bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 23.06.2018 | Vārda dienas: Līga
LatviaLatvija

VID vadītāja konkursa fiasko: par Skujiņa lomu biogāzes projektā pretrunīgas versijas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Māris Skujiņš

Otro reizi pāris gadu laikā skandālu dēļ nav izdevies atrast jaunu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektoru. Konkursā par labāko atzītā kandidāta Māra Skujiņa pagātni uzņēmējdarbībā Valsts kancelejas un Finanšu ministrijas (FM) organizētā komisija pastiprināti vētīt apņēmās vien pēc uzvarētāja pasludināšanas. Komisijai, kurai bija gandrīz mēnesis informācijas pārbaudei, jautājumi par Skujiņa agrāko darba gaitu krustošanos ar vairākos kriminālprocesos ierauto uzņēmēju Māri Martinsonu izrādījās pārsteigums. Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums de facto vēsta, ka VID konkursa komisija turklāt arī nepamanīja vai vismaz sabiedrībai neatklāja pretrunas par Skujiņa lomu Vaiņodes biogāzes stacijas projektā.

«Es ceru, ka izdosies gūt valdībā atbalstu, un es ceru, ka VID tiks pie jauna vadītāja, pie jaunas sejas,» vēl aizvadītās nedēļas sākumā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) bija pārliecināta, ka konkursa komisijas piedāvātais Māris Skujiņš varētu būt ļoti labs VID vadītājs, un apņēmās virzīt viņu uz balsojumu valdībā, atzīmē raidījumā. 

De facto atzīmē, ka ne ministrei, ne Skujiņam nebija bažu par to, ka viņa pagātnē varētu slēpties kāds skelets, piemēram, sadarbības partneri, kas nokļuvuši Finanšu policijas redzeslokā. «Es esmu bijis uzņēmumu vadītājs. Ar uzņēmējdarbību nodarbojas, kā zināms, uzņēmumu īpašnieki. Es esmu strādājis arī banku jomā. Man ir bijuši ļoti daudzi klienti un ļoti daudzi sadarbības partneri. Es esmu saskāries ar dažādām dzīves situācijām savā pieredzē, un arī šīs situācijas vienmēr risinājis atbilstoši labākajiem ētikas principiem, atbilstoši likumiem. Tā kā es konkrētāk jums nevarēšu atbildēt,» uz tiešu de facto jautājumu pēc tikšanās ar ministri atbildēja Skujiņš.

Neilgi pēc tam kļuva zināms, ka pirms sešiem gadiem Skujiņš deviņus mēnešus nostrādāja par finanšu direktoru uzņēmumā Energo Capital. Viņa uzdevums bija panākt, lai bankas aizdod naudu biomasas elektrostaciju projektam. Viens no potenciālajiem projekta investoriem, kas tika prezentēts arī pārrunās ar bankām, bija uzņēmējs Māris Martinsons. Viņa vārds pēdējos gados saistīts ar vairākiem kriminālprocesiem – arī ar tā dēvēto «būvnieku lietu», kuru joprojām izmeklē VID struktūrā ietilpstošā Nodokļu un muitas policijas pārvalde, vēsta raidījumā.

«Tajā laikā, 2012.gadā, tā informācija, kas bija manā rīcībā par šo cilvēku, ka viņš ir cilvēks, kas ir Rīgā veiksmīgi veicis uzņēmējdarbību, kuram pieder uzņēmumi, kurš investē jaunos biznesos un kuram nav ne mazāko reputācijas problēmu,» jau vēlāk sarunā ar de facto skaidroja Skujiņš. Vaicāts, vai Martinsons, viņaprāt, joprojām ir uzņēmējs ar labu reputāciju, Skujiņš atzina: «Pēc tās informācijas, kura ir izskanējusi publiski, noteikti nē. Man grūti saprast, kāpēc cilvēki iet šādā virzienā. Pilnīgi nesaprotami, pilnīgi nepieņemami.»

Informācija, ka Martinsons bija Energo Capital investors, nebija publiska – tā ir minēta de facto rīcībā esošā prezentācijā, kuru uzņēmums izveidoja sarunām ar kredītiestādēm. Tomēr kāda saikne ar Martinsonu bija redzama arī publiski. Laikā, kad Skujiņš strādāja Energo Capital, viņš kļuva arī par uzņēmuma Natural Resources īpašnieku un valdes locekli. Šis uzņēmums, kas iepriekš saucās SIA Taka-G5, bija saistīts ar Liepājas uzņēmēju Andri Griģi, kurš 2009.gadā saņēma gandrīz visas biogāzes staciju kvotas, un savulaik desmit procentu īpašnieks tajā bija Māris Martinsons, informē de facto. 

