bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 18.06.2018 | Vārda dienas: Madis, Alberts
LatviaLatvija

Vidējais latvietis: dabai draudzīgs, tūristiem – nē

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUTūrisma un tam pielīdzināmās investoru programmas ietekme uz tautsaimniecību kopumā Latvijā sasniedz gandrīz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Kopējais ārvalstu viesu tiešais pienesums budžetā ir teju 100 miljoni gadā, kas ir 0,6% no IKP jeb 2,2% no nodokļu ieņēmumiem valsts budžetā.

Ārvalstu tūristu tēriņi Latvijā un izdevumi par sniegtajiem transporta pakalpojumiem no 2000. līdz 2012.gadam veidojuši vidēji 6,4% no preču un pakalpojumu eksporta. Kopumā tūrisma nozares nozīme kopš 2000.gada ir palielinājusies, lai gan krīzes periods mazināja gan pašmāju, gan pasaules ceļotāju «apetīti», norāda Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bičevska.

Latvijas ceļotāji ārzemēs ir tērējuši vairāk nekā ārvalstu viesi Latvijā, tādēļ vēsturiski (dati pieejami kopš 1995.gada) veidojās negatīva ceļotāju izdevumu bilance. Tomēr pēdējos gados situācija ir uzlabojusies un ceļotāju izdevumu bilance kopš 2011.gada ir pozitīva. Ceļotāju izdevumu bilances pārpalikuma veidošanos noteica gan ārvalstu viesu apjomīgāki tēriņi Latvijā, gan mazāki Latvijas iedzīvotāju izdevumi ārvalstīs. Turklāt, spriežot pēc pirmā pusgada datiem, šogad pozitīvā tūrisma bilance vēl palielināsies, atzīmē Latvijas Bankas ekonomiste.

Ārvalstu tūristu tēriņi Latvijā 2012.gadā palielinājās, savukārt ceļotāju skaits – saruka. Izdevumu kāpumu galvenokārt noteica pakalpojumu cenu sadārdzināšanās un tādu ceļotāju pieaugums, kuri vidēji ilgāk uzturas Latvijā un vairāk tērē (piemēram, Krievijas un Vācijas ceļotāji). Neraugoties uz rādītāju pārmaiņu atšķirībām pērn, kopumā var secināt, ka kopš 2000.gada ir vērojams ārvalstu viesu skaita un to tēriņu vairākkārtējs kāpums.

«ANO Pasaules tūrisma organizācijas (United Nations World Tourism Organization) apkopotie dati rāda, ka kopš 2000. gada ceļotāji uz Latviju devušies biežāk, nekā audzis ceļojumu skaits pasaulē, tomēr kopš krīzes esam sākuši zaudēt cīņā par piesaistītajiem tūristiem. Kopumā Latvijas kumoss cīņā par pasaules apceļotājiem ir neliels – aptuveni 0,14%. Latvijas iedzīvotāju skaits gan veido vēl mazāku daļu – 0,03% no pasaules iedzīvotāju skaita,» skaidro bankas eksperte.

Pasaules ekonomikas foruma pārskats par pasaules valstu konkurētspēju tūrisma jomā (Travel & Tourism Competitiveness Report 2013) Latviju 2013.gadā ierindo 48.vietā pasaules pievilcīgāko tūrisma galamērķu vērtējumā. Igaunija šajā vērtējumā ieņem 30.vietu, bet Lietuva – 49.vietu. «Saskaņā ar pārskata rezultātiem Latvijas stiprās puses ir: lielu automašīnu nomas kompāniju pārstāvniecība, augsta sauszemes biomu aizsardzība, zems gaisa piesārņojums, attīstīta apdraudēto sugu saglabāšana, zems viesnīcu cenu līmenis. Savukārt Latvijas vājās puses ir: negatīva iedzīvotāju attieksme pret ārvalstu tūristiem (šajā novērtējumā esam 136.vietā no 140 valstīm), zems nozares kā valdības politikas prioritātes līmenis (tūrisms Latvijā ir ietverts prioritāro nozaru sarakstā, bet aptaujā respondenti to acīmredzot nav uzskatījuši par reālu aktivitāti), zema sugu daudzveidība. Protams, sugu daudzveidībā ar Brazīliju nevaram konkurēt, īpaši, ja dabas aizsardzība Latvijā tiek vērtēta kā laba, tomēr attieksme pret vienīgo homo sapiens pasugu, vismaz tūristu veidolā, mums ir samērā neiecietīga,» tā ekonomiste.

