bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 25.04.2017 | Vārda dienas: Līksma, Bārbala
LatviaLatvija

Viedoklis: Divi triecieni Latvijas korporatīvajai politiskajai kultūrai nedēļā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Pagājušo piektdien konkurss uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatu beidzās ar visu kandidātu noraidīšanu. Bet Valsts ieņēmumu dienesta (VID) direktora amatam trešdien atrasta kandidāte, kura, šķiet, nebija aizkulišu lēmēju favorīte, toties ir izturējusi konkursa trīs kārtu sietu, portālā Ir raksta žurnālists Aivars Ozoliņš.

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Viņaprāt, «abi notikumi pārliecinoši apstiprina, ka pretendenti uz augstiem valsts pārvaldes amatiem jāmeklē konkursā un jāvērtē profesionāļiem. Tas būtiski samazina iespējas ielikt amatos šaurām politekonomiskām grupām izdevīgus «šoferu dēlus» vai «lielākos kretīnus».»

«Kopš pagājušā gada septembra, kad valsts amatpersonu konkursu rīkošana uzticēta Valsts kancelejai, ir izdevies atrast vadītājus svarīgām valsts pārvaldes iestādēm piecos no sešiem gadījumiem, kad rīkoti konkursi, trešdien Latvijas televīzijā atgādināja VK direktors Mārtiņš Krieviņš. Divos gadījumos komisija bija piesaistījusi arī profesionālas personāla atlases kompānijas, kuras uzrunāja potenciālos pretendentus un mudināja viņus pieteikties konkursā.

Konkurss var nebūt ātrākais veids, kā atrast valsts iestādes priekšnieku, toties efektīvākais, ja mērķis ir atrast labu, nevis kaut kādu. Deviņus mēnešus ilgušie Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja kandidāta meklējumu līkloči parādīja gan labas, gan sliktas amatpersonu meklēšanas prakses piemērus,» raksta Ozoliņš.

(..) «Vienīgais no Krieviņa minētajiem sešiem konkursiem pēdējā gada laikā, kurā nav atrasts amatam piemērots kandidāts, ir par KNAB priekšnieka amatu. Pagājušonedēļ komisija vienbalsīgi nolēma izbeigt konkursu bez rezultāta, jo neviens no desmit pretendentiem pirmajā kārtā nebija ieguvis minimāli nepieciešamo punktu skaitu. Līdz ar to diskvalificēja arī vienu no četriem publiski zināmajiem kandidātiem, pašreizējo biroja direktoru Jaroslavu Streļčenoku, kura amata pilnvaru termiņš beigsies 17.novembrī.

(..) [Premjeram Mārim] Kučinskim diezin vai ir kāda personiska sāpe par Streļčenoka nespēju atbilst KNAB paša izstrādātā konkursa nolikuma kritērijiem, un viņa izbrīns ir tikai valdošās «politiskās elites» dusmu izvirduma atbalss. Visskaļāk savu sašutumu izkliedz korupcijas nenoliedzamais eksperts Aivars Lembergs, kas bija slavējis Streļčenoku par mugurkaulu, aknām un «principiem».

«Kadru politika» Latvijā esot «novesta līdz idiotismam», Lembergs trešdien lamājās savā iknedēļas video beneficē jeb «preses konferencē». «Iedomājieties, tos kandidātus vērtē kaut kādi ierēdņi!» «Jūs iedomājieties privātajā sektorā – man pieder kompānija un man jāatrod dženeral menedžers,» piedāvāja iedomāties kriminālnoziegumos apsūdzētais, kas laikam iedomājas sevi par Latvijas valsts īpašnieku. Un šādu «menedžeru» viņam iesakot «kaut kādi cilvēki no malas» – ģenerālprokurors, SAB direktors, DP priekšnieks, VK direktors. «Jūs prātā esat sajukuši?» «Kas viņiem par daļu tagad izvēlēties komisijā šito KNAB priekšnieku?»

«Šobrīd ir cīņa par ļoti lielu naudu,» Lembergs paskaidro. «Lai nepieļautu, ka KNAB vada tāds cilvēks, kas nav jums lojāls.» «Runa iet par simtiem miljonu biznesa saglabāšanu, un nepieļaut, ka Knābs tai biznesā varētu sākt jaukties iekšā, – vot, par to ir cīņa!»

Miljonu biznesam vērtīgais Streļčenoks ir zaudēts, taču cīņa nav galā. Tomēr valdošās partijas pienākumi «zaļajiem zemniekiem» ierobežo manevru iespējas,» tā Ozoliņš.

«Kučinskis ir uzdevis Valsts kancelejai divu nedēļu laikā piedāvāt KNAB «problēmas» risinājumu, taču risinājums ir noteikts likumā – biroja priekšnieks jāmeklē atklātā konkursā. Lai mainītu kandidātu meklēšanas kārtību, būtu jāmaina likums un valdības tikai šovasar apstiprinātais konkursa nolikums. To nevarētu aizbildināt ar KNAB priekšnieka atrašanas grūtībām – process nupat tikai sācies, bet VID direktora konkurss ir paraugs, ka var būt sekmīgs.

