bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 28.06.2017 | Vārda dienas: Kitija, Viesturs, Viestards
LatviaLatvija

VIDEO: «Atklātā» VeA sēde, kas notiek aiz aizvērtām durvīm

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

 

Ventspils augstskola

Ventspils augstskola

2017.gada 19. janvārī Ventspils Augstskolā notika pārceltā Senāta sēde, kurā bez sabiedrības informēšanas piedalījās Ventspils pilsētas domes deputāts Aivars Lembergs un Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja 1.vietnieks infrastruktūras jautājumos jeb tā dēvētais augstskolas «kurators» Jānis Vītoliņš un kurā aiz «slēgtām» durvīm notika apspriede par valsts naudas izlietošanu, vēsta portāls Ventspilniekiem.lv.

Plašu rezonansi sabiedrībā izraisīja 2017.gada valsts budžeta sagatavošanas un pieņemšanas process, kad sabiedrību pāršalca satraucoša informācija par  daudzu miljonu sadalīšanu tā saucamajās deputātu kvotās, kā arī tas, ka budžets tika pieņemts steigā, nakts aizsegā. 

«
Sabiedrībai nav zināmi motīvi, kāpēc noticis šāds vai savādāks budžeta sadalījums, zināms tikai tas, ka rezultātā ievērojama naudas summa – apmēram 4 miljoni eiro tikuši piešķirti Ventspils Augstskolai (turpmāk- VeA)  zinātnes infrastruktūras –  jaunas zemas frekvences antenas  LOFAR – attīstībai Irbenē*,» raksta portāls.
Jau iepriekš savā preses konferencē Ventspils pilsētas domes deputāts Aivars Lembergs (kurš, iespējams, tomēr faktiski pilda arī Ventspils domes priekšsēdētāja pienākumus) informēja, ka esot saņēmis pozitīvu atbildi no Ventspils Augstskolas Senāta par iespēju tikties un runāt par šiem no valsts budžeta piešķirtajiem 4 miljoniem eiro «kas paredzēti Ventspils Augstskolai trijos gados zinātnes infrastruktūras  attīstībai». Iepriekš Lembergs bija paudis, ka vēlētos sagaidīt brīdi, kad augstskolai ir rektors.
Savā preses konferencē Lembergs minēja, ka «..mērķis ir paklausīties un uzrunāt augstskolas vadību, lai pieliek visas pūles, lai tā nauda tiktu ļoti racionāli izmantota, protams, lai tiktu ieguldīta un netiku pazaudēta, jo tur ir termiņi
Ventspils Augstskolā aptuveni vienu reizi mēnesī notiek Senāta sēdes, gadu gadiem iegājies, ka Senāta sēžu dienas ir trešdienas. Arī šajā nedēļā sākotnēji Senāta sēde bija ieplānota 18.janvārī, trešdien, vēstīja anonīmi Ventspils Augstskolas pārstāvji! Tomēr pēdējā brīdī Senāta sēde tikusi pārcelta uz ceturtdienu, 19.janvāri, iespējams, tieši, lai pielāgotu Ventspils pilsētas domes pārstāvju vēlmēm, uzskata portāla veidotājs Edvards Ratnieks.
Jāatzīmē, ka valsts augstskolas Senāts ir augstskolas augstākais lēmējorgāns budžeta un saimnieciskos jautājumos. Senātā  no sava personāla vidus ievēlēti akadēmiskā personāla- profesoru, zinātnieku, vispārējā personāla un studentu pārstāvji un nav paredzēti ārēji pārstāvji.
Neskatoties uz to, ka VeA saņem lielu finansējumu  no nodokļu maksātāju naudas (arī no ventspilnieku nodokļiem), informācija par 
Senāta sēdēm VeA mājas lapā un Ventspils pilsētas kalendārā ir gaužām skopa.  Zināms vien sēžu norises laiks, kas atspoguļots VeA mājas lapā, bet nav pieejama ne sēžu dara kārtība, ne pieņemtie lēmumi un protokoli.
«VeA Senāta sēdes teorētiski ir atklātas, par ko varējām pārliecināties iepriekšējo reizi, kad Lembergs un Vītoliņš VeA Senātu apmeklēja 2016.gada 23.martā. Toreiz abus domes deputātus pavadīja vesela rinda pilsētas žurnālistu pārstāvji un notikums plaši tika atspoguļots  medijos.
Tagad, tikai nejauši portāls Ventspilniekiem.lv uzzināja, ka tieši šīs nedēļas Senātu  ar  slepenu vizīti  pagodinās Ventspils domes deputāts Aivars Lembergs un Jānis Vītoliņš, lasītājiem  vairāk pazīstams arī kā amatpersona, kas tiesājas ar savas pilsētas iedzīvotājiem,» raksta portāla pārstāvji.
Portāls Ventspilniekiem.lv novēroja, kā vakara krēslā VeA viens pēc otra ierodas Jānis Vītoliņš un Aivars Lembergs, kuram VeA «VIP» stāvvietā nebija atstāts pietiekoši daudz vietas, lai novietotu savu auto; tā rezultātā Krēsliņam nebija skaidrs, pie kuras ieejas domes deputāts jāsagaida.
Jautājot Krēsliņam, vai Senātā tiks spriests par budžeta naudas un deputātu kvotu naudas izlietojumu, tika saņemta atbildē «nē».
Lai gan VeA Senāta sēdes ir atklātas, tomēr dalība 19.janvāra sēdē portāla Ventspilniekiem.lv pārstāvjiem tika liegta bez sīkākiem paskaidrojumiem.
Pēc Senāta sēdes portāls novēroja, ka Lembergs dod virkni acīmredzami vadošu norādījumu  Ventspils Augstskolas rektora v.i. Krēsliņam, kurš savu piekrišanu apliecināja ar vairākkārtīgiem galvas mājieniem.
Pēc sēdes, izjautājot Ventspils pilsētas domes deputātu Aivaru Lembergu par apmēram stundu ilgās apspriedes tematu, portāls saņēma atbildi, ka sēdē tika runāts par valsts budžeta naudas izlietošanu Ventspils Augstskolā (Irbenes teleskopu attīstību).  Lembergs noliedza, ka šie 4 miljoni piešķirti no deputātu kvotām, bet lika noprast, ka tos piešķīrusi Izglītības un zinātnes un Finanšu ministrijas.
Kā vēstīts, šī ir otrā Lemberga vizīte Ventspils Augstskolas Senātā pēdējā gada laikā. Iepriekšējā vizīte notika  2016.gada 23.martā, kad Lembergs un Vītoliņš, izmantojot  toreizējās rektores Dr. Gitas Rēvaldes prombūtni, ieradās Senātā, lai pateiktu, ka  rektore neder un ka augstskolai jāorganizē Satversmes sapulces sēde, kur lemtu par viņas atcelšanu.

