bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 23.05.2018 | Vārda dienas: Leontīne, Ligija, Lonija, Leokādija
LatviaLatvija

Vislielākās bailes Latvijas iedzīvotājiem rada ekonomiskā un politiskā nestabilitāte

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijā bailes no iespējama militāra konflikta valsts teritorijā pauž 62% iedzīvotāju, Lietuvā – 68%, bet Igaunijā bažas pauduši 45% iedzīvotāju, liecina Ergo Baltijas valstu Drošības indeksa pētījums.

Visaugstākais šādu baiļu rādītājs Latvijā tika novērots 2015.gadā, kad tas bija par 6% lielāks nekā šogad pētījuma ietvaros iegūtajos datos.

Šī gada aptauja atklāj, ka starp Baltijas valstīm vislielākās bailes par to, ka varētu izcelties etniskas sadursmes, pastāv Latvijas iedzīvotājiem. Par šādu iespējamu konfliktu bažas pauduši 54% Latvijas iedzīvotāju. Salīdzinājumā ar 2015gadu Latvijas iedzīvotāju bailes no iespējamām etniskām sadursmēm ir nedaudz samazinājušās, taču vienlaikus palielinājušās bailes no liela imigrantu skaita, tostarp bēgļu pieplūduma.

Saskaņā ar 2017.gada Ergo Baltijas valstu Drošības indeksa pētījuma rezultātiem par to ir noraizējušies 64% Latvijas iedzīvotāju, un arī šis rādītājs ir augstākais starp Baltijas valstīm. Vislielākās bailes Latvijas iedzīvotājiem rada ekonomiskā un politiskā nestabilitāte. To atzinuši 80% Latvijas iedzīvotāju, kas ir augstākais rādītājs starp Baltijas valstīm.

Igaunijā no iespējamām etniskām sadursmēm baidās 46% iedzīvotāju.

Bailes no tā, ka Lietuvā varētu izcelties etniski konflikti, ir vienlīdz lielas kā Igaunijā, un tās pauž 41% Lietuvas iedzīvotāju. Starp visām Baltijas valstīm viszemākais rādītājs, kas liecina par bailēm no imigrantu pieplūduma, ir Lietuvā, tomēr šādas izjūtas pauž vairāk nekā puse (55%) Lietuvas iedzīvotāju. Līdzīgi kā Latvijā, arī Lietuvā procentuāli visvairāk iedzīvotāju (77%) baidās no ekonomiskās un politiskās nestabilitātes valstī.

«Norises valstī un arī pasaulē ietekmē lēmumu pieņemšanu – cilvēki piesardzīgāk pieņem lēmumus attiecībā uz ilgtermiņa saistībām. Mēs to īpaši sajutām Brexit notikumu sakarā un laikā, kad kritās procentu likmes vērtspapīru tirgū – cilvēki kļuva ievērojami piesardzīgāki, daudz pamatīgāk izvērtēja visus aspektus pirms ilgtermiņa līgumu parakstīšanas, piemēram, par uzkrājumu veikšanu dzīvības apdrošināšanā savai pensijai vai citiem nolūkiem,» norāda Ergo Veselības un dzīvības apdrošināšanas departamentu direktors Baltijā Gints Konrads.

Savukārt terora akti, kas pēdējā laikā ir satricinājuši pasauli, Latvijas iedzīvotāju bailes no terorisma nedaudz palielinājuši. Kļūt par teroristu uzbrukuma upuri baidās 38% Latvijas iedzīvotāju, kas ir par 3% vairāk nekā 2015. gadā. Kaimiņvalstīs dzīvojošie ar terorismu saistītos riskus novērtē nedaudz zemāk – Lietuvā tas izraisa bailes 32% iedzīvotāju, savukārt Igaunijā – vien 23% iedzīvotāju.

