bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 25.04.2018 | Vārda dienas: Līksma, Bārbala
LatviaLatvija

Vilks: Vienotība sāk līdzināties ZZS

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Bijušais finanšu ministrs Andris Vilks

Pēc bijušā finanšu ministra Andra Vilka domām, lielākā koalīcijas partija Vienotība mainās, tās spēcīgākie politiķi ir «Briselē vai pagrīdē», un partijai «jūk ideoloģija», vēsta Latvijas sabiedrisko mediju interneta ziņu portāls lsm.

Vienotība vairs «nav tā partija, kurā es iestājos, tā kļūst par tādu kā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), jūk ideoloģija, it kā grib noturēt fiskālo disciplīnu», bet arī pieaug populisms,  intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam  Rīta Panorāma sacīja Vilks.

Viņš pieļāva, ka pašlaik lielākā daļa spēcīgāko Vienotības politiķu  ir «Briselē vai iedzīti pagrīdē», un pārējiem nekas cits neatliek kā vien «akceptēt vai neakceptēt galma spēles».

Vilks arī sacīja, ka iepriekš Valda Dombrovska valdība krita,  jo Vienotība pārāk ilgi turējās pret ZZS iesaistīšanos koalīcijā.

«Man ir bažas, ka mēs mainām politisko ideoloģiju,» sacīja Vilks, brīdinot par augošu populismu un draudiem fiskālajai disciplīnai. Viņš atzina, ka Finanšu ministrija var ilgi pretoties populismam, bet tas apdraud to, ko Latvija līdz  šim sasniegusi, mazinot budžeta deficītu.

Kā zināms, ministrijas un valsts iestādes ir apkopojušas un iesniegušas Finanšu ministrijai savas jaunās politikas iniciatīvas nākamā gada budžetam kopumā par aptuveni 547 miljoniem eiro. Savukārt 2017.gada budžetam iesniegti pieprasījumi par gandrīz 782 miljoniem eiro, bet 2018.gada budžetam – par 1,15 miljardiem eiro.

Saskaņā ar Fiskālās disciplīnas padomes aprēķiniem, gatavojot 2016.gada valsts budžetu, valdībai ir jānodrošina konsolidācija gandrīz 114 miljonu eiro apmērā.

Jau vēstīts, ka Vilks iepriekš paudis uzskatu, ka pēc Zolitūdes traģēdijas notikumiem «sistēma» «uzmeta» toreizējo valdības vadītāju Valdi Dombrovski, piespiežot viņam uzņemties arī atbildību par traģēdiju un atkāpties no amata, jo valsts jau bija izvesta no smagās ekonomiskās krīzes un pirms 12.Saeimas vēlēšanām valdībā vajadzēja iedabūt Zaļo un Zemnieku savienību.

«Galvenais iemesls bija dabūt ZZS valdībā. Krīze beidzās ātrāk, un mēs izgājām straujāk [no recesijas], un [Ventspils mēra Aivara] Lemberga lielā ietekme Latvijas politikā [nozīmēja, ka] ZZS vienkārši nevarēja būt opozīcijā. Tas bija galvenais iemesls,» intervijā žurnālam Ir savulaik sacīja Vilks, kurš bijis finanšu ministrs kopš 2010.gada novembra – ilgāk nekā jebkurš cits demokrātiskās Latvijas vēsturē.

Viņš domā, ka tie «uzmetēji» bijuši visi no valdības koalīcijas jeb sistēma. «ZZS vajadzēja būt [valdībā] ar saviem darbiem, ar saviem ministriem šajā brīdī, kad ekonomikā ir izaugsme, kad nāk vēlēšanas. Es uzskatu – šajā gadījumā tas bija necienīgi, negodīgi pret cilvēku, kurš tik daudz Latvijai izdarījis,» teica Vilks, kurš arī drīz pēc tam nolēmis aiziet no politikas.