Tāpat raidījumā atzīmē, ka ļoti līdzīgas izmaiņas tai pat dienā notika vēl trīs bijušajos Taka-G grupas uzņēmumos. Par SIA Bio Eko, SIA Iesim zaļi un SIA Zaļais spēks īpašniekiem attiecīgi kļuva Energo Capital apkalpojošie advokāti Sandis Petrovičs un Armands Masulis, kā arī būvuzraugs Arturs Circenis. De facto zināms, ka tas bija saistīts ar iecerēto četru megavatu spēkstaciju Vaiņodē.

Skujiņš sarunā ar de facto atzīst, ka firmas Natural Resources patiesais īpašnieks viņš nebija: «Tas bija viens no maniem darba pienākumiem Energo Capital ietvaros –kļūt par šī uzņēmuma akciju īpašnieku, lai konkrētam biogāzes projektam varētu sakārtot juridisko struktūru atbilstoši starptautiskajiem standartiem, izauditēt viņu un pēc tam uzsākt projekta realizāciju.»

Projekta realizācija gan nesākās – gan Skujiņa Natural Resources, gan trīs pārējie uzņēmumi vienā un tai pašā dienā 2012.gada septembrī nolēma uzsākt likvidācijas procesu. Kas bija šo firmu patiesais labuma guvējs, Skujiņš neatklāj: «Man ir līgumattiecības, kuras ir konfidenciālas. Es patiesā labuma guvējus norādīšu ar visiem attiecīgiem dokumentiem visām kompetentām iestādēm. Diemžēl privāti dokumenti satur konfidenciālu informāciju, un man ir saistības ievērot šo konfidencialitāti publiski.»

LTV atzīmē, ka strādāt Energo Capital Skujiņu uzaicināja uzņēmuma valdes loceklis, bijušais SEB bankas darbinieks Gatis Vītols, kurš esot nodarbojies arī ar privāto investoru piesaisti. Viņš apstiprina, ka gadījumā ar Natural Resources Skujiņš bija izpildītājs: «Par to, ka viņš bija īpašnieks – tas bija laikam tāda formāla lieta, jo vienkārši mums tur vajadzēja, lai… Es tagad precīzi neatceros, kāpēc… Bet tā, lai laikam nebūtu… Jo tur bija laikam LAD [Lauku atbalsta dienesta] atbalsts tiem projektiem, un tur laikam nedrīkstēja tur būt vienā grupā kaut kas… Un tāpēc sanāca, mums vajadzēja kaut kā, ka tie īpašnieki ir dažādi tiem uzņēmumiem, kas tur bija tajā Vaiņodē. Un tāpēc tā sanāca.»

Energo Capital bijušais valdes loceklis Vītols vēl uzsver, ka esot svarīgi saprast: «Tajā brīdī, kad viņš [Skujiņš] bija īpašnieks, tad jau principā tika pieņemts lēmums, ka tas projekts vairāk nebūs. Un tas pēc būtības jau bija ar tukšu kontu uzņēmums pļavā…»

Raidījumā norāda, ka arī Vītols noliedz, ka Skujiņš būtu kontaktējies ar Martinsonu – ar to nodarbojies pats Energo Capital valdes loceklis. Tāpat Martinsons uz lūgumu sniegt viedokli par VID direktora amata kandidātu de facto norādīja, ka to nevar izdarīt, jo Skujiņš viņam neesot zināms.

Tomēr par Energo Capitalun Natural Resources Martinsons gan rakstiski sniedza izvērstu atbildi: «Saistībā ar Jūsu minētajām kompānijām man ir pazīstami Gatis Vītols un Vigars Kaktinieks, kuri kā SEB bankas bijušie darbinieki mani uzrunāja ar aicinājumu kā finanšu investoram izvietot ievērojamus naudas līdzekļus mezanīna aizdevumu veidā viņu vadītos investīcijas projektos. (..) Solītie investīciju projekti tā arī netika realizēti, un absolūti lielāko daļu no piešķirtajiem aizdevumiem neizdevās atgūt, neskatoties pat uz to, ka Gata Vītola parakstīto dokumentu un veikto darbību likumības izvērtēšana bija pat tiesībsargājošo iestāžu dienas kārtībā.»

