bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 24.04.2018 | Vārda dienas: Nameda, Visvaldis, Ritvaldis
LatviaLatvija

VID izmeklētāji krāj «skaidru naudu», saņem naudas dāvanas un spēlē azartspēles

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) strādājošie izmeklētāji vai nu neuzticas bankām, vai arī cenšas legalizēt, iespējams, noziedzīgi iegūtus līdzekļus, izanalizējot 101 izmeklētāju deklarācijas, secinājis Latvijas Televīzijas raidījums de facto. 33 personām jeb trešdaļai VID izmeklētāju uzrādītā informācija satur datus, ko var uzskatīt par satraucošiem: skaidras naudas uzkrājumi, ikgadēji naudas dāvinājumi no radiem, lielā apmērā izsniegti aizdevumi un, iespējams, atkarība no azartspēlēm.

20% noziedzības apkarotāju ir skaidras naudas uzkrājumi. Šo darbinieku atalgojums pirms nodokļu nomaksas svārstās no 800 līdz 1 000 eiro. Skaidrā naudā pērn izmeklētāji kopumā glabājuši 224 986,27 EUR. Turklāt 85% no viņiem nav cita veida uzkrājumu, piemēram, bankā. Skaidrā naudā šie noziedzības apkarotāji tur visdažādākās summas, visbiežāk – ap desmit tūkstošiem eiro. Tas ir aptuveni tikpat daudz, cik viena izmeklētāja gada ienākumi.

Uzskatāms piemērs ir VID Finanšu policijas pārvaldes vecākais izmeklētājs, kurš sociālajos tīklos sevi atrāda pikantās fotogrāfijās. Taču interesantāki fakti par internetā atrodamo, atklājas viņa ikgadējās valsts amatpersonas deklarācijās. Darbu VID kā jaunākais izziņas inspektors viņš uzsāka 2004. gada oktobrī. Viņa deklarācija bija tukša – nebija ne uzkrājumu, ne īpašumu, nekā. Taču dažus mēnešus vēlāk deklarācijā par 2004.gadu var redzēt, ka nepilnos trīs mēnešos algā inspektors saņēmis ap 700 latu. Tie bija vienīgie viņa uzrādītie ienākumi. Taču nezināmā veidā spējis uzkrāt teju trīs reizes lielāku summu – 1 850 latu. Protams, skaidrā naudā. Viņa uzkrājumi katru gadu palielinājušies un pērn izmeklētājs sev vien zināmā slēptuvē glabājis jau 11,5 tūkstošus eiro. Līdzīgi kā lielākajai daļai kolēģu, bankās nekādu uzkrājumu viņam nav. Uz jautājumu, vai, ja cilvēkam deklarācijā uzrādīti desmit tūkstoši eiro skaidrā naudā, VID pārbauda šo līdzekļu esamību, VID Nodokļu kontroles pārvaldes direktores vietniece Ilze Borance atbild noraidoši: «Tāpēc, ka varbūt uz to brīdi, kad es veikšu auditu, tā nauda jau būs iztērēta.»

VID izmeklētāju deklarācijas norāda uz vēl kādu tendenci. 10% izmeklētāju saņem ikgadējus dāvinājumus. Visbiežāk naudu viņiem dāvina vecāki. Jāsecina, ka vai nu mātes un tēvi turpina finansiāli atbalstīt savus nu jau pieaugušos bērnus, vai arī šis ir viens no veidiem, kā legalizēt, iespējams, negodīgi iegūtu naudu. Piemēram, VID vecākā izmeklētāja pērn mēnesī vidēji pelnījusi apmēram 1 200 eiro. Taču līdzās tam saņēmusi dāvinājumu no mātes 2 400 eiro apmērā. Māte, kura saņem līdzīgu atalgojumu, finansiāli atbalsta savu meitu jau sešus gadus. Tostarp izmeklētāja saņēmusi naudu arī no tēva un kādas citas personas. Šīs darbinieces māte strādā pašvaldībā. Tomēr viņas amatpersonu deklarācijās šādi dāvinājumi meitai nav atrodami.

Vēl vairāki noziedzības apkarotāji spējuši izsniegt lielus aizdevumus citiem. Tā, piemēram, izmeklētājs, kurš Facebook profilā savu nodarbošanos apzīmējis ar vārdu «slaists», 21 tūkstoti eiro aizdevis kādai ārvalstu fiziskajai personai. Jāpiemin, ka iepriekš šo summu glabājis skaidrā naudā.

