bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 19.01.2018 | Vārda dienas: Alnis, Andulis
LatviaLatvija

Viedoklis: Magonis ir sistēmas tikumu rādītājs

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Uģis Magonis

Krimināldrāmā par tagad jau bijušā Latvijas Dzelzceļa prezidenta Uģa Magoņa aizturēšanu skumjākais ir nozares amatpersonu izbrīns par notikušo. Tas bijis pārsteigums Satiksmes ministrijai, sacīja ministrijas valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa, un «esam izsisti no līdzsvara». Arī LDz viceprezidents Aivars Strakšs, kas pašlaik pilda uzņēmuma prezidenta pienākumus, «neko tādu» neesot gaidījis, norāda žurnāla Ir žurnālists Aivars Ozoliņš.

«Varam tikai minēt, vai izbrīns ir par iespējamo kukuļa ņemšanu — un tad laikam būtu jāsecina, ka atbildīgie par nozari ir naivi vai nekompetenti —, vai par veidu, kā tas tika darīts — ņemot pusmiljonu eiro skaidrā naudā papīra maisiņā (tad viņu izbrīns varētu būt par Magoņa naivumu un, jā, arī nekompetenci šādu lietu kārtošanā), vai par to, ka likumsargiem tomēr izdevies Magoni aizturēt,» portālam TVnet uzsver Ozoliņš.

«Nav šaubu, ka vainu par konkrētu nodarījumu var konstatēt tikai tiesa. Toties jāšaubās, ka, desmit gadus godīgi vadījis lielu valsts uzņēmumu, Magonis piepeši izlēma, ka vairs nevar iztikt ar 100 tūkstošu eiro gada algu vien. Kā ministrs un citi labi zina, neskaidrības par viņa ienākumiem bijušas vai pēc katras gadskārtējās amatpersonas ienākumu deklarācijas. 2009.gadā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs bija sācis pārbaudi par Magoņa darījumiem, kuri bija radījuši aizdomas par nelegāli iegūtu līdzekļu atmazgāšanu, 2012.gadā vērtēja viņa iespējamo atrašanos interešu konfliktā. Bet viņa vadītais valsts uzņēmums regulāri minēts saistībā ar apšaubāmiem darījumiem un iepirkumiem.

Tāpēc šķiet neticami, ka ministrs un citas amatpersonas nezina, pēc kādiem principiem strādā darījumu sistēma, kura varētu būt vēl lielākā mērā atkarīga no Krievijas biznesa kultūras nekā Latvijas dzelzceļi no kaimiņvalsts dzelzceļu sistēmas,» tā Ozoliņš.

«Iespējams, ka mazliet izbrīnīts par Magoņa aizturēšanu varētu būt Latvijas dzelzceļu biznesa vērtīgākais partneris Vladimirs Jakuņins, Krievijas dzelzceļa prezidents. Kā jau Krievijā pieņemts, liela valsts uzņēmuma vadītājam jābūt arī politiski tik ietekmīgam, lai nepiederošām personām nebūtu vēlmes interesēties par viņa ienākumiem. Jo kuram tad nav skaidrs, ka oficiālā alga ir tikai papildinājums reālajiem ienākumiem, kurus nodrošina šī ietekme?

Tieši ar Latvijas partneriem Jakuņiņs bija varējis vienoties izpratnē ne tikai par saimnieciskiem, bet arī par starptautiskās politikas jautājumiem. Tieši Latvija neļāva Eiropas Savienībai vērst sankcijas arī pret viņu. Pērn septembrī ministrs Matīss paziņoja: «Tas ir Latvijas interesēs, lai Krievijas dzelzceļš netiktu iekļauts ES sankciju sarakstā.»

Jakuņins ir ne tikai varena valsts uzņēmuma vadītājs, bet arī Putina līdzgaitnieks kopš VDK laikiem, Svētā Andreja fonda (jeb «ortodoksālo čekistu ordeņa») prezidents un fonda Russkij Mir (Krievu pasaule) valdes loceklis. Viņš koordinē Kremlim draudzīgu partiju darbību Eiropā. Šā gada martā viņš bija goda viesis Magoņa dzimšanas dienas svinībās Rundāles pilī, kuras apmeklēja arī valdības pārstāvji — satiksmes ministrs Matīss un «zaļo zemnieku» ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola ar vīru Andri Ozolu, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktoru.

Matīss pēc balles gandarīti secināja, ka Jakuņina ierašanās bijis attiecību ar Krieviju «labs rādītājs». Bet Reizniece-Ozola paskaidroja: «Tā ir Magoņa kunga un Jakuņina kunga partija» un «vērtēt, vai ir pareizi, ka viņš to partiju spēlē, nebūs korekti».

