bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 22.01.2018 | Vārda dienas: Austris

Vēstnieks: Baltijas valstis ir kā flagmanis - ja tām klājas labi, tad arī visa pasaule var būt pārliecināti par nākotni

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Bijušais ASV vēstnieks NATO un Arizonas štata universitātes Makeina Starptautiskās līderības institūta izpilddirektors Kurts Volkers

Bijušais ASV vēstnieks NATO un Arizonas štata universitātes Makeina Starptautiskās līderības institūta izpilddirektors Kurts Volkers

NATO lielākais drauds ir mūsu pašu inertums un nevēlēšanās aizsargāt savas vērtības, atklāj bijušais ASV vēstnieks NATO un Arizonas štata universitātes Makeina Starptautiskās līderības institūta izpilddirektors Kurts Volkers, kurš Baltijas-Amerikas Brīvības Fonda piecgades pasākumā uzstājās ar lekciju Kāpēc Amerikai ir svarīga Baltijas drošība?.

«Viens no izcilākajiem cilvēces sasniegumiem jebkur pasaulē ir bijusi spēja izveidot saikni starp cilvēkiem un valdību – ne tādu, kur stiprie kontrolē vājos, bet, kur tauta var izvēlēties valdību pēc saviem ieskatiem, pieņemt lēmumus taisnīgi un demokrātiski, dzīvot tiesiskā vidē un aizsargāt cilvēktiesības. Šie ideāli ir ASV pamatā, tomēr mums ir lielākas izredzes, ja šīs vērtības ir iedzīvinātas arī citviet pasaulē. Tas rada kopienu, drošību, tirdzniecības partnerus, citus cilvēkus ar idejām un atdevi, kas savukārt var to visu attīstīt,» stāsta vēstnieks Kurts Volkers.

Lekcijā viņš skaidro, ka ASV labklājība ir atkarīga no demokrātijas, tirgus ekonomikas un drošības stāvokļa pasaulē kopumā, un akcentē – Baltijas valstis ir kā flagmanis: ja tām klājas labi, tad arī ASV un visa pasaule var būt pārliecināti par nākotni. Vēstnieks: “Kāpēc mums rūp Baltijas valstu drošība? Ja kāda valsts tiek apdraudēta, zinām, ka tas ir tikai laika jautājums, līdz arī mēs būsim briesmās. Mūsu interesēs ir aizsargāt brīvību itvisur. Baltijas valstis ir iedvesmojošs demokrātiskas attīstības piemērs, un ir svarīgi, lai visi, kas vēsturē ir atbalstījuši Baltijas valstis, turpinātu to arī nākotnē. Jo ļaunākais, ko cilvēki var izdarīt, ir aizmirst un neiesaistīties, tā atšķeļot no transatlantiskās un demokrātiskās kopienas.“

Raksturojot NATO lomu, vēstnieks atzīmē: “NATO lielākais drauds drošībai, strikti ņemot, esam mēs paši. Ja mums trūks gribas, pārliecības, spējas pastāvēt par mūsu vērtībām, aizstāvēt cilvēkus, kuriem šīs vērtības ir svarīgas, tad mēs apdraudam paši sevi, jo tiek radītas iespējas, ko citi var izmantot. Ar šo visu prātā mēs virzāmies uz NATO samitu Varšavā. NATO ir pieņēmusi lēmumu par ASV klātesamības stiprināšanu Baltijas valstīs. Tā būs daudznacionāla, ātri reaģētspējīga un pastāvīga. Tas demonstrēs, ka NATO nodomi ir patiesi nopietni un mēs spējam un aizsargāsim dalībvalstis. Lai gan ir pagājuši astoņi gadi kopš paplašināšanās, uzņemot Albāniju un Horvātiju, tagad pievienosies arī Melnkalne. Šie ir pozitīvi lēmumi, tomēr man jāatzīst, ka NATO varētu rīkoties aktīvāk, lai risinātu krīzes Ukrainā, Gruzijā, Sīrijā, Lībijā, Afganistānā un citviet. NATO samita svarīgākā misija ir uzsvērt kolektīvo aizsardzību un tādējādi atturēt jebkādas formas agresiju.“

Vēstnieks Kurts Volkers ir vadošais eksperts ASV ārvalstu un nacionālās drošības politikas jautājumos, kuram ir aptuveni 30 gadu pieredze, strādājot dažādos federālajos, akadēmiskajos un privātā sektora amatos. Volkers šobrīd ir Arizonas štata universitātes Makeina Starptautiskās līderības institūta (Vašingtona) izpilddirektors.

Baltijas-Amerikas Brīvības Fonds darbojas Baltijas valstīs kopš 2010.gada rudens, un ASV gūtās zināšanas uz Baltijas valstīm jau atveduši 330 programmas dalībnieki, kā arī pieci eksperti izmantojuši jauno Baltijas-Amerikas Dialoga programmu, kas veicina Baltijas valstu speciālistu un ekspertu došanos uz ASV, lai dalītos pieredzē. 2016.gada 20.jūnijā Rīgā pulcējas simtiem BAFF dalībnieku, fonda ASV valde, kā arī Baltijas publiskā un privātā sektora līderi, lai ar svinīgu pasākumu un lekciju atzīmētu BAFF piecu gadu jubileju.
Ref:103.000.103.100106


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Uzlauž TV3 vietni un paziņo par aizsardzības ministra homoseksualitāti

Lietuvā ceturtdien, 18.janvārī, notikusi ielaušanās ziņu portāla TV3.lt datorsistēmā. Pagaidām nenoskaidroti kibernoziedznieki vietnē publicējuši safantazētu ziņu, kur apgalvots, ka Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis atzinies, ka ir homoseksuāls un uzmācies ziņu radio Žinių Radijas žurnālistam.

BNN nedēļas apkopojums: Nebijis precedents Latvijas vēsturē. Oligarhu lietas galaziņojums. Uzbrukumi pēc pasūtījuma

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Uzbrukums; Nākotne; Izaugsme

Aptaujās iedzīvotājus par interneta lietošanas paradumiem

Pirmdien, 22. janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2018 gadā, BNN ziņo pārvaldē.

Bankā: Katrs sestais iedzīvotājs nav pasargāts pret garnadžiem savā mājoklī

Rūpes par sava mājokļa drošību biežāk raksturīgas privātmāju īpašniekiem, jo tieši viņi izvēlas pasargāt jeb apdrošināt savu īpašumu pret nevēlamu ciemiņu «viesošanos», kamēr dzīvokļus apdrošina tikai divas piektdaļas jeb 38% Latvijas iedzīvotāju.

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Jaunākie komentāri