bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 19.01.2018 | Vārda dienas: Alnis, Andulis
LatviaLatvija

Vidējais latvietis: dabai draudzīgs, tūristiem – nē

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUTūrisma un tam pielīdzināmās investoru programmas ietekme uz tautsaimniecību kopumā Latvijā sasniedz gandrīz 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Kopējais ārvalstu viesu tiešais pienesums budžetā ir teju 100 miljoni gadā, kas ir 0,6% no IKP jeb 2,2% no nodokļu ieņēmumiem valsts budžetā.

Ārvalstu tūristu tēriņi Latvijā un izdevumi par sniegtajiem transporta pakalpojumiem no 2000. līdz 2012.gadam veidojuši vidēji 6,4% no preču un pakalpojumu eksporta. Kopumā tūrisma nozares nozīme kopš 2000.gada ir palielinājusies, lai gan krīzes periods mazināja gan pašmāju, gan pasaules ceļotāju «apetīti», norāda Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bičevska.

Latvijas ceļotāji ārzemēs ir tērējuši vairāk nekā ārvalstu viesi Latvijā, tādēļ vēsturiski (dati pieejami kopš 1995.gada) veidojās negatīva ceļotāju izdevumu bilance. Tomēr pēdējos gados situācija ir uzlabojusies un ceļotāju izdevumu bilance kopš 2011.gada ir pozitīva. Ceļotāju izdevumu bilances pārpalikuma veidošanos noteica gan ārvalstu viesu apjomīgāki tēriņi Latvijā, gan mazāki Latvijas iedzīvotāju izdevumi ārvalstīs. Turklāt, spriežot pēc pirmā pusgada datiem, šogad pozitīvā tūrisma bilance vēl palielināsies, atzīmē Latvijas Bankas ekonomiste.

Ārvalstu tūristu tēriņi Latvijā 2012.gadā palielinājās, savukārt ceļotāju skaits – saruka. Izdevumu kāpumu galvenokārt noteica pakalpojumu cenu sadārdzināšanās un tādu ceļotāju pieaugums, kuri vidēji ilgāk uzturas Latvijā un vairāk tērē (piemēram, Krievijas un Vācijas ceļotāji). Neraugoties uz rādītāju pārmaiņu atšķirībām pērn, kopumā var secināt, ka kopš 2000.gada ir vērojams ārvalstu viesu skaita un to tēriņu vairākkārtējs kāpums.

«ANO Pasaules tūrisma organizācijas (United Nations World Tourism Organization) apkopotie dati rāda, ka kopš 2000. gada ceļotāji uz Latviju devušies biežāk, nekā audzis ceļojumu skaits pasaulē, tomēr kopš krīzes esam sākuši zaudēt cīņā par piesaistītajiem tūristiem. Kopumā Latvijas kumoss cīņā par pasaules apceļotājiem ir neliels – aptuveni 0,14%. Latvijas iedzīvotāju skaits gan veido vēl mazāku daļu – 0,03% no pasaules iedzīvotāju skaita,» skaidro bankas eksperte.

Pasaules ekonomikas foruma pārskats par pasaules valstu konkurētspēju tūrisma jomā (Travel & Tourism Competitiveness Report 2013) Latviju 2013.gadā ierindo 48.vietā pasaules pievilcīgāko tūrisma galamērķu vērtējumā. Igaunija šajā vērtējumā ieņem 30.vietu, bet Lietuva – 49.vietu. «Saskaņā ar pārskata rezultātiem Latvijas stiprās puses ir: lielu automašīnu nomas kompāniju pārstāvniecība, augsta sauszemes biomu aizsardzība, zems gaisa piesārņojums, attīstīta apdraudēto sugu saglabāšana, zems viesnīcu cenu līmenis. Savukārt Latvijas vājās puses ir: negatīva iedzīvotāju attieksme pret ārvalstu tūristiem (šajā novērtējumā esam 136.vietā no 140 valstīm), zems nozares kā valdības politikas prioritātes līmenis (tūrisms Latvijā ir ietverts prioritāro nozaru sarakstā, bet aptaujā respondenti to acīmredzot nav uzskatījuši par reālu aktivitāti), zema sugu daudzveidība. Protams, sugu daudzveidībā ar Brazīliju nevaram konkurēt, īpaši, ja dabas aizsardzība Latvijā tiek vērtēta kā laba, tomēr attieksme pret vienīgo homo sapiens pasugu, vismaz tūristu veidolā, mums ir samērā neiecietīga,» tā ekonomiste.

