bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 16.12.2017 | Vārda dienas: Alvīne
LatviaLatvija

Viedoklis: Gan politiski, gan ekonomiski Latvija atpaliek no citiem ilgtspējas ziņā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU«Diemžēl bieži vien mūsu politiķu vēlme aizstāvēt nacionālās intereses šķiet tikpat liela, cik aizokeāna prezidentam par krievu hakeru aktivitātēm. Kad divi Latvijas tranzīta nozares uzņēmumi paprasīja valdībai kompensēt negūtos ienākumus 8,3 miljonu eiro apmērā saistībā ar tās noraidošo attieksmi attiecībā uz Ventspils brīvostas iesaisti gāzesvada Nord Stream 2 projektā, komersanti uzreiz tika nodēvēti par bezkauņām,» situāciju saistībā ar Nord Stream 2 procesu Latvijā komenē Dienas Biznes žurnālists Egons Mudulis.

Viņš atgādina, ka iepriekš ministri bija nolēmuši, ka Krievijai, Vācijai un Austrijai tik būtiskais projekts apdraud Latvijas valsts nacionālo drošību. «Kad iecerētās ASV sankcijas draudēja skart Nord Stream 2 iesaistītās Eiropas kompānijas, vācu un austriešu ārlietu ministri, domājot par savām nacionālajām interesēm, ieteica amerikāņiem nebāzt degunu Eiropas enerģijas apgādes jautājumos.»

Mudulis norāda, ka Vašingtona Maskavas gāzes piegāžu paplašināšanas aktivitātēs redz draudu savām globālajām politiskajām un ekonomiskajām – ASV dabasgāzes tirdzniecības – interesēm. «Protams, arī Ukrainai un Polijai ir savas nacionālās intereses, lai krievu gāze Eiropu sasniegtu caur gāzesvadiem to teritorijās. Un arī zviedriem sava āda tuvāka. Viena osta projektā nepiedalīšoties un par to saņemšot kompensāciju, bet cita piedalīšoties, jo mūsu aizjūras draugiem nauda nesmird…,» uzsver žurnālists.

Dienas Biznesa pārstāvis lēš, kad Klaipēdā tika palaists sašķidrinātās dabasgāzes terminālis, kaimiņvalsts Ekonomikas ministrija aicinājusi ieinteresētās puses atrast veidus, kā no jaunās infrastruktūras labumu varētu gūt arī vietējā rūpniecība.

«Līdzīgi citām Eiropas valstīm, domājot par savām nacionālajām interesēm, Lietuva nesmādē ne krievu gāzi cauruļvados, ne norvēģu vai amerikāņu sašķidrināto dabasgāzi. Lai kāda arī nebūtu politiķu retorika attiecībā uz Krieviju, tās tranzīta pārvadājumiem pa dzelzceļu uz Kaļiņingradu lietuvieši plēšot septiņas ādas salīdzinājumā ar baltkrievu kravām uz Klaipēdas ostu. Un Latvijas virzienā nojauktās sliedes Lietuva atliks atpakaļ, visticamāk, tikai tad, kad pūcei aste ziedēs. To visu saliekot kopā ar bijušā FIB vadītāja vārdiem – es nevaru atcerēties, kad mūsu politiķi būtu nopietni, pēc būtības un ar vēlmi rīkoties vaicājuši, kā aizstāvēt Latvijas politiskās un nacionālās intereses, lai ko arī par to nedomātu mūsu tuvākie un tālākie kaimiņi Eiropā vai stratēģiskie partneri aiz okeāna,» turpina Mudulis.

Pēc viņa domām, tas nozīmē, ka gan politiski, gan ekonomiski Latvija atpaliek no citiem ilgtspējas ziņā.

BNN jau ziņoja, ka ņemot vērā Latvijas Republikas valdības nostāju attiecībā pret Nord Stream2projektu, saistībā ar kuru Ministru kabinets pieņēma lēmumu neatbalstīt Ventspils brīvostas iesaisti gāzesvada projektā Nord Stream2, SIA Noord Natie Ventspils Terminals un AS Baltijas Ekspresis lūdz valdībai kompensēt negūtos ienākumus. Uzņēmumi ar lūgumu vērsušies pie Ministru prezidenta.

Uzņēmuma ziņojumā teikts,ka SIA Noord Natie Ventspils Terminals un AS Baltijas Ekspresis atgādina, ka valdība uzdeva ekonomikas ministram, satiksmes ministram, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram un finanšu ministrei nodrošināt, ka Ministru kabineta ieceltie valsts pārstāvji Ventspils brīvostas valdē balso pret jebkādu brīvostas iesaistīšanos projekta Nord Strem2 īstenošanā, kas savukārt rezultējas Nord Stream2 projekta sadarbības Ventspils ostai piedāvājuma atsaukumā.

SIA Noord Natie Ventspils Terminals valdes loceklis Aivars Gobiņš norāda, ka šis projekts terminālam būtu nodrošinājis darbu pusotra gadu garumā un neatsveramu atspaidu tehnoloģiskajā attīstībā un pieredzē. 

Ministru prezidents Māri Kučinskis norādīja, ka atbildes vēstules saturu vēl ir grūti komentēt, taču vienlaikus neuzskata, ka valdība kādam būtu par kaut ko parādā.

Kā ziņots, Nord Stream 2 būs Baltijas jūrā ieguldīts savienojums, kas nodrošinās dabasgāzes transportēšanu vairāk nekā 1 200 kilometru attālumā no gāzes krātuvēm Krievijā līdz klientiem Eiropā. Būvniecības ierosinātājs – NordStream 2AG – plāno izbūvēt gāzes vadu Baltijas jūrā no Krievijas līdz Vācijai, šķērsojot Somijas, Zviedrijas un Dānijas ekskluzīvo ekonomisko zonu un Dānijas teritoriālos ūdeņus. Projekts izmaksās aptuveni 9,5 miljardus eiro, un to paredzēts sākt īstenot 2018.gada aprīlī.

Vairākas ES dalībvalstīs par šo projektu izteikušās kritiski. Arī Baltijas valstu amatpersonas Nord Stream 2 vērtējušas kritiski, uzsverot, ka tas ir ģeopolitisks projekts un ir pretrunā ar Eiropas Enerģētikas savienības mērķiem.

Gāzesvads tiks vilkts caur vairāku valstu ekskluzīvajām ekonomiskajām zonām un teritoriālajiem ūdeņiem, tādēļ uz to attiecināmi ANO konvencijas Par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā jeb tā dēvētās Espo konvencijas noteikumi.

Saskaņā ar uzņēmuma sniegto informāciju, plānotais gāzes vads tieši nešķērsos Latvijas iekšējos jūras ūdeņus vai ekskluzīvo ekonomisko zonu, tomēr potenciāli varot ietekmēt Latvijas vidi.

Nord Stream 2 pārrobežu ietekmes uz vidi novērtējumā tiek secināts, ka ietekme uz Baltijas jūru un tās vidi būs samērā niecīga.

Novērtējumā ir minēts, ka gāzesvadu izbūves rezultātā, minimāla negatīvā ietekme tiek paredzēta attiecībā uz dažām jūras gultnes organismu sugām visā gāzesvadu garumā un planktonu Krievijas piekrastē. Tos īstermiņā varētu ietekmēt īslaicīgā temperatūras maiņa un jūras smilšu mākoņi, kas tiks radīti būvniecības laikā.

Tiek arī norādīts, ka būvniecības rezultātā jūras gultnē tiks izveidoti mākslīgi rifi, kas var izrādīties labvēlīgi jau esošajām jūras gultnē dzīvojošajiem organismiem.

Vidējs kaitējums dabai var tikt nodarīts gadījumā, ja būvniecības laikā tiek negatīvi ietekmētas aizsargājamās sugas kādā no piecām Natura 2000 teritorijām, kas pārklājas ar svarīgām putnu un bioloģiskās daudzveidības teritorijām. Kaitējums var tikt nodarīts arī pelēkajiem un Kallbadānas roņiem, kuriem pastāv risks būvniecības trokšņa rezultātā zaudēt dzirdi.

Savukārt vidējs kaitējums zivju sugām var tikt nodarīts Pomerānijas, Greifsvaldes un Narvas līčos.

Zviedrija, Dānija, Latvija, Lietuva, Igaunija un Polija ir iekļautas ziņojuma pārrobežu ietekmes valstu sarakstā.

