bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 23.01.2018 | Vārda dienas: Strauta, Grieta
LatviaLatvija

Vilks: Vienotība sāk līdzināties ZZS

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Bijušais finanšu ministrs Andris Vilks

Pēc bijušā finanšu ministra Andra Vilka domām, lielākā koalīcijas partija Vienotība mainās, tās spēcīgākie politiķi ir «Briselē vai pagrīdē», un partijai «jūk ideoloģija», vēsta Latvijas sabiedrisko mediju interneta ziņu portāls lsm.

Vienotība vairs «nav tā partija, kurā es iestājos, tā kļūst par tādu kā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), jūk ideoloģija, it kā grib noturēt fiskālo disciplīnu», bet arī pieaug populisms,  intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam  Rīta Panorāma sacīja Vilks.

Viņš pieļāva, ka pašlaik lielākā daļa spēcīgāko Vienotības politiķu  ir «Briselē vai iedzīti pagrīdē», un pārējiem nekas cits neatliek kā vien «akceptēt vai neakceptēt galma spēles».

Vilks arī sacīja, ka iepriekš Valda Dombrovska valdība krita,  jo Vienotība pārāk ilgi turējās pret ZZS iesaistīšanos koalīcijā.

«Man ir bažas, ka mēs mainām politisko ideoloģiju,» sacīja Vilks, brīdinot par augošu populismu un draudiem fiskālajai disciplīnai. Viņš atzina, ka Finanšu ministrija var ilgi pretoties populismam, bet tas apdraud to, ko Latvija līdz  šim sasniegusi, mazinot budžeta deficītu.

Kā zināms, ministrijas un valsts iestādes ir apkopojušas un iesniegušas Finanšu ministrijai savas jaunās politikas iniciatīvas nākamā gada budžetam kopumā par aptuveni 547 miljoniem eiro. Savukārt 2017.gada budžetam iesniegti pieprasījumi par gandrīz 782 miljoniem eiro, bet 2018.gada budžetam – par 1,15 miljardiem eiro.

Saskaņā ar Fiskālās disciplīnas padomes aprēķiniem, gatavojot 2016.gada valsts budžetu, valdībai ir jānodrošina konsolidācija gandrīz 114 miljonu eiro apmērā.

Jau vēstīts, ka Vilks iepriekš paudis uzskatu, ka pēc Zolitūdes traģēdijas notikumiem «sistēma» «uzmeta» toreizējo valdības vadītāju Valdi Dombrovski, piespiežot viņam uzņemties arī atbildību par traģēdiju un atkāpties no amata, jo valsts jau bija izvesta no smagās ekonomiskās krīzes un pirms 12.Saeimas vēlēšanām valdībā vajadzēja iedabūt Zaļo un Zemnieku savienību.

«Galvenais iemesls bija dabūt ZZS valdībā. Krīze beidzās ātrāk, un mēs izgājām straujāk [no recesijas], un [Ventspils mēra Aivara] Lemberga lielā ietekme Latvijas politikā [nozīmēja, ka] ZZS vienkārši nevarēja būt opozīcijā. Tas bija galvenais iemesls,» intervijā žurnālam Ir savulaik sacīja Vilks, kurš bijis finanšu ministrs kopš 2010.gada novembra – ilgāk nekā jebkurš cits demokrātiskās Latvijas vēsturē.

Viņš domā, ka tie «uzmetēji» bijuši visi no valdības koalīcijas jeb sistēma. «ZZS vajadzēja būt [valdībā] ar saviem darbiem, ar saviem ministriem šajā brīdī, kad ekonomikā ir izaugsme, kad nāk vēlēšanas. Es uzskatu – šajā gadījumā tas bija necienīgi, negodīgi pret cilvēku, kurš tik daudz Latvijai izdarījis,» teica Vilks, kurš arī drīz pēc tam nolēmis aiziet no politikas.