«Automašīnu nomas kompānijas Latvijā ir labi pārstāvētas drīzāk tranzīta plūsmu, nevis Latvijas kā galamērķa svarīguma dēļ. Latvijas ģeopolitiskais stāvoklis, garā jūras līnija un zaļā ainava sniedz zināmas priekšrocības, tomēr šis piedāvājums bez citiem nosacījumiem nebūs gana pievilcīgs. Jāpatur prātā, ka prāvu daļu no postpadomju telpas viesiem te piesaista atmiņas – viesošanās Jūrmalā savulaik bija pielīdzināma teju ceļojumam uz paradīzi. Sentiments līdz ar paaudžu maiņu zudīs,» brīdina Bičevska.

Savukārt aviopārvadājumu piedāvājums, pēc viņas teiktā, ir uzskatāms piemērs, kas iezīmē konkurences cīņu. 2012.gadā no visiem vairākdienu ārvalstu ceļotājiem Latvijā 46% izmantoja gaisa transportu. Kopš 2004.gada Rīgas lidostā apkalpoto pasažieru skaits teju «lidoja» augšup, ko ietekmēja gan airBaltic veiksmīgā darbība, gan citu, tajā skaitā «lēto», lidsabiedrību piedāvājumi. Rīgas lidostā apkalpoto pasažieru skaits auga arī krīzes periodā, vienlaikus kaimiņvalstu lidostu sniegtie pakalpojumi samazinājās. 2012.gadā pirmo reizi pēdējās desmitgades laikā Rīgas lidostā apkalpoto pasažieru skaits saruka, savukārt Tallinas, kā arī Viļņas un Kauņas lidostās tas palielinājās. Dati apliecina, ka tas galvenokārt ir saistīts ar airBaltic finanšu grūtībām un samazināto lidojumu skaitu. Kā redzams, kaimiņvalstu lidostas nesnauž un piesaista arī Rīgas lidostas zaudētos klientus. Šā gada 1.pusgadā Rīgas lidostā apkalpoto pasažieru skaits salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu ir palielinājies niecīgā mērā, tādējādi 2013.gads arī nesola būtisku uzlabojumu apkalpoto pasažieru skaitā. Pērnā gada aviopārvadājumu pasažieru apkalpošanā lielākais kritums bija vērojams lidojumiem uz (un no) Somiju un Lielbritāniju, savukārt kāpums – uz Krieviju.

Tūrisma attīstības valsts aģentūras 2012.gadā veiktās ārvalstu tūristu aptaujas rezultāti liecina, ka vidējais tūrists ir 36-45 gadus vecs viesis no Krievijas ar vidēju ienākumu līmeni, kurš kopā ar partneri atvaļinājumā četras dienas pavada Latvijā, nakšņojot četrzvaigžņu un pieczvaigžņu viesnīcās Rīgā un citur (visticamāk, Jūrmalā) un iztērējot ceļojumā 360 latus. Šis vidējais tūrists ir atbraucis un pārvietojas ar automobili.

«Vairākdienu ceļotāju statistika rāda, ka visvairāk viesu 2012.gadā bijis no Krievijas. Kā nākamie seko lietuvieši un zviedri. Savukārt viesnīcnieki teiks, ka viņu ienākumus nozīmīgāk vairojuši krievi un vācieši, kuri uzturas ilgāk un tērē vairāk. Lai gan viesi no Zviedrijas ir trešajā vietā skaita ziņā, tomēr viesnīcniekiem no tā liela pienesuma nav – 67,5% no zviedriem ierodas ar prāmi pavadīt īsu nedēļas nogali Rīgā. Līdzīga situācija veidojas arī attiecībā uz kaimiņiem – igauņiem un lietuviešiem, kuri Latvijā pavada vidēji īsākus ceļojumus. Savukārt Krievijas viesi Latvijā uzturas par teju trim dienām ilgāk nekā citi tūristi, apmeklē ne vien Rīgu un Jūrmalu, bet arī citas vietas Latvijā, tādēļ ir svarīgi klienti visiem tūrisma pakalpojumu sniedzējiem. Pakalpojumu sniedzēji noteikti labus vārdus teiktu arī par viesiem no Norvēģijas, kuri neizceļas ar uzturēšanās ilgumu, tomēr, pateicoties turīgumam un būtiskajām atšķirībām cenu līmeņos, vidēji dienā tērē gandrīz divas reizes vairāk nekā vidējais tūrists,» komentē Bičevska.

