bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 16.01.2018 | Vārda dienas: Lida, Lidija
LatviaLatvija

Vilkaste varētu izsprukt no soda kukuļošanas lietā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ināra Vilkaste

Augstākās tiesas Senāta lēmums – nosūtīt tā saukto Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas lietu otrreizējai izskatīšanai zemākas instances tiesā – pavēris cerību uzņēmējai Inārai Vilkastei izsprukt no soda.

Tā secinājuši Latvijas Televīzijas raidījuma De facto veidotāji. Iepriekš tiesa Vilkastei bija piespriedusi divus gadus aiz restēm.

Kopš pirmajām aizturēšanām kukuļošanas lietā pagājuši seši gadi, bet joprojām nav atrisināta spilgtākā no daudzajām lietas epizodēm – miljona eiro maksāšana par zemes zonējuma maiņu Mežaparkā, Rusova ielā 1, kur tagad top jaunā Valsts ieņēmumu dienesta mītne. Pilsētas attīstības plāns, kas bija spēkā līdz 2005.gadam, šajā vietā pieļāva 5-6 stāvus augstu māju būvniecību. Tagad uz zemes drīkst būvēt pat 25 un vairāk stāvus.

Tūlīt pēc pilsētas attīstības plāna izmaiņām zemes īpašniece Vilkaste zemi pārdeva par 40 miljoniem eiro. Pircējs bija Krievijas miljardierim Viktoram Vekselbergam pastarpināti piederoša kompānija, ko vadīja bijušais Rīgas mērs Gundars Bojārs.

Darījums, iespējams, būtu palicis vien ziņu arhīvos kā pirmās vietas ieguvējs tā gada lielāko nekustamo īpašumu darījumu topā, ja vien pret Vilkasti nebūtu sācis runāt viņas kādreizējais biznesa partneris Raimonds Štālbergs, kuru tagad tiesā par naudas izspiešanu no Vilkastes.

To, ka Vilkaste devusi kukuli tā laika pilsētas attīstības departamenta darbiniekiem Vilnim Štramam un Pēterim Strancim «vīriešu kurpju kastē», apliecināja arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja galvenais liecinieks, kurjers Raimonds Janita.

Lai cik neatlaidīgi apsūdzēto advokāti nenorādītu uz pretrunām abu stāstītajā, lietas tiesneši vairākās instancēs kukuļdošanu uzskatīja par pierādītu. Tagad, kad Senāts licis epizodi izskatīt vēlreiz, Vilkaste atkārtoti mēģinās pierādīt, ka lieta pret viņu ir abu liecinieku un izmeklētāju safabricējums.

«Vilkastes epizode ir interešu sakritības rezultāts. No vienas puses bija noziedznieku interese izspiest no Vilkastes ievērojamas naudas summas, no otras puses – KNAB interese piedot lietai lielāku rezonansi,» saka Vilkastes aizstāve Jeļena Kvjatkovska.

Tomēr no Senāta sprieduma var saprast, ka tiesneši neapšauba kukuļa maksāšanu, bet liek izvērtēt – vai gadījumā kukulis no Vilkastes nav izspiests? Un tādā gadījumā, viņa no atbildības būtu jāatbrīvo, nosaka likums.

Par izspiešanu kukuļa prasīšanu traktē, ja amatpersonas naudu ņēmušas par likumīgām darbībām, kas ietilpsti viņu darba pienākumos. Senāta ieskatā tiesas līdz šim nav pienācīgi apsvērušas, vai Štrams un Strancis, kas bija atbildīgi par pilsētas attīstības plāna izstrādi, rīkojās tiesiski vai pretlikumīgi, atļaujot augstāku un intensīvāku apbūvi uz Vilkastei piederošās zemes.

Štrama un Stranča advokāti pauž, ka viņu klienti visu darījuši pareizi.

«Mūsu pozīcija, tāpat kā no citu apsūdzēto un viņu advokātu puses kopš sākta gala bijusi tāda, ka attīstības plāns ir likumīgs, pareizs un loģisks,» saka Štrama aizstāvis Jānis Rozenbergs.

Viņu papildina Stranča advokāts Saulvedis Vārpiņš: «Šīs darbības bija likumīgas, bet jautājums – vai bija vispār kukulis. Tiesai ir dīvaina pieeja – tā nesaskata baļķi problēmā, bet saskata skabargu.»

