bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 21.01.2018 | Vārda dienas: Agne, Agnese, Agnija
LatviaLatvija

Vidusskolēniem ieviesīs piekto centralizēto eksāmenu ķīmijā vai fizikā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+3 vērtējums, 7 balsojumi)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUIzskatot valdībā Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam, izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis otrdien, 7.janvārī, rosināja centralizēto eksāmenu sarakstu papildināt ar vēl vienu eksāmenu.

Patlaban vidusskolēniem ir jākārto četri centralizētie eksāmeni – latviešu valodā, matemātikā, svešvalodā un vienā izvēles priekšmetā. Ministrs rosināja šo sarakstu papildināt ar vēl vienu izvēles eksāmenu ar nosacījumu, ka tas būs vai nu fizikā, vai ķīmijā. Valdība šādu ministra priekšlikumu atbalstīja.

Ministrs uzsvēra, ka šāda eksāmena izvēle būs būtiska tiem vidusskolēniem, kas savu nākotni vēlēsies saistīt ar eksaktajām zinātnēm. Arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis atzina, ka šis ir ļoti loģisks priekšlikums.

Valdība atbalstīja Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020.gadam, kuru mērķis ir kvalitatīva un iekļaujoša izglītība personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei.

Mērķa sasniegšanai IZM ir noteikusi arī trīs apakšmērķus – paaugstināt izglītības vides kvalitāti, veicot satura pilnveidi un attīstot atbilstošu infrastruktūru, veicināt vērtībizglītībā balstītu indivīda profesionālo un sociālo prasmju attīstību dzīvei un konkurētspējai darba vidē un uzlabot resursu pārvaldības efektivitāti, attīstot izglītības iestāžu institucionālo izcilību un resursu konsolidāciju.

Ministrija paredz, ka viens no galvenajiem izaicinājumiem būs prognozējamais vidējās izglītības skolēnu un studējošo skaita samazinājums, tādēļ skolu un augstskolu tīklu nepieciešams pārdomāti un tālredzīgi pilnveidot. Tādējādi pieejamie resursi tiktu izmantoti maksimāli efektīvi, nodrošinot izglītības pieejamību.

Iegūstot izglītību, jauniešiem ir jābūt konkurētspējīgiem darba tirgū, tādēļ nepieciešams pārskatīt mācību saturu vispārējā un profesionālajā izglītībā. Savukārt mācību satura izmaiņu sekmīga ieviešana atkarīga no atbalsta pedagogu profesionālajai pilnveidei un inovācijām mācību metodoloģijā, tostarp paplašinot mūsdienu tehnoloģiju izmantošanu. Profesionālās izglītības prestiža un pievilcības stiprināšanai būtiska nozīme ir modernas infrastruktūras un aprīkojuma nodrošinājumam, klāsta ministrija.

Lai sasniegtu vēlamos rezultātus, iecerēts koncentrēties 12 rīcības virzienos. Kompleksie risinājumi ietekmēs izglītojamo motivāciju mācīties un sasniegumu pozitīvo dinamiku un individuālo izaugsmi, sola IZM. Ministrija vēlas palielināt profesionālās izglītības pievilcību gan sasaistē ar darba tirgus vajadzībām un prognozēm, gan ieviešot darba vidē balstītas mācības, gan stiprinot pieaugušo iesaisti, tādējādi tikšot palielināta jauniešu nodarbinātība un veicināta pieaugušo konkurētspēja darba tirgū. Savukārt, paaugstinot pedagogu profesionālo kompetenci, tostarp izveidojot un ieviešot efektīvu resursu pārvaldību, kā arī izstrādājot jaunu finansēšanas modeli un mehānismu, tikšot veicināta izglītības kvalitātes paaugstināšanās.

Lai sekmētu izglītības pieejamību un iekļaujošas izglītības principa īstenošanu, tiks atbalstīta modernas mācību vides, tostarp infrastruktūras, izveide, sola IZM. Tikšot nodrošinātas daudzveidīgas iespējas personu individuālo prasmju un spēju pilnveidei, kā arī sekmēta iesaiste kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā un pilsoniskajās aktivitātēs.