«Automašīnu nomas kompānijas Latvijā ir labi pārstāvētas drīzāk tranzīta plūsmu, nevis Latvijas kā galamērķa svarīguma dēļ. Latvijas ģeopolitiskais stāvoklis, garā jūras līnija un zaļā ainava sniedz zināmas priekšrocības, tomēr šis piedāvājums bez citiem nosacījumiem nebūs gana pievilcīgs. Jāpatur prātā, ka prāvu daļu no postpadomju telpas viesiem te piesaista atmiņas – viesošanās Jūrmalā savulaik bija pielīdzināma teju ceļojumam uz paradīzi. Sentiments līdz ar paaudžu maiņu zudīs,» brīdina Bičevska.

Savukārt aviopārvadājumu piedāvājums, pēc viņas teiktā, ir uzskatāms piemērs, kas iezīmē konkurences cīņu. 2012.gadā no visiem vairākdienu ārvalstu ceļotājiem Latvijā 46% izmantoja gaisa transportu. Kopš 2004.gada Rīgas lidostā apkalpoto pasažieru skaits teju «lidoja» augšup, ko ietekmēja gan airBaltic veiksmīgā darbība, gan citu, tajā skaitā «lēto», lidsabiedrību piedāvājumi. Rīgas lidostā apkalpoto pasažieru skaits auga arī krīzes periodā, vienlaikus kaimiņvalstu lidostu sniegtie pakalpojumi samazinājās. 2012.gadā pirmo reizi pēdējās desmitgades laikā Rīgas lidostā apkalpoto pasažieru skaits saruka, savukārt Tallinas, kā arī Viļņas un Kauņas lidostās tas palielinājās. Dati apliecina, ka tas galvenokārt ir saistīts ar airBaltic finanšu grūtībām un samazināto lidojumu skaitu. Kā redzams, kaimiņvalstu lidostas nesnauž un piesaista arī Rīgas lidostas zaudētos klientus. Šā gada 1.pusgadā Rīgas lidostā apkalpoto pasažieru skaits salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu ir palielinājies niecīgā mērā, tādējādi 2013.gads arī nesola būtisku uzlabojumu apkalpoto pasažieru skaitā. Pērnā gada aviopārvadājumu pasažieru apkalpošanā lielākais kritums bija vērojams lidojumiem uz (un no) Somiju un Lielbritāniju, savukārt kāpums – uz Krieviju.

Tūrisma attīstības valsts aģentūras 2012.gadā veiktās ārvalstu tūristu aptaujas rezultāti liecina, ka vidējais tūrists ir 36-45 gadus vecs viesis no Krievijas ar vidēju ienākumu līmeni, kurš kopā ar partneri atvaļinājumā četras dienas pavada Latvijā, nakšņojot četrzvaigžņu un pieczvaigžņu viesnīcās Rīgā un citur (visticamāk, Jūrmalā) un iztērējot ceļojumā 360 latus. Šis vidējais tūrists ir atbraucis un pārvietojas ar automobili.