«Vēl joprojām atklāts ir jautājums, kas tad īsti faktiski vada un kontrolē Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošu valsts augstskolu un tās budžeta izlietojumu? Vai to vada rektors, Senāts un kontrolē Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis?
Portāla Ventspilniekiem.lv piedzīvotais 19.janvāra vakarā Ventspils Augstskolā liek par to šaubīties.  Kas varēja būt slēpjams Senāta sēdēs, kas teorētiski ir atklātas?
Kādas slepenas sarunas varēja būt par no valsts līdzekļiem finansētas augstskolas neatkarīgajiem Senāta locekļiem ar Ventspils pašvaldības vadību? Ja jau LOFAR antenas celtniecība paredzēta Irbenē, tad jāatgādina, ka tas ir aiz Ventspils pilsētas robežām – Irbene ir Ventspils novada domes pārziņā esošajā ģeogrāfiskajā izvietojumā.  Kāpēc tad netika pieaicināts Ventspils novada domes priekšsēdētājs un viņa vietnieks?
Vai tiešām norādījumi tika doti tikai par budžeta izlietojumu, vai arī piemēram, par iespējamajiem celtniecības darbu izpildītājiem, vai varbūt pat par nesaistītiem jautājumiem, piemēram, par jaunā rektora prorektoru kandidātiem, par ko Senātam būs jābalso? Vai par turpmāko tiesvedību ar domei netīkamo rektori Gitu Rēvaldi? Ja jau iepriekš tika doti norādījumi par to, kā tikt vaļā no rektora, varbūt šoreiz arī doti citi norādījumi? Vai arī izteikta pateicība par izdarīto šajā sakarā?
Kāpēc šie Ventspils domei acīmredzot svarīgie  jautājumi netika izskatīti atklāti šādām «konsultācijām» paredzētajā jaunizveidotajā VeA padomnieku konventā **?  Tātad šie norādījumi skāra iespējamos Senāta balsojumus?
Kā tas atbilst labas pārvaldības, atklātības un neatkarīgas valsts augstskolas (augstskolas autonomijas) principiem?» jautāts portāla paziņojumā.