Tikmēr valsts politikas augstākajā izglītībā prioritārs atbalsts būšot pasākumiem, kas veicina dažāda veida ciešāku sadarbību kopīgu programmu izstrādē un īstenošanā, sākot ar augstākā līmeņa – doktorantūras – kopīgu studiju programmu izveidi, kvalitātes nodrošināšanas sistēmu attīstību, internacionalizāciju, darba tirgus vajadzību ievērošanu studiju saturā un augstākās izglītības pieejamību un resursu koncentrēšanos, tostarp izstrādājot jaunu augstākās izglītības finansēšanas modeli, kas motivēs minēto uzdevumu sasniegšanu.

Pamatnostādnēs paredzēto uzdevumu un pasākumu izpilde plānota ar kārtējam gadam piešķirto un papildus pieprasīto valsts budžeta finansējumu, kā arī Eiropas Savienības struktūrfondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu līdzekļiem. Pamatnostādnes ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas aptver visas izglītības jomas un nosaka izglītības attīstības pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus nākamajiem septiņiem gadiem. Pamatnostādnes vēl būs jāskata Saeimā.

102.000.102.6277


Pievienot komentāru

  1. Milija teica:

    šausmas! neapskaužu!

    +1 0 -1 0

  2. Agnese teica:

    Un interesanti, ko tad iesāks tie skolēni, kuri fiziku vai ķīmiju vidusskolā neapgūst? vai arī apgūst to tikai vienu gadu – izejot ātri cauri tikai svarīgākajam tēmām?

    +1 0 -1 0

    • magone teica:

      varbūt viņiem šis eksāmens būs “vieglāks”? kopumā jau labs lēmums, vismaz piespiedīs skolēnus apgūt arī citus priekšmetus ne tikai humanitārās zinātnes

      +1 0 -1 0

    • . teica:

      Rakstā minētas nostādnes 2014.-2020.gadam. Tas taču pašsaprotami, ka pašreizējiem vidusskolniekiem tas eksāmens nebūs obligāts. Acīmredzot nākošgad uzņemtajiem vidusskolniekiem vairs nebūs tāda iespēja neapgūt vidusskolā fiziku un ķīmiju.

      +1 0 -1 0

  3. Valdis teica:

    Vjačeslav, varbūt Tu mums vari sniegt priekšzīmi un mēs paskatīsimies kā Tu nokārto šo eksāmenu? :)

    +1 0 -1 0

  4. Inese teica:

    Pareizi lai berni macas,nevis slapstas ap sturiem dzerot un lietojot narkotikas.

    +1 0 -1 0

    • Andris teica:

      Ne jau visi bērni ir vienādi un iedomājies sevi mūsu vietā, kā tu justos ja tev būtu jākārto šāda veida eksāmens ;) Padomā par vārdiem ko raksti ;)

      +1 0 -1 0

    • Tatjana teica:

      Es nezinu kā ir latviešu skolas, bet krievu skolas uzdod mājas darbus, ka uz parastam papildus pulciņiem nav laika.

      +1 0 -1 0

  5. sviests teica:

    “Ministrs uzsvēra, ka šāda eksāmena izvēle būs būtiska tiem vidusskolēniem, kas savu nākotni vēlēsies saistīt ar eksaktajām zinātnēm.” – un ko darīt tiem, kuri savu nākotni negrib saistīt ar ķīmiju vai fiziku jo galīgi neko tur nesaprot, un apzinās, ka sekmīgi šo eksāmenu nolikt nevarēs?? par to kāds ir padomājis?

    +1 0 -1 0

  6. Neee teica:

    The f**k?! Viņiem laikam tiešām nav ko darīt.. Būtu mēģinājuši cīnīties ar tiem spice kurītājiem nevis te pielikuši vēlvienu eksāmenu.. Viņi laikam domā, kas tad tur, par vienu eksāmenu vairāk vai mazāk..

    +1 0 -1 0

  7. Diāna teica:

    Bet ir viens izvēles priekšmets, var kārtot : fizikā, ķīmijā, informātikā, ekonomikā, bioloģijā, ģeogrāfijā vai vēsturē. Ja tev nākotnes profesijā ir vajadzīgs attiecīgais priekšmets, tad liec tur eksāmenu. Ja ir kāds eksāmens vajadzīgs papildus, var ņemt klāt vēl. Kāpēc tas ir jāievieš par obligātu eksāmenu? To nu es gan nesaprotu.