«Vairākdienu ceļotāju statistika rāda, ka visvairāk viesu 2012.gadā bijis no Krievijas. Kā nākamie seko lietuvieši un zviedri. Savukārt viesnīcnieki teiks, ka viņu ienākumus nozīmīgāk vairojuši krievi un vācieši, kuri uzturas ilgāk un tērē vairāk. Lai gan viesi no Zviedrijas ir trešajā vietā skaita ziņā, tomēr viesnīcniekiem no tā liela pienesuma nav – 67,5% no zviedriem ierodas ar prāmi pavadīt īsu nedēļas nogali Rīgā. Līdzīga situācija veidojas arī attiecībā uz kaimiņiem – igauņiem un lietuviešiem, kuri Latvijā pavada vidēji īsākus ceļojumus. Savukārt Krievijas viesi Latvijā uzturas par teju trim dienām ilgāk nekā citi tūristi, apmeklē ne vien Rīgu un Jūrmalu, bet arī citas vietas Latvijā, tādēļ ir svarīgi klienti visiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem. Pakalpojumu sniedzēji noteikti labus vārdus teiktu arī par viesiem no Norvēģijas, kuri neizceļas ar uzturēšanās ilgumu, tomēr, pateicoties turīgumam un būtiskajām atšķirībām cenu līmeņos, vidēji dienā tērē gandrīz divas reizes vairāk nekā vidējais tūrists,» komentē Bičevska.

Eiropas ceļotāji, kuri skaitliski ir nozīmīgāka ceļotāju daļa, pēc kāpuma straujās izaugsmes gados savu interesi par Latviju ir mazinājuši. Savukārt viesi no Krievijas un citām NVS valstīm ir snieguši prāvu pienesumu tūrisma pakalpojumu eksportā, turklāt, pateicoties to vidēji lielākam uzturēšanās ilgumam, šī ietekme pēdējos gados ir augusi. Nakšņojumu skaits un izdevumi 2012.gadā ir palielinājušies, neraugoties uz vairākdienu ceļotāju skaita samazinājumu.

Tirgotāji apliecina strauji augošo iepirkšanās tūrisma tendenci, minot, ka īpaša interese ir par luksusa preču segmentu – zīmolu apģērbiem, pulksteņiem, juvelierizstrādājumiem, investīciju zeltu, elektroniku, kur Krievijā ir maksājams papildu nodoklis. Pārdošanas apjomi krietni palielinās konkursa Jaunais Vilnis norises laikā, kas sakrīt ar vasaras izpārdošanas laiku, un janvārī, kad Krievijā ir Jaungada un Pareizticīgo Ziemassvētku brīvdienas. Global Blue Latvija vadītāja Vineta Kalmane norāda, ka tieši krievu intereses par dārgo preču segmentu dēļ Latvijā viena pirkuma vidējā summa (247 lati) ir būtiski augstāka nekā vidēji ES.

Pēdējos gados palielinājies arī veikalu skaits, tostarp atvērušies jauni zīmolu veikali, kas piedāvā Tax-Free Shopping, tā veicinot iepirkšanās tūrismu. Ja 2010.gadā Latvijā iepirkšanos ar nodokļu atmaksas iespēju piedāvāja 573 veikali, tad 2013.gadā šādu veikalu skaits sasniedz jau 890.

102.000.102.5362


Pievienot komentāru

  1. vikija teica:

    šokējoša statistika… vai tiešām ārvalstnieku acīs esam tik neviesmīlīgi mežoņi? :(

Nedēļa Lietuvā. Dzelzceļa pārvadātājs pievienojas Eiropas dzelzceļa sistēmai Interrail

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums Lietuvos Geležinkeliai ir pirmais no līdzīgiem uzņēmumiem Baltijā, kas pievienojies Eiropas dzelzceļa sistēmai Interrail, kas pasažieriem ļauj iegādāties lētākas biļetes braucieniem ar vilcienu lielākajā daļā Eiropas valstu.

BNN nedēļas apkopojums: Cīņa par Rasnača atlaišanu. ABLV Bank pašlikvidācija. Reputācija «lembergos»?

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Virzība ; Darījums; Jautājums; Dīvainība.

Maršruts nedēļas nogalei: Jēkabpils pilsētas svētki un futbols

Arī šajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo garo brīvdienu pavadīšanai.

Kuldīgas novadā ilgstošā sausuma dēļ jau likvidē mājlopus

Kuldīgas novada pašvaldība rosina Ministru kabinetam izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā, jo ilgstošā sausuma dēļ, trūkstot lopbarībai, jau tiek likvidēti mājlopi, informē Kuldīgas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Signeta Lapiņa un Kuldīgas novada lauksaimnieki.