Pievienots video, kurš atspoguļo notiekošo, taču papildināts ar dažādiem skaņas efektiem.
https://www.youtube.com/watch?v=Aa1teRieSiw

 

http://venta.lv/2016/12/01/pieskirts-butisks-finansejums-ventspils-augstskolas-starptautiskajam-radioastronomijas-centram/
** https://www.ventspilniekiem.lv/sapratat-kurs-meza-ir-galvenais/


Pievienot komentāru

Nīderlandi atzīst par daļēji atbildīgu par 350 Srebrenicas upuriem

Saistībā ar Srebrenicas slaktiņu apelācijas instances tiesa Nīderlandē lielākoties paturējusi spēkā 2014.gada spriedumu, kur atzīts, ka Nīderlande ir atbildīga par 350 bosniešu vīriešu nāvi Bosnijas kara laikā.

Globālajā kiberuzbrukumā smagi cietusi Ukraina

Hakeri aizvadītajā dienā izvērsuši kārtējo globālo kiberuzbrukumu, kurā līdz šim īpaši smagi cietusi Ukraina. Par atsevišķiem uzbrukumiem ziņo arī Lietuva, taču pagaidām cietušos uzņēmumus neatklāj.

Par 16,8 miljoniem eiro Latvijas kuģniecība pārdevusi Preses namu

AS Latvijas kuģniecība meitas sabiedrība SIA LASCO Investment pārdevusi Preses namu SIA PN Project, kuru pārvalda Lietuvas nekustamā īpašuma un privātā kapitāla kompānija Lords LB Asset Management. Darījuma vērtība ir 16,8 miljoni eiro.

Latvijai cits viedoklis Energoefektivitātes jautājumā; priekšlikumu neatbalsta arī citas valstis

Apstiprināts priekšlikums veikt izmaiņas Energoefektivitātes direktīvā, nosakot mērķi līdz 2030.gadam sasniegt 30% enerģijas ietaupījumu Eiropas Savienībā kopumā, līdz ar to paaugstinot līdzšinējo ES apņemšanos.

Lembergs turpina nevadīt Ventspils domes sēdes; šoreiz viņam «slikta balss»

Lai arī Ventspils zīmols ir «Pilsēta ar rītdienu», domes darbā maz kas mainās un joprojām sēžu kārtība ir absurda un ne visiem saprotama. Proti, Ventspils mēra amatā atkārtoti iecelts joprojām atstādinātais no mēra amata pienākumiem Aivars Lembergs, kurš aizvien nevada nevienu domes sēdi, trešajā jaunā sasaukuma domes sēdē aizbildinoties ar «sliktu balsi».

Valdība piešķir 700 000 eiro, lai no Slokas teritorijas aizvāktu 14 000 tonnas atkritumu

Valdība atbalstījusi līdz 700 000 eiro piešķiršanu, lai Valsts vides dienests varētu nodrošināt ugunsgrēka seku likvidēšanu nelegālās atkritumu uzglabāšanas vietā Jūrmalā, Ventspils šosejā 47.

EK piespriež Google 2,4 miljardu eiro naudassodu par konkurences kropļošanu

Eiropas Komisija izmeklēšanā secinājusi, ka interneta milzis Google pārkāpis Eiropas Savienības prettresta noteikumus, izmantojot dominējošu tirgus stāvokli, lai uz konkurentu rēķina reklamētu savu interneta veikalu cenu salīdzināšanas pakalpojumu.

