bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 23.03.2017 | Vārda dienas: Mirdza, Žanete, Žanna
LatviaLatvija

Vilks: Vienotība sāk līdzināties ZZS

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Bijušais finanšu ministrs Andris Vilks

Pēc bijušā finanšu ministra Andra Vilka domām, lielākā koalīcijas partija Vienotība mainās, tās spēcīgākie politiķi ir «Briselē vai pagrīdē», un partijai «jūk ideoloģija», vēsta Latvijas sabiedrisko mediju interneta ziņu portāls lsm.

Vienotība vairs «nav tā partija, kurā es iestājos, tā kļūst par tādu kā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), jūk ideoloģija, it kā grib noturēt fiskālo disciplīnu», bet arī pieaug populisms,  intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam  Rīta Panorāma sacīja Vilks.

Viņš pieļāva, ka pašlaik lielākā daļa spēcīgāko Vienotības politiķu  ir «Briselē vai iedzīti pagrīdē», un pārējiem nekas cits neatliek kā vien «akceptēt vai neakceptēt galma spēles».

Vilks arī sacīja, ka iepriekš Valda Dombrovska valdība krita,  jo Vienotība pārāk ilgi turējās pret ZZS iesaistīšanos koalīcijā.

«Man ir bažas, ka mēs mainām politisko ideoloģiju,» sacīja Vilks, brīdinot par augošu populismu un draudiem fiskālajai disciplīnai. Viņš atzina, ka Finanšu ministrija var ilgi pretoties populismam, bet tas apdraud to, ko Latvija līdz  šim sasniegusi, mazinot budžeta deficītu.

Kā zināms, ministrijas un valsts iestādes ir apkopojušas un iesniegušas Finanšu ministrijai savas jaunās politikas iniciatīvas nākamā gada budžetam kopumā par aptuveni 547 miljoniem eiro. Savukārt 2017.gada budžetam iesniegti pieprasījumi par gandrīz 782 miljoniem eiro, bet 2018.gada budžetam – par 1,15 miljardiem eiro.

Saskaņā ar Fiskālās disciplīnas padomes aprēķiniem, gatavojot 2016.gada valsts budžetu, valdībai ir jānodrošina konsolidācija gandrīz 114 miljonu eiro apmērā.

Jau vēstīts, ka Vilks iepriekš paudis uzskatu, ka pēc Zolitūdes traģēdijas notikumiem «sistēma» «uzmeta» toreizējo valdības vadītāju Valdi Dombrovski, piespiežot viņam uzņemties arī atbildību par traģēdiju un atkāpties no amata, jo valsts jau bija izvesta no smagās ekonomiskās krīzes un pirms 12.Saeimas vēlēšanām valdībā vajadzēja iedabūt Zaļo un Zemnieku savienību.

«Galvenais iemesls bija dabūt ZZS valdībā. Krīze beidzās ātrāk, un mēs izgājām straujāk [no recesijas], un [Ventspils mēra Aivara] Lemberga lielā ietekme Latvijas politikā [nozīmēja, ka] ZZS vienkārši nevarēja būt opozīcijā. Tas bija galvenais iemesls,» intervijā žurnālam Ir savulaik sacīja Vilks, kurš bijis finanšu ministrs kopš 2010.gada novembra – ilgāk nekā jebkurš cits demokrātiskās Latvijas vēsturē.

Viņš domā, ka tie «uzmetēji» bijuši visi no valdības koalīcijas jeb sistēma. «ZZS vajadzēja būt [valdībā] ar saviem darbiem, ar saviem ministriem šajā brīdī, kad ekonomikā ir izaugsme, kad nāk vēlēšanas. Es uzskatu – šajā gadījumā tas bija necienīgi, negodīgi pret cilvēku, kurš tik daudz Latvijai izdarījis,» teica Vilks, kurš arī drīz pēc tam nolēmis aiziet no politikas.