BNN jau rakstīja, ka veidu, kā lielveikala jumta iebrukšanu pārvērst «politiskā jumta» sabrukšanā atradis un nav laidis garām smagos noziegumos apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs. Ceturtdienas, 21.novembra, vakarā iebruka lielveikala Maxima jumts Rīgas mikrorajonā Zolitūdē, bet jau piektdien, 22.novembrī, Ventspils pilsētas domes sēdē pēkšņi nepiedalījās ne Lembergs, ne arī viņa vietnieki Jānis Vītoliņš un Guntis Blumbergs, kas it kā aizbraukuši uz Rīgu.

BNN rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka Lembergs, izmantojot 21.novembra traģēdiju, bija pieņēmis lēmumu gāzt valdību, lai nākamo veidotu nu jau ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) piedalīšanos. Viņam esot bijušas konsultācijas ar Valsts prezidenta Andra Bērziņa biroja pārstāvjiem, tostarp, iespējams, arī Valsts prezidenta kancelejas vadītāju Gundaru Daudzi un pašu valsts galvu. Tas nozīmē, ka Bērziņa pausto aso izteikumu pamatā, Zolitūdes traģēdiju pielīdzinot masu slepkavībai, drīzāk bijis plāns sagatavot augsni turpmākajiem valdības gāšanas soļiem, kam fināls pieredzēts 27.novembrī, nevis dusmas par valstī notiekošo patvaļu. Iespējams, ja Bērziņš patiesi vēlētos sakārtot valsti, tad lūgtu arī tiesājamām un apsūdzētām personām atstāt ar valsts pārvaldi saistītus amatus līdz tiesas sprieduma pasludināšanai.

Trešdien, 27.novembrī, premjera Valda Dombrovska tikšanās ar Valsts prezidentu, pēc kuras Ministru prezidents paziņojis par atkāpšanos no amata, ilgusi pusotru stundu, un noprotams, ka tieši valsts vadītājs aicinājis valdības vadītāju uzņemties politisko atbildību par traģēdiju. «Katram pašam, kas ir bijis iesaistīts visu to izšķirošo lēmumu pieņemšanā, kuri varēja ietekmēt Zolitūdes notikumu gaitu, ir jāizvērtē gan sava politiskā, gan morālā atbildība un jāpieņem lēmums, kā rīkoties tālāk,» izteicies prezidents, nez kāpēc aizmirsdams par sevi. Viņa pārstāvētās partijas biedri, kopā ar Lemberga Latvijai un Ventspilij 2009.gadā bija to tautas kalpu vidū, kuri balsoja par Valsts būvinspekcijas likvidēšanu, ko vēlāk cēla gaismā kā vienu no iemesliem, kāpēc valdībai bija jākrīt.

«Premjers Valdis Dombrovskis kopā ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu ienāk telpā pie žurnālistiem. Aizvainojums valdības vadītāja sejā nav noslēpjams. Arī balss tembrs un paziņojuma teksts to apliecina. Tas it kā nenāk no paša Dombrovska, viņš tikai to atskaņo. «Ņemot vērā Zolitūdes traģēdiju un visus ar to saistītos apstākļus, ir nepieciešama valdība, kas bauda Saeimas vairākumu atbalstu un spēj risināt situāciju, kas ir izveidojusies valstī,» saka premjers, kurš vēl pirms pāris dienām televīzijas intervijā bija izmetis, ka «kādam taču arī jāstrādā»,» tā notiekošo pēc premjera un Valsts prezidenta tikšanās atspoguļoja Latvijas Avīze. Arī portāla TVNET politiskais komentētājs Toms Ostrovskis novērojis, ka «no Valda Dombrovska mīmikas, paziņojot par valdības demisiju, varēja redzēt, ka premjers bija tuvu asarām». Jāpiebilst, ka vēl tās pašas dienas rītā Dombrovskis aktīvi sniedza intervijas plašsaziņas līdzekļiem un pilnīgi nekas neliecināja par viņa plāniem demisionēt.

