bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 20.09.2017 | Vārda dienas: Marianna, Ginters, Guntra
LatviaLatvija

Viedoklis: Gan politiski, gan ekonomiski Latvija atpaliek no citiem ilgtspējas ziņā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU«Diemžēl bieži vien mūsu politiķu vēlme aizstāvēt nacionālās intereses šķiet tikpat liela, cik aizokeāna prezidentam par krievu hakeru aktivitātēm. Kad divi Latvijas tranzīta nozares uzņēmumi paprasīja valdībai kompensēt negūtos ienākumus 8,3 miljonu eiro apmērā saistībā ar tās noraidošo attieksmi attiecībā uz Ventspils brīvostas iesaisti gāzesvada Nord Stream 2 projektā, komersanti uzreiz tika nodēvēti par bezkauņām,» situāciju saistībā ar Nord Stream 2 procesu Latvijā komenē Dienas Biznes žurnālists Egons Mudulis.

Viņš atgādina, ka iepriekš ministri bija nolēmuši, ka Krievijai, Vācijai un Austrijai tik būtiskais projekts apdraud Latvijas valsts nacionālo drošību. «Kad iecerētās ASV sankcijas draudēja skart Nord Stream 2 iesaistītās Eiropas kompānijas, vācu un austriešu ārlietu ministri, domājot par savām nacionālajām interesēm, ieteica amerikāņiem nebāzt degunu Eiropas enerģijas apgādes jautājumos.»

Mudulis norāda, ka Vašingtona Maskavas gāzes piegāžu paplašināšanas aktivitātēs redz draudu savām globālajām politiskajām un ekonomiskajām – ASV dabasgāzes tirdzniecības – interesēm. «Protams, arī Ukrainai un Polijai ir savas nacionālās intereses, lai krievu gāze Eiropu sasniegtu caur gāzesvadiem to teritorijās. Un arī zviedriem sava āda tuvāka. Viena osta projektā nepiedalīšoties un par to saņemšot kompensāciju, bet cita piedalīšoties, jo mūsu aizjūras draugiem nauda nesmird…,» uzsver žurnālists.

Dienas Biznesa pārstāvis lēš, kad Klaipēdā tika palaists sašķidrinātās dabasgāzes terminālis, kaimiņvalsts Ekonomikas ministrija aicinājusi ieinteresētās puses atrast veidus, kā no jaunās infrastruktūras labumu varētu gūt arī vietējā rūpniecība.

«Līdzīgi citām Eiropas valstīm, domājot par savām nacionālajām interesēm, Lietuva nesmādē ne krievu gāzi cauruļvados, ne norvēģu vai amerikāņu sašķidrināto dabasgāzi. Lai kāda arī nebūtu politiķu retorika attiecībā uz Krieviju, tās tranzīta pārvadājumiem pa dzelzceļu uz Kaļiņingradu lietuvieši plēšot septiņas ādas salīdzinājumā ar baltkrievu kravām uz Klaipēdas ostu. Un Latvijas virzienā nojauktās sliedes Lietuva atliks atpakaļ, visticamāk, tikai tad, kad pūcei aste ziedēs. To visu saliekot kopā ar bijušā FIB vadītāja vārdiem – es nevaru atcerēties, kad mūsu politiķi būtu nopietni, pēc būtības un ar vēlmi rīkoties vaicājuši, kā aizstāvēt Latvijas politiskās un nacionālās intereses, lai ko arī par to nedomātu mūsu tuvākie un tālākie kaimiņi Eiropā vai stratēģiskie partneri aiz okeāna,» turpina Mudulis.

Pēc viņa domām, tas nozīmē, ka gan politiski, gan ekonomiski Latvija atpaliek no citiem ilgtspējas ziņā.

BNN jau ziņoja, ka ņemot vērā Latvijas Republikas valdības nostāju attiecībā pret Nord Stream2projektu, saistībā ar kuru Ministru kabinets pieņēma lēmumu neatbalstīt Ventspils brīvostas iesaisti gāzesvada projektā Nord Stream2, SIA Noord Natie Ventspils Terminals un AS Baltijas Ekspresis lūdz valdībai kompensēt negūtos ienākumus. Uzņēmumi ar lūgumu vērsušies pie Ministru prezidenta.