Ref:224.000.103.1774


Pievienot komentāru

Šonedēļ reģistrēts dienas laikā lielākais avāriju skaits

Aizvadītajā dienā Latvijā reģistrēts 121 ceļu satiksmes negadījums, kuros cietuši desmit cilvēki, bet viens cilvēks gājis bojā, informē Valsts policija. Šis šonedēļ esot lielākais vienas dienas laikā reģistrēto avāriju skaits.

Samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta

Lai paaugstinātu satiksmes drošību no piektdienas, 15.decembrī, samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta līdz 50 kilometriem stundā, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Citadele Index: Uzņēmēji optimistiski par ekonomikas izaugsmi

Pēc četru gadu pārtraukuma optimisms novērojams visās Latvijas uzņēmējdarbības nozarēs. Jau trešo ceturksni pēc kārtas Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, un uzņēmēji ir pozitīvi noskaņoti gan par ekonomiku valstī, gan savām finansēm.

Vaidere: Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija

Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija, norāda Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.

No katra nodokļos samaksātā eiro 10 centi paredzēti veselības nozarei

Ņemot vērā, ka par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm ir noteiktas veselības aprūpe, valsts iekšējā un ārējā drošība, kā arī atbalsts demogrāfijas pasākumiem. Veselībai 2018.gadā tiek novirzīts 11,1%, kas kopā ar veselību saistīto izglītību kopumā ir 1 018,2 miljoni eiro. Līdz ar to no viena nodokļos samaksātā eiro desmit centi tiek paredzēti veselības nozarei, teikts Finanšu ministrijas ziņojumā.

Rīgas siltums pirks Rīgas BioEnerģijas kapitāldaļas

AS Rīgas siltums valde pieņēmusi lēmumu izmantot pirmpirkuma tiesības 50% SIA Rīgas BioEnerģija kapitāla daļu iegādei, informē Rīgas siltums pārstāvji. Turklāt pirkuma summa netiek atklāta.

Advokāte mēģina cietumā ienest narkotikas

Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūra tiesai nosūtīja krimināllietu attiecībā pret kādu advokāti, kura mēģināja ienest narkotiskās un psihotropās vielas personai, kura ievietota ieslodzījuma vietā Rīgas Centrālcietumā.

ES līderi nespēj vienoties par bēgļu politiku; gaidāms smags uzdevums

Eiropas Savienības līderi piektdien, 15.decembrī, rītā nav spējuši atrisināt bloka austrumu un rietumu valstu domstarpības par bēgļu politiku, un viņus sagaida smags uzdevums reformēt patvēruma politiku līdz nākamā gada jūnijā noteiktajam gala termiņam, vēsta samita dalībnieki.

Latvijas Banka paaugstina IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 4,7%

Latvijas Banka paaugstinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 4,2% līdz 4,7%, vēsta Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Iedzīvotāju noskaņojums par valdības darbu joprojām ir negatīvs

Vislielāko neapmierinātību iedzīvotāji pauduši par Latvijas situācijas attīstību kopumā, kā arī par valdības darbu. Lai gan iepriekš valdības darba vērtējums bija pakāpies par četriem punktiem, tagad tas atkal par diviem ir noslīdējis, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs dati.

Plūdu dēļ slēgts vēl viens autoceļu posms

Ilgstošu nokrišņu dēļ no piektdienas, 15.decembra, ir slēgts vietējas nozīmes ceļš Iecava-Lambārte, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Baltijas jūrā uz trim mēnešiem aizliedz zušu zveju

Eiropas Savienības Zivsaimniecības padome ir pieņēmusi lēmumu - aizliegt zušu zveju uz trim mēnešiem 2018.gadā visos ūdeņos, tostarp arī Baltijas jūrā. Lai gan Pasaules Dabas Fonds un citas Eiropas vides organizācijas to vērtē kā atzīstamu pirmo soli, tomēr šiem centieniem būs maza ietekme uz būtiskāko problēmu - zušu populācijas apjomi dramatiski sarūk.

Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 12%

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad desmit mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 12% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 4,32 miljonus.

Rīgas dome apstiprina pilsētas 2018.gada budžetu ar 48 miljonu eiro deficītu

Rīgas dome apstiprina pašvaldības 2018.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsēta nākamo gadu noslēgs ar 48,28 miljonu eiro lielu budžeta deficītu.