BNN jau rakstīja, ka veidu, kā lielveikala jumta iebrukšanu pārvērst «politiskā jumta» sabrukšanā atradis un nav laidis garām smagos noziegumos apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs. Ceturtdienas, 21.novembra, vakarā iebruka lielveikala Maxima jumts Rīgas mikrorajonā Zolitūdē, bet jau piektdien, 22.novembrī, Ventspils pilsētas domes sēdē pēkšņi nepiedalījās ne Lembergs, ne arī viņa vietnieki Jānis Vītoliņš un Guntis Blumbergs, kas it kā aizbraukuši uz Rīgu.

BNN rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka Lembergs, izmantojot 21.novembra traģēdiju, bija pieņēmis lēmumu gāzt valdību, lai nākamo veidotu nu jau ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) piedalīšanos. Viņam esot bijušas konsultācijas ar Valsts prezidenta Andra Bērziņa biroja pārstāvjiem, tostarp, iespējams, arī Valsts prezidenta kancelejas vadītāju Gundaru Daudzi un pašu valsts galvu. Tas nozīmē, ka Bērziņa pausto aso izteikumu pamatā, Zolitūdes traģēdiju pielīdzinot masu slepkavībai, drīzāk bijis plāns sagatavot augsni turpmākajiem valdības gāšanas soļiem, kam fināls pieredzēts 27.novembrī, nevis dusmas par valstī notiekošo patvaļu. Iespējams, ja Bērziņš patiesi vēlētos sakārtot valsti, tad lūgtu arī tiesājamām un apsūdzētām personām atstāt ar valsts pārvaldi saistītus amatus līdz tiesas sprieduma pasludināšanai.

Trešdien, 27.novembrī, premjera Valda Dombrovska tikšanās ar Valsts prezidentu, pēc kuras Ministru prezidents paziņojis par atkāpšanos no amata, ilgusi pusotru stundu, un noprotams, ka tieši valsts vadītājs aicinājis valdības vadītāju uzņemties politisko atbildību par traģēdiju. «Katram pašam, kas ir bijis iesaistīts visu to izšķirošo lēmumu pieņemšanā, kuri varēja ietekmēt Zolitūdes notikumu gaitu, ir jāizvērtē gan sava politiskā, gan morālā atbildība un jāpieņem lēmums, kā rīkoties tālāk,» izteicies prezidents, nez kāpēc aizmirsdams par sevi. Viņa pārstāvētās partijas biedri, kopā ar Lemberga Latvijai un Ventspilij 2009.gadā bija to tautas kalpu vidū, kuri balsoja par Valsts būvinspekcijas likvidēšanu, ko vēlāk cēla gaismā kā vienu no iemesliem, kāpēc valdībai bija jākrīt.

«Premjers Valdis Dombrovskis kopā ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu ienāk telpā pie žurnālistiem. Aizvainojums valdības vadītāja sejā nav noslēpjams. Arī balss tembrs un paziņojuma teksts to apliecina. Tas it kā nenāk no paša Dombrovska, viņš tikai to atskaņo. «Ņemot vērā Zolitūdes traģēdiju un visus ar to saistītos apstākļus, ir nepieciešama valdība, kas bauda Saeimas vairākumu atbalstu un spēj risināt situāciju, kas ir izveidojusies valstī,» saka premjers, kurš vēl pirms pāris dienām televīzijas intervijā bija izmetis, ka «kādam taču arī jāstrādā»,» tā notiekošo pēc premjera un Valsts prezidenta tikšanās atspoguļoja Latvijas Avīze. Arī portāla TVNET politiskais komentētājs Toms Ostrovskis novērojis, ka «no Valda Dombrovska mīmikas, paziņojot par valdības demisiju, varēja redzēt, ka premjers bija tuvu asarām». Jāpiebilst, ka vēl tās pašas dienas rītā Dombrovskis aktīvi sniedza intervijas plašsaziņas līdzekļiem un pilnīgi nekas neliecināja par viņa plāniem demisionēt.