Uzņēmuma ziņojumā teikts,ka SIA Noord Natie Ventspils Terminals un AS Baltijas Ekspresis atgādina, ka valdība uzdeva ekonomikas ministram, satiksmes ministram, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram un finanšu ministrei nodrošināt, ka Ministru kabineta ieceltie valsts pārstāvji Ventspils brīvostas valdē balso pret jebkādu brīvostas iesaistīšanos projekta Nord Strem2 īstenošanā, kas savukārt rezultējas Nord Stream2 projekta sadarbības Ventspils ostai piedāvājuma atsaukumā.

SIA Noord Natie Ventspils Terminals valdes loceklis Aivars Gobiņš norāda, ka šis projekts terminālam būtu nodrošinājis darbu pusotra gadu garumā un neatsveramu atspaidu tehnoloģiskajā attīstībā un pieredzē. 

Ministru prezidents Māri Kučinskis norādīja, ka atbildes vēstules saturu vēl ir grūti komentēt, taču vienlaikus neuzskata, ka valdība kādam būtu par kaut ko parādā.

Kā ziņots, Nord Stream 2 būs Baltijas jūrā ieguldīts savienojums, kas nodrošinās dabasgāzes transportēšanu vairāk nekā 1 200 kilometru attālumā no gāzes krātuvēm Krievijā līdz klientiem Eiropā. Būvniecības ierosinātājs – NordStream 2AG – plāno izbūvēt gāzes vadu Baltijas jūrā no Krievijas līdz Vācijai, šķērsojot Somijas, Zviedrijas un Dānijas ekskluzīvo ekonomisko zonu un Dānijas teritoriālos ūdeņus. Projekts izmaksās aptuveni 9,5 miljardus eiro, un to paredzēts sākt īstenot 2018.gada aprīlī.

Vairākas ES dalībvalstīs par šo projektu izteikušās kritiski. Arī Baltijas valstu amatpersonas Nord Stream 2 vērtējušas kritiski, uzsverot, ka tas ir ģeopolitisks projekts un ir pretrunā ar Eiropas Enerģētikas savienības mērķiem.

Gāzesvads tiks vilkts caur vairāku valstu ekskluzīvajām ekonomiskajām zonām un teritoriālajiem ūdeņiem, tādēļ uz to attiecināmi ANO konvencijas Par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā jeb tā dēvētās Espo konvencijas noteikumi.

Saskaņā ar uzņēmuma sniegto informāciju, plānotais gāzes vads tieši nešķērsos Latvijas iekšējos jūras ūdeņus vai ekskluzīvo ekonomisko zonu, tomēr potenciāli varot ietekmēt Latvijas vidi.

Nord Stream 2 pārrobežu ietekmes uz vidi novērtējumā tiek secināts, ka ietekme uz Baltijas jūru un tās vidi būs samērā niecīga.

Novērtējumā ir minēts, ka gāzesvadu izbūves rezultātā, minimāla negatīvā ietekme tiek paredzēta attiecībā uz dažām jūras gultnes organismu sugām visā gāzesvadu garumā un planktonu Krievijas piekrastē. Tos īstermiņā varētu ietekmēt īslaicīgā temperatūras maiņa un jūras smilšu mākoņi, kas tiks radīti būvniecības laikā.

Tiek arī norādīts, ka būvniecības rezultātā jūras gultnē tiks izveidoti mākslīgi rifi, kas var izrādīties labvēlīgi jau esošajām jūras gultnē dzīvojošajiem organismiem.

Vidējs kaitējums dabai var tikt nodarīts gadījumā, ja būvniecības laikā tiek negatīvi ietekmētas aizsargājamās sugas kādā no piecām Natura 2000 teritorijām, kas pārklājas ar svarīgām putnu un bioloģiskās daudzveidības teritorijām. Kaitējums var tikt nodarīts arī pelēkajiem un Kallbadānas roņiem, kuriem pastāv risks būvniecības trokšņa rezultātā zaudēt dzirdi.

Savukārt vidējs kaitējums zivju sugām var tikt nodarīts Pomerānijas, Greifsvaldes un Narvas līčos.

Zviedrija, Dānija, Latvija, Lietuva, Igaunija un Polija ir iekļautas ziņojuma pārrobežu ietekmes valstu sarakstā.

Ref:224.000.103.1774


Pievienot komentāru

ES Ungārijā vērtē, cik lietderīgi finansēts Orbāna stadions un «bānītis»

Eiroparlamentārieši Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna dzimtajā ciemā apmeklējuši modernu futbola laukumu un šaursliežu dzelzceļa līniju, kas uzbūvēta ar Eiropas Savienības finansējumu, bet kļuvusi slavena ar pasažieru trūkumu.