«Pamatots ir pieaugums bailēm no varbūtības kļūt par terora akta upuri, to neapšaubāmi ietekmē pēdējā laika notikumi pasaulē. Mēs redzam, ka cilvēki pirms došanās ceļojumā arvien biežāk interesējas par dzīvības apdrošināšanu vai ar terora aktiem saistītu risku iekļaušanu ceļojuma apdrošināšanas polisē. Sekojot šīm tendencēm, Ergo piedāvātajās ceļojumu apdrošināšanas polisēs ir ietverti arī riski saistībā ar terora aktiem,» skaidro Konrads.

Kopumā tika aptaujāti 1 005 pastāvīgie iedzīvotāji katrā Baltijas valstī vecumā no 18 gadiem līdz 74 gadiem.

Ref:224.000.103.1637


Pievienot komentāru

DP: Esot brīvībā, Lindermans var kavēt izmeklēšanu lietā pret viņu

Drošības policija uzskata, ka aizdomās par nacionālā naida izraisīšanu un par masu nekārtību organizēšanu turētais prokrieviskais aktīvists Vladimirs Lindermans, atrodoties brīvībā, var kavēt pirmstiesas izmeklēšanu.

Cukerberga iztaujāšana EP par Facebook datu skandālu šovakar tiešraidē

Eiropas Parlamenta politisko grupu vadītāji otrdienas, 22.maija, vakarā iztaujās sociālā tīkla Facebook vadītāju Marku Cukerbergu par slepenu lietotāju datu vākšanu un izmantošanu politiskos nolūkos.

Ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijā līdz gada beigām var sarukt līdz 19%

Šā gada beigās ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijā varētu samazināties līdz 24%, bet, ja Latvijā neatgriezīsies patlaban iesaldētie ABLV Bank ārvalstu noguldījumi, tad līdz 19%,  Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē prognozē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekle, Regulējošo prasību un statistikas departamenta direktore Ludmila Vojevoda.

Ventspils brīvostas prasības pret Kālija parku izskatīšanu atliek līdz novembrim

Kurzemes rajona tiesa Ventspilī otrdien, 22.maijā, līdz 12.novembrim atlika tiesas sēdi, kurā plānots skatīt Ventspils brīvostas pārvaldes prasību lauzt ar AS Kālija parks noslēgtos zemes un piestātņu nomas līgumus, informē tiesā.

Pagarina satiksmes ierobežojumus Matīsa ielā

Saistībā ar tramvaju sliežu ceļa rekonstrukcijas darbiem no 24.maija līdz 30.maijam tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Matīsa ielā, 50 m garā posmā no Brīvības ielas.

Latvijas PrivatBank auditētie zaudējumi pērn – 6,533 miljoni eiro; revidenta atzinums ar iebildi

Latvijas PrivatBank pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 6,533 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, liecina bankas publiskotais gada pārskats. Savukārt PrivatBank grupas zaudējumi bija 5,378 miljoni eiro pretstatā peļņai 2016.gadā.

Plāno mainīt valsts materiālo rezervju administrēšanas sistēmu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 22.maijā, konceptuāli atbalstīja jauna Valsts materiālo rezervju likuma projektu, kas paredz būtiski mainīt valsts materiālo rezervju administrēšanas sistēmu.

Konkursa pēdējā kārtā uz VID ģenerāldirektora amatu virza četrus pretendentus

Konkursa pēdējā kārtā uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatu virza četrus pretendentus, informē Valsts kancelejā.

Atbalsta iespēju izvēlēties, kas notiks ar 2.līmeņa pensijas kapitālu pēc cilvēka aiziešanas mūžībā

Saeimas Budžeta un finanšu komisija otrdien, 22.maijā, konceptuāli atbalstīja iespēju mantot valsts fondēto pensiju shēmā uzkrāto kapitālu shēmas dalībnieka nāves gadījumā. Deputāti par to vienojās, otrajā lasījumā skatot grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā.

Apstiprina 2018./2019.mācību gada valsts pārbaudes darbu norises laikus

Apstiprināti Ministru kabineta noteikumi, kas paredz diagnosticējošos darbus 3. un 6.klašu skolēniem organizēt 2019.gada janvārī un februārī.