Zolitūdes traģēdijā, iebrūkot lielveikala Maxima jumtam, visi 54 bojāgājušie vēl nebija apglabāti, kad cīņa par varu jau bija sākusies. Kamēr Vienotības līdere Solvita Āboltiņa aicinājusi nogaidīt, līdz būs aizvadīta sēru nedēļa, ZZS paziņojusi, ka viņiem ir trīs iespējamie premjera amata kandidāti un vairs neesot nekādu «sarkano līniju». It kā ar valdības gāšanu vēl nebūtu gana, un, acīmredzot, bažīdamies, ka, jaunu valdību izveidojot, ZZS atkal «neveiksmīgā kārtā» varētu palikt aiz borta, Lembergs pat rosinājis rīkot Saeimas ārkārtas vēlēšanas.

Nobeigumā nedaudz par to, kāpēc Lembergam tik viegli izdodas Valsts prezidentu Andri Bērziņu gluži kā marioneti raustīt aiz diedziņiem pēc savām iegribām un kaprīzēm. Kad Bērziņš, kurš 10. Saeimā kā deputāts pārstāvēja ZZS, par kuras «krusttēvu» tiek dēvēts Lembergs, tika ievēlēts par Valsts prezidentu, kuluāros izskanēja, ka tas noticis arī ar Lemberga gādību. Turklāt arī pats Bērziņš toreiz neslēpa, ka, pirms kandidēt uz Valsts prezidenta amatu, par šo jautājumu apspriedies ar Lembergu. Turklāt ar Lemberga ietekmi tikuši saistīti arī iemesli, kāpēc Bērziņš ilgstoši noturējās a/s Latvijas Unibanka (tagad SEB) vadītāja amatā.

Ref: 102.000.102.10197


Pievienot komentāru

  1. Aiva teica:

    Kaut kāds ārprāts,kas tajā valstī notiek? Iznāk tā,ja vajag kādas Valstī notiekoša lietas risināt,tad jāgriežas pie Lemberga nevis pie Prezidenta,vai ministru prezidenta?Uz kurieni mēs ejam un kas šajā Valstī notiek? un galu galā,kas ir Lembergs mūsu Latvijā? Kad vienreiz tas beigsies?Tad jau,lai Lembergs sevi ieceļ valsts Prezidenta amatā,ko tad mocīties ar aizklātām vēlēšanām!Un Daudze tāds pakalpiņš vien ir,nekur un nekad viņš ne ar kādām idejām nav izcēlies,kas nestu valstij izaugsmi,vai iedzīvotājiem labāku dzīvi!!!Mīļie ļautiņi Saeimas vēlēšanās skatīsimies cītīgāk kā citām reizēm,par ko balsojam!!! Tā mūs aizvedīs uz nekurzemi!

    +1 0 -1 0

Igaunijā ar likumu samazina plastmasas maisiņu pieejamību

Pieņemot grozījumus Igaunijas «Iepakojumu likumā», Rīgikogu ierobežojis plastmasas maisiņu lietošanu valstī.

Atbalstīti FM priekšlikumi vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai

Konceptuāli tika atbalstīti Finanšu ministrijas sagatavotie priekšlikumi vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai, lemts Tautsaimniecības sēdē. Izmaiņas paredzētas - iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmē, uzņēmuma ienākuma nodokļa piemērošanas modelī un likmē, kā arī minimālās algas apmērā, to paaugstinot, un neapliekamā minimuma pieaugumā zemo algu saņēmējiem.

Privāto ārstniecības pakalpojumu tirgus apjoms turpina pieaugt

Privāto ārstniecības pakalpojumu tirgus apjoms Centrālās un Austrumeiropas valstīs turpina augt un šobrīd sasniedz jau 13,9 miljardus eiro, lēsts pētījuma Patient in the digital world ietvaros.

Noteiks ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām

Plānots noteikt ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām, lai nodrošinātu valsts intereses brīžos, kad Latvijai nozīmīgos uzņēmumos atsavina daļas vai akcijas, vēsta Saeima.