Reizniece-Ozola: Kosmosa izpētes projektos Latvija līdz šim ieguldījusi 3,2 miljonus eiro

Līdz šim trīs konkursu rezultātā Latvija atbalstījusi 27 kosmosa izpētes projektus, kuros kopā ieguldīti vairāk nekā 3,2 miljoni eiro, Eiropas Planetārās zinātnes kongresā sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Daudzviet Latvijā upes izgājušas no krastiem

Turpinoties ūdens līmeņa kāpumam, jau daudzviet Latvijā applūdušas upju palienes, vietām - arī citas teritorijas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.

Ekonomists: Naftas tirgus - OECD krājumi mazinās, OPEC turpinās koriģēt tirgu

Pateicoties naftas eksportētājvalstu organizācijai, kas kopš gada sākuma ir samazinājusi ieguvi par vienu miljonu barelu dienā, OECD valstu naftas krājumi kopš marta ir samazinājušies par aptuveni 0,6 miljoniem barelu dienā, pauž SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Latvijā būvniecības izlaide otrajā ceturksnī bija viena no straujākajām ES

Latvijā būvniecības produkcijas izlaide šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli-jūniju pieaugusi par 15,8%, kas ir viens no straujākajiem kāpumiem to 26 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, par kurām pieejami dati.

Nosaka jaunu kārtību paaugstinātas bīstamības objektu apzināšanai

Ministru kabinets otrdien, 19.septembrī, pieņēma Iekšlietu ministrijas izstrādātos MK noteikumus, kuros precizētas tiesību normas saistībā ar paaugstinātas bīstamības objektu apzināšanu, noteikšanas kritērijiem un dokumentācijas izstrādāšanu.

Notiks militārās tehnikas un karavīru pārvietošanās

Turpinoties intensīvam militāro vingrinājumu un mācību posmam Latvijā, Nacionālie bruņotie spēki atgādina, ka to laikā pa Latvijas autoceļiem pārvietojas gan Latvijas, gan sabiedroto bruņoto spēku militārā tehnika.

Pārdala vairāk nekā miljonu eiro Valsts kancelejas un KNAB  efektivitātes uzlabošanai

Pārdalīs vairāk nekā miljonu eiro Valsts kancelejas un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbības efektivitātes uzlabošanai, otrdien, 19.septembrī, lēma valdība.

Digitālas valsts pārvaldes aizstāvi Ilvesu nebaida Igaunijas ID karšu problēma

Reaģējot uz ziņām, ka atklāts iespējams drošības «robs» Igaunijas iedzīvotāju identifikācijas kartēs, Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess noraidījis, ka tehniskas kļūmes neapdraud viņa pārstāvētās valsts kā e-pārvaldes celmlauža reputāciju.

Jauniešiem būs lielākas iespējas izglītības iestādē saņemt karjeras konsultācijas

Turpmāk izglītības iestādes varēs daudz aktīvāk iesaistīties karjeras izglītības un profesionālās orientācijas pasākumu īstenošanā, nodrošinot jauniešiem karjeras izglītības atbalsta pasākumus.

Judins uzskata, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija «nevirzās uz priekšu»

«Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas pašreizējais darbs neatbilst mērķim izmeklēt un analizēt iespējamo valsts sagrābšanu, norāda komisijas deputāts, Vienotības Saeimas frakcijas pārstāvis Andrejs Judins.

Pētījums: Iedzīvotāji vislielāko kritiku pauž Latvijas kopējās situācijas attīstībai

Sākoties rudenim, optimisms iedzīvotāju noskaņojumā ir jūtami mazinājies, liecina jaunākais Baltic Internatioanal Bank Latvijas barometra pētījums.

Aizņemto darbvietu skaits palielinājies par 9,3 tūkstošiem jeb 1%

Šī gada pirmā pusgada beigās Latvijā bija 903,2 tūkstoši aizņemto darbvietu, un salīdzinājumā ar 2016.gada pirmā pusgada beigām to skaits ir palielinājies par 9,3 tūkstošiem jeb par 1,0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

82% Igaunijas mājsaimniecību izvēlas mobilo mājas internetu

Igaunijā arvien vairāk mājsaimniecībām izvēloties mobilo mājas internetu, 2017.gadā to lieto jau 82% mājokļos, kuros vispār lieto globālo tīmekli, aplēsuši igauņu statistiķi.