VVD uzdod uzņēmumam no galvaspilsētas aizvākt 100 tonnas lietotu riepu

Valsts vides dienests ir sācis administratīvo lietvedību saistībā ar lietotu riepu krāvumiem Rīgā, Starta ielā, otrdien valdības sēdes laikā informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš.

Aptauja: Konkurences vides kropļojumu riskam visvairāk pakļauti publiskie iepirkumi

Konkurences padome pēc uzņēmēju aptaujas secina, ka konkurences vides kropļojumu riskam visvairāk ir pakļauti augsti koncentrētie tirgi un publiskie iepirkumi. Tikmēr kā vienu no izplatītākajiem konkurences kropļojumiem respondenti arī šajā aptaujā min valsts un pašvaldību nepamatoti radītos ierobežojumus.

Atvieglota cūkgaļas produkcijas aprite Āfrikas cūku mēra skartajā teritorijā

Sagatavoti grozījumi Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtībā, ko valdība otrdien, 27.jūnijā, apstiprināja. Grozījumi mazina administratīvo slogu cūku sugas dzīvnieku īpašniekiem un turētājiem.

Izsolē par 3,9 miljoniem eiro pārdota daudzstāvu māja Zolitūdes traģēdijas vietā

Izsolē par 3,9 miljoniem eiro pārdota Homburg Zolitude piederošā daudzstāvu māju, kas atrodas Zolitūdes traģēdijas vietā Rīgā, Priedaines ielā 20, liecina informācija elektronisko izsoļu vietnē eizsoles.ta.gov.lv.

Pēc Alžīras apmeklējuma būs jādezinficē dzīvnieku pārvadāšanas transports

Zemkopības ministrija ir sagatavojusi grozījumus mutes un nagu sērgas draudu novēršanas kārtībā, ko valdība otrdien, 27.jūnijā, pieņēma. Grozījumi attiecas uz transportlīdzekļu vadītājiem, kuri pārvadā dzīvniekus vai dzīvnieku barību un iebrauc Latvijā no Alžīrijas un Tunisijas tieši vai tranzītā caur jebkuru citu valsti.

Igaunijā rosina skolās aizliegt pārtiku ar zemu uzturvērtību

Aizliegt Igaunijas sākumskolās un vispārējās izglītības iestādēs tirgot pārtikas produktus, kuriem ir zema uzturvērtība, bet daudz kaloriju - tā ierosināts likumprojektā, ko izstrādājusi Igaunijas Sociālo lietu ministrija un veselības un darba lietu ministrs Jevgēnijs Osinovskis.

Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrēšanā ieviests «klusēšanas - piekrišanas» princips

Turpmāk sociālo pakalpojumu sniedzēju atbildīgo institūciju administratīvajā praksē tiks ieviests un piemērots «klusēšanas - piekrišanas» princips, lai mazinātu birokrātiju. Proti, ja pakalpojumu sniedzējs līdz noteiktajam datumam nebūs saņēmis ministrijas atbildi uz iesniegumu, pakalpojumu sniedzējs būs tiesīgs uzsākt pakalpojuma sniegšanu, skaidro Labklājības ministrija.

Latvijā šobrīd ir saskaitīti vairāk nekā 8 000 dižkoki, iedzīvotāji aicināti turpināt meklēt

Latvijā jau šobrīd ir saskaitīti vairāk nekā 8 000 dižkoki, taču speciālisti lēš, ka tā ir vien ceturtā daļa no visiem Latvijas dižkokiem. Gatavojoties Latvijas valsts simtgadei iniciatīvas LV100 Dižošanās ietvaros ikviens aicināts doties dabā un atrast vēl neapzinātos dižkokus, kā arī ar īpaša testa palīdzību noskaidrot savai personībai visatbilstošāko dižkoku.