Eiropas ceļotāji, kuri skaitliski ir nozīmīgāka ceļotāju daļa, pēc kāpuma straujās izaugsmes gados savu interesi par Latviju ir mazinājuši. Savukārt viesi no Krievijas un citām NVS valstīm ir snieguši prāvu pienesumu tūrisma pakalpojumu eksportā, turklāt, pateicoties to vidēji lielākam uzturēšanās ilgumam, šī ietekme pēdējos gados ir augusi. Nakšņojumu skaits un izdevumi 2012.gadā ir palielinājušies, neraugoties uz vairākdienu ceļotāju skaita samazinājumu.

Tirgotāji apliecina strauji augošo iepirkšanās tūrisma tendenci, minot, ka īpaša interese ir par luksusa preču segmentu – zīmolu apģērbiem, pulksteņiem, juvelierizstrādājumiem, investīciju zeltu, elektroniku, kur Krievijā ir maksājams papildu nodoklis. Pārdošanas apjomi krietni palielinās konkursa Jaunais Vilnis norises laikā, kas sakrīt ar vasaras izpārdošanas laiku, un janvārī, kad Krievijā ir Jaungada un Pareizticīgo Ziemassvētku brīvdienas. Global Blue Latvija vadītāja Vineta Kalmane norāda, ka tieši krievu intereses par dārgo preču segmentu dēļ Latvijā viena pirkuma vidējā summa (247 lati) ir būtiski augstāka nekā vidēji ES.

Pēdējos gados palielinājies arī veikalu skaits, tostarp atvērušies jauni zīmolu veikali, kas piedāvā Tax-Free Shopping, tā veicinot iepirkšanās tūrismu. Ja 2010.gadā Latvijā iepirkšanos ar nodokļu atmaksas iespēju piedāvāja 573 veikali, tad 2013.gadā šādu veikalu skaits sasniedz jau 890.

102.000.102.5362


Pievienot komentāru

  1. vikija teica:

    šokējoša statistika… vai tiešām ārvalstnieku acīs esam tik neviesmīlīgi mežoņi? :(

    +1 0 -1 0

Simtgadē gaļu drīkstēs – Lietuvas katoļu baznīca atbrīvo no Lielā gavēņa simtgades dienā

16.februārī Lietuvā atzīmēs 100.gadadienu kopš mūsdienu Lietuvas izveides un šī diena iekrīt Lielā gavēņa laikā. Sakritība likusi sapulcēties Lietuvas katoļu baznīcas vadībai, kura pirmoreiz savā vēsturē pieņēmusi lēmumu šajā dienā atbrīvot katoļticīgos no gavēšanas.

Maršruts nedēļas nogalei: Barikāžu atceres pasākumi un Līgatnē dzīvnieku vērošanas pārgājiens

Šajā nedēļas nogalē sestdien, 20.janvārī, visā Latvijā norisināsies 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres dienai veltīti pasākumi. Savukārt svētdien, 21.janvārī, uzsākt jauns projekts un būs iespēja izzināt interesantu ekskursiji Rīgas Ebreju kopienas namā.

Pēc frakcijas izjukšanas no divām Saeimas komisijām atsauc NSL deputātus

Saeima ceturtdien nolēma atsaukt Gunāru Kūtri un Aivaru Meiju no parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas.

Ukraina Latviju un Igauniju iekļāvusi nodokļu patvēruma valstu sarakstā

Ukraina iekļāvusi Latviju un Igauniju savā nodokļu patvēruma valstu sarakstā, šim lēmumam spēkā stājoties 2018.gada sākumā, vēsta laikraksts Eesti Paevaleht.

Latvijas riska kapitāla investoru pērnā gada ieguldījumu vērtība - 26 miljoni eiro

Latvijas riska kapitāla fondi 2017.gadā veikuši investīcijas 26 miljonu eiro vērtībā. Kopumā pērn veiktas 17 jaunas investīcijas, no kurām 14 jeb 82% veiktas jaunuzņēmumos, bet trīs - jau stabilos uzņēmumos, liecina Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas apkopotā informācija.

