bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 25.04.2018 | Vārda dienas: Līksma, Bārbala
LatviaLatvija

Viedoklis: Magonis ir sistēmas tikumu rādītājs

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Uģis Magonis

Krimināldrāmā par tagad jau bijušā Latvijas Dzelzceļa prezidenta Uģa Magoņa aizturēšanu skumjākais ir nozares amatpersonu izbrīns par notikušo. Tas bijis pārsteigums Satiksmes ministrijai, sacīja ministrijas valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa, un «esam izsisti no līdzsvara». Arī LDz viceprezidents Aivars Strakšs, kas pašlaik pilda uzņēmuma prezidenta pienākumus, «neko tādu» neesot gaidījis, norāda žurnāla Ir žurnālists Aivars Ozoliņš.

«Varam tikai minēt, vai izbrīns ir par iespējamo kukuļa ņemšanu — un tad laikam būtu jāsecina, ka atbildīgie par nozari ir naivi vai nekompetenti —, vai par veidu, kā tas tika darīts — ņemot pusmiljonu eiro skaidrā naudā papīra maisiņā (tad viņu izbrīns varētu būt par Magoņa naivumu un, jā, arī nekompetenci šādu lietu kārtošanā), vai par to, ka likumsargiem tomēr izdevies Magoni aizturēt,» portālam TVnet uzsver Ozoliņš.

«Nav šaubu, ka vainu par konkrētu nodarījumu var konstatēt tikai tiesa. Toties jāšaubās, ka, desmit gadus godīgi vadījis lielu valsts uzņēmumu, Magonis piepeši izlēma, ka vairs nevar iztikt ar 100 tūkstošu eiro gada algu vien. Kā ministrs un citi labi zina, neskaidrības par viņa ienākumiem bijušas vai pēc katras gadskārtējās amatpersonas ienākumu deklarācijas. 2009.gadā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs bija sācis pārbaudi par Magoņa darījumiem, kuri bija radījuši aizdomas par nelegāli iegūtu līdzekļu atmazgāšanu, 2012.gadā vērtēja viņa iespējamo atrašanos interešu konfliktā. Bet viņa vadītais valsts uzņēmums regulāri minēts saistībā ar apšaubāmiem darījumiem un iepirkumiem.

Tāpēc šķiet neticami, ka ministrs un citas amatpersonas nezina, pēc kādiem principiem strādā darījumu sistēma, kura varētu būt vēl lielākā mērā atkarīga no Krievijas biznesa kultūras nekā Latvijas dzelzceļi no kaimiņvalsts dzelzceļu sistēmas,» tā Ozoliņš.

«Iespējams, ka mazliet izbrīnīts par Magoņa aizturēšanu varētu būt Latvijas dzelzceļu biznesa vērtīgākais partneris Vladimirs Jakuņins, Krievijas dzelzceļa prezidents. Kā jau Krievijā pieņemts, liela valsts uzņēmuma vadītājam jābūt arī politiski tik ietekmīgam, lai nepiederošām personām nebūtu vēlmes interesēties par viņa ienākumiem. Jo kuram tad nav skaidrs, ka oficiālā alga ir tikai papildinājums reālajiem ienākumiem, kurus nodrošina šī ietekme?

Tieši ar Latvijas partneriem Jakuņiņs bija varējis vienoties izpratnē ne tikai par saimnieciskiem, bet arī par starptautiskās politikas jautājumiem. Tieši Latvija neļāva Eiropas Savienībai vērst sankcijas arī pret viņu. Pērn septembrī ministrs Matīss paziņoja: «Tas ir Latvijas interesēs, lai Krievijas dzelzceļš netiktu iekļauts ES sankciju sarakstā.»

Jakuņins ir ne tikai varena valsts uzņēmuma vadītājs, bet arī Putina līdzgaitnieks kopš VDK laikiem, Svētā Andreja fonda (jeb «ortodoksālo čekistu ordeņa») prezidents un fonda Russkij Mir (Krievu pasaule) valdes loceklis. Viņš koordinē Kremlim draudzīgu partiju darbību Eiropā. Šā gada martā viņš bija goda viesis Magoņa dzimšanas dienas svinībās Rundāles pilī, kuras apmeklēja arī valdības pārstāvji — satiksmes ministrs Matīss un «zaļo zemnieku» ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola ar vīru Andri Ozolu, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktoru.