    +1 0 -1 0

  8. oldarts teica:

    Stulbums. Idiotisma kalngals.

    +1 0 -1 0

  9. Suicide teica:

    Es gribu nomirt!

    +1 0 -1 0

  10. Skolēns teica:

    Tiešām labāk būtu domājuši, ko iesākt, lai bērni beidz lietot narkotiskas vielas, nejau kā viņiem vēl lielāku stresusuz eksāmeniem sniegt… Kas tagad būs 5 obligātie kontroldarbi, ieskaitot paša izvēli? Tak nebūs iespējams visu galvās iekalt! Tikai samazināsiet izglītības līmeni Latvijā! Un tad brīnās, kapēc visi brauc prom no Latvijas… ;)

    +1 0 -1 0

  11. minka teica:

    Idiotisma augstākā pakāpe. Lai liek tie, kam to vajag. Ne valsts,bet kazarma kaut kāda. Nolieciet paši sākumā un tad kaut ko domājat. Nu, ja viegli jau teikt kaut kādam Dombrovskim, kurš pats fizikas skolotājs.

    +1 0 -1 0

  12. Skolēns teica:

    Labi, izskatās, ka man vairs nav jēgas vidusskolā mācīties, tāpat šo eksāmenu nenolikšu. Paldies.

    P.S. – savu dzīvi netaisos saistīt ar eksaktajām zinātnēm.

    +1 0 -1 0

  13. Skolēns.. teica:

    Labi, izskatās, ka man vairs nav jēgas vidusskolā mācīties, tāpat šo eksāmenu nenolikšu. Paldies.

    P.S. – savu dzīvi netaisos saistīt ar eksaktajām zinātnēm.

    +1 0 -1 0

  14. Una teica:

    “Ministrs uzsvēra, ka šāda eksāmena izvēle būs būtiska tiem vidusskolēniem, kas savu nākotni vēlēsies saistīt ar ekstaktajām zinātnēm”

    Ja jau kādam vidusskolēnam būs svarīgi ekstaktie priekšmetiem, tad jau tos izvēlēsies kā izvēles priekšmetu. Kāda jēga citiem lieki stresot, ja tikai 40% no vidusskolēniem šo eksāmenu vēlas kārtot, jo tikai viņiem tie nākotnē viņiem būs vajadzīgi. Šie priekšmeti tikai lieki bojās attestātus.

    +1 0 -1 0

  15. 12.klases skolniece teica:

    Ko gan dos, ja skolenu rezultati shajos prieksmetos bus vaaji? Tos prieksmetus liek tie, kuriem ta kimija vai fizika patiik un bus vajadziga. Un paslaik var tacu izveleties, kaut visus parejos prieksmetos kaarto eksamenu. Es veel saprastu, ja butu vispaar dabaszinibu eksamens, kur viss kopaa, bet tas ir tikai lieks stress skoleeniem, kuri skaidri zin, ka viniem tas nebus vajadziigs. Dziivei vini skolaa bus paneemusi to, ko stundaas stastija.

    +1 0 -1 0

  16. h teica:

    Un kā tieši esat iedomājušies, ka skolēni noliks kādu no tiem? Cik būs sekmīgi?

    +1 0 -1 0

  17. Anna teica:

    Tātad skolu pabeigs labi,ja 1 no 10 jauniešiem!! Ak, musu spožā nakotne..

    +1 0 -1 0

  18. Laura teica:

    Cik labi apzināties, ka man tas vairs nedraud, jo šogad beigšu vidusskolu, bet domājot par citiem, mati ceļas stāvus. Kāds būs ieguvums, ja lielākā daļa skolēnu nenokārtos eksāmenu, vai arī būsļoti vāji rezultāti? Ne jau visi grib saistīt savu dzīvi ar zinātni. Un kāpēc tieši Fizika vai Ķīmija? Kur tad palika Bioloģija, kas arī ir eksaktais priekšmets?
    Ja man būtu jānoliek eksāmens Ķīmijā vai Fizikā, es skolu pabeigtu tikai ar liecību, nevis atestātu, jo eksāmens būtu nesekmīgs, bet ko tad darīt tālāk? Augstskolā jau netiek!! Ak, jā, aizmirsu, Latvijas valdībai jau vajag tikai lēto darbaspēku!!!! Lūk, kur tas “suns aprakts”!

