bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 29.05.2017 | Vārda dienas: Raivis, Raivo, Maksis
LatviaLatvija

VID izmeklētāji krāj «skaidru naudu», saņem naudas dāvanas un spēlē azartspēles

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) strādājošie izmeklētāji vai nu neuzticas bankām, vai arī cenšas legalizēt, iespējams, noziedzīgi iegūtus līdzekļus, izanalizējot 101 izmeklētāju deklarācijas, secinājis Latvijas Televīzijas raidījums de facto. 33 personām jeb trešdaļai VID izmeklētāju uzrādītā informācija satur datus, ko var uzskatīt par satraucošiem: skaidras naudas uzkrājumi, ikgadēji naudas dāvinājumi no radiem, lielā apmērā izsniegti aizdevumi un, iespējams, atkarība no azartspēlēm.

20% noziedzības apkarotāju ir skaidras naudas uzkrājumi. Šo darbinieku atalgojums pirms nodokļu nomaksas svārstās no 800 līdz 1 000 eiro. Skaidrā naudā pērn izmeklētāji kopumā glabājuši 224 986,27 EUR. Turklāt 85% no viņiem nav cita veida uzkrājumu, piemēram, bankā. Skaidrā naudā šie noziedzības apkarotāji tur visdažādākās summas, visbiežāk – ap desmit tūkstošiem eiro. Tas ir aptuveni tikpat daudz, cik viena izmeklētāja gada ienākumi.

Uzskatāms piemērs ir VID Finanšu policijas pārvaldes vecākais izmeklētājs, kurš sociālajos tīklos sevi atrāda pikantās fotogrāfijās. Taču interesantāki fakti par internetā atrodamo, atklājas viņa ikgadējās valsts amatpersonas deklarācijās. Darbu VID kā jaunākais izziņas inspektors viņš uzsāka 2004. gada oktobrī. Viņa deklarācija bija tukša – nebija ne uzkrājumu, ne īpašumu, nekā. Taču dažus mēnešus vēlāk deklarācijā par 2004.gadu var redzēt, ka nepilnos trīs mēnešos algā inspektors saņēmis ap 700 latu. Tie bija vienīgie viņa uzrādītie ienākumi. Taču nezināmā veidā spējis uzkrāt teju trīs reizes lielāku summu – 1 850 latu. Protams, skaidrā naudā. Viņa uzkrājumi katru gadu palielinājušies un pērn izmeklētājs sev vien zināmā slēptuvē glabājis jau 11,5 tūkstošus eiro. Līdzīgi kā lielākajai daļai kolēģu, bankās nekādu uzkrājumu viņam nav. Uz jautājumu, vai, ja cilvēkam deklarācijā uzrādīti desmit tūkstoši eiro skaidrā naudā, VID pārbauda šo līdzekļu esamību, VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktores vietniece Ilze Borance atbild noraidoši: «Tāpēc, ka varbūt uz to brīdi, kad es veikšu auditu, tā nauda jau būs iztērēta.»

VID izmeklētāju deklarācijas norāda uz vēl kādu tendenci. 10% izmeklētāju saņem ikgadējus dāvinājumus. Visbiežāk naudu viņiem dāvina vecāki. Jāsecina, ka vai nu mātes un tēvi turpina finansiāli atbalstīt savus nu jau pieaugušos bērnus, vai arī šis ir viens no veidiem, kā legalizēt, iespējams, negodīgi iegūtu naudu. Piemēram, VID vecākā izmeklētāja pērn mēnesī vidēji pelnījusi apmēram 1 200 eiro. Taču līdzās tam saņēmusi dāvinājumu no mātes 2 400 eiro apmērā. Māte, kura saņem līdzīgu atalgojumu, finansiāli atbalsta savu meitu jau sešus gadus. Tostarp izmeklētāja saņēmusi naudu arī no tēva un kādas citas personas. Šīs darbinieces māte strādā pašvaldībā. Tomēr viņas amatpersonu deklarācijās šādi dāvinājumi meitai nav atrodami.