VID vadītāju sāks meklēt jūlija sākumā ar citu personāla atlases kompāniju

Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja amata konkursu plānots izsludināt jūlija sākumā ar nelielām izmaiņām konkursa vērtēšanas komisijas sastāvā un ar citu personāla atlases kompāniju, vienojušies finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Par viltotu dokumentu izmantošanu Kazahstānas pilsonis sodīts ar 2'000 eiro

Pasienes pagastā  ceturtdien, 14.jūnijā, aizturēts viens Kazahstānas pilsonis ar viltotu Rumānijas transportlīdzekļa vadītāja apliecību, informē Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Stratēģiskās attīstības un sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā inspektore Kristīne Pētersone.

Likvidēts ugunsgrēks Ādažu poligonā

Ceturtdienas, 14.jūnija, vakarā izdevies likvidēt ugunsgrēku Ādažu poligonā, apstiprināja Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vadītāja vietnieks Zigmunds Jaunķiķis.

Restorānu tīkls Vairāk saules darbību plāno atsākt sestdien

Restorānu tīkls Vairāk saules darbību plāno atsākt sestdien, informē uzņēmuma pārstāvji.

Eurostat: Latvijā pirmajā ceturksnī bijis straujāks darbaspēka izmaksu pieaugums nekā ES un eirozonā vidēji

Vidējās stundas darbaspēka izmaksas Latvijā šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar janvāri–martu pirms gada, pieauga par 11,2%, kas ir krietni straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji.

Pāvilostas «māja-kuģis»: būvi pārvietos ārpus aizsargjoslas; pa ūdeni gan nevedīs

Pāvilostas novada Ulmales stāvkrastā esošo «māju-kuģi» tās īpašnieks Argods Lūsiņš pa jūru prom tomēr nevedīšot, bet esot pašvaldībai solījis to līdz 1.jūlijam pārvietot ārpus krasta kāpu aizsargjoslas, informēja Pāvilostas novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons.

Bankā: Pieaug automašīnu salonu logu bojājumu skaits, zaudējumi līdz 1 300 eiro

Līdz ar siltā laika iestāšanos palielinās automašīnu salona logu bojājumu skaits, liecina Swedbank apdrošināšanas dati.

Nosoda Sīrijas lēmumu atzīt Gruzijas separātisko reģionu neatkarību

Baltijas Asambleja stingri nosoda Sīrijas lēmumu atzīt Gruzijas separātisko reģionu Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību, piektdien, 15.jūnijā, uzsvēra BA Latvijas delegācijas vadītājs Jānis Vucāns.

Centrālo banku darba stils mainījies. Latvijas Bankas ekonomista secinājumi pēc ECB Padomes sēdes

Aizvadītā Eiropas Centrālās bankas Padomes sanāksme Rīgā bija tas gadījums, kad tika veidotas nākotnes gaidas. Monetārās politikas likmes šajā sanāksmē netika mainītas, ko neviens arī negaidīja, tajā pašā laikā publiskotā informācija ļauj izdarīt dažus secinājumus par ECB Padomes nākotnes izaicinājumiem.

Opozīcijas politiķi aicina SAB pārbaudīt Dūklava tiesības strādāt ar valsts noslēpumu

Opozīcijas politiskais spēks – Latvijas reģionu apvienība –  iesniegusi Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizītim pieprasījumu izvērtēt zemkopības ministra Jāņa Dūklava tiesības strādāt ar valsts noslēpumu.

Ilgstošā sausuma dēļ Ventspils novadā lūdz izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā

Ilgstošā sausuma dēļ Ventspils novada dome lūgusi Ministru kabinetu Ventspils novada administratīvajā teritorijā izsludināt ārkārtas situāciju lauksaimniecībā.