Vītols atzīst, ka pēc Martinsona juristu iesniegumiem bija sākti daži kriminālprocesi, kas visi gan esot izbeigti, jo nekādas krāpniecības neesot bijis, vien neveiksmīgs projekts. de facto gan zināms, ka aizdomas par likumpārkāpumiem Vītola darbībās Energo Capital bijušas arī citiem aizdevējiem vai biznesa partneriem.

Skujiņam tas esot jaunums, jo neko aizdomīgu viņš, strādādams Energo Capital, nemanīja: «Es neredzēju neko tādu, kas man liktu zvanīt policijai vai Valsts ieņēmumu dienestam.»

LTV raidījuma norāda, ka līdz galam nav skaidrs, cik daudz par atjaunojamās enerģijas biznesa posmu Skujiņa dzīvesgājumā un iespējamām saiknēm ar Martinsonu bija noskaidrojusi pretendentu atlases komisija. To izveidoja finanšu ministre Reizniece-Ozola, sastāvā bija arī viņas biroja vadītājs Ringolds Beinarovičs, bet vadīja komisiju Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Uz jautājumu, kā komisija varēja šadas saiknes nepamanīt, Reizniece-Ozola aicināja to vaicāt komisijas locekļiem, taču piebilda: «Es pieņemu, ka komisija tomēr strādā ar to informāciju, kas publiski ir pieejama, ko arī kandidāts pats ir norādījis, un zināmā mērā arī, protams, par šādiem sensitīviem jautājumiem uzticējās novērotājiem, kas speciāli šādam mērķim arī tika pieaicināti – KNAB un Drošības policijai.»

Savukārt Citskovskis jau 5.jūnijā de facto solīja: «Mēs vēlreiz lūgsim drošības iestādēm izvērtēt tos riskus, jo tas ir 2012.gads – pēdējo reizi, kad bija šīs attiecības. Mēs paši personiski (..) Skujiņa kungu lūgsim iesniegt, skaidrot šo situāciju ar dokumentāciju, kādas bija šīs attiecības, kādi ir šie līgumi slēgti, lai saprastu, vai tur ir iespējams… Jo svarīgi, vai no Martinsona kunga vai kādas citas personas puses nav pēc tam iespējas ietekmēt.»

Politiķu un ierēdņu satraukuma dēļ versijas par plānu «B» sāka cirkulēt jau kopš nedēļas vidus. Kuluāros tika runāts, ka par VID vadītāju varētu virzīt otrās vietas ieguvēju. De facto rīcībā esošo neoficiālo informāciju, ka tā bija VID Akcīzes preču aprites daļas vadītāja Baiba Šmite-Roķe, viņa pati komentēt atteicās.

Raidījumā uzsver, ka šādu rīcības plānu 7.jūnijā pēcpusdienā pat apsvērt gan negribēja premjers Māris Kučinskis (ZZS), kurš iepriekš de facto pauda, ka pret Skujiņu vēršas tie, kam esot bailes no godīga un profesionāla cilvēka: «Es noteikti domāju, ka tādā gadījumā jauns konkurss, citādi es arī sākšu sazvērestības teorijas meklēt, ka kādam vajag noņemt, lai ieliktu tur kaut ko citu. (..) Es ļoti labi saprotu arī šobrīd gan Citskovska kungu, gan komisijas locekļu tādu zināmu sajūtu, ka viņu darbs tā kā tiek apšaubīts.»

Pagāja vien pusotra stunda pēc šiem premjera vārdiem, kad Māris Skujiņš publiski paziņoja, ka savu pieteikumu VID ģenerāldirektora amatam atsauc, jo pret viņu esot izvērsta melu kampaņa, atgādina de facto. 


Pievienot komentāru

ES valstis apņēmušās pagarināt sankcijas pret Krieviju par Krimas aneksiju

Eiropas Savienības dalībvalstis nākamnedēļ līdz 2019.gada janvāra nogalei paildzinās ierobežojošos pasākumus, kuri pret konkrētiem Krievijas uzņēmumiem un amatpersonām ieviesti par to saistību ar Krievijas agresīvo rīcību Ukrainā, tā aģentūrai Reuters norādījuši ES diplomāti un amatpersonas.