    +1 0 -1 0

  19. meh teica:

    Jau tagad skatoties, kas darās ar fiziku un ķīmiju…
    Jaunieši tajos priekšmetos (lielākā daļa) tiek sveikā ar 4-6 ballēm kuri tāpat ir nopelnīti vai nu aiz skolotājas labās sirds, vai arī špikojot…

    Protams, nesaku par tiem, kas apzinīgi tiešām mācās un tie priekšmeti padodas…cepuri nost, bet tie kas mācās un nesanāk “iebraukt” tajos priekšmetos, ko tad?

    KO GAN MŪSU MĪĻĀ VALDĪBA ATKAL DARA????

    +1 0 -1 0

  20. viedoklis teica:

    neapskaužami tiešām! jo ir cilvēki, kam nepadodas tā matemātika, fizika un ķīmija, kaut nosit. zinu vienu ļoti labu zobārstu, kas tris reizes kārtoja iestājeksāmenus, līdz nokārtoja, jo vienkārši ķīmija nepadevās, bet vajadzēja, lai tiktu pie sava sapņu darba. un tagad ir tiešām izcila savā jomā, par spīti tam, ka ķīmija sagādāja mokas! ir cilvēki, kam nav dots, bet kur tālāk viņi ies, ja dabūs tikai liecību pēc 12.klases? aizbrauks uz ārzemēm :(

    +1 0 -1 0

  21. Linda teica:

    Da nu!! Iešu pudeles lasīt, nemācīšos vairāk.

    +1 0 -1 0

  22. kristians teica:

    stulbie debīliķi nahuj to 5 examenu

    +1 0 -1 0

  23. elizabeth teica:

    šausmas, neapskaužu! ja man būtu eksāmens jāliek ķīmijā vai fizikā, tad izgāztos.. bet tā skatoties, fizikā būtu likt vieglāk.. bet kam tas vajadzīgs? ne jau visiem padodas šie priekšmeti. tāpat lielākā daļa ko skolā māca, dzīvē nav vajadzīgs. :D tagad vienkārši skolniekus iedzīs lielākā stresā.

    +1 0 -1 0

  24. Oskars teica:

    Kāpēc bijušais un tagadējais izglītības ministrs pieņem spontānus lēmumus tādā veidā sarežğījot skolēnu dzīvi.Tie ministri domā, kad skolēniem nav, ko darīt tik mācīties.Varbūt ministri paši pamēğina nolikt to eksāmenu un tad varbūt kāds mainīs domas.

    +1 0 -1 0

  25. Kitija teica:

    Piekrītu Agnesei!
    Es tagad mācos 10. kl. – Ar humanitāro novirzienu.
    Man tādu priekšmetu NAV!! – Ko tad la es daru??
    Esmu tieši starp tiem, kas aabsolvēs skolu 2015/2016 gadā. – tieši no šī m.g. grib ieviest šo eksāmenu!.
    – ar šiem priekšmetiem minimāli saskaros tikai dabaszinībās un ļoti minimāli.

    +1 0 -1 0

  26. sii teica:

    tur rakstīts IZVĒLES eksāmenu,tātad tas nav obligāts,izlasiet pirms komentējat.

    +1 0 -1 0

  27. kristians teica:

    Nun galīgi saspiedis galvu doma ka baigi viegli, gribetu redzet ka tie ministri pasi noliktu visus examenus varbut 1 no 100 noliktu,sēž tur augša un kasa savas pavianu pakaļas un spodras galvas.

    +1 0 -1 0

    • Kitija teica:

      ++ Kristiānam.
      Lai paši ņem un nokārto. Gudri runāt arī es protu.

      Vai tiešām Latvijā neviens nedomā par skolniekiem?
      Mums ir arī citas lietas ko darīt, nevis tikai mācīties, katram cilvēkam ir savas problēmas un lieku strezu dzīvē, es domāju, neviens nevēlās.

      P.s. – Pēc tam brīnās, kāpēc gan jaunieši brauc prom no Latvijas. Pareizi dara! Visu te jauc un maitā. Paši Latviju novedīs bezdibenī un tad klaigās.
      Goga vārds. Padomājiet taču ar galvu nevis sēžamvietu!
      – Ieviesiet kaut vai 5to eksāmenu bet BRĪVĀS IZVĒLES nevis izvēlē sarp diviem priekšmetiem!!!