Eksperti: Latvija neprot vai neizmanto tehnoloģiju sniegtās iespējas

Neskatoties uz plašajām tehnoloģiskajām iespējām veidot spēcīgu digitālo ekonomiku, Latvija neizmanto vai neprot izmantot tehnoloģiju sniegtās iespējas. Rezultātā cieš valsts konkurētspēja globālajā tirgū. Tāpēc nepieciešams rīkoties valstiskā līmenī un ieguldīt līdzekļus sabiedrības un uzņēmēju izglītošanā. Tā uzskata Latvijas Interneta asociācija.

Aizdomas, ka Jūrmalā sadegušajās ķīpās paslēpti nešķirotie atkritumi

Jūrmalā sadegušie atkritumi bija noslēgti blīvās ķīpās, kurās pēc ugunsgrēka atklāti arī nešķiroti atkritumi, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes norāda Valsts vides dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova.

Uzņēmumu vadītāji atzīst - aizvien grūtāk ir atrast jaunus darbiniekus

Pētījuma ietvaros noskaidrots, ka 60% uzņēmumu atzīst, ka ir daudz grūtāk atrast darbiniekus nekā pirms gada. Tas iezīmē aizvien sarežģītāku personāla atlases procesu darba devējiem, kā rezultātā jauna darbinieka atrašanā var nākties ieguldīt lielākus finanšu līdzekļus un patērēt ilgāku laika periodu.

Iedzīvotāju noskaņojums vairākās pozīcijās ir kļuvis kritiskāks nekā pērn

Iedzīvotāju noskaņojums vairākās pozīcijās ir kļuvis kritiskāks nekā pērn. Tomēr, neskatoties uz iedzīvotāju skepsi, ir notikušas arī pozitīvas izmaiņas. Kopš pērnā gada maija ir uzlabojies iedzīvotāju vērtējums par savas ģimenes materiālo stāvokli, liecina Baltic International Bank Latvijas barometrs dati.

NATO ģenerālis: Krievijas aviācijas incidenti virs Baltijas jūras nav naidīgi

Neseniem aviācijas incidentiem virs Baltijas jūras, kurus izraisījuši Krievijas militārie lidaparāti, nav skaidri naidīgs raksturs pret NATO, tomēr tie joprojām ir bīstami, tā vērtējis alianses Militārās komitejas priekšsēdētājs, ģenerālis Petrs Pāvels.

Lidostā aizturēti divi meklēšanā esoši Latvijas pilsoņi

Jaunajai nedēļai iesākoties, pirmdien, 26.jūnijā, Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 28 likumpārkāpējus. Vienlaikus uz ārējām robežām aizturēti divi meklēšanā esoši Latvijas pilsoņi.

Liellopi - visbiežāk apdrošinātie mājlopi lauksaimniecībās Latvijā

Mājlopus Latvijā apdraud plēsēji, dažādas traumas, kā arī iespējami ugunsgrēki, liecina Ergo apkopotā informācija, analizējot pieteikumus par zaudējumiem, kas lopkopjiem radušies lopu bojāejas dēļ.

Vakarā un naktī notiks vērienīgi remontdarbi Rīgas centrā

Jau šīs dienas izskaņā notiks plānotie ūdensvada komunikāciju mezglu remontdarbi vairākos nozīmīgos Rīgas centra ielu krustojumos, kas provizoriski noslēgsies trešdien, 28.jūnijā, no rīta.

Uzņēmumā: Piena produktu patēriņš Latvijā turpina samazināties

Piena produktu patēriņš Latvijā turpina samazināties, norāda piena pārstrādes uzņēmuma Food Union viceprezidents stratēģijas un biznesa attīstības jautājumos Normunds Staņēvičs. Viņš pauž, ka zemā piena produktu patēriņa iemesli būtu interesants temats pētījumam.

Naftas cenas turpina kāpt, kas var liecināt, ka ASV ir būtiski sarukušas naftas rezerves

Naftas cenas pasaulē otrdienas, 27.jūnija, rītā turpina pieaugumu jau ceturto tirdzniecības sesiju pēc kārtas, investoriem gaidot datu publiskošanu, kas varētu liecināt, ka Amerikas Savienotajās Valstīs ir būtiski sarukušas naftas produktu rezerves.