E-paraksta un e-identitātes attīstībai no ERAF būs pieejami 3,5 miljoni eiro

Valsts AS Latvijas Valsts radio un televīzijas centram no Eiropas Reģionālās attīstības fonda būs pieejami 3,5 miljoni eiro projektam E-Identitātes un e-paraksta risinājumu attīstība, vēsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Puķe: Vai Latvijai nav vajadzīgi 36847 potenciālie nodokļu maksātāji?

Latvijā aptuveni 171730 jeb 8% no visiem iedzīvotājiem ir cilvēki ar invaliditāti. No visiem invalīdiem, invalīdi ar 3.grupas invaliditāti ir aptuveni 61411, informē iniciatīvas par to, lai 3.grupas invalīdiem sabiedriskais transports būtu bez maksas, autors Raimonds Lejnieks – Puķe.

Ameriks no ātro kredītu kompānijām procentos iegūst teju 200 000 eiro

Rīgas domes vicemērs Andris Ameriks pērn no ātro kredītu uzņēmumiem AS 4finance un AS Mogo procentos guvis ienākumus teju 200 000 eiro apmērā, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā kārtējā gada deklarācija par 2016.gadu.

Šogad jau vairāki uzņēmumi Latvijā cietuši no kompromitēto e-pastu krāpšanām

Valsts policija atkārtoti brīdina un vērš uzmanību uz aktualizējušos interneta krāpšanas veidu - uzņēmumu e-pastu pārtveršanu un kompromitētu biznesa e-pastu sūtīšanu. Rezultātā uzņēmumi zaudē ievērojamus naudas līdzekļus, pārskaitot naudu nevis savam biznesa partnerim, bet ārvalstu noziedzniekiem.

Bērni arvien vēlāk sāk runāt; aug pieprasījums pēc speciālistiem

Audzis pieprasījums pēc mikrologopēdiem – bērni arvien vēlāk sāk runāt, kā arī biežāk nekā iepriekš ir vērojami runas traucējumi, atzīst Mobilais veselības aprūpes centrs speciālisti.

SPKC uzlabo ziņošanas kārtību par legionelozes izplatību

Turpmāk par ūdens paraugu laboratoriskās izmeklēšanas rezultātiem legionelozes skartā objekta īpašnieks vai apsaimniekotājs un Veselības inspekcija tiks informēta pa telefonu un elektronisko pastu papildus jau esošajai kārtībai - oficiālas vēstules nosūtīšanai pa pastu, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs.

Pret Lembergu vienotā sarakstā šogad startēs vairākas partijas

Pašvaldību vēlēšanās Ventspilī vienotā sarakstā startēs Reģionu apvienība, Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, Latvijas attīstībai un Vienotība, intervijā Latvijas Avīzei stāsta šī vienotā saraksta līderis Ģirts Valdis Kristovskis.

Eksperts: Analītikas nozares attīstība - iespēja uzlabot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju

Datu un analītikas nozares straujā attīstība ir iespēja Latvijas uzņēmumiem būtiski kāpināt savu konkurētspēju un efektivitāti, jo arvien lielāka digitalizācija un pieaugošais interneta ekonomikas īpatsvars pastāvīgi rada arvien lielākas datu plūsmas, norāda Starptautiskā biznesa konsultāciju kompānija KPMG.

Bildēs: Pasaulē atzīmē Ūdens dienu

Ik gadu 22.martā, rīkojot starptautiskās Ūdens dienas pasākumus, ANO pievērš uzmanību tam, cik izšķiroša ir ūdens nozīme cilvēka un citu dzīvo radību dzīvē un cik svarīgi, lai cilvēks ūdeni nepiesārņotu.

Aptauja: 72% Latvijas iedzīvotāju saziņu ar uzņēmumiem visbiežāk veic pa telefonu

Ja rodas nepieciešamība sazināties ar kādu uzņēmumu par pakalpojuma saņemšanas iespējām, 72% Latvijas iedzīvotāju dod priekšroku telefoniskai saziņai, liecina kontaktu centra Transcom Worldwide Latvia aptaujas dati. Kā otrs iecienītākais saziņas veids ar uzņēmumiem ir e-pasts - to labprāt izmanto 61% aptaujāto.

