bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 19.10.2017 | Vārda dienas: Drosma, Drosmis, Elīna
LatviaLatvija

Viedoklis: Latvijā sporta būves bieži būvē ignorējot konkrētās vietas sporta tradīcijas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+2 vērtējums, 2 balsojumi)

Autors: Edijs Pālens/LETA

Latvijā sporta būves bieži vien būvē ignorējot konkrētās vietas sporta tradīcijas, sporta attīstības perspektīvas un potenciālo sportistu skaitu. Tiek atvērti jauni olimpiskie centri ar plašu sporta veidu iespējām, taču tajā pašā laikā netiekam galā ar Latvijas sportam vēsturiski nozīmīgu centru – Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju, Murjāņu Sporta ģimnāziju, Daugavas stadionu un citu – savešanu kārtībā vai pat glābšanu. Šādu viedokli pirms nedēļas nogalē gaidāmajām Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) vadības vēlēšanām pauž hokeja kluba Venta 2002 valdes loceklis Aivis Landmanis.

«Ačgārnības rezultātā daudzi augsta līmeņa sportisti, nākamie sporta treneri, sporta speciālisti zināšanas apgūst un trenējas katastrofāli novecojušās sporta infrastruktūrās, savukārt jaunajos olimpiskajos centros trūkst sporta treneru, sporta ārstu, fizioterapeitu, lielu un mazu sportistu, bet pats galvenais – finanšu līdzekļu, lai tajos pilnvērtīgi varētu trenēties bērni, jaunieši, augstas klases sportisti,» pauž Landmanis. «Nereti rodas situācijas, kad tradīciju bagātam sporta veida speciālistam darbs ir jāmeklē citviet, jo sporta veids tradīcijām bagātajās vietās tiek likvidēts vai stagnē, savukārt uz jaunatklātajiem sporta centriem speciālisti un sportisti ir jāimportē, kā tas Dobeles un Ventspils gadījumā ir noticis ar svarcelšanas speciālistiem un sportistiem.»

Kā konkrētu piemēru viņš min olimpiskā centra Ventspils ledus halli, retoriski jautājot LOK un Latvijas Hokeja federācijas (LHF) vadībai, kādēļ tāda bija jābūvē, ja pirms tam pat nebija mēģinājumu izveidot pilnvērtīgu bērnu un jauniešu hokeja sistēmu Ventspilī.

«Šo darbu darām mēs, bērnu vecāki, diemžēl lielāko laiku un enerģiju veltot iestāžu birokrātijas pārvarēšanai, pārliecināšanai. Absurds, bet tas tāpēc, ka valstī nepastāv vienotas sporta attīstības sistēmas. Nauda sporta būvēm tiek dalīta pēc PSRS tik populārā izsišanas principa – nauda tiek tiem, kuri skaļāk bļauj, nevis tiem, kuriem visvairāk vajag un kur tā tiks maksimāli efektīvi izmantota. Šādas saimniekošanas bēdīgie augļi nes ražu – ar katru jauno sporta būvi, vismaz Ventspilī, nauda sportistu vajadzību segšanai katastrofāli samazinās. Piemēram, pašvaldība normālā apmērā atsaka piešķirt dotāciju tam pašam bērnu hokejam, tai pat laikā tā ar vieglu roku novirza nodokļu maksātāju naudu halles ekspluatācijas radīto zaudējumu segšanai. Šāda pieeja pati par sevi degradē sportu,» pauž Landmanis.

Viņaprāt, īpaši tiek grēkots ar bērniem un jauniešiem, «nekaunīgi ekspluatējot vecāku finansiālās iespējas». «Nav šaubu, ka realizējot jauna baseina, kērlinga halles, slēgtā BMX stadiona un citu jaunu sporta būvju ieceres Ventspilī, sportistiem tiks atņemts vēl vairāk, vēl smagāk finansiāli ekspluatēts tiks budžets un bērnu vecāki,» uzskata Landmanis.

Ja valsts vadība turpinās nerūpēties par jau uzcelto būvju piepildīšanu ar «pieklājīgu saturu, bet tā vietā dāsni atbalstīs infrastruktūras attīstību neatbilstošās vietās, kā tas ir Ventspilī, kur piedāvājums pārsniedz pieprasījumu un naudas nepietiek esošo sporta veidu pienācīgai uzturēšanai», tad neesot ko brīnīties, ja nākamajās olimpiskaj

ās spēlēs atkārtosies šovasar piedzīvotais, ka Latvija paliek bez medaļām.