Savukārt Jakuņins par ļoti nekorektu «iejaukšanos privātajā dzīvē» uzskata interesi par valsts uzņēmumu vadītāju ienākumiem. Janvārī viņš pat bija piedraudējis aiziet no «Krievijas dzelzceļa» prezidenta amata, kad Krievijas valdība bija lūgusi viņam sniegt informāciju par saviem ienākumiem. «Nevaru ciest rakāšanos svešā veļā,» viņš sašuta.

(..) Stratēģiskās korupcijas partijā, ko Krievija spēlē hibrīdkarā pret Rietumiem, valstu ekonomiska šantažēšana un kārdināšana ir daudz iedarbīgāks ietekmēšanas līdzeklis nekā prasts kukulis kādai amatpersonai, kā to parāda arī dažu Latvijas politiķu pārprastas «valsts intereses», kad jālemj par sankcijām pret Putina līdzgaitniekiem. Tāpēc ir nevietā viņu «izbrīns», ka šādu darījumu kultūras vidē dažs iekasē mazliet arī sev privāti. Magonis ir sistēmas tikumu rādītājs, nevis vientuļš lielu skaidras naudas summu pārvadāšanas entuziasts,» raksta žurnālists.

«Jāuzsver, ka Magoņa vaina kukuļa saņemšanā vēl nav tiesā pierādīta. (..) Tomēr ir vismaz divi jautājumi, kuri var viest bažas par lietas turpmāku sekmīgu virzību.

Pirmkārt, visas ziņas ir par kukuļa saņemšanu, taču tajās nav gandrīz nekā par tā došanu, atskaitot piesardzīgus mājienus, ka Magonim Pērnavā bijusi tikšanās ar Osinovski un «šīs tikšanās laikā notikusi kukuļa nodošana». Pēc Latvijas kolēģu lūguma Igaunijas tiesībsargātāji esot veikuši kratīšanas Osinovskim piederošā uzņēmuma birojos. Taču ne Osinovskis, ne kāds cits nav ne aizturēts, ne citādi norādīts kā kukuļdevējs.

Otrkārt, KNAB trīs dienas nesniedza nevis tikai komentārus par šo lietu, bet arī vispār nekādu informāciju, ka šāda operācija būtu notikusi. Par to, ka KNAB 6.augusta vakarā aizturējis Magoni, 7.augusta rītā pavēstīja ministrs Matīss. Pēc tam to pateica arī Igaunijas drošības dienests KaPo. Tikai 10.augustā arī KNAB ļoti skopi apstiprināja, ka tā tiešām noticis. Neparasta atturība, ņemot vērā, ka tā ir nopietnākā KNAB operācija pēdējo gadu laikā.

(..) Kad notika Magoņa aizturēšanas operācija, Streļčenoks bija atvaļinājumā. Šī lieta būs pārbaude biroja priekšniekam, vai viņam tiešām rūp liela mēroga korupcijas apkarošana, vai tikai sava formāla priekšniekošana birojā,» tā Ozoliņš.

Ref: 102.000.102.10448


Pievienot komentāru

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu ieviest maksu tikai par receptes izrakstīšanu

Veselības ministre Anda Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu piemērot samaksu tikai par receptes izrakstīšanu, bet varētu rosināt diskusiju par attālinātās konsultācijas apmaksu.

Latvenergo: Pēdējos trīs gados elektroenerģijas cena kritusies par 30%

Pēdējos gados Latvijā ir strauji kritusies elektroenerģijas cena. No 2014. līdz 2017.gadam vidējā elektrības cena Nord Pool biržā ir kritusies par 30%, ļaujot samazināt galalietotāju izmaksas, vēsta AS Latvenergo.

«Agresorvalsts» Krievija: Ukraina «aprok» Minskas nolīgumus par konflikta izbeigšanu

Saistībā ar Ukrainas austrumos notiekošo karu tās Augstākā rada pieņēmusi Donbasa reintegrācijas likumprojektu, kur Krievija atzīta par agresorvalsti, uz ko Maskava atbildējusi, ka Ukraina šādi vēršas pret Minskas miera nolīgumiem.

EY pētījums: Par komercbanku prioritātēm pasaulē kļūst kiberdrošība

Gada laikā banku prioritātes mainījušās no reputācijas un darbības risku vadības uz datu drošības jautājumiem, secina Jaunākais EY banku nozares vispasaules pētījums EY Global Banking Outlook 2018.