Zinātniskās institūcijas ar ES fondu atbalstu sekmēs starptautisko sadarbību

Lai sekmētu Eiropas Pētniecības telpas sadarbības projektu izstrādi un veicinātu Latvijas zinātnieku dalību starptautiskos pētniecības un tīklošanās pasākumos, 18 zinātniskajām institūcijām Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir nosūtījusi uzaicinājumu pieteikties Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma saņemšanai.

Notāri: Biežākā kļūda mantojuma kārtošanas procesā - kavēts termiņš

Nemainīgi visaktuālākie juridiskie jautājumi, ar kuriem cilvēki Latvijā vēršas pie notāriem, ir saistīti ar nekustamo īpašumu, īpaši - tā mantošanu. Tajā pašā laikā mantojuma lieta bieži netiek nokārtota līdz galam vai netiek ierosināta vispār. Kā liecina zvērinātu notāru pieredze, mantojuma lietās cilvēki visbiežāk kavē termiņus.

Latkovskis norāda, ka dažreiz Saeimā slīpētā veidā tiek lobēti apšaubāmi balsojumi

Atsevišķos gadījumos Saeimā visnotaļ slīpētā veidā tiek lobēti apšaubāmi balsojumi, turklāt salīdzinājumā ar iepriekšējo Saeimu tiem ir pieaugoša tendence, pauž Saeimas deputāts Ilmārs Latkovskis.

Bildēs: Zapad mācības pilnā sparā

Piedāvājam fotoieskatu Baltkrievijas un Krievijas apvienotajās militārajās mācībās Zapad, kuras klātienē inspicē arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu.

VID: Samaksājot nodokļu pamatparādu, iespējams atbrīvoties no soda naudas

Lai nodokļu maksātājiem atvieglotu radušos nodokļu parāda slogu, laikā no šī gada 1.oktobra līdz 2018.gada 2.janvārim ikviens, kam izveidojies nodokļu parāds, Valsts ieņēmumu dienests aicina pieteikties uz atbalsta pasākumu. Tas paredz nokavējuma un soda naudas pilnīgu dzēšanu ar nosacījumu, ka ne vēlāk kā līdz 2019.gada 31.decembrim tiek samaksāts nodokļu pamatparāds.

Delna aicina Saeimas deputātus atbalstīt iniciatīvu likvidēt balsojumu «atturas»

Sabiedrība par atklātību Delna aicina Saeimas deputātus atbalstīt iedzīvotāju iniciatīvu un likvidēt balsojumu «atturas».

Baltijas ekspresis piesaista dzelzceļa kravas; kritums pārējiem pārvadātājiem

Kravu pārvadātājs pa dzelzceļu AS Baltijas ekspresis šā gada septiņos mēnešos vairāk nekā dubultojis pārvadāto kravu apjomus, tikmēr pārējiem abiem pārvadātājiem - SIA LDz Cargo un AS Baltijas tranzīta serviss novērojams kravu apjoma kritums. Biedrība Baltijas Asociācija - transports un loģistika norāda, ka ceļ trauksmi kopējās situācijas dēļ nozarē nevis savu biedru interesēs.

Latvijas krājbankas administrators atguvis vēl 2,141 miljonu eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad augustā atguvis 2,141 miljonu eiro, kas ir 4,1 reizi vairāk nekā mēnesi iepriekš.

Aptauja: Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju pavirši izturas pret savu veselību

Mazāk nekā puse jeb 44% Latvijas iedzīvotāju slimības gadījumā lieto visus ārsta izrakstītos medikamentus, liecina Mana Aptieka&Apotheka Veselības indekss.

Norvēģijā vadošam policistam 21 gads cietumā par hašiša kontrabandu

Tiesa Norvēģijā, kas bieži atzīta par vienu no vismazāk korumpētajām valstīm pasaulē, notiesājusi augsta ranga policistu, piespriežot tam 21 gada cietumsodu par kukuļņemšanu un līdzdalību narkotiku kontrabandā.

Balta: Pieteikto apdrošināšanas atlīdzību skaits palielinās dzīvnieku dēļ

Šogad līdz augustam apdrošināšanas sabiedrība Balta atlīdzībās par sadursmēs ar dzīvniekiem bojātiem transportlīdzekļiem jau izmaksājusi teju 0,9 miljonus eiro.