VID konstatē pārkāpumus vairāk nekā pusē darba devēju tematiskajās pārbaudēs

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvalde šogad pirmajā ceturksnī veica 305 darba devēju tematiskās pārbaudes, 171 gadījumā konstatējot pārkāpumus, liecina VID informācija.

Sadales tīklam ir jāuzlabo sistēmas pieslēguma process un tā kontrole

Turpmākos divus gadus AS Sadales tīkls ir pienākums uzlabot sistēmas pieslēguma procesu un tā kontroli. Savukārt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija no savas puses turpmākos divus gadus papildus veiks šī procesa pastiprinātu monitoringu un uzraudzību.

Šogad pasaulē nākuši jau trešie Latvijas trīnīši

Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā nākuši pasaulē šogad trešie trīnīši, ar komentāru, ka «trīs lietas – labas lietas», savā Facebook kontā pavēstījis labklājības ministrs Jānis Reirs.

Latvijā pērn trešais lielākais nerezidentu īpatsvars ES valsts parāda struktūrā

Nerezidenti pērn Latvijai ir aizdevuši 67,6% no kopējā valsts parāda apmēra, kas ir trešais lielākais nerezidentu īpatsvars Eiropas Savienības dalībvalstu parādu struktūrā, liecina ES statistikas biroja Eurostat apkopotā informācija.

Iemaksu apmērs trešā līmeņa pensiju plānos sasniedz jaunu rekordaugstu apmēru

Iedzīvotāju interese par pensijas uzkrājumu veidošanu saglabājas augsta, un gada pirmajos trijos mēnešos veikto iemaksu apmērs privātajos pensiju plānos ir sasniedzis jaunu vēsturisko maksimumu.

Vai turpmāk nebūs jāgaida garā rindā Vaivaros, lai saņemtu vajadzīgo riteņkrēslu?

«Patlaban tehnisko palīglīdzekļu pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti sniedz Nacionālais rehabilitācijas centrs Vaivari, taču gadiem saņemtās klientu sūdzības un rindas uz pakalpojuma saņemšanu parāda, ka tā nav iespējami efektīvākā sistēma,» saka Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.

Latvijā strādājošs degvielas uzpildes staciju tīkls pieķerts krāpšanā ar dīzeļdegvielu

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvalde ir pārtraukusi noziedzīgu shēmu, kurās krāpnieciskos darījumos ar dīzeļdegvielu iesaistīts kāds Latvijā strādājošs degvielas uzpildes staciju tīkls, informē VID.

Konceptuāli atbalsta izmaiņas virsstundu apmaksas kārtībā

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, pirmajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Darba likumā, kas paredz iespēju nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu, ziņo Saeimas Preses dienests.

Saeima atbalsta priekšlikumu tabaku veikalos tirgot tikai pēc cenu lapām

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, otrajā lasījumā pieņēma grozījumus tabakas apriti regulējošajā likumā. Izmaiņas paredz, ka tabakas izstrādājumi veikalos vairs nebūs pircējiem redzami un tos varēs iegādāties tikai pēc cenu lapas, informē Saeimas Preses dienests.

Vētra appludina Tallinas ielas un pārtrauc futbola pārraidi svarīgā brīdī

Igaunijas ziemeļus skārusi vētra un lietusgāze, kas galvaspilsētā Tallinā appludinājusi ielas, nodarījusi bojājumus ēkām un pat svarīgā brīdī pārtraukusi aizraujošu Pasaules Kausa futbola spēles pārraidi.

Saeima 2.lasījumā atbalsta fondēto pensiju kapitāla mantošanu

Iedzīvotājiem būs iespēja mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu. To paredz Saeimā ceturtdien, 21.jūnijā, otrajā lasījumā pieņemtie grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, ziņo Saeimas Preses dienests.

Kaimiņš: Manuprāt, KNAB izpilda politisko pasūtījumu; deputāts izstāsta aizturēšanas gaitu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ceturtdienas, 21.jūnija, vakarā atbrīvojis kriminālprocesā par iespējamu nelikumīgu partijas KPV LV finansēšanu aizturētās personas – Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu, viņa partijas biedru Ati Zakatistovu un uzņēmēju Viesturu Tamužu.