Prokurors Māris Leja ir pārliecināts gan par kukuļa došanu, gan par to, ka plāna mainīšana uz Vilkastei labvēlīgāku bijusi prettiesiska. Viņš norāda, ka Vilkastei bija piešķirtas īpašas privilēģijas – tika izslēgta prasība par detaļplānojumu pirms celtniecības darbu sākšanas, kaut arī īpašumiem blakus detaļplānojumu nepieciešamība tika saglabāta.

«Nav plānots tagad nedz celt smagāku apsūdzību Strancim un Štramam par kukuļa izspiešanu, nedz arī lūgt konstatēt, ka notikusi izspiešana un atbrīvot Vilkasti no kriminālatbildības,» par pierādījumu pietiekamību pārliecināts ir prokurors.

Vilkaste patlaban ir uz brīvām kājām – policijas uzraudzībā. Štrams un Strancis, kuru vainu tiesas uzskatījušas par pierādītu citās lietas epizodēs, atrodas apcietinājumā. Faktiski viņi vairākus gadus tiek turēti īslaicīgās aizturēšanas izolatoram līdzīgos apstākļos. Stranča advokāts Vārpiņš to uzskata par spīdzināšanu, par ko viņš apņēmies sūdzēties Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Tomēr līdz apsūdzēto solam nenokļuva politiķi, kuru vārdi pavīdēja kukuļošanas lietas materiālos.

Izmeklētāju ierakstītajās Štrama un Janitas sarunās abi pārsprieda politiķu «piebarošanu». Kādā reizē, kad kāds projekts nebija izgājis cauri lemšanas mašīnai, kā solīts, piesaukts kādreizējais domnieks Jānis Dinevičs (LSDSP), kuram Štrams esot teicis – «piķi tad paņēmām». Kādam Edmundam, kas varētu būt domes attīstības komitejas vadītājs Edmunds Krastiņš, Štrams gribējis pateikt, ka no «politiķiem atpakaļ neņemsim». Tāpat minēts Andris Ameriks (GKR), kurš norādījis, ka «kustības ir pārāk lielas».

No lietas bija izdalīti arī atsevišķi procesi, kuros pavīdēja Bojāra padomnieks Armands Zeihmanis, kurš gan tagad nonācis uz apsūdzēto sola Mersedes autobusu lietā. Kā iespējamais kukuļu adresāts figurēja arī kāds «Bārda», ar ko Janita esot sapratis ekspremjeru Andri Šķēli. Abi atsevišķi izdalītie procesi izbeigti, jo pierādījumi nebija pietiekami. Štrams pret politiķiem neesot runājis.

Prokurors Leja atceras, ka Štrams teikto pasludinājis par joku un arī uz tiesu aicinātie domes deputāti visu nolieguši.

102.000.102.6442


Pievienot komentāru

Masu protesti Grieķiju neattur no aizdevuma reformu pieņemšanas

Grieķijas parlaments ir pieņēmis apjomīgu reformu kopumu, lai valsts no starptautiskiem aizdevējiem saņemtu nākamos miljardus eiro. Politiķiem pret reformām prasījuši balsot aptuveni 20 000 cilvēku, kuri balsojuma laikā piedalījušies demonstrācijā pie parlamenta.

Eksperts: Kailsals līdz šim vairumam dārza kultūru nevarētu būt vērā ņemami kaitējis

Līdz šim gaisa temperatūra Latvijā nav bijusi tik zema, lai kailsals vairumam dārza kultūru būtu vērā ņemami kaitējis, saka Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Brexit: EP deputāti nobažījušies par Apvienotās Karalistes valdības prioritātēm

Eiropas Parlamenta deputāti atzīst, ka Brexit sarunās panākts progress, taču uzsver, ka sarunu sarežģītākā daļa vēl ir priekšā.

Pilnveidos regulējumu attiecībā uz emisiju kvotām un gaisa piesārņojumu

Izmaiņas likumā Par piesārņojumu paredz pienākumu kuģiem katru gadu veikt oglekļa dioksīda emisiju monitoringu un sniegt šo informāciju Eiropas Komisijai un Valsts vides dienestam. Jaunas prasības uzliktas arī degvielas piegādātājiem, un paredzēts, ka viņiem līdz 2020.gadam būs jānodrošina aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu enerģijas vienību samazinājums vismaz par 6%.