Zolitūdes traģēdijā, iebrūkot lielveikala Maxima jumtam, visi 54 bojāgājušie vēl nebija apglabāti, kad cīņa par varu jau bija sākusies. Kamēr Vienotības līdere Solvita Āboltiņa aicinājusi nogaidīt, līdz būs aizvadīta sēru nedēļa, ZZS paziņojusi, ka viņiem ir trīs iespējamie premjera amata kandidāti un vairs neesot nekādu «sarkano līniju». It kā ar valdības gāšanu vēl nebūtu gana, un, acīmredzot, bažīdamies, ka, jaunu valdību izveidojot, ZZS atkal «neveiksmīgā kārtā» varētu palikt aiz borta, Lembergs pat rosinājis rīkot Saeimas ārkārtas vēlēšanas.

Nobeigumā nedaudz par to, kāpēc Lembergam tik viegli izdodas Valsts prezidentu Andri Bērziņu gluži kā marioneti raustīt aiz diedziņiem pēc savām iegribām un kaprīzēm. Kad Bērziņš, kurš 10. Saeimā kā deputāts pārstāvēja ZZS, par kuras «krusttēvu» tiek dēvēts Lembergs, tika ievēlēts par Valsts prezidentu, kuluāros izskanēja, ka tas noticis arī ar Lemberga gādību. Turklāt arī pats Bērziņš toreiz neslēpa, ka, pirms kandidēt uz Valsts prezidenta amatu, par šo jautājumu apspriedies ar Lembergu. Turklāt ar Lemberga ietekmi tikuši saistīti arī iemesli, kāpēc Bērziņš ilgstoši noturējās a/s Latvijas Unibanka (tagad SEB) vadītāja amatā.

Ref: 102.000.102.10197


Pievienot komentāru

  1. Aiva teica:

    Kaut kāds ārprāts,kas tajā valstī notiek? Iznāk tā,ja vajag kādas Valstī notiekoša lietas risināt,tad jāgriežas pie Lemberga nevis pie Prezidenta,vai ministru prezidenta?Uz kurieni mēs ejam un kas šajā Valstī notiek? un galu galā,kas ir Lembergs mūsu Latvijā? Kad vienreiz tas beigsies?Tad jau,lai Lembergs sevi ieceļ valsts Prezidenta amatā,ko tad mocīties ar aizklātām vēlēšanām!Un Daudze tāds pakalpiņš vien ir,nekur un nekad viņš ne ar kādām idejām nav izcēlies,kas nestu valstij izaugsmi,vai iedzīvotājiem labāku dzīvi!!!Mīļie ļautiņi Saeimas vēlēšanās skatīsimies cītīgāk kā citām reizēm,par ko balsojam!!! Tā mūs aizvedīs uz nekurzemi!

    +1 0 -1 0

Slovākijā nominē jaunu iekšlietu ministru, gatavojas mainīt policijas priekšnieku

Slovākijā, kur turpinās žurnālista Jāna Kuceka slepkavības izmeklēšana, pēc otrā iekšlietu ministra atkāpšanās šogad, valdošā partija amatam nominējusi savu pārstāvi. Opozīcijas acīs šāds solis nevairo cerības uz neatkarīgu slepkavības izmeklēšanu, kas metusi ēnu arī valstī valdošo polistko eliti.

Virza iniciatīvu par pabalstu pensionāru atraitņiem

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24.aprīlī, nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus pensiju likumā, kas paredz ieviest pabalstu pensionāru atraitņiem.

Aizturēts iespējamais bijušās prokurores Birutas Lozes slepkava

Valsts policija atradusi iepriekš meklēšanā izsludināto bijušo totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas prokurori Birutu Lozi mirušu ar vardarbīgas nāves pazīmēm. Aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir aizturēts 1967.gadā dzimis vīrietis, kuram tiesa piemērojusi drošības līdzekli – apcietinājumu, informē VP.

Nordea nedaudz palielinājusi Latvijas un Igaunijas šā gada IKP pieauguma prognozi

Nordea nedaudz palielinājusi Latvijas un Igaunijas šā gada iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi, vienlaikus samazinot IKP pieauguma prognozi Lietuvai, liecina jaunākais bankas ekonomikas apskats.