Matīss pēc balles gandarīti secināja, ka Jakuņina ierašanās bijis attiecību ar Krieviju «labs rādītājs». Bet Reizniece-Ozola paskaidroja: «Tā ir Magoņa kunga un Jakuņina kunga partija» un «vērtēt, vai ir pareizi, ka viņš to partiju spēlē, nebūs korekti».

Savukārt Jakuņins par ļoti nekorektu «iejaukšanos privātajā dzīvē» uzskata interesi par valsts uzņēmumu vadītāju ienākumiem. Janvārī viņš pat bija piedraudējis aiziet no «Krievijas dzelzceļa» prezidenta amata, kad Krievijas valdība bija lūgusi viņam sniegt informāciju par saviem ienākumiem. «Nevaru ciest rakāšanos svešā veļā,» viņš sašuta.

(..) Stratēģiskās korupcijas partijā, ko Krievija spēlē hibrīdkarā pret Rietumiem, valstu ekonomiska šantažēšana un kārdināšana ir daudz iedarbīgāks ietekmēšanas līdzeklis nekā prasts kukulis kādai amatpersonai, kā to parāda arī dažu Latvijas politiķu pārprastas «valsts intereses», kad jālemj par sankcijām pret Putina līdzgaitniekiem. Tāpēc ir nevietā viņu «izbrīns», ka šādu darījumu kultūras vidē dažs iekasē mazliet arī sev privāti. Magonis ir sistēmas tikumu rādītājs, nevis vientuļš lielu skaidras naudas summu pārvadāšanas entuziasts,» raksta žurnālists.

«Jāuzsver, ka Magoņa vaina kukuļa saņemšanā vēl nav tiesā pierādīta. (..) Tomēr ir vismaz divi jautājumi, kuri var viest bažas par lietas turpmāku sekmīgu virzību.

Pirmkārt, visas ziņas ir par kukuļa saņemšanu, taču tajās nav gandrīz nekā par tā došanu, atskaitot piesardzīgus mājienus, ka Magonim Pērnavā bijusi tikšanās ar Osinovski un «šīs tikšanās laikā notikusi kukuļa nodošana». Pēc Latvijas kolēģu lūguma Igaunijas tiesībsargātāji esot veikuši kratīšanas Osinovskim piederošā uzņēmuma birojos. Taču ne Osinovskis, ne kāds cits nav ne aizturēts, ne citādi norādīts kā kukuļdevējs.

Otrkārt, KNAB trīs dienas nesniedza nevis tikai komentārus par šo lietu, bet arī vispār nekādu informāciju, ka šāda operācija būtu notikusi. Par to, ka KNAB 6.augusta vakarā aizturējis Magoni, 7.augusta rītā pavēstīja ministrs Matīss. Pēc tam to pateica arī Igaunijas drošības dienests KaPo. Tikai 10.augustā arī KNAB ļoti skopi apstiprināja, ka tā tiešām noticis. Neparasta atturība, ņemot vērā, ka tā ir nopietnākā KNAB operācija pēdējo gadu laikā.

(..) Kad notika Magoņa aizturēšanas operācija, Streļčenoks bija atvaļinājumā. Šī lieta būs pārbaude biroja priekšniekam, vai viņam tiešām rūp liela mēroga korupcijas apkarošana, vai tikai sava formāla priekšniekošana birojā,» tā Ozoliņš.

Ref: 102.000.102.10448


Pievienot komentāru

Slovākijā nominē jaunu iekšlietu ministru, gatavojas mainīt policijas priekšnieku

Slovākijā, kur turpinās žurnālista Jāna Kuceka slepkavības izmeklēšana, pēc otrā iekšlietu ministra atkāpšanās šogad, valdošā partija amatam nominējusi savu pārstāvi. Opozīcijas acīs šāds solis nevairo cerības uz neatkarīgu slepkavības izmeklēšanu, kas metusi ēnu arī valstī valdošo polistko eliti.

Virza iniciatīvu par pabalstu pensionāru atraitņiem

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24.aprīlī, nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus pensiju likumā, kas paredz ieviest pabalstu pensionāru atraitņiem.

