bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 22.01.2018 | Vārda dienas: Austris
LatviaLatvija

Vienā no Latvenergo amatpersonu kukuļošanas lietām prasa cietumsodus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Vienā no Latvenergo amatpersonu kukuļošanas krimināllietām prokurors Māris Leja apsūdzētajiem – Latvenergo bijušajam viceprezidentam Aigaram Meļko, bijušajam uzņēmuma ražošanas tehniskajam direktoram Gunāram Cvetkovam un uzņēmuma Energy Consulting vadītājam Andrejam Livanovičam – prasa piespriest reālus cietumsodus.

Leja ceturtdien, 27.augustā, sāka un pabeidza teikt savu debašu runu tiesā, lūdzot apsūdzētajam Meļko piespriest piecu gadu un sešu mēnešu reālu brīvības atņemšanu ar aizliegumu četrus gadus ieņemt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļa amatu. Cvetkovam valsts apsūdzības uzturētājs lūdza piespriest piecu gadu reālu cietumsodu, arī nosakot aizliegumu četrus gadus ieņemt attiecīgus amatus, savukārt Livanovičam prokurors lūdza piespriest piecu gadu brīvības atņemšanu bez papildu sodiem.

Tāpat Leja lūdza tiesu piedzīt 480 600 eiro solidāri no Meļko un Cvetkova, kā arī piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli pret Livanoviča uzņēmumu Energy Consulting 608 000 eiro apmērā. Vēl valsts apsūdzības uzturētājs lūdza izdalīt materiālus pret liecinieku, SIA Alstom Latvia toreizējo amatpersonu Juri Lāci par nepatiesu liecību sniegšanu.

Prokurors ceturtdien savā debašu runā norādīja, ka krimināllietā ir vairāki pierādījumi, ka noslēgtais konsultācijas līgums bija vismaz daļēji fiktīvs, un arī atsevišķas liecības, kā arī elektroniskā pasta vēstules pierādījušas, ka reāli konsultācijas nemaz nenotika.

Leja debašu runā ļoti lielā mērā pievērsās pie apsūdzētā Livanoviča atrastas tabulas vērtējumam, kas ir viens no galvenajiem apsūdzības pierādījumiem – tā esot tabula par konsultācijas līgumā saņemtās naudas tālāko izlietojumu. Saskaņā ar tabulu tikai neliela atlīdzības daļa palika Livanoviča uzņēmuma Energy Consulting rīcībā, bet lielākā daļa naudas tika nodota personām, kas apzīmētas kā GC un AM. Saskaņā ar paša Livanoviča liecībām šī tabula bija sagatavota, lai gūtu priekšstatu par naudas plūsmu projektā «Pļaviņu hidroelektrostacijas hidroagregātu Nr.4, 5, 7 rekonstrukcija».

Livanovičs savās liecībās bija noliedzis, ka Energy Consulting saņemtā nauda par konsultācijām konkrētajam projektam bija domāta nodošanai Latvenergo amatpersonām un darbiniekiem, tāpat arī norādot, ka ar AM nav bijis domāts Meļko. Leja savā debašu runā deklamēja, ka Livanovičs bija sniedzis savstarpēji izslēdzošas liecības dažādos izmeklēšanas posmos. Livanoviča neatbildēto jautājumu loks esot bijis tāds, ko nevarētu neatcerēties, it sevišķi attiecībā uz būtiskiem jautājumiem. Pēc prokurora paustā, apsūdzētā daļēja klusēšana bijusi tāpēc, ka viņš nav spējis pamatot savu notikumu versiju.

Tāpat prokurors citēja sarunu starp Livanoviču un Cvetkovu, kurā abi apsūdzētie mēģina sarunāt tikšanos, lai nodotu aploksni, kā arī abi apspriež iespēju izmantot citus sazināšanās līdzekļus, lai viņus neviens nevarētu noklausīties, piemēram, Skype, kuru «vēl nevarot noklausīties». Tomēr saskaņā ar Livanoviča liecību aploksnē bija nevis nauda, bet gan kādi dokumenti, kas saistīti ar mierizlīguma projektu.

Vēl prokurors savā debašu runā norādīja uz to, ka iepriekš minētā Lāča liecības tiesā bija nekonsekventas, savukārt tās, kas sniegtas pirmstiesas izmeklēšanā, bija konsekventas, atgādinot, ka tiesā Lācis izteicās, ka pirmstiesas izmeklēšanā dotās liecības viņš atsauc. Leja izteicās, ka Lāča liecības, kas sniegtas tiesas sēdē, ir vērtējamas kritiski, it sevišķi daļā par to, ka viņš nav ticies ar Cvetkovu.

2013.gada 21.oktobrī prokurors šajā lietā nolasīja apsūdzību. Apsūdzētie savu vainu neatzina.