Latvijā pirmo reizi notiek pētījums implantoloģijas jomā

Latvijā uzsākts apjomīgs klīniskais pētījums zobu implantoloģijas jomā. Latvijā šāds zinātnisks pētījums notiek pirmo reizi, vēsta kompānija Straumann pārstāvniecība Latvijā.

Latvijas uzņēmumiem Japānā nodrošinās stabilu nodokļu maksāšanas režīmu

Japānā strādājošajiem Latvijas uzņēmumiem turpmāk būs nodrošināts stabils nodokļu maksāšanas režīms, kuru neietekmēs Japānas nodokļu normatīvo aktu grozījumi, vēsta Saeimas ziņojums.

Valmiermuižas alus ieguldīs pusmiljonu eiro Alus darbnīcas izveidē

Atzīmējot alus darītavas astoņu gadu jubileju, Valmiermuižas alus uzsāk pusmiljonu vērtu ieguldījumu projektu, lai izveidotu Alus darbnīcu, kurās brūvēs ekskluzīvas alus garšas mazās partijās.

Pērn palielinājās saražotās lopkopības produkcijas apjomi

2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, saražotās gaļas apjoms palielinājās par 2%, bet iegūtā piena apjoms – par 0,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati.

Saeima konceptuāli atbalsta dzīvsudraba izmantošanas ierobežojumus

Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 22.martā, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, ar kuru plānots ratificēt Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu

Swedbank: Finanšu darījumus iedzīvotāji aizvien biežāk veic viedtālruņos

Swedbank mobilās aplikācijas lietotāju skaits februārī pieaudzis par 61%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, un šobrīd jau 200 000 Swedbank klientu ikdienas finanšu darījumus veic savos viedtālruņos, norāda Swedbank apkopotie dati.

Reirs: Teju visiem pensionāriem FM piedāvātā nodokļu reforma neko nemainīs

Finanšu ministrijas piedāvātā nodokļu reforma sociālajā jomā ieviesīs vien pavisam nelielas izmaiņas, un, piemēram, vairums pensionāru šo reformu neizjutīs nekādā veidā - ne pozitīvi, ne negatīvi, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja labklājības ministrs Jānis Reirs.

Pērn uzņēmēji kopumā reģistrējuši 1 027 Latvijas izcelsmes preču zīmes

Pagājušajā gadā ievērojami pieaugusi uzņēmēju aktivitāte un Patentu valdē kopumā reģistrētas 1 027 Latvijas izcelsmes, 113 starptautiskā mēroga un 162 Eiropas Savienības preču zīmes.

Kanādas vēstnieks: Pateicoties CETA Latvija un Kanāda šobrīd ir tuvākas nekā jebkad

«No Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu ieguvēji būs visi eksportējošie Latvijas uzņēmumi - gan tie, kas jau šobrīd eksportē uz Kanādu, gan arī tie, kas to šobrīd apsver,» skaidro Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Baltikums maina nosaukumu

Apdrošināšanas sabiedrība Baltikums maina nosaukumu uz InterRisk Vienna Insurance Group AAS, sakot, ka nosaukumu maiņa nostiprinās pozīcijas Latvijas un Baltijas tirgū.

Caur Latvijas bankām nopludināti 13 miljardi ASV dolāru no Krievijas

Organizētās noziedzības un korupcijas izpētes centr un Krievijas laikraksta Novaya Gazeta pētniecisko žurnālistu savāktie dati atklāj, kā Latvijas Trasta Komercbanka, kopā ar Moldovas Moldindconbank, tika izmantota, lai atmazgātu un pārskaitītu vairāk nekā 20 miljardus Amerikas Savienoto Valstu dolārus jeb vairāk nekā 18 miljardus eiro no Krievijas uz Eiropas Savienības un citām valstīm, liecina Sabiedrības par atklātību - Delna publicētie dati.