Ogres novada pašvaldības budžeta tēriņi par teju 21 milj. eiro pārsniegs ieņēmumus

Ogres novada pašvaldības 2018.gada budžeta deficīts būs 20,99 miljoni eiro. Deficītu plānots segt ar 8,07 miljonu eiro pārpalikumu no 2017.gada budžeta un 16,96 miljonu lielu aizņēmumu.

Audžuģimenes saņems lielāku pabalstu

Pašvaldībām ir pienākums izmaksāt lielāku pabalstu par bērna uzturu, kurš ievietots audžuģimenē, pielīdzinot to divkāršam minimālo uzturlīdzekļu apmēram.

Precizēta patentmaksas režīma piemērošanas kārtība un profesiju saraksts

Apstiprinot Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, valdība lēma pilnveidot arī patentmaksas režīmu un noteikt vienotu patentmaksas apmēru. Tiek plānots atteikties no pārāk detalizēta saimnieciskās darbības veidu sadalījuma, vienkāršot patentmaksu samaksu un piemērot samazinātās patentmaksas režīmu arī personām ar I un II grupas invaliditāti, vēsta Ekonomikas ministrijā.

Pērn ugunsgrēkos gāja bojā 80 cilvēki; mazākais skaits pēdējo gadu laikā

Pērn samazinājies izsaukumu skaits uz ugunsgrēku dzēšanu, bojāgājušo skaits, savukārt palielinājies glābšanas darbu skaits, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā statistika.

Čehijas prezidentu noskaidros duelī starp Zemanu-Drahošu

Čehijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā vairāk nekā pusi balsu nav spējis savāktcis neviens kandidāts, tādēļ janvāra beigās tiks rīkota balsojuma otrā kārta, kur čehu vēlētājiem būs jāizšķiras, vai atbalstīt pašreizējo eiroskeptisko prezidentu vai tomēr viņa vietā likt proeiropeisku akadēmiķi.

Valsts amatpersona savu amatu drīkstēs savienot ar darbu konsultatīvajā padomē

Valsts amatpersonas savu amatu varēs savienot ar darbu konsultatīvajās padomēs, darba grupās, komisijās, vēsta Saeimas Preses dienests.

Valdība plāno uzlabot antidopinga sistēmu Latvijā

Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības ministrijas izstrādātais likumprojekts, kas paredz izmaiņas Sporta likumā ar mērķi uzlabot antidopinga sistēmu Latvijā. Grozījumi paredz Latvijas Nacionālās antidopinga padomes izveidi, kas darbotos kā konsultatīva institūcija ar antidopinga jomu saistītu jautājumu risināšanai.

Tikai 12% darbinieku pilnīgi pārzina savas organizācijas IT drošības politiku

Uzņēmumos visā pasaulē joprojām ir novērojams satraucošs informētības trūkums Informācijas tehnoloģijas drošības jautājumos, liecina Kaspersky Lab un B2B International veiktais pētījums.

Organizācija: Latvijā atgriežas daļa valsti pametušo patvēruma meklētāju

Pēdējo mēnešu laikā ir vērojama tendence, ka Latvijā atgriežas daļa to patvēruma meklētāju statusu ieguvušo cilvēku, kuri iepriekš izbrauca no valsts, informē biedrības Patvērums Drošā māja vadītāja Sandra Zalcmane.

Neskatoties uz pagaidu aizliegumu atrasties uz ledus, vecāki ved savus bērnus slidot

Aizvadītās nedēļas nogales svētdienā, 14.janvārī, Rīgas pašvaldības policijas videonovērošanas centra darbinieki caur kameras aci ievēroja, ka uz Uzvaras parka dīķa ledus slido divas personas. Ņemot vērā, ka no 10.janvāra ir spēkā aizliegums atrasties uz Rīgas ūdenstilpnēm, uz notikuma vietu nosūtīta tuvākā Rīgas pašvaldības policijas ekipāža.