BNN jau rakstīja, ka veidu, kā lielveikala jumta iebrukšanu pārvērst «politiskā jumta» sabrukšanā atradis un nav laidis garām smagos noziegumos apsūdzētais Ventspils mērs Aivars Lembergs. Ceturtdienas, 21.novembra, vakarā iebruka lielveikala Maxima jumts Rīgas mikrorajonā Zolitūdē, bet jau piektdien, 22.novembrī, Ventspils pilsētas domes sēdē pēkšņi nepiedalījās ne Lembergs, ne arī viņa vietnieki Jānis Vītoliņš un Guntis Blumbergs, kas it kā aizbraukuši uz Rīgu.

BNN rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka Lembergs, izmantojot 21.novembra traģēdiju, bija pieņēmis lēmumu gāzt valdību, lai nākamo veidotu nu jau ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) piedalīšanos. Viņam esot bijušas konsultācijas ar Valsts prezidenta Andra Bērziņa biroja pārstāvjiem, tostarp, iespējams, arī Valsts prezidenta kancelejas vadītāju Gundaru Daudzi un pašu valsts galvu. Tas nozīmē, ka Bērziņa pausto aso izteikumu pamatā, Zolitūdes traģēdiju pielīdzinot masu slepkavībai, drīzāk bijis plāns sagatavot augsni turpmākajiem valdības gāšanas soļiem, kam fināls pieredzēts 27.novembrī, nevis dusmas par valstī notiekošo patvaļu. Iespējams, ja Bērziņš patiesi vēlētos sakārtot valsti, tad lūgtu arī tiesājamām un apsūdzētām personām atstāt ar valsts pārvaldi saistītus amatus līdz tiesas sprieduma pasludināšanai.

Trešdien, 27.novembrī, premjera Valda Dombrovska tikšanās ar Valsts prezidentu, pēc kuras Ministru prezidents paziņojis par atkāpšanos no amata, ilgusi pusotru stundu, un noprotams, ka tieši valsts vadītājs aicinājis valdības vadītāju uzņemties politisko atbildību par traģēdiju. «Katram pašam, kas ir bijis iesaistīts visu to izšķirošo lēmumu pieņemšanā, kuri varēja ietekmēt Zolitūdes notikumu gaitu, ir jāizvērtē gan sava politiskā, gan morālā atbildība un jāpieņem lēmums, kā rīkoties tālāk,» izteicies prezidents, nez kāpēc aizmirsdams par sevi. Viņa pārstāvētās partijas biedri, kopā ar Lemberga Latvijai un Ventspilij 2009.gadā bija to tautas kalpu vidū, kuri balsoja par Valsts būvinspekcijas likvidēšanu, ko vēlāk cēla gaismā kā vienu no iemesliem, kāpēc valdībai bija jākrīt.

«Premjers Valdis Dombrovskis kopā ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu ienāk telpā pie žurnālistiem. Aizvainojums valdības vadītāja sejā nav noslēpjams. Arī balss tembrs un paziņojuma teksts to apliecina. Tas it kā nenāk no paša Dombrovska, viņš tikai to atskaņo. «Ņemot vērā Zolitūdes traģēdiju un visus ar to saistītos apstākļus, ir nepieciešama valdība, kas bauda Saeimas vairākumu atbalstu un spēj risināt situāciju, kas ir izveidojusies valstī,» saka premjers, kurš vēl pirms pāris dienām televīzijas intervijā bija izmetis, ka «kādam taču arī jāstrādā»,» tā notiekošo pēc premjera un Valsts prezidenta tikšanās atspoguļoja Latvijas Avīze. Arī portāla TVNET politiskais komentētājs Toms Ostrovskis novērojis, ka «no Valda Dombrovska mīmikas, paziņojot par valdības demisiju, varēja redzēt, ka premjers bija tuvu asarām». Jāpiebilst, ka vēl tās pašas dienas rītā Dombrovskis aktīvi sniedza intervijas plašsaziņas līdzekļiem un pilnīgi nekas neliecināja par viņa plāniem demisionēt.