Kaljulaidu kritizē par atzīta, bet nesavaldīga režisora iesaistīšanu prezidentes simtgades pieņemšanā

Igaunijas simtajos valsts svētkos centrāls notikums būs prezidentes pieņemšana Tartu, saistībā ar kuru sabiedrībā uzvirmojušas viedokļu atšķirības, jo atklātā vēstulē oponēts rīkotāju izvēlei pasākuma māksliniecisko daļu uzticēt teātra «NO99» režisoram, kurš ir savulaik fiziski uzbrucis savai kolēģei.

Par 2 miljoniem pieaudzis finansējums studiju vietām augstskolām un koledžām

Par diviem miljoniem eiro pieaudzis pieejamais finansējums valsts finansētajām studiju vietām Izglītības un zinātnes ministrijas augstskolām un koledžām. Vienas studiju vietas bāzes izmaksas ir palielinājušās no 1393,11 eiro 2017.gadā līdz 1458,51 eiro 2018.gadā.

Kaimiņa sods nebijis precedents Latvijas vēsturē; «Esmu pārliecināts - man liegs dalību «oligarhu lietas» galaziņojuma nolasīšanā»

«Cilvēks var gulēt Saeimā, cilvēks kā Saeimas deputāts var rupjiem vārdiem rakstīt sociālos tīklos un interneta portālos un pazemot jebkuru Latvijas iedzīvotāju, cilvēks var personīgu interešu vadīts lūgt valsts pielaidi, kad tiek izskatīts kāds konkrēts likumprojekts, taču, acīmredzot, cilvēks nevar, izsakot viedokli, apšaubīt dažu labu kolēģu psihi,» tā komentējot Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas lēmumu sodīt deputātu Artusu Kaimiņu ar liegumu apmeklēt vienu Saeimas plenārsēdi, sacījis pats Kaimiņš.

Latvijā mājokļu cenu kāpums trešajā ceturksnī bijis straujāks nekā ES vidēji

Eiropas Savienības dalībvalstu vidū Latvijā pērnā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada mājokļu cenas pieaugušas par 9,5%, kas ir krietni straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā vidēji, liecina ES statistikas biroja Eurostat ceturtdien, 18.janvārī, publiskotie dati par 27 bloka dalībvalstīm.

Ādažu bāzē atklās jaunas kazarmas būvniecību

Piektdien, 19.janvārī, plkst. 13.00 aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš piedalīsies piemiņas kapsulas iemūrēšanas ceremonijā Ādažu bāzē, atklājot daudzfunkcionālas kazarmas būvniecību. 

Sakritība? Ar Saskaņas un ZZS balsīm Sudraba paliek «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijā

Saeimas deputātu vairākums ceturtdien, 18.janvārī,  neatbalstīja ierosinājumu atsaukt Ingunu Sudrabu no «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas.

Pārrobežu bērnu nolaupīšanu skaits ES liek uzlabot strīdu risināšanas noteikumus

Ceturtdien, 18.janvārī, lemjot par izmaiņām Eiropas Savienības noteikumos par starptautisku šķiršanās strīdu risinājumu, Eiropas Parlamenta deputāti galveno uzmanību pievērsa bērnu interešu aizstāvībai, BNN vēsta Parlamentā. 

Nabadzības riskam Latvijā pakļauti 22,1% iedzīvotāju

2016.gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 425 tūkstoši jeb 22,1% iedzīvotāju - par 0,3 procentpunktiem vairāk nekā 2015.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes 2017.gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Šo iedzīvotāju ekvivalentie ienākumi bija mazāki par 330 eiro mēnesī.

Aptauja: Latvijas iedzīvotāji internetā visbiežāk iegādājas modes preces

Latvijas iedzīvotāji internetā visbiežāk pērk preces skaistumkopšanai un veselībai, kā arī modes preces, liecina DPD sadarbībā ar Kantar TNS veiktā ikgadējā aptauja par eiropiešu tiešsaistes iepirkšanās paradumiem. Vienlaikus 86% Latvijas e-pircēju ir veikuši pirkumus ārzemju interneta vietnēs, un tas ir augstākais rādītājs Eiropā.

Helmanis: Teju 17 milj. lielie Ogres pašvaldības kredīti saistīti ar ES projektiem

Teju 17 miljonu lielās kredītsaistības, ko Ogres novada pašvaldības plāno uzņemties 2018.gadā, saistītas ar Eiropas Savienības projektu īstenošanu, un pašvaldība ar laiku šo naudu saņems atpakaļ, teic Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis.

