bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 20.01.2017 | Vārda dienas: Aļģirds, Orests, Oļģerts, Alģis
LatviaLatvija

Vilks: Vienotība sāk līdzināties ZZS

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Bijušais finanšu ministrs Andris Vilks

Pēc bijušā finanšu ministra Andra Vilka domām, lielākā koalīcijas partija Vienotība mainās, tās spēcīgākie politiķi ir «Briselē vai pagrīdē», un partijai «jūk ideoloģija», vēsta Latvijas sabiedrisko mediju interneta ziņu portāls lsm.

Vienotība vairs «nav tā partija, kurā es iestājos, tā kļūst par tādu kā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), jūk ideoloģija, it kā grib noturēt fiskālo disciplīnu», bet arī pieaug populisms,  intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam  Rīta Panorāma sacīja Vilks.

Viņš pieļāva, ka pašlaik lielākā daļa spēcīgāko Vienotības politiķu  ir «Briselē vai iedzīti pagrīdē», un pārējiem nekas cits neatliek kā vien «akceptēt vai neakceptēt galma spēles».

Vilks arī sacīja, ka iepriekš Valda Dombrovska valdība krita,  jo Vienotība pārāk ilgi turējās pret ZZS iesaistīšanos koalīcijā.

«Man ir bažas, ka mēs mainām politisko ideoloģiju,» sacīja Vilks, brīdinot par augošu populismu un draudiem fiskālajai disciplīnai. Viņš atzina, ka Finanšu ministrija var ilgi pretoties populismam, bet tas apdraud to, ko Latvija līdz  šim sasniegusi, mazinot budžeta deficītu.

Kā zināms, ministrijas un valsts iestādes ir apkopojušas un iesniegušas Finanšu ministrijai savas jaunās politikas iniciatīvas nākamā gada budžetam kopumā par aptuveni 547 miljoniem eiro. Savukārt 2017.gada budžetam iesniegti pieprasījumi par gandrīz 782 miljoniem eiro, bet 2018.gada budžetam – par 1,15 miljardiem eiro.

Saskaņā ar Fiskālās disciplīnas padomes aprēķiniem, gatavojot 2016.gada valsts budžetu, valdībai ir jānodrošina konsolidācija gandrīz 114 miljonu eiro apmērā.

Jau vēstīts, ka Vilks iepriekš paudis uzskatu, ka pēc Zolitūdes traģēdijas notikumiem «sistēma» «uzmeta» toreizējo valdības vadītāju Valdi Dombrovski, piespiežot viņam uzņemties arī atbildību par traģēdiju un atkāpties no amata, jo valsts jau bija izvesta no smagās ekonomiskās krīzes un pirms 12.Saeimas vēlēšanām valdībā vajadzēja iedabūt Zaļo un Zemnieku savienību.

«Galvenais iemesls bija dabūt ZZS valdībā. Krīze beidzās ātrāk, un mēs izgājām straujāk [no recesijas], un [Ventspils mēra Aivara] Lemberga lielā ietekme Latvijas politikā [nozīmēja, ka] ZZS vienkārši nevarēja būt opozīcijā. Tas bija galvenais iemesls,» intervijā žurnālam Ir savulaik sacīja Vilks, kurš bijis finanšu ministrs kopš 2010.gada novembra – ilgāk nekā jebkurš cits demokrātiskās Latvijas vēsturē.

Viņš domā, ka tie «uzmetēji» bijuši visi no valdības koalīcijas jeb sistēma. «ZZS vajadzēja būt [valdībā] ar saviem darbiem, ar saviem ministriem šajā brīdī, kad ekonomikā ir izaugsme, kad nāk vēlēšanas. Es uzskatu – šajā gadījumā tas bija necienīgi, negodīgi pret cilvēku, kurš tik daudz Latvijai izdarījis,» teica Vilks, kurš arī drīz pēc tam nolēmis aiziet no politikas.

BNN jau rakstīja, ka veidu, kā lielveikala jumta iebrukšanu pārvērst «politiskā jumta» sabrukšanā atradis un nav laidis garām smagos noziegumos apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs. Ceturtdienas, 21.novembra, vakarā iebruka lielveikala Maxima jumts Rīgas mikrorajonā Zolitūdē, bet jau piektdien, 22.novembrī, Ventspils pilsētas domes sēdē pēkšņi nepiedalījās ne Lembergs, ne arī viņa vietnieki Jānis Vītoliņš un Guntis Blumbergs, kas it kā aizbraukuši uz Rīgu.

BNN rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka Lembergs, izmantojot 21.novembra traģēdiju, bija pieņēmis lēmumu gāzt valdību, lai nākamo veidotu nu jau ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) piedalīšanos. Viņam esot bijušas konsultācijas ar Valsts prezidenta Andra Bērziņa biroja pārstāvjiem, tostarp, iespējams, arī Valsts prezidenta kancelejas vadītāju Gundaru Daudzi un pašu valsts galvu. Tas nozīmē, ka Bērziņa pausto aso izteikumu pamatā, Zolitūdes traģēdiju pielīdzinot masu slepkavībai, drīzāk bijis plāns sagatavot augsni turpmākajiem valdības gāšanas soļiem, kam fināls pieredzēts 27.novembrī, nevis dusmas par valstī notiekošo patvaļu. Iespējams, ja Bērziņš patiesi vēlētos sakārtot valsti, tad lūgtu arī tiesājamām un apsūdzētām personām atstāt ar valsts pārvaldi saistītus amatus līdz tiesas sprieduma pasludināšanai.