Eurostat: Latvijā ceturtajā ceturksnī – otrs mazākais valsts parāda kritums ES

Latvijā pērn ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada bijis otrs mazākais vispārējā valdības parāda kritums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienībā, liecina otrdien publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati.

No jūlija OIK saruks līdz 22,68 eiro par megavatstundu

Elektroenerģijas kopējās obligātā iepirkuma un jaudas komponentes vidējā vērtība no šā gada 1.jūlija saruks no 25,79 eiro par megavatstundu līdz 22,68 eiro par megavatstundu, lēmusi valdība.

Mūrniece Tallinā: Jāstiprina ES un NATO sadarbība drošībā un aizsardzībā

Cieša Eiropas Savienības un NATO sadarbība aizsardzības jomā ir svarīgāka nekā jebkad agrāk, īpaši kiberdrošības un hibrīddraudu jomā. To otrdien, 24.aprīlī, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece ES dalībvalstu parlamentu spīkeru sanāksmē Tallinā, sakot vienu no programmatiskajām uzrunām sesijā par ES drošību un aizsardzību.

Ar likumprojektu stiprinās konkrētākas transfertcenu dokumentācijas prasības

Ministru kabinets apstiprinājis grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām ar mērķi uzlabot transfertcenu dokumentācijas tiesisko regulējumu. Likumprojektā ietvertās transfertcenu dokumentācijas prasības būs konkrētākas, salīdzinot ar šobrīd spēkā esošajām.

Ukrainā pastiprinās karadarbība, ievainoti karavīri

Donbasa karā, kas jau piekto gadu nerimst Ukrainas austrumu Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Krievijas hibrīdspēki nedēļas pirmajās dienās jau veikuši 44 uzbrukumus un ievainojuši piecus ukraiņu karavīrus. Tā ziņo Ukrainas bruņotie spēki, tikmēr Krievijas Aizsardzības ministrija klusē par jaunākajiem notikumiem frontē.

Martā pieprasījums pēc hipotekārajiem kredītiem audzis par 53%

Martā bija vērojama īpaši liela interese par hipotekārajiem kredītiem ar valsts garantiju. Pagājušajā mēnesī gandrīz katrs otrais aizdevuma pieteikums mājokļa iegādei ir ar Altum garantiju. Īpaši lielu interesi izrāda ģimenes ar bērniem, vēsta banka Citadele.

Valsts meža dienests atgādina: Meža ugunsnedrošais laikposms sākas 27.aprīlī

Meža ugunsnedrošā laikposma sākums visā valsts teritorijā šogad tiek noteikts ar 27.aprīli. Meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem līdz ar šī laikposma iestāšanos ir jānodrošina ugunsdrošības noteikumu prasību ievērošana mežā, vēsta Valsts meža dienests.

Aprīļa vidū Latvijā elektroenerģijas cenas samazinājušās par 2%

Laikā no 16. līdz 22.aprīlim, Latvijā novērots elektroenerģijas cenu samazinājums par nepilniem 2% līdz 39,51 eiro par megavatstundu, liecina energokompānijas AS Latvenergo apkopotā informācija.

Somijas cietumos ieslodzītie radikalizējas gan islāma, gan labējā ekstrēmisma virzienā

Somijā, lai nepieļautu iespējamus teroraktus, tiesībsargājošās iestādes pēta likumpārkāpēju radikalizēšanos cietumu vidē. Kādā pētījumā identificēti vairāk nekā simts ieslodzīto, kuri simpatizē vardarbīgam ekstrēmismam saistībā vai nu ar vardarbīgu islāma interpretāciju, vai ar galēji labējiem uzskatiem.

No e-pārvaldes atpakaļceļa nav, tā SVF vadītājai skaidro Igaunijas prezidente

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida tikusies ar Starptautiskā Valūtas fonda rīkotājdirektori Kristīni Lagardu, kurai izklāstījusi Igaunijas sasniegto elektronisko pakalpojumu un pārvaldības jomā.