LLKA: Piena tirgu Latvijā var sakārtot, apvienojoties eksportam

Pēdējās dienās Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija saņēmusi gan atbalstu, gan nopēlumu par publiski uzsākto diskusiju attiecībā uz straujajām piena iepirkuma cenu izmaiņām, kas skārušas lielāko daļu piena kooperatīvu. Tas veicinājis piena kooperatīvu saliedēšanos ar mērķi sakārtot piena tirgu, ņemot piemēru no graudaudzētāju kooperatīviem, kas šo darbu paveica pirms 15 gadiem, vēsta asociācijas pārstāvji.

Pašvaldība palielinās līdzfinansējumu privātajiem bērnudārziem

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja ceturtdien, 18.janvārī, akceptēja izmaiņas Rīgas domes saistošajos noteikumos par pirmsskolas izglītības nodrošināšanu, kas paredz palielināt līdz 231 eiro līdzfinansējumu par bērniem no pusotra gada līdz četru gadu vecumam, vēsta domē.

Turpmāk jānodrošina sniega un ledus notīrīšana no jumtiem un trotuāriem

Sākoties intensīvai snigšanai, saskaņā ar normatīvajiem aktiem namu īpašniekiem vai to apsaimniekotājiem ir jānodrošina sniega un ledus notīrīšana no jumtiem un trotuāriem. Pretējā gadījumā ir iespējami sodi, bet, ja ir cietušie kājāmgājēji - pat tiesvedībam, atgādina Rīgas pašvaldības policija.

Igaunijas Banka vēlas no apgrozības pamazām izņemt 1 un 2 centu monētas

Igaunijas Banka ierosinājusi, ka valsts naudas sistēma varētu sekot citu eirozonas dalībvalstu piemēram un ierobežot viena un divu eiro centu apgrozību, lai ar laiku tās pilnībā izņemtu no apgrozības.

Forevers paziņo, ka izstājas no Pārtikas uzņēmumu federācijas

Pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmums Forevers ir nolēmis izstāties no Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas, līgumu pārtraucot šī gada janvārī.

Saglabās pilnvaru termiņu ierobežojumu tiesu priekšsēdētājiem

Saeima ceturtdien, 18.janvārī, pieņēma grozījumus likumā Par tiesu varu, saglabājot ierobežojumus tiesas priekšsēdētājam ieņemt šo amatu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas.

Katalonijas parlamentam atsākot darbu, priekšsēdētāja amatā – neatkarības atbalstītājs

Katalonijas reģionālais parlaments pirmajā sēdē pēc tā iepriekšējā sasaukuma atlaišanas un ārkārtas vēlēšanām par priekšsēdētāju ievēlējis separātiski noskaņotu politiķi, kas liecina, ka turpināsies reģiona centieni atdalīties no Spānijas.

VIDEO: Steigā, ar gramatiskām kļūdām parlamentārās izmeklēšanas komisija apstiprina «oligarhu lietas» galaziņojumu

Neskatoties uz iebildumiem, gramatiskām kļūdām, pārmetumiem par paviršu darbu, kā arī Ingunas Sudrabas iespējamo neatbilstību amatam, tā kā izjukusi viņas pārstāvētās partijas No Sirds Latvijai frakcija, komisijai pārceļot sēdi no pulksten 11.00 uz 8.30 un steigā balsojot, apstiprināts «oligarhu lietas» galaziņojums.

Cert.lv: Uzbrukumi e-veselības sistēmai un aģentūrai LETA varētu būt rīkoti pēc pasūtījuma

Uzbrukumi e-veselības sistēmai un aģentūrai LETA varētu būt rīkoti pēc pasūtījuma, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma norāda informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas Cert.lv vadītājas vietnieks Varis Teivāns.

Nacionālie bruņotie spēki saņēmuši jaunas taktiskās radiostacijas Harris

2017.gadā Latvija saņēmusi Amerikas Savienoto Valstu korporācijas Harris ražotās militāri taktiskās radiostacijas vairāk nekā 10,5 miljonu ASV dolāru vērtībā. Apjomīgā jauno radiostaciju piegāde stiprinās Nacionālo bruņoto spēku komandvadības spēju un ļaus turpināt attīstīt ilgtspējīgu un ar citām NATO dalībvalstīm savietojamu sakaru sistēmu, vēsta Aizsardzības ministrijā.