Aizturēts iespējamais bijušās prokurores Birutas Lozes slepkava

Valsts policija atradusi iepriekš meklēšanā izsludināto bijušo totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas prokurori Birutu Lozi mirušu ar vardarbīgas nāves pazīmēm. Aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir aizturēts 1967.gadā dzimis vīrietis, kuram tiesa piemērojusi drošības līdzekli – apcietinājumu, informē VP.

Nordea nedaudz palielinājusi Latvijas un Igaunijas šā gada IKP pieauguma prognozi

Nordea nedaudz palielinājusi Latvijas un Igaunijas šā gada iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi, vienlaikus samazinot IKP pieauguma prognozi Lietuvai, liecina jaunākais bankas ekonomikas apskats.

Eurostat: Latvijā ceturtajā ceturksnī – otrs mazākais valsts parāda kritums ES

Latvijā pērn ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada bijis otrs mazākais vispārējā valdības parāda kritums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienībā, liecina otrdien publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati.

No jūlija OIK saruks līdz 22,68 eiro par megavatstundu

Elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējā vērtība no šā gada 1.jūlija saruks no 25,79 eiro par megavatstundu līdz 22,68 eiro par megavatstundu, lēmusi valdība.

Mūrniece Tallinā: Jāstiprina ES un NATO sadarbība drošībā un aizsardzībā

Cieša Eiropas Savienības un NATO sadarbība aizsardzības jomā ir svarīgāka nekā jebkad agrāk, īpaši kiberdrošības un hibrīddraudu jomā. To otrdien, 24.aprīlī, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece ES dalībvalstu parlamentu spīkeru sanāksmē Tallinā, sakot vienu no programmatiskajām uzrunām sesijā par ES drošību un aizsardzību.

Ar likumprojektu stiprinās konkrētākas transfertcenu dokumentācijas prasības

Ministru kabinets apstiprinājis grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām ar mērķi uzlabot transfertcenu dokumentācijas tiesisko regulējumu. Likumprojektā ietvertās transfertcenu dokumentācijas prasības būs konkrētākas, salīdzinot ar šobrīd spēkā esošajām.

Ukrainā pastiprinās karadarbība, ievainoti karavīri

Donbasa karā, kas jau piekto gadu nerimst Ukrainas austrumu Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Krievijas hibrīdspēki nedēļas pirmajās dienās jau veikuši 44 uzbrukumus un ievainojuši piecus ukraiņu karavīrus. Tā ziņo Ukrainas bruņotie spēki, tikmēr Krievijas Aizsardzības ministrija klusē par jaunākajiem notikumiem frontē.

Martā pieprasījums pēc hipotekārajiem kredītiem audzis par 53%

Martā bija vērojama īpaši liela interese par hipotekārajiem kredītiem ar valsts garantiju. Pagājušajā mēnesī gandrīz katrs otrais aizdevuma pieteikums mājokļa iegādei ir ar Altum garantiju. Īpaši lielu interesi izrāda ģimenes ar bērniem, vēsta banka Citadele.

Valsts meža dienests atgādina: Meža ugunsnedrošais laikposms sākas 27.aprīlī

Meža ugunsnedrošā laikposma sākums visā valsts teritorijā šogad tiek noteikts ar 27.aprīli. Meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem līdz ar šī laikposma iestāšanos ir jānodrošina ugunsdrošības noteikumu prasību ievērošana mežā, vēsta Valsts meža dienests.

Aprīļa vidū Latvijā elektroenerģijas cenas samazinājušās par 2%

Laikā no 16. līdz 22.aprīlim, Latvijā novērots elektroenerģijas cenu samazinājums par nepilniem 2% līdz 39,51 eiro par megavatstundu, liecina energokompānijas AS Latvenergo apkopotā informācija.

Somijas cietumos ieslodzītie radikalizējas gan islāma, gan labējā ekstrēmisma virzienā

Somijā, lai nepieļautu iespējamus teroraktus, tiesībsargājošās iestādes pēta likumpārkāpēju radikalizēšanos cietumu vidē. Kādā pētījumā identificēti vairāk nekā simts ieslodzīto, kuri simpatizē vardarbīgam ekstrēmismam saistībā vai nu ar vardarbīgu islāma interpretāciju, vai ar galēji labējiem uzskatiem.