VID izmeklētāju deklarācijās parādās vēl kāda bīstama tendence – iespējama atkarība no azartspēlēm. de facto var redzēt, cik šīs personas ir vinnējušas, bet nav zināms, cik nācies zaudēt, lai iegūtu kāroto laimestu. Visizplatītākie ir ikgadēji ieņēmumi no Latvijas Loto. Taču tas ir nieks, salīdzinot jau ar tūkstošos eiro mērāmām summām no internetā spēlētām azartspēlēm. Piemēram, vecākā izmeklētāja pērn ne tikai spējusi uzkrāt skaidrā naudā deviņus ar pusi tūkstošus eiro, bet arī azartspēlēs laimēt 860 eiro. Savukārt Finanšu policijas pārvaldes vecākais izmeklētājs interneta azartspēlēs pērn laimējis vairāk nekā divus ar pusi tūkstošus eiro, gadu iepriekš – trīs ar pusi tūkstošus eiro. Taču jāuzsver, ka izmeklētājs ņēmis arī virkni aizņēmumu par mazām summām.

Lai pārliecinātos, vai šāda prakse ir izplatīta arī pārējo valsts amatpersonu vidū, raidījums izanalizēja 204 Finanšu ministrijā strādājošo deklarācijas, kuri saņem tādu pašu atalgojumu kā VID esošie izmeklētāji. Tur aina bija pretēja. Tikai pieciem procentiem bija skaidras naudas uzkrājumi, no kuriem daļai – pārsimt eiro apmērā. Turklāt ne miņas no laimestiem azartspēlēs, ikgadējiem dāvinājumiem un lieliem aizdevumiem, kas iepriekš glabājušies skaidrā naudā. «Valsts amatpersonu deklarāciju patiesuma pārbaudes kopumā nenotiek,» secinājusi valsts kontroliere Elita Krūmiņa. Viņasprāt, «nav jēgas pildīt deklarācijas, tās iesniegt, sekot līdzi tam, vai tās ir iesniegtas laikus, vai tās ir aizpildītas atbilstoši formai, ja pietrūkst pats pamats. Vai mēs varam paļauties uz to, ka tās ziņas ir patiesas?»

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izlases veidā ik gadu pārbauda līdz 120 valsts amatpersonu deklarācijas. Viņu galvenais uzdevums – pamanīt, vai strādājošie nav nonākuši interešu konfliktā. Tikai atsevišķos gadījumos sniegtā informācija tiek izmeklēta padziļināti. «Tad, kad kāda amatpersona nonāk KNAB redzeslokā, tad tiek vērtēta informācija, kas ir norādīta valsts amatpersonu deklarācijā,» norāda KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas Andris Donskis. Tomēr arī šādā gadījumā tālākai izvērtēšanai iegūto informāciju nosūta VID.

Gadskārtējās pārbaudēs VID izmanto fizisko personu riska analīzes sistēmu. Tajā nonāk dati par visiem Latvijā dzīvojošajiem, tostarp pašu darbiniekiem. Taču galvenokārt pamanīti tiek tie, kuru izdevumi pārsniedz ieņēmumus. Piecu gadu laikā pārbaudītas 33 VID amatpersonas. Piecos gadījumos veikts nodokļu audits. Viņu vidū bijuši arī Finanšu policijas pārvaldē strādājošie. «Rezultātā mēs esam noteikuši budžetā nenomaksāto summu – 73 tūkstošus eiro,» saka Borance.

Tomēr situācijās, kad amatpersonu, piemēram, izmeklētāju ieņēmumi ar izdevumiem sakrīt, jāsecina, ka pastiprināta uzmanība skaidras naudas uzkrājumiem, dāvinājumiem, mantojumiem un aizdevumiem netiek pievērsta. Šādos gadījumos pārbaudes uzsāk, ja kāds ir uzrakstījis iesniegumu par personu.

Ref: 102.000.102.11684


Pievienot komentāru

Slovākijā nominē jaunu iekšlietu ministru, gatavojas mainīt policijas priekšnieku

Slovākijā, kur turpinās žurnālista Jāna Kuceka slepkavības izmeklēšana, pēc otrā iekšlietu ministra atkāpšanās šogad, valdošā partija amatam nominējusi savu pārstāvi. Opozīcijas acīs šāds solis nevairo cerības uz neatkarīgu slepkavības izmeklēšanu, kas metusi ēnu arī valstī valdošo polistko eliti.