      +1 0 -1 0

      • ???? teica:

        Es pareizi sapratu – tu tiešām tikko pateici, ka skolniekiem ir citas lietas darāmas kā mācīties? :D Ej tu nost! :D

        Ko tad citu vēl skolniekiem darīt, je ne mācīties! Kas tad jums tās par problēmām, kas jārisina, ja ne par savu izglītību jādomā??? :D

        Mīlestība? SMS jāraksta mīltajam? Sirsniņa slauztā jādziedē! Nu jā – nav brīnums, ka jaunieši brauc prom no Latvijas, ja pamatlieta ar ko skolniekam ir jānodarbojas – viss tikai ne mācīšanās :D

        p.s. vispār labs – biju skolnieku pusē, bet izlasot šitos debīlismus, sapratu, ka skolnieki tiešām padumji Latvijā palikuši!

        +1 0 -1 0

    • Nu teica:

      Vispār jau ministri nav 100 :) Deputāti ir 100! :D

      +1 0 -1 0

    • sasmējos teica:

      “sēž tur augša un kasa savas pavianu pakaļas un spodras galvas” – :DDDD nu jā, šis komentārs tiešām velk vairāk uz humanitāro, ne eksakto pusi ar šādiem epitetiem :D vēl tikai jāsamācās garumzīmes likt un varēs iet par rakstnieku :D

      +1 0 -1 0

  28. Ričards teica:

    Pilnīgs murgs!

    +1 0 -1 0

  29. Anonīms teica:

    Kas jūs galīgi aptaurēti, tehnikumos vispār 1 gads abi priekšmeti iet un izejot cauri pāris tēmām un jūs vēl gribat eksāmenu? Tas ir pilnīgi un galīgi garām. Atradušies gudrīši, pabeiguši skolu un tagad domā kā vēl iegāst skolēnus uzdodot vēl kādus debīlismus…

    +1 0 -1 0

  30. Divpadsmitais teica:

    Vai tas nozīmē, ka šis izmaiņas attiecās arī uz šī gada CE??

    +1 0 -1 0

  31. Vecis teica:

    Īsti veči kārto gan fizikā, gan ķīmijā :D

    +1 0 -1 0

  32. Marija Krista teica:

    Un Latvija vel brīnās , kāpēc jaunieši bieži vien pat nepabeidzot 9 klasi aizlaižās uz citām valstīm mācīties/strādāt , jo jūs dauņi viņus pārslogojat .
    Aizejat paši noliekat tos eksāmenus , jūsu līmens būs 5 klases skolēna .
    Slimiķi

    +1 0 -1 0

  33. Sabīne teica:

    Ehe he, es būtībā es priecājos, ka no šī pasākuma izsprukšu sveikā cauri, bet ja es mācītos šobrīd 10.klasē, tad tas pat būtu ļoti nepieciešams. Es jau apzinos, ka man šogad arī varbūt vajadzētu kārtos to fiziku, bet manj jau viss ir izplānots ko un kā es darīšu, tapēc man tas exāmens var pagaidīt. ;)
    Apsveicu IZM ar šādu lēmumu! :)

    +1 0 -1 0

  34. 12.klases skolniece teica:

    Ko darīs tie skolēni, kas nebūs spējīgi nolik šos eksāmenus? Vai patiešām mums Latvijā nav pietiekami smaga izglītības programma ? Šādi drīz izjuks daudzu interešu izglītības pulciņu, jo nebūs jauniešu kas to darītu, jo ir jāmācās. Jāpiebilst, ka ne jau visi grib nākonti saistīt ar eksaktajām zinātnēm! Daļai pat šie mācību priekšmeti vispār nebūs nepieciešami! Tie kas gribēs, tie arī izvēlēsies,šos priekšmetus eksāmenā!
    Šāda eksāmena dēļ krietni samazināsies skolēnu skaits vidusskolās un iespējams pat Latvijā!Jo tagad jau ir iespēja braukt un mācīties ārzemēs!

    Iesaku vēlreiz pārdomāt par šiem eksāmeniem skolēniem!