Vairums uzņēmumu un iestāžu joprojām nav gatavi datu aizsardzības regulai

Vairums uzņēmumu un iestāžu Latvijā joprojām nav gatavi Eiropas Savienības Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanai, kura stāsies spēkā jau 25.maijā, norāda auditorkompānijas KPMG juriste un sertificēta datu aizsardzības speciāliste Sanita Pētersone.

Somijā neturpinās minimālo ienākumu programmu bezdarbniekiem

Eiropā unikālo Somijas minimālo mēneša ienākumu programmu bezdarbniekiem Ziemeļvalstī nolemts neturpināt, jo Somijas valdība pieņēmusi lēmumu izmēģināt citus veidus, kā reformēt Somijas sociālā nodrošinājuma sistēmu.

Uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatē 46 likumpārkāpējus

Pirmdien, 23.aprīlī Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 46 likumpārkāpējus, vēsta robežsardzē.

Ušakovs uz simtgades pasākumiem uzaicinājis arī Maskavas un Sanktpēterburgas mērus

Rīgas mērs Nils Ušakovs uzaicinājis apmeklēt Rīgu un piedalīties kādā no Latvijas simtgadei veltītajiem pasākumiem 56 pilsētu vadītājus, tostarp Maskavas un Sanktpēterburgas mērus, apstiprina mēra preses sekretāre Laila Ivāna.

Norvēģija ir ieinteresēta attīstīt plašāku sadarbību ar Latviju tūrisma jomā

«Latvija novērtē veiksmīgo reģionālo un ekonomisko sadarbību ar Norvēģiju, turklāt mūsu valstīm ir kopīgas vērtības un mērķi – attīstīt Baltijas un Ziemeļvalstis kā pārtikušu un drošu Eiropas reģionu ilgtermiņā,» tiekoties ar Norvēģijas tirdzniecības, rūpniecības un zivsaimniecības valsts sekretāru Roju Angelvīku uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Toronto Kanādā traģisks uzbrukums gājējiem

Kanādas pilsētā Toronto kāds vīrietis triecies ar transportlīdzekli virsū gājējiem, tā nonāvējot 10 cilvēkus un nodarot miesas bojājumus vēl 15 cilvēkiem.

Biržu indeksi ASV lielākoties krīt, bet Eiropā – pieaug

ASV biržu indeksi pirmdien, 23.aprīlī, lielākoties kritušies, ko noteica ASV obligāciju ienesīguma pieaugums, kas savukārt nostiprināja dolāra kursu pret citām vadošajām valūtām.

Kariņš: Jaunā Vienotība varētu būt valdībā kopā ar partijām, kurām ir līdzīgi mērķi

Pēc Saeimas vēlēšanām veidojot valdību, Jaunā Vienotība sadarbosies ar tām partijām, kuras būs gatavas strādāt apvienības noteikto mērķu sasniegšanai,  norāda Jaunās Vienotības līderis, Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš.

Armēnijā negaidīti atkāpjas premjerministrs Sargsjans

Armēnijā pēc ilgstošiem masu protestiem no premjerministra amata pirmdien, 23.aprīlī, negaidīti atkāpies eksprezidents Seržs Sargsjans.

Reirs: Labojumi pensiju likumā palīdzēs atraitņos palikušajiem

Tiks izskatīti grozījumi likumā Par valsts pensijām, kurā viens no būtiskajiem punktiem ir noteikt tiesības miruša pensijas saņēmēja laulātajam 12 mēnešus saņemt pabalstu 50% apmērā no mirušā laulātā pensijas pašreizējā vienreizējo pabalstu divu pensiju apmērā.

LKS piketā Gapoņenko atbalstam pulcējušies aptuveni 30 cilvēki

Latvijas Krievu savienības rīkotajā piketā pirmdien, 23.aprīlī, pie Drošības policijas ēkas, pieprasot atbrīvot apcietināto nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadītāju Aleksandru Gapoņenko, pulcējušies aptuveni 30 protestētāji.