ASV bankas iztur finanšu satricinājumu pārbaudes

Amerikas Savienotajās Valstīs 35 lielāko banku rīcībā ir pietiekami daudz naudas, lai tās izturētu iespējamu smagu ārēju finanšu satricinājumu apstākļos, liecina banku ilgtspējas pārbaužu rezultāti.

Konceptuāli atbalsta VDK dokumentu publisku pieejamību pētniecībai

Saeimas deputāti ceturtdien, 21.jūnijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kas pilnveido ar sankciju režīmiem saistīto regulējumu, lai efektīvi varētu piemērot un izpildīt nacionālās un starptautiskās sankcijas.

Par atrašanos darbā reibumā Saeima no amata atcēlusi Rēzeknes tiesas tiesnesi Arvi Garo

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, atbalstījusi Rēzeknes tiesas tiesneša Arvja Garā atcelšanu no amata. Par tiesneša atcelšanu nobalsojis 71 deputāts, neviens neatturējās un nebija pret.

Lai paliktu Lielbritānijā, ES pilsoņiem prasīs atbilstību trim prasībām

Tiem Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri vēlēsies turpināt dzīvot Lielbritānijā pēc valsts izstāšanās no ES, būs jāaizpilda obligāti elektroniskie iesniegumi, sniedzot atbildes uz trim būtiskiem jautājumiem, pavēstījis britu iekšlietu ministrs.

Līgo svētkos gaidāms lietains un vēss, bet jaunnedēļ atkal sauss un karsts laiks

Piektdien un svētku brīvdienās laika apstākļus noteiks ciklonu darbība, tādēļ Līgo dienā vietām īslaicīgi līs, savukārt Jāņu dienā sagaidāms pat ilgstošs lietus. Laika apstākļi uzlabosies nākamajā nedēļā, kad atgriezīsies vasarīgs karstums.

Saeima ļauj KNAB uzsākt zaļzemnieka Kļaviņa mājas un auto kratīšanu

Saeimas deputāti deva atļauju uzsākt kratīšanu Zaļo un zemnieku savienības deputāta Askolda Kļaviņa deklarētajā dzīvesvietā un automašīnā.

Lietuvas asins plazmas korupcijas skandāls aizsniedzas līdz Latvijas veselības ministrei

Bijusī Lietuvas Nacionālā Asins centra vadītāja Joana Bikulčiene, kuru tur aizdomās par korupciju un neatļautu shēmu organizēšanu asins plazmas savākšanas jomā, šonedēļ saņēmusi sliktas vēstis no Latvijas, kur Lietuvas Īpašās izmeklēšanas dienests nopratinājis Latvijas veselības ministri Andu Čakšu.

Maršruts nedēļas nogalei: līgošana visā Latvijā

Nevienam nav noslēpums, ka šajā nedēļas nogalē visā Latvijā tiks sagaidīti Jāņi. Ja nu kādam vēl nav grandiozu plānu, kā pavadīt vienu no gada īsākajām naktīm, tad ir vērts ielūkoties BNN sagatavotajā maršrutā, kurš aizvedīs uz kādu zaļumballi visā Latvijā.

Protestētāji sadzirdēti – priekšlikums liegt nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas noraidīts

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, atteicās no iepriekš atbalstītā nosacījuma, ka dzimumšūnas var ziedot tikai tās sievietes, kuras ir dzemdējušas. Tāpat kā līdz šim, par dzimumšūnu donoru varēs būt veseli cilvēki - vīrieši vecumā no 18 līdz 45 gadiem un sievietes vecumā no 18 līdz 35 gadiem. 

Atbalsta grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā

Saeimas deputāti ceturtdien, 21.jūnijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kas pilnveido ar sankciju režīmiem saistīto regulējumu, lai efektīvi varētu piemērot un izpildīt nacionālās un starptautiskās sankcijas.

Mazinās administratīvo slogu ārvalstu studentiem un pētniekiem

Atvieglos administratīvo slogu ārvalstu studentiem un pētniekiem, kā arī viņus uzņemošajām izglītības un pētniecības iestādēm. To nosaka Saeimas trešajā lasījumā pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā.

Par tālruņa izmantošanu pie stūres piemēros naudas sodu līdz 100 eiro

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas palielina administratīvo atbildību par atsevišķiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

Jaunākie komentāri