Trešdien, 27.novembrī, premjera Valda Dombrovska tikšanās ar Valsts prezidentu, pēc kuras Ministru prezidents paziņojis par atkāpšanos no amata, ilgusi pusotru stundu, un noprotams, ka tieši valsts vadītājs aicinājis valdības vadītāju uzņemties politisko atbildību par traģēdiju. «Katram pašam, kas ir bijis iesaistīts visu to izšķirošo lēmumu pieņemšanā, kuri varēja ietekmēt Zolitūdes notikumu gaitu, ir jāizvērtē gan sava politiskā, gan morālā atbildība un jāpieņem lēmums, kā rīkoties tālāk,» izteicies prezidents, nez kāpēc aizmirsdams par sevi. Viņa pārstāvētās partijas biedri, kopā ar Lemberga Latvijai un Ventspilij 2009.gadā bija to tautas kalpu vidū, kuri balsoja par Valsts būvinspekcijas likvidēšanu, ko vēlāk cēla gaismā kā vienu no iemesliem, kāpēc valdībai bija jākrīt.

«Premjers Valdis Dombrovskis kopā ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu ienāk telpā pie žurnālistiem. Aizvainojums valdības vadītāja sejā nav noslēpjams. Arī balss tembrs un paziņojuma teksts to apliecina. Tas it kā nenāk no paša Dombrovska, viņš tikai to atskaņo. «Ņemot vērā Zolitūdes traģēdiju un visus ar to saistītos apstākļus, ir nepieciešama valdība, kas bauda Saeimas vairākumu atbalstu un spēj risināt situāciju, kas ir izveidojusies valstī,» saka premjers, kurš vēl pirms pāris dienām televīzijas intervijā bija izmetis, ka «kādam taču arī jāstrādā»,» tā notiekošo pēc premjera un Valsts prezidenta tikšanās atspoguļoja Latvijas Avīze. Arī portāla TVNET politiskais komentētājs Toms Ostrovskis novērojis, ka «no Valda Dombrovska mīmikas, paziņojot par valdības demisiju, varēja redzēt, ka premjers bija tuvu asarām». Jāpiebilst, ka vēl tās pašas dienas rītā Dombrovskis aktīvi sniedza intervijas plašsaziņas līdzekļiem un pilnīgi nekas neliecināja par viņa plāniem demisionēt.

Zolitūdes traģēdijā, iebrūkot lielveikala Maxima jumtam, visi 54 bojāgājušie vēl nebija apglabāti, kad cīņa par varu jau bija sākusies. Kamēr Vienotības līdere Solvita Āboltiņa aicinājusi nogaidīt, līdz būs aizvadīta sēru nedēļa, ZZS paziņojusi, ka viņiem ir trīs iespējamie premjera amata kandidāti un vairs neesot nekādu «sarkano līniju». It kā ar valdības gāšanu vēl nebūtu gana, un, acīmredzot, bažīdamies, ka, jaunu valdību izveidojot, ZZS atkal «neveiksmīgā kārtā» varētu palikt aiz borta, Lembergs pat rosinājis rīkot Saeimas ārkārtas vēlēšanas.

Nobeigumā nedaudz par to, kāpēc Lembergam tik viegli izdodas Valsts prezidentu Andri Bērziņu gluži kā marioneti raustīt aiz diedziņiem pēc savām iegribām un kaprīzēm. Kad Bērziņš, kurš 10. Saeimā kā deputāts pārstāvēja ZZS, par kuras «krusttēvu» tiek dēvēts Lembergs, tika ievēlēts par Valsts prezidentu, kuluāros izskanēja, ka tas noticis arī ar Lemberga gādību. Turklāt arī pats Bērziņš toreiz neslēpa, ka, pirms kandidēt uz Valsts prezidenta amatu, par šo jautājumu apspriedies ar Lembergu. Turklāt ar Lemberga ietekmi tikuši saistīti arī iemesli, kāpēc Bērziņš ilgstoši noturējās a/s Latvijas Unibanka (tagad SEB) vadītāja amatā.

Ref: 102.000.102.10197


Pievienot komentāru

  1. Aiva saka:

    Kaut kāds ārprāts,kas tajā valstī notiek? Iznāk tā,ja vajag kādas Valstī notiekoša lietas risināt,tad jāgriežas pie Lemberga nevis pie Prezidenta,vai ministru prezidenta?Uz kurieni mēs ejam un kas šajā Valstī notiek? un galu galā,kas ir Lembergs mūsu Latvijā? Kad vienreiz tas beigsies?Tad jau,lai Lembergs sevi ieceļ valsts Prezidenta amatā,ko tad mocīties ar aizklātām vēlēšanām!Un Daudze tāds pakalpiņš vien ir,nekur un nekad viņš ne ar kādām idejām nav izcēlies,kas nestu valstij izaugsmi,vai iedzīvotājiem labāku dzīvi!!!Mīļie ļautiņi Saeimas vēlēšanās skatīsimies cītīgāk kā citām reizēm,par ko balsojam!!! Tā mūs aizvedīs uz nekurzemi!

    +1 0 -1 0

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.

KP uzraugiem bažas par Latvijas Gāzes līguma noteikumiem

Konkurences padomei bažas AS Latvijas Gāze rīcību dabasgāzes tirgus atvēršanas gaidās. Ministru kabineta komitejas sēdei 23.janvārī Ekonomikas ministrija pieteikusi Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumu projektu.

LZA: Augstskolu reģionālās filiāles vajadzīgas, ja spēj ražot izglītotus speciālistus

Augstskolu reģionālajām filiālēm noteikti ir jēga, jo tās spēj ražot izglītotus speciālistus reģionu darba tirgus vajadzībām, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis.