bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 20.10.2017 | Vārda dienas: Leonīda, Leonīds
LatviaLatvija

Vidējais latvietis: dabai draudzīgs, tūristiem – nē

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUTūrisma un tam pielīdzināmās investoru programmas ietekme uz tautsaimniecību kopumā Latvijā sasniedz gandrīz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Kopējais ārvalstu viesu tiešais pienesums budžetā ir teju 100 miljoni gadā, kas ir 0,6% no IKP jeb 2,2% no nodokļu ieņēmumiem valsts budžetā.

Ārvalstu tūristu tēriņi Latvijā un izdevumi par sniegtajiem transporta pakalpojumiem no 2000. līdz 2012.gadam veidojuši vidēji 6,4% no preču un pakalpojumu eksporta. Kopumā tūrisma nozares nozīme kopš 2000.gada ir palielinājusies, lai gan krīzes periods mazināja gan pašmāju, gan pasaules ceļotāju «apetīti», norāda Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bičevska.

Latvijas ceļotāji ārzemēs ir tērējuši vairāk nekā ārvalstu viesi Latvijā, tādēļ vēsturiski (dati pieejami kopš 1995.gada) veidojās negatīva ceļotāju izdevumu bilance. Tomēr pēdējos gados situācija ir uzlabojusies un ceļotāju izdevumu bilance kopš 2011.gada ir pozitīva. Ceļotāju izdevumu bilances pārpalikuma veidošanos noteica gan ārvalstu viesu apjomīgāki tēriņi Latvijā, gan mazāki Latvijas iedzīvotāju izdevumi ārvalstīs. Turklāt, spriežot pēc pirmā pusgada datiem, šogad pozitīvā tūrisma bilance vēl palielināsies, atzīmē Latvijas Bankas ekonomiste.

Ārvalstu tūristu tēriņi Latvijā 2012.gadā palielinājās, savukārt ceļotāju skaits – saruka. Izdevumu kāpumu galvenokārt noteica pakalpojumu cenu sadārdzināšanās un tādu ceļotāju pieaugums, kuri vidēji ilgāk uzturas Latvijā un vairāk tērē (piemēram, Krievijas un Vācijas ceļotāji). Neraugoties uz rādītāju pārmaiņu atšķirībām pērn, kopumā var secināt, ka kopš 2000.gada ir vērojams ārvalstu viesu skaita un to tēriņu vairākkārtējs kāpums.

«ANO Pasaules tūrisma organizācijas (United Nations World Tourism Organization) apkopotie dati rāda, ka kopš 2000. gada ceļotāji uz Latviju devušies biežāk, nekā audzis ceļojumu skaits pasaulē, tomēr kopš krīzes esam sākuši zaudēt cīņā par piesaistītajiem tūristiem. Kopumā Latvijas kumoss cīņā par pasaules apceļotājiem ir neliels – aptuveni 0,14%. Latvijas iedzīvotāju skaits gan veido vēl mazāku daļu – 0,03% no pasaules iedzīvotāju skaita,» skaidro bankas eksperte.

Pasaules ekonomikas foruma pārskats par pasaules valstu konkurētspēju tūrisma jomā (Travel & Tourism Competitiveness Report 2013) Latviju 2013.gadā ierindo 48.vietā pasaules pievilcīgāko tūrisma galamērķu vērtējumā. Igaunija šajā vērtējumā ieņem 30.vietu, bet Lietuva – 49.vietu. «Saskaņā ar pārskata rezultātiem Latvijas stiprās puses ir: lielu automašīnu nomas kompāniju pārstāvniecība, augsta sauszemes biomu aizsardzība, zems gaisa piesārņojums, attīstīta apdraudēto sugu saglabāšana, zems viesnīcu cenu līmenis. Savukārt Latvijas vājās puses ir: negatīva iedzīvotāju attieksme pret ārvalstu tūristiem (šajā novērtējumā esam 136.vietā no 140 valstīm), zems nozares kā valdības politikas prioritātes līmenis (tūrisms Latvijā ir ietverts prioritāro nozaru sarakstā, bet aptaujā respondenti to acīmredzot nav uzskatījuši par reālu aktivitāti), zema sugu daudzveidība. Protams, sugu daudzveidībā ar Brazīliju nevaram konkurēt, īpaši, ja dabas aizsardzība Latvijā tiek vērtēta kā laba, tomēr attieksme pret vienīgo homo sapiens pasugu, vismaz tūristu veidolā, mums ir samērā neiecietīga,» tā ekonomiste.

«Automašīnu nomas kompānijas Latvijā ir labi pārstāvētas drīzāk tranzīta plūsmu, nevis Latvijas kā galamērķa svarīguma dēļ. Latvijas ģeopolitiskais stāvoklis, garā jūras līnija un zaļā ainava sniedz zināmas priekšrocības, tomēr šis piedāvājums bez citiem nosacījumiem nebūs gana pievilcīgs. Jāpatur prātā, ka prāvu daļu no postpadomju telpas viesiem te piesaista atmiņas – viesošanās Jūrmalā savulaik bija pielīdzināma teju ceļojumam uz paradīzi. Sentiments līdz ar paaudžu maiņu zudīs,» brīdina Bičevska.

Savukārt aviopārvadājumu piedāvājums, pēc viņas teiktā, ir uzskatāms piemērs, kas iezīmē konkurences cīņu. 2012.gadā no visiem vairākdienu ārvalstu ceļotājiem Latvijā 46% izmantoja gaisa transportu. Kopš 2004.gada Rīgas lidostā apkalpoto pasažieru skaits teju «lidoja» augšup, ko ietekmēja gan airBaltic veiksmīgā darbība, gan citu, tajā skaitā «lēto», lidsabiedrību piedāvājumi. Rīgas lidostā apkalpoto pasažieru skaits auga arī krīzes periodā, vienlaikus kaimiņvalstu lidostu sniegtie pakalpojumi samazinājās. 2012.gadā pirmo reizi pēdējās desmitgades laikā Rīgas lidostā apkalpoto pasažieru skaits saruka, savukārt Tallinas, kā arī Viļņas un Kauņas lidostās tas palielinājās. Dati apliecina, ka tas galvenokārt ir saistīts ar airBaltic finanšu grūtībām un samazināto lidojumu skaitu. Kā redzams, kaimiņvalstu lidostas nesnauž un piesaista arī Rīgas lidostas zaudētos klientus. Šā gada 1.pusgadā Rīgas lidostā apkalpoto pasažieru skaits salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu ir palielinājies niecīgā mērā, tādējādi 2013.gads arī nesola būtisku uzlabojumu apkalpoto pasažieru skaitā. Pērnā gada aviopārvadājumu pasažieru apkalpošanā lielākais kritums bija vērojams lidojumiem uz (un no) Somiju un Lielbritāniju, savukārt kāpums – uz Krieviju.

Tūrisma attīstības valsts aģentūras 2012.gadā veiktās ārvalstu tūristu aptaujas rezultāti liecina, ka vidējais tūrists ir 36-45 gadus vecs viesis no Krievijas ar vidēju ienākumu līmeni, kurš kopā ar partneri atvaļinājumā četras dienas pavada Latvijā, nakšņojot četrzvaigžņu un pieczvaigžņu viesnīcās Rīgā un citur (visticamāk, Jūrmalā) un iztērējot ceļojumā 360 latus. Šis vidējais tūrists ir atbraucis un pārvietojas ar automobili.

«Vairākdienu ceļotāju statistika rāda, ka visvairāk viesu 2012.gadā bijis no Krievijas. Kā nākamie seko lietuvieši un zviedri. Savukārt viesnīcnieki teiks, ka viņu ienākumus nozīmīgāk vairojuši krievi un vācieši, kuri uzturas ilgāk un tērē vairāk. Lai gan viesi no Zviedrijas ir trešajā vietā skaita ziņā, tomēr viesnīcniekiem no tā liela pienesuma nav – 67,5% no zviedriem ierodas ar prāmi pavadīt īsu nedēļas nogali Rīgā. Līdzīga situācija veidojas arī attiecībā uz kaimiņiem – igauņiem un lietuviešiem, kuri Latvijā pavada vidēji īsākus ceļojumus. Savukārt Krievijas viesi Latvijā uzturas par teju trim dienām ilgāk nekā citi tūristi, apmeklē ne vien Rīgu un Jūrmalu, bet arī citas vietas Latvijā, tādēļ ir svarīgi klienti visiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem. Pakalpojumu sniedzēji noteikti labus vārdus teiktu arī par viesiem no Norvēģijas, kuri neizceļas ar uzturēšanās ilgumu, tomēr, pateicoties turīgumam un būtiskajām atšķirībām cenu līmeņos, vidēji dienā tērē gandrīz divas reizes vairāk nekā vidējais tūrists,» komentē Bičevska.

Eiropas ceļotāji, kuri skaitliski ir nozīmīgāka ceļotāju daļa, pēc kāpuma straujās izaugsmes gados savu interesi par Latviju ir mazinājuši. Savukārt viesi no Krievijas un citām NVS valstīm ir snieguši prāvu pienesumu tūrisma pakalpojumu eksportā, turklāt, pateicoties to vidēji lielākam uzturēšanās ilgumam, šī ietekme pēdējos gados ir augusi. Nakšņojumu skaits un izdevumi 2012.gadā ir palielinājušies, neraugoties uz vairākdienu ceļotāju skaita samazinājumu.

Tirgotāji apliecina strauji augošo iepirkšanās tūrisma tendenci, minot, ka īpaša interese ir par luksusa preču segmentu – zīmolu apģērbiem, pulksteņiem, juvelierizstrādājumiem, investīciju zeltu, elektroniku, kur Krievijā ir maksājams papildu nodoklis. Pārdošanas apjomi krietni palielinās konkursa Jaunais Vilnis norises laikā, kas sakrīt ar vasaras izpārdošanas laiku, un janvārī, kad Krievijā ir Jaungada un Pareizticīgo Ziemassvētku brīvdienas. Global Blue Latvija vadītāja Vineta Kalmane norāda, ka tieši krievu intereses par dārgo preču segmentu dēļ Latvijā viena pirkuma vidējā summa (247 lati) ir būtiski augstāka nekā vidēji ES.

Pēdējos gados palielinājies arī veikalu skaits, tostarp atvērušies jauni zīmolu veikali, kas piedāvā Tax-Free Shopping, tā veicinot iepirkšanās tūrismu. Ja 2010.gadā Latvijā iepirkšanos ar nodokļu atmaksas iespēju piedāvāja 573 veikali, tad 2013.gadā šādu veikalu skaits sasniedz jau 890.

102.000.102.5362


Pievienot komentāru

  1. vikija teica:

    šokējoša statistika… vai tiešām ārvalstnieku acīs esam tik neviesmīlīgi mežoņi? :(

    +1 0 -1 0

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.

DB: Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki

Jau vairāk nekā desmit gadus Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki, vēsta laikraksta Dienas Bizness izdotais ikgadējais žurnāls 100 Latvijas lielākie pelnītāji.