Taču arī atlikušais finansējums, viņaprāt, netiekot sadalīts efektīvi. Kā piemēru viņš min to, ka Ventspils vadošie politiķi vada divus sporta spēļu klubus – basketbola klubu Ventspils un futbola klubu Ventspils, kuriem tiek lielākā daļa valsts sportam atvēlēto līdzekļu. «Vēl Ventspilī ir sporta skola, tā saucamie augstas klases sportisti un ar valdošajiem nesaistīti klubi, kā bērnu un jauniešu hokeja klubs Venta 2002. Sporta skolai finansējumu valdošie daudz maz sarūpē, kaut arī tur tiek taupīts arvien vairāk uz jauno sportistu sagatavošanas, veselības, rehabilitācijas, sacensību, treneru, sporta inventāra rēķina,» pārliecību pauž Landmanis.

«Ja vēlamies rezultātus, ir jāatsakās no sporta naudas izmantošanas politiķu iegribu realizēšanai, tēlu spodrināšanai, izklaides objektu uzturēšanai. Ir jābeidz celt, ja nespējam pilnvērtīgi apsaimniekot sacelto,” pauž Landmanis.

Viņaprāt, nekavējoties ir jāizveido sporta sistēma, kura primāru un vispusīgu atbalstu nodrošina Latvijas nākotnei – bērniem un jauniešiem, augstas klases individuāliem sporta veidu sportistiem, sporta spēļu izlasēm. «Esošā sistēma, kurā valsts, pašvaldība, LOK savos sporta centros piekopj pat bērnu un jauniešu sporta veidu diskrimināciju, jeb dalīšanu lētajos un dārgajos, nenodrošina bērnu un jauniešu pastāvīgu un pilnvērtīgu veselības profilaksi, jau pašā būtībā ir izšķērdīga. Bardaku raksturo vēl viena nianse – šai valstī nav nevienas amatpersonas, kuras varētu pateikt, cik kopā valsts, pašvaldību, brīvostu, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību līdzekļu ik gadu tiek sportam un kā šī nauda tiek izlietota,» uzskata Landmanis.


Pievienot komentāru

Maršruts nedēļas nogalei: Kaislīgas dejas piektdienā, bet sestdienā - izzinoši pasākumi

Ikvienas Latvijas iedzīvotājs aicināts izbaudīt karstasinīgus ritmus kino Splendid Palace, kur norisināsies Starptautiskais Romu Kultūras festivāls. Savukārt sestdien un svētdien ikviens aicināts izzināt dabu Līgatnes parkā, kā arī Latvijas kultūras mantojumu Rīgas sinagogā.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.

DB: Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki

Jau vairāk nekā desmit gadus Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki, vēsta laikraksta Dienas Bizness izdotais ikgadējais žurnāls 100 Latvijas lielākie pelnītāji.

Abāšins: OCTA adrošināšanas cenu griesti vēl nav sasniegti

Transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas cenu griesti Latvijā vēl nav sasniegti, taču straujam cenu turpmākam kāpumam nav pamata, intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teicis Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Tiesībsargs: Desmit gadu laikā nepilsoņu statusa jautājums ir jāatrisina

Turpmākie desmit gadi varētu būt pārejas periods, lai «pieliktu punktu» nepilsoņu statusam Latvijā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacījis tiesībsargs Juris Jansons.

Katalonija «neceļ ausi», Spānija draud autonomajā reģionā ieviest tiešu pārvaldi

Separātiskā Spānijas reģiona Katalonijas vadība nav pakļāvusies Madrides ultimātam, līdz ceturtdienas, 19.oktobra, rītam paskaidrot, vai reģions ir pasludinājis neatkarību vai nav. Tā vietā katalonieši pavēstījuši, ka tiešām varētu atdalīties, ja Madride turpinās «apspiešanu».

Par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu desmito reizi atzīts Latvenergo

Arī šogad par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu atzīta AS Latvenergo, kura 2017.gada topā uzrādīja vērtības pieaugumu 34 % apmērā, salīdzinot ar pērno gadu, vēsta Prudentia un Nasdaq Riga veidotais ikgadējais Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101.

CSP: 16,7% uzņēmumu izmanto mākoņdatošanas pakalpojumus

Šī gada sākumā Latvijā 98,7% uzņēmumu ar nodarbināto skaitu 10 un vairāk lietoja internetu, bet pašiem sava tīmekļa vietne bija 62,9% uzņēmumu, liecina dati no Centrālās statistikas pārvaldes aptaujas par informācijas tehnoloģiju lietošanu uzņēmumos.

Jaundzimušo skaits krītas, arī mirušo mazāk

Šī gada deviņos mēnešos Latvijā piedzima 15 723 mazuļi, kas ir par 1113 bērniem mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn,liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie demogrāfijas rādītāji.