Virza iniciatīvu par pabalstu pensionāru atraitņiem

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24.aprīlī, nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus pensiju likumā, kas paredz ieviest pabalstu pensionāru atraitņiem.

Aizturēts iespējamais bijušās prokurores Birutas Lozes slepkava

Valsts policija atradusi iepriekš meklēšanā izsludināto bijušo totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas prokurori Birutu Lozi mirušu ar vardarbīgas nāves pazīmēm. Aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir aizturēts 1967.gadā dzimis vīrietis, kuram tiesa piemērojusi drošības līdzekli – apcietinājumu, informē VP.

Nordea nedaudz palielinājusi Latvijas un Igaunijas šā gada IKP pieauguma prognozi

Nordea nedaudz palielinājusi Latvijas un Igaunijas šā gada iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi, vienlaikus samazinot IKP pieauguma prognozi Lietuvai, liecina jaunākais bankas ekonomikas apskats.

Eurostat: Latvijā ceturtajā ceturksnī – otrs mazākais valsts parāda kritums ES

Latvijā pērn ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada bijis otrs mazākais vispārējā valdības parāda kritums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienībā, liecina otrdien publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati.

No jūlija OIK saruks līdz 22,68 eiro par megavatstundu

Elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējā vērtība no šā gada 1.jūlija saruks no 25,79 eiro par megavatstundu līdz 22,68 eiro par megavatstundu, lēmusi valdība.

Mūrniece Tallinā: Jāstiprina ES un NATO sadarbība drošībā un aizsardzībā

Cieša Eiropas Savienības un NATO sadarbība aizsardzības jomā ir svarīgāka nekā jebkad agrāk, īpaši kiberdrošības un hibrīddraudu jomā. To otrdien, 24.aprīlī, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece ES dalībvalstu parlamentu spīkeru sanāksmē Tallinā, sakot vienu no programmatiskajām uzrunām sesijā par ES drošību un aizsardzību.

Ar likumprojektu stiprinās konkrētākas transfertcenu dokumentācijas prasības

Ministru kabinets apstiprinājis grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām ar mērķi uzlabot transfertcenu dokumentācijas tiesisko regulējumu. Likumprojektā ietvertās transfertcenu dokumentācijas prasības būs konkrētākas, salīdzinot ar šobrīd spēkā esošajām.

Ukrainā pastiprinās karadarbība, ievainoti karavīri

Donbasa karā, kas jau piekto gadu nerimst Ukrainas austrumu Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Krievijas hibrīdspēki nedēļas pirmajās dienās jau veikuši 44 uzbrukumus un ievainojuši piecus ukraiņu karavīrus. Tā ziņo Ukrainas bruņotie spēki, tikmēr Krievijas Aizsardzības ministrija klusē par jaunākajiem notikumiem frontē.

Martā pieprasījums pēc hipotekārajiem kredītiem audzis par 53%

Martā bija vērojama īpaši liela interese par hipotekārajiem kredītiem ar valsts garantiju. Pagājušajā mēnesī gandrīz katrs otrais aizdevuma pieteikums mājokļa iegādei ir ar Altum garantiju. Īpaši lielu interesi izrāda ģimenes ar bērniem, vēsta banka Citadele.

Valsts meža dienests atgādina: Meža ugunsnedrošais laikposms sākas 27.aprīlī

Meža ugunsnedrošā laikposma sākums visā valsts teritorijā šogad tiek noteikts ar 27.aprīli. Meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem līdz ar šī laikposma iestāšanos ir jānodrošina ugunsdrošības noteikumu prasību ievērošana mežā, vēsta Valsts meža dienests.

Aprīļa vidū Latvijā elektroenerģijas cenas samazinājušās par 2%

Laikā no 16. līdz 22.aprīlim, Latvijā novērots elektroenerģijas cenu samazinājums par nepilniem 2% līdz 39,51 eiro par megavatstundu, liecina energokompānijas AS Latvenergo apkopotā informācija.

Somijas cietumos ieslodzītie radikalizējas gan islāma, gan labējā ekstrēmisma virzienā

Somijā, lai nepieļautu iespējamus teroraktus, tiesībsargājošās iestādes pēta likumpārkāpēju radikalizēšanos cietumu vidē. Kādā pētījumā identificēti vairāk nekā simts ieslodzīto, kuri simpatizē vardarbīgam ekstrēmismam saistībā vai nu ar vardarbīgu islāma interpretāciju, vai ar galēji labējiem uzskatiem.

No e-pārvaldes atpakaļceļa nav, tā SVF vadītājai skaidro Igaunijas prezidente

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida tikusies ar Starptautiskā Valūtas fonda rīkotājdirektori Kristīni Lagardu, kurai izklāstījusi Igaunijas sasniegto elektronisko pakalpojumu un pārvaldības jomā.

Vairums uzņēmumu un iestāžu joprojām nav gatavi datu aizsardzības regulai

Vairums uzņēmumu un iestāžu Latvijā joprojām nav gatavi Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanai, kura stāsies spēkā jau 25.maijā, norāda auditorkompānijas KPMG juriste un sertificēta datu aizsardzības speciāliste Sanita Pētersone.

Somijā neturpinās minimālo ienākumu programmu bezdarbniekiem

Eiropā unikālo Somijas minimālo mēneša ienākumu programmu bezdarbniekiem Ziemeļvalstī nolemts neturpināt, jo Somijas valdība pieņēmusi lēmumu izmēģināt citus veidus, kā reformēt Somijas sociālā nodrošinājuma sistēmu.

Uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatē 46 likumpārkāpējus

Pirmdien, 23.aprīlī Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 46 likumpārkāpējus, vēsta robežsardzē.

Ušakovs uz simtgades pasākumiem uzaicinājis arī Maskavas un Sanktpēterburgas mērus

Rīgas mērs Nils Ušakovs uzaicinājis apmeklēt Rīgu un piedalīties kādā no Latvijas simtgadei veltītajiem pasākumiem 56 pilsētu vadītājus, tostarp Maskavas un Sanktpēterburgas mērus, apstiprina mēra preses sekretāre Laila Ivāna.

Norvēģija ir ieinteresēta attīstīt plašāku sadarbību ar Latviju tūrisma jomā

«Latvija novērtē veiksmīgo reģionālo un ekonomisko sadarbību ar Norvēģiju, turklāt mūsu valstīm ir kopīgas vērtības un mērķi – attīstīt Baltijas un Ziemeļvalstis kā pārtikušu un drošu Eiropas reģionu ilgtermiņā,» tiekoties ar Norvēģijas tirdzniecības, rūpniecības un zivsaimniecības valsts sekretāru Roju Angelvīku uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Toronto Kanādā traģisks uzbrukums gājējiem

Kanādas pilsētā Toronto kāds vīrietis triecies ar transportlīdzekli virsū gājējiem, tā nonāvējot 10 cilvēkus un nodarot miesas bojājumus vēl 15 cilvēkiem.

Biržu indeksi ASV lielākoties krīt, bet Eiropā – pieaug

ASV biržu indeksi pirmdien, 23.aprīlī, lielākoties kritušies, ko noteica ASV obligāciju ienesīguma pieaugums, kas savukārt nostiprināja dolāra kursu pret citām vadošajām valūtām.

Kariņš: Jaunā Vienotība varētu būt valdībā kopā ar partijām, kurām ir līdzīgi mērķi

Pēc Saeimas vēlēšanām veidojot valdību, Jaunā Vienotība sadarbosies ar tām partijām, kuras būs gatavas strādāt apvienības noteikto mērķu sasniegšanai,  norāda Jaunās Vienotības līderis, Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš.

Armēnijā negaidīti atkāpjas premjerministrs Sargsjans

Armēnijā pēc ilgstošiem masu protestiem no premjerministra amata pirmdien, 23.aprīlī, negaidīti atkāpies eksprezidents Seržs Sargsjans.

Reirs: Labojumi pensiju likumā palīdzēs atraitņos palikušajiem

Tiks izskatīti grozījumi likumā Par valsts pensijām, kurā viens no būtiskajiem punktiem ir noteikt tiesības miruša pensijas saņēmēja laulātajam 12 mēnešus saņemt pabalstu 50% apmērā no mirušā laulātā pensijas pašreizējā vienreizējo pabalstu divu pensiju apmērā.

LKS piketā Gapoņenko atbalstam pulcējušies aptuveni 30 cilvēki

Latvijas Krievu savienības rīkotajā piketā pirmdien, 23.aprīlī, pie Drošības policijas ēkas, pieprasot atbrīvot apcietināto nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadītāju Aleksandru Gapoņenko, pulcējušies aptuveni 30 protestētāji.