Latvijā ir vairāk nekā 40 000 uztura līdzekļu nemaksātāju, intervijā LTV raidījumā “Rīta panorāma” teica Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece Olga Bogdanova.
Viņa akcentēja, ka tie ir vīrieši darbspējas vecumā, esot arī skaidrs, ka diez vai viņi strādās vai izdzīvos par minimālo algu.
“Tas nozīmē, ka šī cilvēku grupa mērķtiecīgi meklē, kā iegūt aplokšņu algu,” uzsvēra Bogdanova.
Lai strādātu pie ēnu ekonomikas novēršanas, nepieciešams arī vērtēt tos iemeslus, kāpēc cilvēki ir ēnu ekonomikas dalībnieki, akcentēja Bogdanova.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka tiesu izpildītāji 2023.gadā Uzturlīdzekļu garantijas fonda labā atguvuši 11,54 miljonus eiro.
Pērn salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem samazinājies gan piespiedu izpildei nodoto lietu skaits, gan piespiedu kārtā piedzīto līdzekļu apjoms. Kopumā valsts un citu aizskarto pušu interesēs tiesu izpildītāji pērn atguva 275,95 miljonus eiro.
2023.gadā par 9% samazinājās kopējais tiesu izpildītājiem piespiedu izpildei nodoto lietu skaits – kopumā piespiedu izpildei tika iesniegti 161 234 izpildu dokumenti. Lielāko lietu kategoriju ar 78 622 lietām veidoja civillietas, nedaudz atpaliekot administratīvo pārkāpumu lietām – 76 392. Nolēmumi par mantisko piedziņu krimināllietās veidoja tikai 4% no kopējā piespiedu izpildes lietu apjoma.
Tāpat samazinājies arī piespiedu kārtā atgūto līdzekļu apjoms visās lietu kategorijās, tostarp lielākais kritums ir bijis civillietās. Lai gan piespiedu izpildei nodoto nolēmumu skaits civillietās 2023.gadā salīdzinājumā ar 2022. un 2021.gadu palielinājās, tomēr vidējā parāda summa vienā lietā būtiski samazinājās. 2022.gadā vidējā parāda summa iesniegtajos izpildu dokumentos par parādu piedziņu civillietās bija aptuveni 6285 eiro, bet pērn – 3 923 eiro.