Zolitūdes traģēdijā, iebrūkot lielveikala Maxima jumtam, visi 54 bojāgājušie vēl nebija apglabāti, kad cīņa par varu jau bija sākusies. Kamēr Vienotības līdere Solvita Āboltiņa aicinājusi nogaidīt, līdz būs aizvadīta sēru nedēļa, ZZS paziņojusi, ka viņiem ir trīs iespējamie premjera amata kandidāti un vairs neesot nekādu «sarkano līniju». It kā ar valdības gāšanu vēl nebūtu gana, un, acīmredzot, bažīdamies, ka, jaunu valdību izveidojot, ZZS atkal «neveiksmīgā kārtā» varētu palikt aiz borta, Lembergs pat rosinājis rīkot Saeimas ārkārtas vēlēšanas.

Nobeigumā nedaudz par to, kāpēc Lembergam tik viegli izdodas Valsts prezidentu Andri Bērziņu gluži kā marioneti raustīt aiz diedziņiem pēc savām iegribām un kaprīzēm. Kad Bērziņš, kurš 10. Saeimā kā deputāts pārstāvēja ZZS, par kuras «krusttēvu» tiek dēvēts Lembergs, tika ievēlēts par Valsts prezidentu, kuluāros izskanēja, ka tas noticis arī ar Lemberga gādību. Turklāt arī pats Bērziņš toreiz neslēpa, ka, pirms kandidēt uz Valsts prezidenta amatu, par šo jautājumu apspriedies ar Lembergu. Turklāt ar Lemberga ietekmi tikuši saistīti arī iemesli, kāpēc Bērziņš ilgstoši noturējās a/s Latvijas Unibanka (tagad SEB) vadītāja amatā.

Ref: 102.000.102.10197


Pievienot komentāru

  1. Aiva teica:

    Kaut kāds ārprāts,kas tajā valstī notiek? Iznāk tā,ja vajag kādas Valstī notiekoša lietas risināt,tad jāgriežas pie Lemberga nevis pie Prezidenta,vai ministru prezidenta?Uz kurieni mēs ejam un kas šajā Valstī notiek? un galu galā,kas ir Lembergs mūsu Latvijā? Kad vienreiz tas beigsies?Tad jau,lai Lembergs sevi ieceļ valsts Prezidenta amatā,ko tad mocīties ar aizklātām vēlēšanām!Un Daudze tāds pakalpiņš vien ir,nekur un nekad viņš ne ar kādām idejām nav izcēlies,kas nestu valstij izaugsmi,vai iedzīvotājiem labāku dzīvi!!!Mīļie ļautiņi Saeimas vēlēšanās skatīsimies cītīgāk kā citām reizēm,par ko balsojam!!! Tā mūs aizvedīs uz nekurzemi!

    +1 0 -1 0

Jaunas vēsmas 21.gadsimta bērnu izglītošanā – izstrādāta vai tikai laba ideja?

Līdz 2018.gada 1.februārim ikviens sabiedrības loceklis var ietekmēt to, ko un kādā veidā turpmāk mācīsies bērni un jaunieši skolās Latvijā. Tikmēr skolotāji jau pauž bažas saistībā ar jauno projektu: parādās jauni priekšmeti, bet kurš tos mācīs? Vai visi latviešu valodas un literatūras skolotāji ir spējīgi mācīt drāmu? Vai viņi drīkstēs to darīt, vai arī būs nepieciešams kāds īpašs apliecinājums, lai to drīkstētu darīt?

Vienkāršos traktortehnikas tiesību kategorijas

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 23.janvārī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz vienkāršot traktortehnikas vadītāju apliecību kategorijas.

Precīzāk noteiks Kanādas karavīru tiesības un pienākumus, uzturoties Latvijā

Lai turpinātu saņemt Kanādas sniegtās kolektīvās aizsardzības garantijas, Aizsardzības ministrija sagatavojusi memorandu, kurā detalizētāk būs noteiktas Kanādas bruņoto spēku un tiem piederošo personu tiesības un pienākumu apjoms, uzturoties Latvijā.

VM: Slimnīcām būs pieejams struktūrfondu finansējums attīstībai

Veselības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu, kas paredzēs iespēju slimnīcām piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu savai attīstībai. No Eiropas Savienības fondu līdzekļiem tam paredzēti 15,8 miljoni eiro.

Denacionalizēto dzīvokļu īrnieku pārcelšanās pabalstiem vajadzīgi 7 milj. eiro

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja noteica, ka 2019.gadā dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstiem būtu nepieciešami septiņi miljoni eiro. Pēdējo reizi pārcelšanās pabalsti tika izmaksāti 2009.gadā, bet pēc tam valsts visus šos gadus pēc kārtas atteica līdzfinansējumu pabalsta izmaksai.

Fotoieskats Davosas forumā, kur Latviju pārstāvēs Reizniece-Ozola un Kučinskis

Ar moto «sašķeltā pasaulē veidot kopīgu nākotni» 23.janvārī Davosā Šveicē sācies gadskārtējais Pasaules Ekonomiskais forums, kur Latviju pārstāvēs finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un premjers Māris Kučinskis.

RB Rail: Galvenais šī gada fokuss būs Rail Baltica būvprojektēšana

Šogad tiks pabeigti darbi pie vispusīga konsolidētā tehniskā būvprojekta sagatavošanas visās trīs valstīs - apvienoti sākotnējie tehniskie risinājumi, lai attīstītu vienlaidu dzelzceļa koridoru. Šogad pilnībā tiks pabeigti būvprojektēšanas iepirkumi Igaunijā, kā arī daļēji - Latvijā un Lietuvā, informē RB Rail AS.

Aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu varēs piemērot 5 100 eiro sodu

Valdība atbalstīja grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu vai nepilnīgu datu sniegšanu Drošības policijai paredz līdz 5 100 eiro sodu.

PVD aicina nelietot uztura bagātinātāju DNP Fatburner

Pārtikas un veterinārais dienests aicina neiegādāties un nelietot Krievijā ražotu uztura bagātinātāju DNP Fatburner, jo tā sastāvā ir toksiska ķīmiska viela - dinitrofenols, kas apdraud patērētāju veselību un dzīvību.

Mainīs pārsūdzēšanas kārtību atteikumam izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu

Lai mainītu pārsūdzēšanas kārtību saistībā ar drošības iestāžu atteikumu izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija noslēdza darbu pie grozījumiem likumā Par valsts noslēpumu.

Turpmāk slimnīcas dalīs piecos līmeņos; daļai slimnīcu līmeni paaugstina

Turpmāk slimnīcas Latvijā tiks iedalītas piecos līmeņos lēma valdība. Kā rezultātā Siguldā, Tukumā, Alūksnē un Preiļos slimnīcas līmenis paaugstināsies.

Ašeradens: Latvijas uzņēmējdarbības vide investoriem kļūst arvien pievilcīgāka

«Aizvadītā gadā īstenotie pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai padarīs to pievilcīgāku gan pašmāju, gan ārvalstu investoriem, kā arī ievērojami atvieglos uzņēmēju darbu ikdienā,» uzskata Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Latvijas piena pārstrāde ir mazefektīva, tā Konkurences padome

Šobrīd piena tirgū konstatējams, ka svaigpiena iepirkuma cenas ietekmē daudzu vietējā un pasaules mēroga tirgus faktoru kopums. Turklāt nelabvēlīgām pieprasījuma un cenu izmaiņām ir tendence kļūt arvien biežākām.

Itālijas populārākā partija atmet eiro referenduma ieceri

Gatavojoties Itālijas parlamenta vēlēšanām, kas gaidāmas 4.martā, valstī populārākā partija Pieczvaigžņu kustība ir nākusi klajā ar savu politisko programmu, kur, par laimi vienotās valūtas atbalstītājiem, vairs nav minēts tās mērķis panākt, lai viena no vadošajām eirozonas ekonomiskām atteiktos no eiro.

