bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 23.01.2017 | Vārda dienas: Strauta, Grieta

Viltotas rotas, pulksteņi un somas Eiropai rada 3,5 miljardu eiro zaudējumus gadā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

 Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Viltotu rotaslietu, rokaspulksteņu, rokassomu un ceļojumu somu ražošana Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu uzņēmējiem ik gadu rada 3,5 miljardus eiro lielus zaudējumus.

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (OHIM) divi jaunākie pētījumi atklāj, ka viltojumu dēļ rotaslietu un rokaspulksteņu pārdošanas apjoms ES dalībvalstu tirgū samazinās par 13,5%, savukārt rokassomu un ceļojumu somu pārdošanas apjoma kritums ir 12,7%.

Viltojumu radītie zaudējumi abos sektoros nozīmē 27 000 zaudētas darbavietas, jo legālo izstrādājumu ražotāji spēj nodarbināt mazāk darbinieku, nekā tas būtu iespējams tirgū bez viltojumiem.

Papildus šiem zaudējumiem kopējais budžeta ieņēmumu samazinājums viltojumu dēļ abos sektoros ES tiek lēsts ap 1,1 miljardu eiro. Zaudējumu valstu budžeta ieņēmumos veido nenomaksātie nodokļi, piemēram, ienākuma nodoklis, sociālās iemaksas un PVN.

OHIM prezidents Antoniu Kampinušs (António Campinos) uzsver, ka rotaslietas, rokaspulksteņus, rokassomas un ceļojumu somas ES ražo galvenokārt mazie uzņēmumi, kuros nodarbināti mazāk par desmit cilvēkiem. Rotaslietu un rokaspulksteņu ražošanas sektorā vidēji tie ir pat tikai trīs darbinieki ražotnē. Šādi uzņēmumi īpaši izjūt viltošanas radīto ekonomisko efektu.

Pētījumā aprēķināts, ka Latvijā rotaslietu un rokaspulksteņu ražošanas sektorā viltojumu dēļ pārdošanas apjoms samazinās par 14,7% (pieciem miljoniem eiro). Salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm Igaunijā viltojumu radītie zaudējumi rotaslietu un rokaspulksteņu sektorā ir 12,9% no pārdošanas apjoma (trīs miljoni eiro), bet situācijā Lietuvā ir ļoti līdzīga Latvijas tirgum.

Savukārt rokassomu un ceļojumu somu ražošanas sektorā Latvijā pārdošanas apjomu samazinājums viltojumu dēļ ir 27,8% (četri miljoni eiro). Salīdzinot relatīvos rādītājus, Latvijas situācija ir viena no sliktākajām ES.

Vairāk nekā puse ES ražoto rokassomu un ceļojumu somu tiek izgatavotas Itālijā (2012.gadā sektora apjoms bija 6,5 miljardi eiro). Itālija nodrošina 40% eksporta un rada 35% darbavietu ES šajā sektorā. Viltojumu dēļ Itālijas tirgū radīti 520 milj. eiro lieli zaudējumi, kas ir viena trešdaļa no zaudētā tirdzniecības apjoma ES. Itālija ir arī viena no lielākajām rotaslietu ražotājvalstīm ES (pieci miljardi eiro gadā). Viltotu izstrādājumu dēļ rotaslietu un rokaspulksteņu ražošanas sektorā Itālijā rodas apmēram 400 milj. eiro lieli zaudējumi.

«Latvijas tirgū somu viltojumus diemžēl ieved ļoti daudz. Lielākoties viltotas tiek lielo zīmolu somas un preces, kas, kā jau pētījumā minēts, kompānijām rada miljoniem lielus zaudējumus. Viltojumi tiek pirkti, un tas vistiešākajā veidā rada viltotāju vēlmi tos ražot. Kāpēc tas tā notiek, manuprāt, ir visai skaidrs. Pircējam ir vēlēšanās iegūt un lietot preci, kas oriģinālā ir ļoti dārga un viņa materiālām iespējām neatbilstoša, bet viltojumu cenas mēdz būt stipri zemākas par oriģinālu cenām. Dārgas dizaineru somas un aksesuāri bieži vien tiek klasificētas kā luksusprece, kas pircējiem nozīmē zināmu statusu un labklājību. Pērkot viltojumus, pircējs, kurš nespēj atļauties oriģinālu, iegūst vismaz ārēji šķietamu statusa un labklājības līmeni. Taču viltotu preču pircējam jārēķinās, ka viltojums būs tikai un vienīgi viltojums, kas lielākoties nozīmē arī nekvalitatīvāku preci, un ir atbalsts nelikumīgai nodarbei,» stāsta somu dizainere, reģistrēta dizainparauga īpašniece Iveta Semjonova.

«Gadījumi, kad tiek viltotas Latvijas preces, ir ļoti maz. Pie mums vairāk sastopami pakaļdarinājumi, kas šķietami ir līdzīgi oriģinālai precei, bet tomēr nedaudz atšķiras. Te man jānorāda, ka pakaļdarinātāju preces, protams, arī ir uzreiz pamanāmas. Tiek izmantoti lētāki un nekvalitatīvāki materiāli, un preces izpildījums bieži vien ir nekvalitatīvāks. Pērkot pakaļdarinājumus, pircējs mēģina ietaupīt līdzekļus, bet zaudē uz preces kvalitātes rēķina. Vēlme pirkt pakaļdarinājumus un viltojumus uzņēmumus ietekmē finansiāli, radot zaudējumus, kas tiešā mērā kavē ražošanas uzņēmumu attīstību,» teic dizainere.

Ref: 102.000.102.11872


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. CIP atslepeno ziņojumu par pēckara lietuviešu partizāniem

Ziņojums par partizānu cīņu Lietuvā pret Padomju okupāciju pēc Otrā Pasaules kara ir starp vairākiem simtiem tūkstošu dokumentu, ko aizvadītajā nedēļā atslepenojusi un tīmeklī publiskojusi Amerikas Savienoto Valstu Centrālā izlūkošanas pārvalde.

Antāne: Cilvēki vairs netic savai valstij, jo valsti viņi asociē ar tiem, kuri pieņem lēmumus

Žurnāla Atbalsts galvenā redaktore Ilona Bērziņa veica interviju ar Ingu Antāni, kas jau vairāk kā divus gadus ir Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente un zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā Triniti.

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.