bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 17.10.2017 | Vārda dienas: Karīna, Gaits
LatviaLatvija

Vīķe – Freiberga nosoda gļēvo pasaules reakciju uz Krievijas agresiju Ukrainā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+3 vērtējums, 3 balsojumi)

«Man ir tiešām pretīgi skatīties šo gļēvo reakciju no visas pārējās pasaules,» emocionāli savu attieksmi pauž eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, komentējot starptautisko organizāciju minstināšanos ar stingras nostājas izteikšanu un nenoteiktību saistībā ar Krievijas militārās intervences draudiem Ukrainā.

«Vispirms tā ir nepamatota agresija pret neatkarīgu, suverēnu valsti, kurai tajā brīdī, kad sabruka Padomju Savienība, gan Krievijas Federācija, gan Lielbritānija un Amerikas Savienotās Valstis apsolīja aizsargāt tās teritoriālo integritāti. Tāpēc Ukraina toreiz visus savus kodolieročus nodeva Krievijai un no tiem atsacījās,» Latvijas Televīzijas raidījumam de facto stāsta eksprezidente.

Vīķe-Freiberga norāda, ka Krievija acīm redzami izmanto gan Gruzijas, Abhāzijas un Dienvidosetijas konfliktu scenāriju, gan Staļina 1940.gada taktiku.

«Ja es teicu, ka baidos, ka notiks tas scenārijs Krimā, tad šodien man jāsaka, ka tāpat es baidos vēl vairāk par to, kas nākamajās dienās var notikt Harkovā un Dombasa reģionā,» uzsver Vīķe-Freiberga. Viņa skaidro, ka Ukrainas aizstāvēšanās pret Krievijas militāro intervenci var izraisīt Gruzijas scenārija atkārtošanos, proti, tikko Ukraina sāks aizstāvēties, Krievija ieņems vēl lielāku teritoriju.

Tāpat eksprezidente pauž bažas par Rietumu spēku spējām ietekmēt situāciju. «Es ļoti baidos, ja vēl tagad daudzi no Rietumu spēkiem tikai gudro, ko un kā varētu darīt un sacīt, redzot, cik impotentas, pilnīgi nevarīgas un nekam nederīgas ir Apvienotās Nācijas šādā situācijā, kas attiecas uz Krieviju, jo tai ir savs veto drošības padomē, tad vispār rodas situācija, kur Krievija var darīt vienalga ko, vienalga kur un visi noplātīs rokas. Kamēr līdz viņu namdurvīm tas nenonāks, viņi teiks: «Ziniet, nu ļoti žēl! Mēs tik noskatāmies»,» emocionāli skaidro Vīķe-Freiberga, veltot skarbus vārdus starptautiskajām organizācijām.

Pēc eksprezidentes domām, Baltijas valstīm būtu pēdējais laiks saprast, ka piederība NATO nav tikai karoga uzvilkšana Briselē un savā valstī. «Mums ir jāiegulda savā drošībā un jāpieprasa no saviem partneriem, kā to esam darījuši pēdējos gados, lai tiek izstrādāts teritoriālās aizsardzības plāns visām trim Baltijas valstīm,» saka Vīķe-Freiberga.

Jāpiebilst, ka protestējot pret Krievijas parlamenta 1.marta lēmumu atļaut Krievijai ievest savu karaspēku Ukrainas teritorijā, svētdien Rīgā, pie Krievijas vēstniecības, sapulcējies vairāk nekā pustūkstotis dažādu vecumu un tautību cilvēku.

Vairums cilvēku bija pulcējušies ielas pretējā pusē, bet pa ietvi gar vēstniecību staigāja Valsts policijas darbinieki. Kopumā notikuma vietas tuvumā bija saskaitāmas aptuveni desmit policijas automašīnas un ap 20 policistu.

Protestētāji izkliedza saukļus, paužot atbalstu brīvai Ukrainai un nosodījumu Krievijai, kā arī turēja rokās dažādus plakātus, kas vēsta: «Nē Krievijas agresijai Ukrainā», «Par demokrātiju», «Rokas nost no Ukrainas!», «Nē karam!» u.c. Starp plakātiem, uz kuriem lasāmi diezgan vispārīgi aicinājumi, atrodami arī daži konkrētāki, Krievijas varai nedraudzīgāki vēstījumi, piemēram, «Putins = fašists», «Man kauns par Krievijas okupantiem» un «Krievija lielākais agresors Eiropā». Plakāti bija latviešu, krievu, angļu un vācu valodās.

Starp ļaudīm bija arī kāds vīrietis ar beisbola nūju, taču viņš neizrādīja fizisku agresiju. Kādam citam protestētājam bija plakāts, uz kura redzams Krievijas prezidents Vladimirs Putins ar ūsām, kādas nēsāja nacistu vadonis Ādolfs Hitlers.

Pie piketētājiem ik pa brīdim pienāca arī daži cilvēki, kas pauda atbalstu Krievijai. Akcijas dalībnieki viņus izsvilpa, bet nekādi fiziski konflikti neveidojās.

Piketētāji bija paņēmuši līdzi Ukrainas un Latvijas karogus, bet nevienam nebija rokās Krievijas karoga. Atnākušajiem tika dalītas Ukrainas karoga krāsas lentītes, aicinot piespraust tās pie apģērba.

Piketa mērķis bija nosodīt Krievijas darbības, kas veicina situācijas destabilizāciju Ukrainā, rada draudus Ukrainas teritoriālajai vienotībai, apdraud Ukrainas suverenitāti un provocē uz bruņotu konfliktu, iepriekš informēja Latvijas ukraiņu kongresa pārstāve Tatjana Lazda.

Kā vēstīts, Krievijas parlamenta augšpalāta sestdien apstiprināja prezidenta Vladimira Putina lūgumu atļaut izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā.

Kremlis paziņojis, ka Putins vēl nav izlēmis nosūtīt karavīrus uz Ukrainu, lai arī tam gūts parlamenta augšpalātas atbalsts.

Latvija stingri iestājas par Ukrainas teritoriālo integritāti un uzskata, ka jebkuri soļi, kas vērsti uz Ukrainas sabiedrības šķelšanu un valsts teritoriālās integritātes apšaubīšanu, ir kategoriski nosodāmi, teikts valsts augstāko amatpersonu kopīgā paziņojumā.

102.000.102.6780


Pievienot komentāru

  1. klopsis teica:

    mūs jau arī neviens neaizstāvētu, ja, nedod Dievs, kaut kas tāds notiktu Latvijā. Par spīti tam, ka tieši ar tādiem tekstiem tautu “baroja”, kad skrējām uz ES un NATO – ka būs drošība, Krievija mums nevarēs nodarīt pāri. Viss ir pupu mizas un plika runāšana

    +1 0 -1 0

E-Igaunijā, saskaroties ar politisku kritiku, aizstāv elektroniskās balsošanas uzticamību

Atsaucoties uz Igaunijas politiķa pausto, ka valstī pastāvošai elektroniskās balsošanas sistēmai trūkst caurskatāmības, Igaunijas e-Pārvaldības akadēmijas speciāliste skaidrojusi, ka pastāv iespēja, ka vienas partijas atbalstītāji e-balsošanā ir aktīvāki nekā citu partiju vēlētāji.

Nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits Baltijas valstīs augstāks par ES vidējo

Nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars Baltijas valstīs ir augstāks par Eiropas Savienībā (ES) vidējo, liecina ES statistikas biroja Eurostat dati, kas apkopoti par 2016.gadu un aptver 26 no 28 bloka valstīm.

VID grib līdz 2021.gadam dzēst nepiedzenamos parādus miljarda apmērā

Valsts ieņēmumu dienesta mērķis ir līdz 2021.gadam dzēst reāli nepiedzenamos parādus aptuveni viena miljarda eiro apmērā, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktore Santa Garanča.

Baltijas valstīs septembrī reģistrēta lielākā gada inflācija ES

Baltijas valstīs šogad septembrī bijusi lielākā gada inflācija to Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, par kurām pieejama informācija, liecina otrdien, 17.oktobrī, publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati.

Iedzīvotāju noskaņojums pasliktinājies, kritiski vērtē materiālo stāvokli

Mēneša laikā iedzīvotāju kopējais noskaņojums ir ievērojami pasliktinājies - kritumu piedzīvojušas visas pētījumā analizētās jomas. Viskritiskāk tiek vērtēta ģimenes materiālā stāvokļa attīstība, indeksam nokrītoties no -9 līdz -11 indeksa punktiem, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs.

Piedāvā jaunu risinājumu ģimenes valsts pabalstu palielināšanai

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) piedāvā jaunu risinājumu ģimenes valsts pabalstu palielināšanai - piešķirt ikmēneša piemaksas ģimenēm, kas audzina divus vai vairāk nepilngadīgus bērnus.

Antāne: Saeimas Tautsaimniecības komisija ir sadzirdējusi tranzīta nozari

Biedrības Baltijas asociācija - transports un loģistika prezidente Inga Antāne ir gandarīta par šodien notikušās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes lēmumu uzdot Satiksmes ministrijai izstrādāt un prezentēt nozares ilgtermiņa attīstības stratēģiju, liekot uzsvaru uz dzelzceļa pārvadājuma izmaksu konkurētspējas palielināšanu.

Brīdina LLU un RISEBA par iespējamu darbību saskaņošanu iepirkumā

Konkurences padome izteikusi brīdinājumu divām Latvijas augstskolām - Latvijas Lauksaimniecības universitātei un RISEBA - par iespējamu piedāvājumu saskaņošanu Valsts izglītības attīstības aģentūras rīkotajā iepirkumā.

Uztura speciāliste: Bērnu un jauniešu ēšanas paradumi kļūst arvien sliktāki

Lai gan mūsdienās informācija par veselīgu un sabalansētu uzturu ir plaši pieejama, bērnu un jauniešu ēšanas paradumi kļūst arvien sliktāki. Bieži vien pieejamā informācija ir tik akadēmiska un «sausa», ka nereti nedod izpratni, kā iegūtās zināšanas pielietot reālajā dzīvē, skaidro uztura speciāliste.

KNAB atsaka kriminālprocesu eksprezidentes kapavietas lietā

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir atteicies ierosināt kriminālprocesu saistībā ar kapavietas ierādīšanu I Meža kapos bijušajai Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai.

Igaunija no IT uzņēmuma piedzīs 270 000 eiro par neizveidotu informācijas sistēmu

Somijas informācijas tehnoloģiju grupas Tieto uzņēmumam Igaunijā būs jāmaksā Igaunijas Sociālo lietu ministrijai 270 000 eiro par tā nespēju īstenot projektu Skais2, kura nolūks bijis izveidot jaunu informācijas sistēmu Igaunijas sociālās apdrošināšanas iestādei.

Pārmet neaktīvitāti Latgales reģiona Saeimas deputātiem

Saeimā no Latgales reģiona ievēlētie deputāti ir samērā neaktīvi, reti izsakot savu viedokli un aizstāvot šī reģiona iedzīvotājus un uzņēmējus, uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji.

Telia Company brīdina valdību par LMT un Lattelecom daļu pārdošanu uzņēmumu neapvienošanas gadījumā

Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmums Telia Company brīdinājis Latvijas valdību, ka, neapvienojot telekomunikāciju operatorus Latvijas Mobilais telefons un Lattelecom, varētu pārdot savas daļas šajos uzņēmumos, liecina rīcībā esošā Telia vecākā viceprezidenta Roberta Andersona vēstule, kas adresēta valdības ministriem.

Latvijā vieglprātīgi attiecas pret iespēju mazināt vēzi ielaistās stadijās

Attieksme pret iespēju mazināt saslimšanu ar vēzi ielaistās stadijās Latvijā joprojām ir ļoti zema, uzsver bijusī veselības ministre un galvenā ginekoloģijas ārste SIA Dziedniecība Ingrīda Circene.