Arktisko dīzeļdegvielu bez biodegvielas piejaukuma varēs tirgot tikai ziemas periodā

Ministru kabinets sēdē apstiprināja grozījumus MK 2000.gada 26.septembra noteikumos Par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu, skaidri definējot laika periodu no 15.aprīļa līdz 31.oktobrim, kurā dīzeļdegviela būs jātirgo ar biodegvielas piejaukumu. Šī norma stāsies spēkā 2018.gada aprīlī.

Civinity: Vajag stingrāku normatīvo regulējumu par ietvju tīrīšanu ziemā

Lai sniegotā laikā visas ietves patiešām būtu labi sakoptas, ir nepieciešama vienota izpratne par notīrītām ietvēm un lielāka sabiedrības iesaiste, uzskata apsaimniekošanas grupas Civinity vadītājs Latvijā Remigijs Valentinavičs. Viņš uzsver, ka iedzīvotājiem trūkst informācijas par to, kādi ir noteikumi par ietvju tīrīšanu, kam var sūdzēties par pārkāpumiem un kādi ir pašu iedzīvotāju pienākumi, lai netraucētu ielu tīrīšanu.

Fotoradari pastiprināti kontrolēs OCTA un tehniskās apskates derīguma termiņus

No 22.janvāra līdz 4.februārim Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, CSDD un Valsts policija, īstenos sociālu kampaņu. Kampaņas ietvaros paredzēts veikt plašu profilaktisko darbu, skaidrojot autovadītājiem, ka OCTA vai tehniskā apskate nav tikai formalitāte

10 gadu laikā studentu skaits krities par 35%

2017./2018. akadēmiskajā gadā studijās iesaistījušies 81,6 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 1,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. Pēdējo desmit gadu laikā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, studentu skaits ir sarucis par 43,8 tūkstošiem jeb 35%.

Valdība piekrīt 2019.gadā sākt pāreju uz mācībām latviešu valodā

Ministru kabinets piekrita no 2019.gada 1.septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.

Latvijas krājbankas administrators pērn atguvis 7,198 miljonus eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators pagājušajā gadā atguvis kopumā 7,198 miljonus eiro, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats.

NA deputāts: Nelielas valstis nevar atļauties viduvējību un dažādu mērogu tiesiskuma un korupcijas skandālus

«Dzīvojot demokrātiskā valstī, katram iedzīvotājam, kuram ir vēlēšanu tiesības, izaicinājums ir sekot politiskajiem procesiem un pamanīt, kurš politiskais spēks aiz kādām interesēm «stāv»,» intervijā ar BNN uzsver Nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK Rīgas domes opozīcijas deputāts Jurģis Klotiņš.

Pērn ar zaudējumiem strādājis Igaunijas dzelzceļa kravu pārvadātājs

Igaunijas valsts dzelzceļa uzņēmums EVR Cargo 2017.gadu noslēdzis ar neto zaudējumiem 1,2 miljona eiro apmērā, taču zaudējumus samazināt palīdzējusi gada trešajā ceturksnī gūtā peļņa aptuveni miljona eiro apmērā.

Ierosina mainīt pārbaudes darbu organizēšanu skolās

Iesniegta iniciatīva par to, lai valsts un skolas pārbaudes darbi tiktu organizēti ar minimālu vienas dienas pārtraukumu starp diviem darbiem. Iniciatīvas autors uzskata, ka, ieviešot šādu likumu, tiks uzlaboti pārbaudes darbu rezultāti un samazināsies skolēnu slodze.

Latvija nodod pieredzi Uzbekistānai valsts civildienesta reformu jautājumos

Uzbekistāna ir viena no Latvijas prioritārajām valstīm attīstības sadarbības politikā. Ņemot vērā Uzbekistānā uzsāktās vērienīgās valsts pārvaldes reformas, Latvija ir gatava turpināt sniegt atbalstu un dalīties ar savu uzkrāto pieredzi, apliecina Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Igors Apokins.

Igaunijā būvniecības izmaksu kāpumu visvairāk ietekmē darbaspēka izmaksas

Pērn Igaunijā sadārdzinājušies celtniecības darbi, jo būvniecības izmaksu indekss valstī, salīdzinot ar 2016.gada vidējo līmeni, audzis par 1,5%.