Igaunijas pensiju fondi piesardzīgi par Sāremā tilta ieguldījumu ideju

Saistībā ar 500 miljonus eiro vērtu ieceri būvēt maksas tiltu no Igaunijas rietumu krasta līdz valsti lielākajai salai, Sāremā, un pieņēmumu, ka to varētu finansēt no igauņu pensiju fondiem, piesardzīgu attieksmi paudusi banka Swedbank.

Pētījums: cilvēki maldīgi uzskata, ka rīsi, rieksti un banāni ir pilngraudu produkti

Vairākums cilvēku (82%) uzskata, ka ikdienā ir veselīgi uzturā lietot pilngraudu produktus. Taču vienlaikus cilvēki maldīgi domā, ka rīsi, rieksti un banāni ir pilngraudu produkti, liecina Cereal Partners Worldwide veiktais pētījums.

Līdz ar salu uz grants autoceļiem atceļ transporta masas ierobežojumus

Iestājoties ziemai raksturīgiem laika apstākļiem un salam, uz grants autoceļiem tiek atcelti sakarā ar šķīdoni ieviesti autotransporta masas ierobežojumi, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Novaturas: Vairāk nekā 61 000 Baltijas iedzīvotāju pavadīs vasaras atpūtu ārvalstīs

Tūroperators Baltijas valstīs Novaturas, kas 2018.gadā plāno debitēt Varšavas un Viļņas fondu biržās, ir novērojis rekordlielu klientu aktivitāti, salīdzinot ar iepriekšējā gada rādītājiem.

Aldaris: Bezalkoholiskā alus tirgus 2017.gadā pieaudzis par 9%

AS Aldaris 2017.gadu noslēdzis ar bezalkoholiskā alus kategorijas ievērojamu pieaugumu. Pieprasījums pēc bezalkoholiskā alus pieaudzis visā Latvijas tirgū kopumā - bezalkoholiskā alus tirgus 2017.gadā audzis par 9%, vēsta AS Aldaris pārstāvji.

Politiķe paziņo par ielaušanos e-veselības sistēmā; premjers informāciju neapstiprina

Pagājušajā ceturtdienā, 11.janvārī, e-veselības sistēmai «tika izdarīti traucējumi» un tajā ielauzušies ļaundari, Latvijas Radio paziņo Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča. Premjers Māris Kučinskis gan uzsver, ka informācija par iespējamo ielaušanos nav apstiprinājusies.

airBaltic pērn pārvadājusi vislielāko pasažieru skaits lidsabiedrības vēsturē

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2017.gadā kopumā pārvadājusi 3 523 300 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā pērn uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos. Tas ir vislielākais pārvadāto pasažieru skaits lidsabiedrības vēsturē.

Iedzīvotāju skaits Igaunijā pieaug trešo gadu pēc kārtas

Igaunijas iedzīvotāju skaits audzis trešo gadu pēc kārtas. 1.janvārī tas sasniedzis 1 318 700, kas ir par 3 070 cilvēkiem vairāk nekā 2017.gada sākumā. Tā aplēsuši igauņu statistiķi, kuri gan brīdinājuši, ka aplēse balstīta uz sākotnējiem datiem, kas vēl varētu būtiski mainīties, jo nav ņemta vērā nereģistrētā imigrācija.

Bildēs: Gleznainās Rīgas ainavas

Gleznainās fotogrāfijās iemūžināts dzelzceļa tilts pār Daugavu, Rīgas panorāma, biedrības Latvijas karogs dāvinātais Latvijas valsts karogs, kurš uzstādīts 60 metrus augstā mastā uz AB dambja, viesnīca Radisson Blu Daugava, kā arī Latvijas Nacionālā bibliotēka. 

Pētījums: Latviju pametuši 100'000 cilvēku ar augstāko izglītību

No 2000. līdz 2016.gadam Latviju pametuši 100 000 iedzīvotāju ar augstāko izglītību, telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes teica Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans.

Nacionālā apvienība rosina aizliegt «ofšoriem» piedalīties iepirkumos

Apvienības Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas frakcija ir iesniegusi grozījumus Publisko iepirkumu likumā, piedāvājot aizliegt «ofšoriem» jeb zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs un teritorijās reģistrētiem uzņēmumiem piedalīties publiskajos iepirkumos.