Vēl vairāki noziedzības apkarotāji spējuši izsniegt lielus aizdevumus citiem. Tā, piemēram, izmeklētājs, kurš Facebook profilā savu nodarbošanos apzīmējis ar vārdu «slaists», 21 tūkstoti eiro aizdevis kādai ārvalstu fiziskajai personai. Jāpiemin, ka iepriekš šo summu glabājis skaidrā naudā.

VID izmeklētāju deklarācijās parādās vēl kāda bīstama tendence – iespējama atkarība no azartspēlēm. de facto var redzēt, cik šīs personas ir vinnējušas, bet nav zināms, cik nācies zaudēt, lai iegūtu kāroto laimestu. Visizplatītākie ir ikgadēji ieņēmumi no Latvijas Loto. Taču tas ir nieks, salīdzinot jau ar tūkstošos eiro mērāmām summām no internetā spēlētām azartspēlēm. Piemēram, vecākā izmeklētāja pērn ne tikai spējusi uzkrāt skaidrā naudā deviņus ar pusi tūkstošus eiro, bet arī azartspēlēs laimēt 860 eiro. Savukārt Finanšu policijas pārvaldes vecākais izmeklētājs interneta azartspēlēs pērn laimējis vairāk nekā divus ar pusi tūkstošus eiro, gadu iepriekš – trīs ar pusi tūkstošus eiro. Taču jāuzsver, ka izmeklētājs ņēmis arī virkni aizņēmumu par mazām summām.

Lai pārliecinātos, vai šāda prakse ir izplatīta arī pārējo valsts amatpersonu vidū, raidījums izanalizēja 204 Finanšu ministrijā strādājošo deklarācijas, kuri saņem tādu pašu atalgojumu kā VID esošie izmeklētāji. Tur aina bija pretēja. Tikai pieciem procentiem bija skaidras naudas uzkrājumi, no kuriem daļai – pārsimt eiro apmērā. Turklāt ne miņas no laimestiem azartspēlēs, ikgadējiem dāvinājumiem un lieliem aizdevumiem, kas iepriekš glabājušies skaidrā naudā. «Valsts amatpersonu deklarāciju patiesuma pārbaudes kopumā nenotiek,» secinājusi valsts kontroliere Elita Krūmiņa. Viņasprāt, «nav jēgas pildīt deklarācijas, tās iesniegt, sekot līdzi tam, vai tās ir iesniegtas laikus, vai tās ir aizpildītas atbilstoši formai, ja pietrūkst pats pamats. Vai mēs varam paļauties uz to, ka tās ziņas ir patiesas?»

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izlases veidā ik gadu pārbauda līdz 120 valsts amatpersonu deklarācijas. Viņu galvenais uzdevums – pamanīt, vai strādājošie nav nonākuši interešu konfliktā. Tikai atsevišķos gadījumos sniegtā informācija tiek izmeklēta padziļināti. «Tad, kad kāda amatpersona nonāk KNAB redzeslokā, tad tiek vērtēta informācija, kas ir norādīta valsts amatpersonu deklarācijā,» norāda KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas Andris Donskis. Tomēr arī šādā gadījumā tālākai izvērtēšanai iegūto informāciju nosūta VID.

Gadskārtējās pārbaudēs VID izmanto fizisko personu riska analīzes sistēmu. Tajā nonāk dati par visiem Latvijā dzīvojošajiem, tostarp pašu darbiniekiem. Taču galvenokārt pamanīti tiek tie, kuru izdevumi pārsniedz ieņēmumus. Piecu gadu laikā pārbaudītas 33 VID amatpersonas. Piecos gadījumos veikts nodokļu audits. Viņu vidū bijuši arī Finanšu policijas pārvaldē strādājošie. «Rezultātā mēs esam noteikuši budžetā nenomaksāto summu – 73 tūkstošus eiro,» saka Borance.

Tomēr situācijās, kad amatpersonu, piemēram, izmeklētāju ieņēmumi ar izdevumiem sakrīt, jāsecina, ka pastiprināta uzmanība skaidras naudas uzkrājumiem, dāvinājumiem, mantojumiem un aizdevumiem netiek pievērsta. Šādos gadījumos pārbaudes uzsāk, ja kāds ir uzrakstījis iesniegumu par personu.

Ref: 102.000.102.11684


Pievienot komentāru

Merkele: Eiropa vairs nevar pilnībā paļauties uz ASV un Lielbritāniju

Eiropa vairs nevar pilnībā paļauties uz sabiedrotajiem, Amerikas Savienotajām Valstīm un Lielbritāniju, kopš pirmo vada Donalds Tramps, bet otrā nolēmusi izstāties no Eiropas Savienības, tā priekšvēlēšanu gaisotnē sacījusi Vācijas kanclere Angela Merkele.

Nedēļa Lietuvā. Atbalsta personvārdu rakstību svešvalodu burtiem

Lietuvas Valsts Valodas komisija atbalstījusi Seimā virzīto ierosinājumu atļaut personu apliecinošo dokumentu galvenajā lapā svešvalodu personvārdus rakstīt ar tādiem latīņu valodas alfabēta burtiem, kas nav sastopami lietuviešu valodas alfabētā, proti, ar «x», «w» un «q».

BNN nedēļas apkopojums: Igaunijā ministrs neatbalsta NATO. Latvijas nodokļu sistēmas atpalicība. Vēlēšanu pārkāpumi Ventspilī

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Rīgas kuģu būvētavas valdes priekšsēdētājs atstājis amatu

Kuģu būves un remonta uzņēmuma Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs atstājis amatu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kredītportfelis pieaug līdz 527,79 milj. eiro

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis 31.decembrī pērn bija 527,79 miljoni eiro, kas ir par 76,89 miljoniem eiro jeb 17,05% vairāk nekā pirms gada, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2016.gadā.

Deputātiem nav skaidrs par izmaiņām invaliditātes ekspertīzē

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 30.maijā, uz komisijas sēdi aicinājuši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas jauno vadītāju Juri Gaiķi, lai runātu par iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāti un turpmākās attīstības perspektīvām.

KNAB rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret vides inspektoru

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtīja prokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret Dabas aizsardzības pārvaldes vecāko valsts vides inspektoru par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu.

Lauku ģimenes ārsti atbalstīs akciju par atteikšanos strādāt pagarināto darba laiku

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valde nolēmusi atbalstīt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības brīdinājuma akciju, kurā darbinieki aicināti atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku no 1.jūlija, informē asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Strauji samazinās OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā

Būtiski samazinās to OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā, vēsta apdrošināšanas BTA Baltic Insurance Company pārstāvji.

Ašeradens: Latvija ir ceļā uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku

Latvijas ekonomikā vērojama izaugsme – šā gada 1.ceturksnī iekšzemes kopprodukts audzis par 3,9%, gada pirmajos mēnešos eksports audzis par 10%, ar atzinību par valdības paveikto reformu īstenošanu paziņo ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pašvaldību vēlēšanas 2017: Ko domā sabiedrība?

Tuvojoties 2017.gada pašvaldību vēlēšanām, BNN sniegs apkopojumu, ko par tām domā dažādu nozaru eksperti. Īsās atbildēs apkopotas pārdomas gan par konkrētām pašvaldībām, kas skar respondentus personīgi, gan par pašvaldībām kopumā – ko cilvēki sagaida no pašvaldībām un vai uzskata, ka šī gada vēlēšanas ieviesīs kādas būtiskas pārmaiņas.

Lietuvas KNAB: Korupcijas radītie zaudējumi līdzvērtīgi 4,44 miljardiem eiro

Lietuvas korupcijas apkarošanas iestādes veiktā plašā aptaujā secināts, ka zaudējumi, kādus tautsaimniecībai valstī nodarījušas tieši un netieši veiktas koruptīvas darbības, mērāmi 4,44 miljardos eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā 15% uzņēmumu vadītāju ir devuši kukuli amatpersonām.

Mūrniece: Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste

Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste, tostarp risinot jautājumus, kas skar bērnu un sieviešu tiesības, cilvēkus ar invaliditāti, drošību, nodokļu politiku un Eiropas Savienību, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Uzsāk dabasgāzes tirdzniecību klientiem Latvijā

Uzsākta dabasgāzes tirdzniecību juridiskajiem klientiem Latvijā, AS Latvenergo tirdzniecības zīmols Elektrum, piedāvājot fiksētas cenas līguma nosacījumus 12 mēnešiem. Šobrīd jau noslēgti pirmie gāzes piegādes līgumi ar klientiem Latvijā, ziņo uzņēmums.

Arestētais Tallinas mēra vietnieks atkāpjas no amata

Atlūgumu iesniedzis Tallinas mēra vietnieks Arvo Sarapū, kurš šonedēļ arestēts uz aizdomu pamata, ka bijis saistīts ar pašvaldības iepirkuma procedūras ierobežojumu pārkāpšanu sevišķi lielos apmēros.

Latvijas banku sektora peļņa četros mēnešos sarūk par 4,6%

Latvijas banku sektors šogad pirmajos četros mēnešos strādāja ar peļņu 135,525 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,6% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Parakstīts līgums ar Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens

Ventspils brīvostas pārvalde un Ventspils Augstais tehnoloģiju parks aizvadītajā dienā Rīgā parakstījuši līgumu starp Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens, kas ir lielākais infrastruktūras attīstības projekts Baltkrievijā, vēsta brīvostas pārstāvji.

Latvijā: Ceļu sliktais stāvoklis ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai

Vidēji 50% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ārpus pilsētām sliktie ceļi ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai, liecina biedrības Latvijas ceļu būvētājs pētījumā dati.

KNAB rīcībā nonāk atklāta vēstule; paustas bažas par Saskaņas priekšvēlēšanu aģitāciju

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīcībā nonākusi atklāta vēstule no Latvijas pilsoņa Krišjāņa Liepiņa ar lūgumu izskatīt iespējamu Saskaņas priekšvēlēšanu aģitācijas nelikumīgu darbību sabiedriskā transporta līdzekļos.

Stipendiju Sievietēm zinātnē pirmo reizi saņem visās Baltijas valstīs

Šogad pirmo reizi stipendija Sievietēm zinātnē tika pasniegta Baltijas valstu zinātniecēm. Svinīgā ceremonijā Latvijas Zinātņu akadēmijā piektdien, 26.maijā, 6 000 eiro vērtās stipendijas saņēma piecas zinātnieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, BNN vēsta L’Oréal – UNESCO pārstāvji.

Naftas cena sarūk par 5%, kaut ieguves valstis saglabā «sūknēšanas griestus»

Naftas cena pasaulē samazinājusies par aptuveni pieciem procentiem, kaut arī resursa eksportētājvalstis vienojušās paturēt spēkā ieguves apjomu griestus vēl uz deviņiem mēnešiem.

Iedzīvotāji: Situācija Latvijā attīstās nepareizi

Vairāk nekā puse aptaujāto domā, ka situācija Latvijā attīstās nepareizi. Līdzīga situācija vērojama arī, vērtējot valdības darbu. Par valdības darbu izsakās kritiski, bet pozitīvi noskaņoto ir vien 17%, liecina jaunākie Baltic International Bank Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Latvietis iegūst MMA pasaules čempiona titulu

Latvijas labākais MMA cīkstonis Edgars Skrīvers piecu raundu titula cīņā ar vienbalsīgu tienešu lēmumu uzveicis sportistu no Horvātijas, kā rezultātā kļuvis par vakantās Superior FC organizācijas 62 kg kategorijas pasaules čempionu. Ar šo uzvaru Skrīvers nokļūst soļa attālumā no pasaulē vadošākās MMA organizācijas UFC.

Finanšu ministre: Reformas plānā jābūt arī gataviem «elastībai»

Pašlaik būtu jāvirzās uz priekšu ar iecerēto nodokļu reformu, bet arī jāsagatavojas kādai «elastībai» nepieciešamības gadījumā, norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Tramps pastiprina spiedienu uz NATO «parādniekiem»

Visām NATO dalībvalstīm jāmaksā sava godīga daļa militāro izdevumu, tā alianses dalībvalstu līderiem norādījis Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps.