bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 24.10.2017 | Vārda dienas: Renāte, Modrīte, Mudrīte

Viltotas rotas, pulksteņi un somas Eiropai rada 3,5 miljardu eiro zaudējumus gadā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

 Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Viltotu rotaslietu, rokaspulksteņu, rokassomu un ceļojumu somu ražošana Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu uzņēmējiem ik gadu rada 3,5 miljardus eiro lielus zaudējumus.

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (OHIM) divi jaunākie pētījumi atklāj, ka viltojumu dēļ rotaslietu un rokaspulksteņu pārdošanas apjoms ES dalībvalstu tirgū samazinās par 13,5%, savukārt rokassomu un ceļojumu somu pārdošanas apjoma kritums ir 12,7%.

Viltojumu radītie zaudējumi abos sektoros nozīmē 27 000 zaudētas darbavietas, jo legālo izstrādājumu ražotāji spēj nodarbināt mazāk darbinieku, nekā tas būtu iespējams tirgū bez viltojumiem.

Papildus šiem zaudējumiem kopējais budžeta ieņēmumu samazinājums viltojumu dēļ abos sektoros ES tiek lēsts ap 1,1 miljardu eiro. Zaudējumu valstu budžeta ieņēmumos veido nenomaksātie nodokļi, piemēram, ienākuma nodoklis, sociālās iemaksas un PVN.

OHIM prezidents Antoniu Kampinušs (António Campinos) uzsver, ka rotaslietas, rokaspulksteņus, rokassomas un ceļojumu somas ES ražo galvenokārt mazie uzņēmumi, kuros nodarbināti mazāk par desmit cilvēkiem. Rotaslietu un rokaspulksteņu ražošanas sektorā vidēji tie ir pat tikai trīs darbinieki ražotnē. Šādi uzņēmumi īpaši izjūt viltošanas radīto ekonomisko efektu.

Pētījumā aprēķināts, ka Latvijā rotaslietu un rokaspulksteņu ražošanas sektorā viltojumu dēļ pārdošanas apjoms samazinās par 14,7% (pieciem miljoniem eiro). Salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm Igaunijā viltojumu radītie zaudējumi rotaslietu un rokaspulksteņu sektorā ir 12,9% no pārdošanas apjoma (trīs miljoni eiro), bet situācijā Lietuvā ir ļoti līdzīga Latvijas tirgum.

Savukārt rokassomu un ceļojumu somu ražošanas sektorā Latvijā pārdošanas apjomu samazinājums viltojumu dēļ ir 27,8% (četri miljoni eiro). Salīdzinot relatīvos rādītājus, Latvijas situācija ir viena no sliktākajām ES.

Vairāk nekā puse ES ražoto rokassomu un ceļojumu somu tiek izgatavotas Itālijā (2012.gadā sektora apjoms bija 6,5 miljardi eiro). Itālija nodrošina 40% eksporta un rada 35% darbavietu ES šajā sektorā. Viltojumu dēļ Itālijas tirgū radīti 520 milj. eiro lieli zaudējumi, kas ir viena trešdaļa no zaudētā tirdzniecības apjoma ES. Itālija ir arī viena no lielākajām rotaslietu ražotājvalstīm ES (pieci miljardi eiro gadā). Viltotu izstrādājumu dēļ rotaslietu un rokaspulksteņu ražošanas sektorā Itālijā rodas apmēram 400 milj. eiro lieli zaudējumi.

«Latvijas tirgū somu viltojumus diemžēl ieved ļoti daudz. Lielākoties viltotas tiek lielo zīmolu somas un preces, kas, kā jau pētījumā minēts, kompānijām rada miljoniem lielus zaudējumus. Viltojumi tiek pirkti, un tas vistiešākajā veidā rada viltotāju vēlmi tos ražot. Kāpēc tas tā notiek, manuprāt, ir visai skaidrs. Pircējam ir vēlēšanās iegūt un lietot preci, kas oriģinālā ir ļoti dārga un viņa materiālām iespējām neatbilstoša, bet viltojumu cenas mēdz būt stipri zemākas par oriģinālu cenām. Dārgas dizaineru somas un aksesuāri bieži vien tiek klasificētas kā luksusprece, kas pircējiem nozīmē zināmu statusu un labklājību. Pērkot viltojumus, pircējs, kurš nespēj atļauties oriģinālu, iegūst vismaz ārēji šķietamu statusa un labklājības līmeni. Taču viltotu preču pircējam jārēķinās, ka viltojums būs tikai un vienīgi viltojums, kas lielākoties nozīmē arī nekvalitatīvāku preci, un ir atbalsts nelikumīgai nodarbei,» stāsta somu dizainere, reģistrēta dizainparauga īpašniece Iveta Semjonova.

«Gadījumi, kad tiek viltotas Latvijas preces, ir ļoti maz. Pie mums vairāk sastopami pakaļdarinājumi, kas šķietami ir līdzīgi oriģinālai precei, bet tomēr nedaudz atšķiras. Te man jānorāda, ka pakaļdarinātāju preces, protams, arī ir uzreiz pamanāmas. Tiek izmantoti lētāki un nekvalitatīvāki materiāli, un preces izpildījums bieži vien ir nekvalitatīvāks. Pērkot pakaļdarinājumus, pircējs mēģina ietaupīt līdzekļus, bet zaudē uz preces kvalitātes rēķina. Vēlme pirkt pakaļdarinājumus un viltojumus uzņēmumus ietekmē finansiāli, radot zaudējumus, kas tiešā mērā kavē ražošanas uzņēmumu attīstību,» teic dizainere.

Ref: 102.000.102.11872


Pievienot komentāru

Pēc pierādītās balsu pirkšanas Saeimas mandātus tomēr nepārdala

Centrālā vēlēšanu komisija nolēmusi nepārdalīt 12.Saeimas mandātus pēc Latgales apgabaltiesas konstatētās četru balsu pirkšanas par labu partijas Saskaņa kandidātam Andrejam Elksniņam.

Prasa rast 500 000 eiro svarīgo objektu nodrošināšanai ar alternatīvo enerģijas apgādi krīzes situācijās

Ekonomikas ministrija prasa nākamgad piešķirt vismaz 500 000 eiro svarīgo objektu nodrošināšanai ar alternatīvo enerģijas apgādi krīzes situācijās un valsts apdraudējuma gadījumā.

Gapoņenko sāk tiesāt par nacionālā naida kurināšanu

Uzklausot Saeimas deputātu Eināra Cilinska un Gaida Bērziņa liecības, tiesa pirmdien, 23.oktobrī, sāka skatīt krimināllietu pret nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadoni Aleksandru Gapoņenko par nacionālā naida kurināšanu, izmantojot sociālo tīklu Facebook.

Pabriks: Zaudējot ietekmi airBaltic, Latvijas valsts pieļautu kļūdu

«Ja Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic investoru piesaistes rezultātā notiktu pilnīga aviokompānijas privatizācija, Latvijas valsts no ekonomiskā un drošības viedokļa pieļautu stratēģisku kļūdu,» uzskata Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks.

Attīstīt biznesu citā kultūrā - padomi veiksmīgiem komandējumiem Ķīnā un ASV

Eksperti norāda, ka šobrīd pieaug tendence biznesa braucienu skaitam uz Ķīnu un Amerikas Savienotajām Valstīm, aviokompānijas Aeroflot ceļojumu servisa direktore Baltijas valstīs Laura Kārkliņa - Cimdiņa vērš uzmanību praktiskiem aspektiem, kas ir jāņem vērā, dodoties komandējumos uz šīm lielvalstīm.

Reverta emitētās obligācijas izslēgs no regulētā tirgus

Likvidējamās problemātisko aktīvu pārvaldītājas Reverta emitētās obligācijas šonedēļ izslēgs no biržas Nasdaq Riga parāda vērtspapīru saraksta, teikts biržas paziņojumā.

Miega ārste: Stresa un miega problēmas - «apburtais» loks, no kura jāizkāpj

Paaugstināts stress arvien ir ļoti izplatīta problēma iedzīvotāju vidū. Diemžēl nereti ar to kopā rodas arī miega traucējumi, kas ievērojami pasliktina dzīves kvalitāti. Turklāt to risināšanai ne vienmēr laikus tiek meklēta palīdzība. Tā vietā - kā īslaicīgu līdzekli izmantojot dažādus alkoholiskos dzērienus. Par to, kā rīkoties, lai izkāptu no šī «apburtā» stresa un miega problēmu loka, stāsta psihiatre, miega ārste Ija Cimdiņa.

NSL un ZZS iespējamās nelikumīgās finansēšanas lietā iesaistīta vēl viena persona

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sāktajā kriminālprocesā par iespējamo partijas No sirds Latvijai un Zaļo un zemnieku savienības nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā figurē vēl viena persona, un lietu kriminālvajāšanai varētu nodot tuvāko mēnešu laikā.

Latvijā nodotā piena apmērs septembrī samazinājies par 2,2%

Šogad septembrī nodotā svaigpiena apmērs Latvijā samazinājies par 2,2% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi un bija 72 246 tonnas.

Vēlēšanās Čehijā uzvar policijai izdotā miljardiera Babiša partija

Čehijas parlamenta vēlēšanās, kas aizvadītas pagājušajā nedēļas nogalē, uzvarējusi centriskā partija ANO. To vada miljardieris Andrejs Babišs, kuru Čehijas parlaments šoruden izdeva kriminālvajāšanai par iespējamiem pārkāpumiem Eiropas Savienības lauksaimniecības subsīdiju piesaistē.

Paredz, ka līdz 2035.gadam mirstība no insulta Latvijā pieaugs par 15%.

Lai vērstu uzmanību uz dramatisko insulta izplatību Latvijā, kā arī mudinātu lēmumu pieņēmējus nekavējoties uzlabot insulta profilaksi un ārstēšanu, novirzot tai papildu finansējumu, kardiologi un neirologi aicina uz diskusiju Kā novērst insulta krīzi Latvijā? 25.oktobrī plkst. 11.00 Paula Stradiņa Klīniskās Universitātes slimnīcas Lielajā konferenču zālē.

Pavļuts: Partiju apvienības būtu vēlamas, bet ne polittehnoloģisku apsvērumu dēļ

Gatavojoties Saeimas vēlēšanām, savstarpēji būtu jāapvienojas vai jāsadarbojas tām partijām, kurām «tiešām ir pa ceļam», nevis apvienības jāveido polittehnoloģisku apsvērumu dēļ, pauž jaunās partijas Kustība Par līderis Daniels Pavļuts.

Uzzini lielākos satiksmes ierobežojumus valsts autoceļu tīklā

Rīgas apvedceļa A4 (Baltezers-Saulkalne) posmā pie tilta pār Mazo Juglu Salaspils novadā remontdarbu dēļ satiksme tiek organizēta pa vienu ceļa joslu un ir palēnināta. Īpaši virzienā uz Saulkalni. VAS Latvijas Valsts ceļi iesaka izmantot citus maršrutus.

Pārmaiņas krievvalodīgajās skolās nepieciešamas vienotas politiskās nācijas izveidei, tā Šadurskis

Latvijā ir vajadzīga vienota politiskā nācija, ko nav iespējams sasniegt, dzīvojot dažādās izglītības telpās, līdz ar to ir dabisks process virzīties uz to, lai mūsu jaunatne mācītos kopā, skaidro izglītības ministrs Kārlis Šadurskis.

CVK vērtēs pārkāpumu ietekmi uz mandātu sadalījumu

Centrālā vēlēšanu komisija saņēmusi Latgales apgabaltiesas 20.jūnija spriedumu krimināllietā par vēlētāju balsu uzpirkšanu 12.Saeimas vēlēšanās, kas stājies likumīgā spēkā šā gada 22.septembrī.

Spānija noliedz, ka centieni atņemt Katalonijai autonomiju pielīdzināmi «apvērsumam»

Spānijas ārlietu ministrs Alfonso Dastiss noliedzis, ka centrālās valdības tiekšanās ieviest tiešu pārvaldi separātiskajā Katalonijas reģionā uzskatāmi par «apvērsumu», kā to saredz Barselonā.

Rīgas satiksme ierobežo konkurenci; līgumi neļauj ienākt «savā tirgū svešajiem»

Konkurences padome uzskata, ka Rīgas satiksmes līgumi ar privātuzņēmējiem ierobežo konkurenci, jo neļauj tirgū ienākt nevienam citam spēlētājam, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Saglabāsies skaidrs un sauss laiks, tomēr nedēļas otrajā pusē laika apstākļi mainīsies

Gan pirmdien, gan otrdien laika apstākļus noteiks paaugstināta spiediena apgabals - gaidāms lielākoties skaidrs un sauss laiks. Pūtīs lēns līdz mērens austrumu, dienvidaustrumu vējš, kas Kurzemē līča piekrastē būs brāzmains, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

SM: Ministrija ir atvērta arī pilnīgai airBaltic valsts kapitāldaļu atsavināšanai

Satiksmes ministrija patlaban izskata jau konkrētus piedāvājumus Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic investora piesaistē un nav izslēgta arī uzņēmuma pilnīga privatizācija, stāsta ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

Nedēļa Lietuvā. Apdraudēts valsts finansējums liberālai partijai

Lietuvas Centrālās vēlēšanu komisijas darba grupa secinājusi, ka 45 336 eiro , kas tērēti Viļņā valdošās partijas Liberālā kustība apmācību kursiem atzīstami par ziedojumu partijai pakalpojuma veidā.

BNN nedēļas apkopojums: Demogrāfiskie rādītāji Latvijā biedējoši. Spēļu zāļu slēgšana

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.