Ūdeņraža transporta tehnoloģija - realitāte Latvijā

Līdz 2017.gada beigām Rīgā plānots uzstādīt ūdeņraža uzpildes staciju. Publiski pieejamā H2 uzpildes stacija Rīgā nodrošinās starpvalstu ūdeņraža uzpildes staciju tīklu: nākamā tuvākā stacija būs Pērnavā.

Maltā piemin noslepkavotu žurnālisti, korupcijas atmaskotāju

Maltā vairāki tūkstoši iedzīvotāju pulcējušies, lai pieminētu noslepkavotu analītisko žurnālisti, kura vainojusi Maltas valdību korupcijā.

Latvija aicina Irānu demonstrēt konstruktīvu rīcību drošības sekmēšanā

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs piedalījās Eiropas Savienības Ārlietu padomes sanāksmē Luksemburgā, kur diskutēja par Irānas lomu reģionā un Kopīgo visaptverošo rīcības plānu Irānai, ņemot vērā gaidāmo Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa ziņojumu ASV Kongresam par Kopīgā visaptverošā rīcības plāna ieviešanu no Irānas puses.

Bildēs: Pāri Īrijai brāžas stiprākā vētra pēdējos 50 gados

Īrijā trīs cilvēki gājuši bojā, 120 000 mājsaimniecības un uzņēmumi palikuši bez elektrības, kad valsti skārusi vētra Ofēlija. Pirmdien, 16.oktobrī, vēja brāzmas Īrijā sasniegušas ātrumu 44 metri sekundē.

No Latvijas izvests par 54,14% vairāk alkohola; eksportēts, galvenokārt, uz Krieviju

Šogad astoņos mēnešos no Latvijas izvesti 102,259 miljoni litru alkoholisko dzērienu, kas ir par 54,14% vairāk nekā aizvadītā gada pirmajos astoņos mēnešos.

ASV biržu indeksi sasniedz rekordus; naftas cenas kāpj

Amerikas Savienoto Valstu biržu trīs vadošie indeksi pirmdien, 16.oktobrī, sasniedza jaunus rekordus, reaģējot uz banku akciju cenu pieaugumu. Turklāt ASV Federālās rezervju sistēmas vadītājas Dženetas Jelenas nedēļas nogalē izteiktā prognoze par drīzu inflācijas pieaugumu stiprinājusi pārliecību, ka decembrī tiks paaugstināta bāzes procentu likme.

Bildēs: Portugālē un Spānijā traģiski mežu ugunsgrēki

Ne mazāk kā 30 cilvēki gājuši bojā postošos mežu ugunsgrēkos Portugālē un Spānijā.

Traģiskajā Somālijas terora aktā vaino islāma ekstrēmistus

Austrumāfrikas valstī Somālijā noticis terora akts, kur, uzspridzinot sprāgstvielām piekrautu kravas mašīnu, nonāvēti ne mazāk kā 320 cilvēki.

Desmit pacientiem radušās komplikācijas pēc kataraktas operācijas Ventspils slimnīcā

Pašlaik vēl nenoskaidrotu iemeslu dēļ desmit pacientiem radušās medicīniska rakstura komplikācijas pēc acs kataraktas operācijas Ventspils slimnīcā.

Jau novembra beigās Ašeradens pametīs valdību

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens darbu valdībā atstās pēc 2018.gada budžeta pieņemšanas Saeimā, proti, novembra beigās, pirmdien, 16.oktobrī, norāda Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Katalonija palaiž garām ultimāta termiņu, Spānijas valdība sola rīkoties

Separātiskā Spānijas autonomā reģiona Katalonijas valdība nav Madrides prasītajā laikā precizējusi, vai tā ir deklarējusi Katalonijas neatkarību vai nav. Spānijas centrālā valdība turpina analizēt Barselonas atsūtīto vēstuli, vienlaikus solot rīkoties ceturtdien, 19.oktobrī.

Jaunākie komentāri