Somijas gaļas lielražotājs ieguldīs Igaunijas rūpnīcā 8 miljonus

Patēriņam gatavo gaļas produktu tirgus segmentā pastāv strauja izaugsme, tā novērojis Baltijā strādājošais Somijas gaļas pārstrādes uzņēmums HKScan, kas gatavojas ieguldīt astoņus miljonus eiro tam piederošā pārstrādes rūpnīcā Igaunijā.

LTRK: Elektrības rēķinu palielināšana desmitiem tūkstošu uzņēmumu ir nepieļaujama

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera kategoriski iebilst pret to, ka lielākajai daļai mazo un vidējo uzņēmumu, obligātās iepirkuma komponentes diferencēšanas dēļ no nākamā gada sākuma pieaugs rēķins par elektroenerģiju, uzskatot, ka tādējādi šai komersantu grupai tiek ieviests jauns papildu nodoklis, padarot viņus vēl konkurēt nespējīgākus.

Citadele banka izsniegusi miljonu eiro Rigvir ražotājam

Rigvir holdinga uzņēmums SIA Latima no bankas Citadele saņēmis 994 000 eiro aizdevumu jaunā Rigvir Zinātniskā centra - aktīvās substances ražotnes un pētniecības laboratorijas pabeigšanai, vēsta uzņēmumā.

Bondars svētku brīvdienās domās, vai palikt LRA

Nepamierināts ar vairākiem Latvijas Reģionu apvienības lēmumiem, Rīgas domnieks Mārtiņš Bondars svētku brīvdienās domāšot, vai palikt šajā politiskajā spēkā.

Tusks atzīst ES bēgļu kvotu sistēmu par neiedarbīgu un norāda uz austrumu-rietumu šķelšanos

Pirms Eiropas Savienības galotņu sanāksmes šonedēļ, tās priekšsēdētājs un arī ES Padomes galva Donalds Tusks (Donald Tusk) vērtējis, ka bēgļu kvotu sistēma bloka teritorijā izrādījusies neiedarbīga, turklāt tā izgaismojusi asas pretrunas šajā jomā starp austrumu un rietumu dalībvalstīm.

Asociācija: Nepērc dāvanu kredītā; grimšana parādos turpināsies

Ziemassvētku dāvanu pirkšanas drudžainākajā laikā ar aicinājumu Nepērc dāvanu kredītā! pie iedzīvotājiem vēršas Latvijas kredītņēmēju asociācija, kas ir pārliecināta - pēc svētkiem, kad neapdomīgi un pārlieku viegli pieejamie kredīti būs jāsāk atdot, būs simtiem, pat tūkstošiem cilvēku, kuri to nespēs izdarīt.

Bičkovičs aicina tiesnešus būt atbildīgiem un stiprināt tiesu varas reputāciju

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs aicina tiesnešus departamentos objektīvi izvērtēt situāciju, kad publiskajā telpā tiek apšaubīta tiesu sistēmas reputācija saistībā ar maksātnespējas procesu tiesvedībām.

Aptur vēl vienu «aplokšņu algas» izmaksātāju grupējumu

VID Finanšu policijas pārvalde, veicot 26 kratīšanas Rīgā, Ikšķilē un Valmierā, apturējusi kārtējā noziedzīgā grupējuma darbību, kas izvairījusies no nodokļu nomaksas izmaksājot darbiniekiem «aplokšņu algas». Nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk nekā 220 tūkstošus eiro.

Cido Grupa trīs ceturkšņos pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro

Dzērienu ražotāja Baltijā SIA Cido Grupa apgrozījums šogad pirmajos trīs ceturkšņos ir pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro, kas ir par 4% vairāk, salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu.

Ievestā benzīna apmērs desmit mēnešos sarucis par 7,3%

Latvijā ievestā motorbenzīna daudzums šogad desmit mēnešos samazinājies par 7,3% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, bet dīzeļdegviela ievesta par 3,9% mazāk.

Ļauj Igaunijas fondam iegādāties vairākus Latvijas enerģijas ražošanas uzņēmumus

Konkurences padome atļauj Igaunijas fondam iegādāties vairākus Latvijas enerģijas ražošanas un lauksaimniecības uzņēmumus.