dzimis vīrietis

Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē aizvadītajā dienā konstatēja 36 likumpārkāpējus. Jāatzīmē, ka uz ārējām robežām aizturēts viens meklēšanā esošs Latvijas pilsonis

Sporta organizācijas: Nepārdomāta nodokļu reforma var sagraut sporta sistēmu

Latvijas lielākās sporta organizācijas, uzmanīgi sekojot valdības piedāvātās nodokļu sistēmas reformas paketes apspriešanai Saeimā, atkārtoti vērš uzmanību, uz reformas lielo ietekmi uz sabiedriskā labuma organizāciju darbību, kas var novest pie SLO darbības ievērojamas sašaurināšanās vai pat izbeigšanās.

Viedoklis: Pēdējās prezidentu kandidatūras bijušas intelektuāli vājas

Viena no šīs vasaras «karstākajām» un apspriestākajām ziņām bijusi par tautas vēlētu prezidentu. Plašākas diskusijas izraisīja Latvijas prezidenta Raimonda Vējoņa 22.jūnija uzruna parlamentam, aicinot Saeimu noteikt, ka Valsts prezidentu jau 2019.gadā ievēlētu tauta. BNN apvienojis vairāku sabiedrībā pazīstamu cilvēku viedokļus šajā jautājumā. 

Tiesībsargs: Rīgas dome diskriminē un nepamatoti ierobežo eiropiešus

Tiesībsargs Juris Jansons aicina Rīgas domi līdz septembra beigām labot saistošos noteikumus Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā. Jansons, veicot padziļinātu izpēti, atzinis, ka vairāki punkti pašvaldības saistošajos noteikumos par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu Rīgā ir pretrunā ar tiesiskās vienlīdzības principam, proti, tie aizskar tiesības uz īpašumu un ir diskriminējoši.

Čigāne sagaida arī citu Vienotības politiķu pārnākšanu uz jauno politisko kustību

Uz jaunizveidoto sabiedriski politisko kustību Par varētu pārnākt arī citi partijas Vienotība politiķi,  bet ne masveidā, pieļauj no šī politiskā spēka aizgājusī Saeimas deputāte Lolita Čigāne, kura augusta beigās plāno būt viena no jaunās partijas dibinātājām.

Vērtē vistas gaļas tirgus drošumu Latvijā; tiek meklētas antibiotikas

Latvijas Diētas un Uztura speciālistu asociācijas vadītāja, dietoloģe Lolita Neimane turpina analizēt kvalitatīvas un drošas vistas gaļas pieejamību tirgū, par ko lika aizdomāties putnu fabrikas Ķekava reklāma, kurā pausts, ka Ķekavā audzētie putni aug «bez jebkādas hormonu un antibiotiku izmantošanas».

Latvijas karavīri un zemessargi piedalīsies mācībās Northern Strike ASV

No 27.jūlija līdz 14.augustam vairāk nekā 70 Nacionālo bruņoto spēku karavīri un zemessargi piedalīsies Mičiganas Nacionālās Gvardes organizētajās apvienotajās sauszemes un gaisa spēku mācībās Northern Strike 2017.

Keris: Ģimenes ārsti devalvē streika jēdzienu

Ģimenes ārsti, kas apgalvo, ka streiko, tomēr turpina strādāt, devalvē streika jēdzienu, šādu viedokli Latvijas televīzijas raidījumā Rīta panorāma pauda Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris.

Delna: Ja premjers izvēlas «apslāpēt emocijas», prezidentam jāiestājas par sabiedrības interesēm

Sabiedrība par atklātību Delna trešdien, 26.jūlijā, saņēma ministru prezidenta Māra Kučinska atbildes vēstuli uz biedrības  vēstulēm, kurās aicināja premjeru pieprasīt zemkopības ministra Jāņa Dūklava demisiju. Vēstulē premjers skaidro, ka demisiju nepieprasīs , jo «(..) katram ir jāatbild par savu rīcību, ja tā bijusi prettiesiska, bet neatbalstu sasteigtus un nepārdomātus lēmumus, kas balstīti uz emocijām vai antipātijām.»

Galīgajā lasījumā atbalsta nodokļu reformas likumus

Saeimas Budžeta un finanšu komisija, noslēdza darbu pie nodokļu reformas likumiem, atbalstot tos izskatīšanai galīgajā lasījumā parlamenta sēdē. Daļu priekšlikumu par papildu atvieglojumiem un vairākiem citiem jautājumiem paredzēts atlikt uz vēlāku laiku un lemt par tiem nākamā gada valsts budžeta izskatīšanas laikā.