Konkursa izsludināšanu nevar vilkt garumā bezgalīgi, bet komisijas profesionalitāte atņem cerības izdabūt cauri tās filtram acīmredzamu «politiski pasūtītu» marioneti. Savukārt tiešām labu kandidātu, ko ieteiktu komisija, valdībai var būt grūti noraidīt. Bet balsojums par kandidāta apstiprināšanu Saeimā būs atklāts, tātad būs jāpamato ar nopietniem argumentiem vai arī jāriskē neatgriezeniski zaudēt «reitingus», kuri ZZS jau tagad rūk, vai pat sagāzt valdību. Kurā pirkstā tad kodīs?» retoriski vaicā Ozoliņš.

Ref: 102.000.102.13844


Pievienot komentāru

Austrumukrainā bojā gājis EDSO novērotājs – amerikānis

Prokremlisko kaujinieku kontrolētajos Ukrainas austrumos bojā gājis drošības situācijas novērotājs no Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas, cietuši vēl divi.

Visnoslogotākais ceļš Latvijā ir Bauskas šoseja

Vislielākā ceļa segas noslodze Latvijā ir uz Bauskas šosejas jeb autoceļa A7, ziņo VAS Latvijas Valsts ceļi. Šo ietekmi rada kravas transports, kas intensīvi brauc pa Bauskas šoseju.

Vairākās pašvaldībās joprojām nav iesniegts neviens kandidātu saraksts

Vairākās pašvaldībās joprojām nav iesniegts neviens vai arī pieteikts tikai viens kandidātu saraksts pašvaldību vēlēšanām, liecina informācija Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā.

Eksperts: Jaunie radioloģijas tarifi var novest pie atalgojuma samazinājuma

Veselības aprūpes nozares uzņēmumu pārstāvjiem tiekoties ar veselības ministri Andu Čakšu, panākta vienošanās, ka tiks rīkota nozares profesionāļu un Nacionālais veselības dienesta tikšanās, lai atkārtoti izvērtētu jauno radioloģijas tarifu veidošanas metodiku.

Eksperte: Ārējās tirdzniecības dati turpina priecēt

Šā gada pirmajos divos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir pieaudzis par 9,3%, kas jāvērtē atzinīgi, turklāt lielāku vai mazāku pozitīvo devumu šajā eksporta pieaugumā ir sniegušas gandrīz visas preču grupas, izņemot augu valsts produktus un dārgakmeņu un dārgmetāla izstrādājumus, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce.

Sāk vērienīgus pasākumus mācības pārtraukušo skaita mazināšanai

Izglītības kvalitātes valsts dienests šobrīd uzsāk apjomīgu projektu, lai sešu gadu laikā mazinātu to bērnu un jauniešu skaitu, kas pamet mācības un nepabeidz skolu.

Porziņģis šovasar palīdzēs Latvijas izlasei

Latvijas basketbola spožākā zvaigzne Kristaps Porziņģis šovasar palīdzēs Latvijas basketbola izlasei Eiropas čempionāta finālturnīrā. Par to Nacionālās basketbola asociācijas kluba Ņujorkas Knicks spēlētājs pirmdien, 24.aprīlī, ziņoja preses konferencē savā dzimtajā Liepājā.

Tiesā atsauc prasību pret AS Rīgas Centrāltirgus

Tiesā atsaukta prasība pret AS Rīgas Centrāltirgus par apakšnomas līguma uzteikumu Centrāltirgus Slēgtajā teritorijā, informē AS Rīgas Centrāltirgus komunikācijas daļa.

Vējonis un Reirs vienisprātis - bērnunamiem ir jāpaliek pagātnē

«Bērnu interesēm un vajadzībām beidzot ir jābūt uzmanības centrā. Valsts un pašvaldības nedrīkst uzturēt institūciju sistēmu, kas nenodrošina bērnu pilnvērtīgu un harmonisku attīstību», uzsver Valsts prezidents Raimonds Vējonis, pirmdien, 24.aprīlī, tiekoties ar labklājības ministru Jāni Reiru.

Uzsākti pasaulē pirmie čarterlidojumi ar CS300 lidmašīnu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic un tūroperators Tez Tour Latvija kopā uzsāk pasaulē pirmos čarterlidojumus ar Bombardier CS300 lidmašīnu. Vasaras sezonā čarterlidojumi savienos Rīgu ar Antāliju, Heraklionu, Burgasu un Rimini. airBaltic uz saulainajām pilsētām lidojumus veiks vairākas reizes nedēļā, ziņo A/S Air Baltic Corporation pārstāvis.