    +1 0 -1 0

  35. Mārtiņš teica:

    No pirmās klases audzina kā individuāli domājošus cilvēkus, bet tad skaisti sašķiro ar eksāmeniem, it kā visi būtu vienādi. Patīk tas, ka dzīve tiek izlemta un veidota no papīra, kuru tu aizpildi 3h (eksāmena). Un kādēļ tad tik daudzi jaunieši nodzeras un pīpē zāli, var būt tādēļ, ka eksāmeni viņus pazudinās un dzīvē viņi tā vai tā neko nesasniegs. Bet droši lieciet vairāk eksāmenus un mājasdarbus, paildziniet mācību gadu un vēl neaizmirstiet likt jauniešiem būt aktīvākiem. Lai viņi mācās un vairāk dara, un lai vairojas narkotiku lietošana un pašnāvības jauniešu vidū.

    +1 0 -1 0

  36. . teica:

    Kāpēc tāda brēka par obligāto priekšmetu fizikā vai ķīmijā? Ir cilvēki, kam nepatīk/nepadotas visi tie humanitārie priekšmeti, toties viņi ir izcili eksaktajos priekšmetos. Tikai nez kāpēc viņiem likt piespiedu kārtā kārtot divas valodas ir ok, bet ja to pašu (likt divus eksaktos kārtot- matemātiku un fiziku vai ķīmiju) izdara humanitāro priekšmetu mīļiem, tad pēkšņi liels satraukums? Beidzot taisnīgi būs!

    +1 0 -1 0

    • Laura teica:

      Humanitārie priekšmeti ir nedaudz vieglāki par eksaktajiem. Es neapgalvoju, ka tas ir elementāri vai kā citādi, taču Latviešu valoda, manuprāt, ir obligāti jākārto, savukārt angļu, krievu, vācu, franču utt. arī ir jākārto, lai vieglāk būtu orientēties augstskolās, jo tur grāmatas latviešu valodā ir diezgan maz. un no eksaktajiem ir matemātika, un, ja cilvēks vēlas vēl kādu no tiem kārtot, tad to var izvēlēties pie izvēles eksāmena.

      +1 0 -1 0

    • skolniece teica:

      Ja vēlaties lai Latvijā ir zems izglītības līmenis, tad lūdzu tik uz priekšu, lieciet šo eksāmanu. Tikai pēc tam lūdzu “neraudiet” , ka līmenis ir zems! :)

      +1 0 -1 0

  37. life teica:

    Es jūtu ka būs lieli protesti, vismaz ceru ka būs!

    +1 0 -1 0

  38. unda teica:

    protestu!!!!!!!!!!!!!!!

    +1 0 -1 0

  39. kāds vai teica:

    nezināt fiziku vai ķīmiju……….murgs. Latīņu valoda jāpieliek

    +1 0 -1 0

  40. cik priekšmetu teica:

    tik eksāmanu. Nav ko dirnēt vidusskolās

    +1 0 -1 0

  41. Ilze teica:

    Pilnīgs sviests! Izskatās, ka tiem ministrijas ierēdņiem nav ko darīt

    +1 0 -1 0

Nedēļa Lietuvā. Uzlauž TV3 vietni un paziņo par aizsardzības ministra homoseksualitāti

Lietuvā ceturtdien, 18.janvārī, notikusi ielaušanās ziņu portāla TV3.lt datorsistēmā. Pagaidām nenoskaidroti kibernoziedznieki vietnē publicējuši safantazētu ziņu, kur apgalvots, ka Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis atzinies, ka ir homoseksuāls un uzmācies ziņu radio Žinių Radijas žurnālistam.

BNN nedēļas apkopojums: Nebijis precedents Latvijas vēsturē. Oligarhu lietas galaziņojums. Uzbrukumi pēc pasūtījuma

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Uzbrukums; Nākotne; Izaugsme

Aptaujās iedzīvotājus par interneta lietošanas paradumiem

Pirmdien, 22. janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2018 gadā, BNN ziņo pārvaldē.

Bankā: Katrs sestais iedzīvotājs nav pasargāts pret garnadžiem savā mājoklī

Rūpes par sava mājokļa drošību biežāk raksturīgas privātmāju īpašniekiem, jo tieši viņi izvēlas pasargāt jeb apdrošināt savu īpašumu pret nevēlamu ciemiņu «viesošanos», kamēr dzīvokļus apdrošina tikai divas piektdaļas jeb 38% Latvijas iedzīvotāju.

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Jaunākie komentāri