Nākamā gada pavasarī atklās Maxima XXX veikalu Rīga Plaza

Nākamā gada pavasarī centrā Rīga Plaza tiks atvērts lielveikals Maxima XXX, jo ir saņemts Konkurences padomes pozitīvs atzinums. Šī veikala izveidē Maxima Latvija plāno investēt 2,06 miljonus eiro.

KP piemēro saistošos nosacījumus MTG Broadcasting AB iegādei

Konkurences padome lēma atļaut UAB Bite Lietuva iegādāties MTG Broadcasting AB grupas sabiedrības Latvijā.

Apstādījumu saglabāšanas komisija piekrīt 24 koku ciršanai Lidl projekta vietā

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisija, izvērtējot koriģēto Lidl projektu, kuru plānots realizēt Dzelzavas ielā 75 B, piekritusi 24 koku ciršanai. Nosacījums - ka to vietā tiks iestādīti 35 dižstādi un tiks uzbūvēts projektā paredzētais bērnu rotaļu laukums, informē Rīgas domē. 

EK sodītie Lietuvas dzelzceļnieki plāno gan apstrīdēt lēmumu, gan, visticamāk, atjaunot sliedes uz Reņģi

Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmums, kam Eiropas Komisija noteica 27,87 miljonus eiro lielu naudassodu par konkurences kropļošanu Mažeiķu-Reņģes dzelzceļa posma demontāžu, paudis ieceri, kas liecina gan par savas vainas apzināšanos, jo tiek runāts par iespējamu sliežu ceļa atjaunošanu, gan vienlaikus par vēlmi atspēkot EK konkurences uzraugu secināto.

Solidaritātes nodokļa normu atzīst par neatbilstīgu Satversmei

Satversmes tiesa ceturtdien, 19.oktobrī, atzinusi Solidaritātes nodokļa normu par neatbilstīgu Satversmei.

Latvijas krājbankas administrators septembrī atguvis 1,881 miljonu eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad septembrī atguvis 1,881 miljonu eiro, kas ir par 12,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats. Tostarp 2017.gada septembrī visu naudu bankas administrators atguvis no izsniegtajiem kredītiem.

Aptauja: Visbiežāk pie ārsta dodas rīdzinieki

Regulāras veselības pārbaudes veic trešdaļa jeb 34 % valsts iedzīvotāju, liecina Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss. Turklāt sievietes pret veselības pārbaudēm izturas divtik apzinīgāk nekā vīrieši.

Meteo: Latvijas maksimālo vēja brāzmu rekordam aprit 50 gadi

Eiropas rietumiem un Britu salām tuvojas tropiskā vētra Ofēlija. Tik tālu uz austrumiem Atlantijas okeāna tropiskās vētras ir novērojamas aptuveni reizi 50 gados. Lai gan Latviju tropiskās vētras nevar skart, tomēr arī pie mums ir novērojamas postošas vētras. Atskatoties pagātnē, šogad aprit 50 gadi kopš vētras, kuras laikā Liepājā tika novērots lielākais vēja ātrums brāzmās, kas reģistrēts Latvijā - 48 m/s.

Ķīnas prezidents: Ķīnas sociālisms iegājis jaunā ērā

Ķīnā atklāts valstī valdošās Komunistiskās partijas piecgades kongress, kura ievadā Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins izklāstījis ieceri par valsts turpmāko attīstību, nosaucis arī galvenos darbības mērķus, solot būvēt «modernu sociālistisku valsti».

Čigāne: Eiropas Savienības Sociālais pīlārs, galvenokārt, ir svarīgs pašai Latvijai

Lai Latvija brīvas darbaspēka kustības Eiropas Savienībā ietvaros būtu ieguvēja, mums ir nepieciešams nodrošināt iedzīvotājiem gan pieeju izglītības ieguvei, gan taisnīgus darba apstākļus, kā arī nodrošināt sociālās aizsardzības pasākumus, uzsver Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

40% gadījumos auto problēmas saistās ar gaismu, akumulatoru un drošības sistēmām

Noskaidrots, ka ceturtdaļa (41%) automobiļu ir problēmas ar apgaismes ierīcēm, 39% nekvalitatīvi darbojas akumulators, savukārt 44% ir problēmas ar drošības sistēmām - nedarbojas airbag jeb drošības spilvens vai ABS bremžu sistēma.

Iespējams, apdraudēts sabiedriskā transporta iepirkums

Ņemot vērā, ka no 2018.gada 1.janvāra varētu tikt apdraudēta sabiedriskā transporta pakalpojumu nepārtrauktība astoņās no desmit maršrutu tīkla daļās, Sabiedriskā transporta padomes sēdē pieņemts lēmums Autotransporta direkcijai slēgt jaunu līgumu par pakalpojuma nodrošināšanu vairākās Latvijas pilsētās.

Jaunākie komentāri