Uz Latviju pārvietotas vēl 18 personas; nepieciešama starptautiska aizsardzība

No Grieķijas uz Latviju pagājušās nedēļas izskaņā pārvietotas astoņpadsmit personas, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, starp personām ir desmit nepilngadīgi bērni, vēsta Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Rail Baltica projekts «atgriezīs Latviju vienotajā Eiropas dzelzceļa telpā»

Atklājot konferenci Rail Baltica Global Forum, ministru prezidents Māris Kučinskis norādījis, ka Eiropas platuma sliežu savienojuma atjaunošanai Baltijas valstīs ir simboliska nozīme – «tā atgriezīs mūs vienotajā Eiropas dzelzceļa telpā.»

Makroekonomikas eksperts: Par krīzi ir jāaizmirst

«Šis un turpmākie divi gadi būs ļoti patīkami, priekšā ir gaisma, bet jāuzmanās, jo tā var arī apžilbināt, tādu uzskatu par ekonomikas un nekustamā īpašuma jomas turpmāko attīstību pauda ikgadējā konferencē Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?DNB bankas makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

KPV LV Ventspilī piesaka četrus kandidātus, deputāta Kaimiņa viņu vidū nav

Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa pērn dibinātā partija KPV LV vēlēšanām Ventspilī pieteikusi sarakstu ar četriem kandidātiem un par vienu no galvenajām prioritātēm savā priekšvēlēšanu programmā izvirzījusi «gāzt Lembergu», liecina Centrālās vēlēšanu komisijas informācija.

Igaunijā pieaug nevakcinēto bērnu skaits

Veselības nozares funkcionāri Igaunijā paudušu satraukumu, ka valstī pieaug to vecāku skaits, kuri izvēlas savus bērnus neaizsargāt pret dažādām slimībām, kas uzveiktas tieši vakcinācijas ceļā.

Eksperts: Tehnoloģiju jaunuzņēmumi liek pamatus modernai industrijai

Projekti, pie kuriem jau patlaban strādā Latvijā bāzētie zinātnes un augsto tehnoloģiju jaunuzņēmumi, var likt pamatus modernai, uz nākotni vērstai industrijai, pēc akcelerācijas platformas Komercializācijas reaktors rīkotās investoru un partneru dienas atzina tās dibinātājs un vadītājs Nikolajs Adamovičs.

Ziemeļvalstis turpinās atbalstīt krievvalodīgos medijus Baltijā

Ziemeļvalstu Ministru padome turpinās atbalstīt tādus krievvalodīgos medijus Baltijā, kas veic mediju satura kritikas darbu.

Valsts parāda īpatsvars no IKP Latvijā pērn bijis septītais zemākais ES

Pagājušā gada beigās Latvijā bijis septītais mazākais valsts parāda īpatsvars no iekšzemes kopprodukta Eiropas Savienības valstu vidū, liecina pirmdien, 24.aprīlī, publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat sākotnējie dati.

Mūrniece: Latvija ES arī turpmāk redz kā spēcīgu neatkarīgu valstu savienību

Iedzīvotāji no Eiropas Savienības sagaida drošību un ekonomisko izaugsmi, to Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver, pirmdien, 24.aprīlī, uzrunājot kolēģus ES dalībvalstu parlamentu spīkeru sanāksmē, kas notiek Slovākijas galvaspilsētā Bratislavā.

Lauksaimniecības produktu cenu līmenis pērn samazinājies par 0,9%

2016.gadā kopējais lauksaimniecības cenu indekss samazinājās par 0,9%, ko galvenokārt ietekmēja augkopības produkcijas cenu indeksa kritums par 1,5%. Lopkopības produkcijas cenu indekss kritās nedaudz – par 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Eiropas Savienībā Latvija kļūst par «līderi» jauno HIV gadījumu skaita ziņā

Latvija apsteigusi Igauniju ikgadējo jauno HIV gadījumu skaita ziņā 2016.gadā, tādējādi kļūstot par «līderi» Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu vidū, informē Baltijas HIV asociācija, atsaucoties uz Baltijas valstu par epidemioloģisko uzraudzību atbildīgo institūciju publiskotajiem datiem.

Pētījums: Trešdaļa iedzīvotāju nezina, cik maksā mājokļa apdrošināšana

Gandrīz trešdaļa Latvijas iedzīvotāu ne reizi nav interesējušies par mājokļa apdrošināšanas iespējām un nav informēti par tās izmaksām, liecina Gjensidige Latvija un OMD Latvia veiktā pētījuma rezultāti.

Ašeradenam un Polijas vadībai nesakrīt viedokļi energosistēmas sinhronizācijā

Paredzamajai Baltijas valstu energosistēmu sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu caur Poliju nepietiek ar vienu starpsavienojumu LitPol Link, uzskata Latvijas Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Rail Baltica prognozētās izmaksas - ieguvumi pārsniedz izdevumus

Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas projekta Rail Baltica izmaksas varētu būt 5,788 miljardi eiro, informē Rail Baltica Global Forum 2017 EY partneris Baltijas valstīs Nauris Kļava.

Kiberizspiedēji pāriet pie bankām un uzņēmumiem; prasa izpirkumu

Par izspiedējvīrusu upuriem arvien biežāk kļūst nevis individuālie lietotāji, bet uzņēmumi un finanšu iestādes, ziņo Kaspersky Lab speciālisti.