Saskaņā ar apsūdzību kukuļošana notikusi laika periodā no 2007.gada 1.augusta līdz 2010.gada 15.jūnijam. Kukulis dots par to, lai Latvenergo rīkotajā konkursā par Pļaviņu hidroelektrostacijas (HES) hidroagregātu Nr.4, 5, 7 rekonstrukciju par izdevīgāko tiktu atzīts uzņēmuma Alstom Power Sweden AB piedāvājums un lai ar šo uzņēmumu tiktu noslēgts valsts pasūtījuma līgums par iekārtu iegādi. Prokuratūras skatījumā kukulis dots par to, lai minētā līguma izpildes laikā no Latvenergo amatpersonu puses tiktu izrādīta labvēlīga attieksme pret darbu izpildītāju un pieņemti šim uzņēmumam izdevīgi lēmumi. Kopējais kukuļu apmērs bijis 627 100 eiro jeb 440 728 lati.

Livanovičs apsūdzēts par kukuļdošanu pēc Krimināllikuma (KL) 323.panta 2.daļas, bet Meļko un viņa kādreizējais kolēģis Cvetkovs – par kukuļņemšanu pēc KL 320.panta 3.daļas.

Sniedzot liecības šajā lietā, 2013.gada novembrī bijušais Latvenergo prezidents Kārlis Miķelsons apgalvoja, ka, slēdzot līgumus ar starptautiskās enerģētikas kompānijas Alstom Zviedrijas atzaru, nav tikuši pārkāpti līgumu noslēgšanas kritēriji. Tāpat Miķelsons toreiz nemācēja atbildēt, kāpēc Zviedrijas Alstom bija vajadzīgs Livanoviča uzņēmums Energy Consulting, ja reiz tam ir pārstāvis Latvijā – Alstom Latvia. Savukārt, jautāts par konsultāciju līgumu starp abiem uzņēmumiem, Miķelsons tiesai liecināja, ka par līgumu esot uzzinājis pēc sava aresta.

Kā ziņots, tā dēvēto Latvenergo amatpersonu krimināllietu KNAB sāka 2010.gadā. Tā paša gada vasarā birojs veica vērienīgas kratīšanas un aizturēja vairākas amatpersonas, tostarp Latvenergo prezidentu Miķelsonu, viņa vietnieku Meļko, kā arī Stalažu.

2012.gada rudenī KNAB lūdza prokuratūru pie kriminālatbildības saukt kopumā 17 personas saistībā ar amatpersonu kukuļošanu Latvenergo realizētajos Pļaviņu HES un Rīgas otrās termoelektrocentrāles (TEC-2) rekonstrukcijas projektos. Atsevišķās lietās prokuratūra apsūdzības jau cēlusi, un tās nosūtītas tiesai, bet vienai personai piemērots priekšraksts par sodu.

KNAB uzskata, ka nu jau bijušās Latvenergo amatpersonas par vairāku projektu īstenošanu kukuļos ir saņēmušas ap astoņiem miljoniem eiro (5,6 miljoniem latu), taču vēl 11 miljonu eiro (7,7 miljonu latu) liels kukulis netika nodots, jo izmeklētāji uzņēmuma amatpersonas aizturēja. Šīs lietas izmeklēšanas gaitā dažādās valūtās ir arestēti ap 569 148 eiro (400 000 latu), kas ar tiesas lēmumiem atzīti par noziedzīgi iegūtu mantu.

Ref: 102.000.102.10561


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Uzlauž TV3 vietni un paziņo par aizsardzības ministra homoseksualitāti

Lietuvā ceturtdien, 18.janvārī, notikusi ielaušanās ziņu portāla TV3.lt datorsistēmā. Pagaidām nenoskaidroti kibernoziedznieki vietnē publicējuši safantazētu ziņu, kur apgalvots, ka Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis atzinies, ka ir homoseksuāls un uzmācies ziņu radio Žinių Radijas žurnālistam.

BNN nedēļas apkopojums: Nebijis precedents Latvijas vēsturē. Oligarhu lietas galaziņojums. Uzbrukumi pēc pasūtījuma

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Uzbrukums; Nākotne; Izaugsme

Aptaujās iedzīvotājus par interneta lietošanas paradumiem

Pirmdien, 22. janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2018 gadā, BNN ziņo pārvaldē.

Bankā: Katrs sestais iedzīvotājs nav pasargāts pret garnadžiem savā mājoklī

Rūpes par sava mājokļa drošību biežāk raksturīgas privātmāju īpašniekiem, jo tieši viņi izvēlas pasargāt jeb apdrošināt savu īpašumu pret nevēlamu ciemiņu «viesošanos», kamēr dzīvokļus apdrošina tikai divas piektdaļas jeb 38% Latvijas iedzīvotāju.

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Jaunākie komentāri