Rinkēvičs: Gērnsijā dzīvojošie latvieši nedrīkst kļūt par Brexit «ķīlniekiem»

«Gērnsijā dzīvojošie un strādājošie Latvijas valstspiederīgie nedrīkst kļūt par Brexit «ķīlniekiem»,  uzsver Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Izsludināta pieteikšanās nogalinātā Bunkus mantojumam

Zvērināta notāre Ingūna Bobrovska ir izsludinājusi mantojuma atklāšanos un uzaicinājusi pieteikties visus mantiniekus, kreditoros, kā arī citas personas, kurām ir tiesības uz noslepkavotā maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus mantojumu.

Vispirms jāsaprot, cik izmaksā valstij nepieciešamais pakalpojums, un tad jāpiešķir nauda, tā Valsts kontrolē

Finansējums laboratoriskajiem izmeklējumiem pārtikas un veterinārās uzraudzības, kā arī zivju resursu saglabāšanas jomā joprojām tiek piešķirts, pamatojoties uz vēsturiskiem datiem. Zemkopības ministrijas īstenotajā finanšu vadībā ir trūkumi, kas ļauj  tās padotībā esošajam zinātniskajam institūtam BIOR budžeta līdzekļus tērēt pēc inerces, daļu izlietojot iepriekš neplānotiem mērķiem. To revīzijā secina Valsts kontrole.

ECB pārstās miljardu iepludināšanu eirozonā ekonomikas «stutēšanai»

Eiropas Centrālā banka paziņojusi, ka 2018.gada decembrī noslēgs tās kvantitatīvās stimulēšanas programmu, kuras ietvaros eirozonas tautsaimniecībā, iepērkot obligācijas, ik mēnesi tiek iepludināti 30 miljardi eiro.

Ceļu remontdarbi turpinās – atsevišķos posmos jārēķinās ar ilgāku braukšanas laiku

Plānojot nedēļas nogales braucienus, autovadītājiem jārēķinās, ka visā valsts autoceļu tīklā rit aktīva būvdarbu sezona un ir ieviesti satiksmes ierobežojumi. Piektdienas, 15.jūnija, pēcpusdienā autobraucējiem jārēķinās ar to, ka Pierīgā, kā arī Jūrmalas un Saulkrastu virzienā satiksme var būt palēnināta.

Pierīgā: Katra otrā vidusskola nespēs izpildīt kritēriju par 22 bērniem klasē

Katra otrā Pierīgas pašvaldības vidusskola nespēs sasniegt 22 bērnu skaitu klasē, šādu viedokli pauž Pierīgas pašvaldību apvienības valdes priekšsēdētājs un Ādažu novada mērs Māris Sprindžuks.

Ungārijā notiesā cilvēkkontrabandistus par 71 cilvēka bojāeju gaļas furgonā

Tiesa Ungārijā saistībā ar 71 migranta nosmakšanu slēgtā kravas furgona kravas kastē 2015.gadā atzinusi četrus vīriešus par vainīgiem cilvēkkontrabandā un piespriedusi tiem 25 gadus cietumā.

Par nepiesprādzēšanos ar drošības jostu paredz uzlikt naudas sodu līdz 70 eiro

Saeimas Juridiskā komisija trešajam lasījumam parlamentā atbalstīja izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz palielināt administratīvo atbildību par atsevišķiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

Konceptuāli atbalsta jauna Dzīvojamo telpu īres likuma projektu

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija konceptuāli atbalstījusi jauna Dzīvojamo telpu īres likuma projektu, kas izstrādāts, lai precizētu un pilnveidotu līdzšinējo regulējumu, nodrošinātu līdzvērtīgu īrnieku un izīrētāju pienākumu un tiesību apjomu, kā arī risinātu citus jautājumus īres tiesību jomā.

Biržu indeksi lielākoties pieaug, naftas cenas kāpj Ņujorkā un krītas Londonā

Eiro vērtība pret ASV dolāru ceturtdien, 14.jūnijā, krasi kritās pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka nolēma nemainīt bāzes procentlikmi un paredzēja, ka galvenās ECB procentu likmes saglabāsies tagadējā līmenī negaidīti ilgi – vismaz līdz 2019.gada rudenim.