No e-pārvaldes atpakaļceļa nav, tā SVF vadītājai skaidro Igaunijas prezidente

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida tikusies ar Starptautiskā Valūtas fonda rīkotājdirektori Kristīni Lagardu, kurai izklāstījusi Igaunijas sasniegto elektronisko pakalpojumu un pārvaldības jomā.

Vairums uzņēmumu un iestāžu joprojām nav gatavi datu aizsardzības regulai

Vairums uzņēmumu un iestāžu Latvijā joprojām nav gatavi Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanai, kura stāsies spēkā jau 25.maijā, norāda auditorkompānijas KPMG juriste un sertificēta datu aizsardzības speciāliste Sanita Pētersone.

Somijā neturpinās minimālo ienākumu programmu bezdarbniekiem

Eiropā unikālo Somijas minimālo mēneša ienākumu programmu bezdarbniekiem Ziemeļvalstī nolemts neturpināt, jo Somijas valdība pieņēmusi lēmumu izmēģināt citus veidus, kā reformēt Somijas sociālā nodrošinājuma sistēmu.

Uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatē 46 likumpārkāpējus

Pirmdien, 23.aprīlī Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 46 likumpārkāpējus, vēsta robežsardzē.

Ušakovs uz simtgades pasākumiem uzaicinājis arī Maskavas un Sanktpēterburgas mērus

Rīgas mērs Nils Ušakovs uzaicinājis apmeklēt Rīgu un piedalīties kādā no Latvijas simtgadei veltītajiem pasākumiem 56 pilsētu vadītājus, tostarp Maskavas un Sanktpēterburgas mērus, apstiprina mēra preses sekretāre Laila Ivāna.

Norvēģija ir ieinteresēta attīstīt plašāku sadarbību ar Latviju tūrisma jomā

«Latvija novērtē veiksmīgo reģionālo un ekonomisko sadarbību ar Norvēģiju, turklāt mūsu valstīm ir kopīgas vērtības un mērķi – attīstīt Baltijas un Ziemeļvalstis kā pārtikušu un drošu Eiropas reģionu ilgtermiņā,» tiekoties ar Norvēģijas tirdzniecības, rūpniecības un zivsaimniecības valsts sekretāru Roju Angelvīku uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Toronto Kanādā traģisks uzbrukums gājējiem

Kanādas pilsētā Toronto kāds vīrietis triecies ar transportlīdzekli virsū gājējiem, tā nonāvējot 10 cilvēkus un nodarot miesas bojājumus vēl 15 cilvēkiem.

Biržu indeksi ASV lielākoties krīt, bet Eiropā – pieaug

ASV biržu indeksi pirmdien, 23.aprīlī, lielākoties kritušies, ko noteica ASV obligāciju ienesīguma pieaugums, kas savukārt nostiprināja dolāra kursu pret citām vadošajām valūtām.

Kariņš: Jaunā Vienotība varētu būt valdībā kopā ar partijām, kurām ir līdzīgi mērķi

Pēc Saeimas vēlēšanām veidojot valdību, Jaunā Vienotība sadarbosies ar tām partijām, kuras būs gatavas strādāt apvienības noteikto mērķu sasniegšanai,  norāda Jaunās Vienotības līderis, Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš.

Armēnijā negaidīti atkāpjas premjerministrs Sargsjans

Armēnijā pēc ilgstošiem masu protestiem no premjerministra amata pirmdien, 23.aprīlī, negaidīti atkāpies eksprezidents Seržs Sargsjans.

Reirs: Labojumi pensiju likumā palīdzēs atraitņos palikušajiem

Tiks izskatīti grozījumi likumā Par valsts pensijām, kurā viens no būtiskajiem punktiem ir noteikt tiesības miruša pensijas saņēmēja laulātajam 12 mēnešus saņemt pabalstu 50% apmērā no mirušā laulātā pensijas pašreizējā vienreizējo pabalstu divu pensiju apmērā.

LKS piketā Gapoņenko atbalstam pulcējušies aptuveni 30 cilvēki

Latvijas Krievu savienības rīkotajā piketā pirmdien, 23.aprīlī, pie Drošības policijas ēkas, pieprasot atbrīvot apcietināto nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadītāju Aleksandru Gapoņenko, pulcējušies aptuveni 30 protestētāji.