AT: mātes kompānijas var būt atbildīgas par meitas kompāniju konkurences pārkāpumiem

Augstākā tiesa pieņēma spriedumu, ar kuru Latvijas konkurences tiesībās tiek nostiprināts, ka mātes sabiedrības var būt solidāri atbildīgas par meitas uzņēmumu īstenotajiem konkurences tiesību pārkāpumiem.

Bezdarba līmenis šī gada 1.ceturksnī Latvijā bijis 8,2%

Bezdarba līmenis Latvijā 2018.gada 1.ceturksnī bija 8,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,1 procentpunktu, bet gada laikā – samazinājies par 1,2 procentpunktiem.

Šogad 1.ceturksnī Latvijā nodarbināti 63,5% iedzīvotāju

Šī gada 1. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 898,0 tūkstoši jeb 63,5% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Krimas-Krievijas tiltu Krimas tatāru līderis nopeļ kā neizdevīgu

Krimas pussalas pirmiedzīvotāju, Krimas tatāru, līderis, komentējot tilta uzcelšanu no pussalas uz Krieviju, vērtējis, ka ievērojamie līdzekļi, kas iztērēti būvdarbos, neatmaksāšoties.

«Pagarinātā normālā» darba laika atcelšana varētu prasīt līdz desmit miljonus eiro

Satversmes tiesas lēmums ar nākamo gadu Latvijā likvidēt «pagarināto normālo» darba laiku no budžeta papildus varētu prasīt līdz desmit miljonus eiro, Rīta panorāmā pieļauj Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Brīdina par krāpniekiem lauksaimniecības jomā; izkrāpti vairāki desmiti tūkstošu eiro

Šogad Valsts policija ir saņēmusi vairāku iedzīvotāju iesniegumus, kuri, vēloties iegādāties lauksaimniecības tehniku, kļuvuši par krāpšanas upuriem.

Somijā nokūst pēdējais sniegs; pārāk agri, teic meteorologi

Somijā, kur līdzīgi kā Baltijas valstīs laikapstākļi šogad maijā ir neierasti silti un saulaini, daudzus pārsteigusi sniega nokušana aiz ziemeļu polārā loka. Parasti Lapzemē pēdējais sniegs nokūst jūnija vidū.

MNA: Joprojām administratoru prakses vietās ir virkne pārkāpumu

Tāpat kā 2017.gadā, arī šogad Maksātnespējas administrācija pārbaudēs administratoru prakses vietās konstatē virkni pārkāpumu.

Bildēs: Kubā izvadīti pirmie aviokatastrofas upuri

Kubā notikušās aviokatastrofas upuru skaits šonedēļ sasniedzis 111 cilvēkus un tālajā Karību jūras salu valstī ir notikušas pirmās upuru bēres.

Cietuma vadītāja: Latvijā nepieciešams nomainīt novecojušo Sodu izpildes kodeksu

Latvijā nepieciešams jauns likums, kas nomainītu novecojušo Sodu izpildes kodeksu, Latvijas Radio atzīmē Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Ilona Spure.

Biržu indeksi lielākoties pieaug pēc ASV un Ķīnas izlīguma tirdzniecības jautājumos

Biržu indeksi pirmdien, 21.maijā, lielākoties pieaug pēc tam, kad ASV un Ķīna panāk izlīgumu tirdzniecības jautājumu strīdā.

Kaimiņš nosauc Saeimas balsojumu «atturēšanās speciālistus»

«Mani ievēlēja tāpēc, lai pieņemtu lēmumu, nevis, lai atturētos. Atturēties automātiski skaitās pie «pret». To, manuprāt, vajadzētu mainīt. Ir vai nu «par», vai nu «pret». Uzņēmējs, piemēram, normālā dabā nevar atturēties pieņemt lēmumu, savukārt Saeimā ir daudzi «atturēšanās speciālisti»,» saka Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš.

Turcijā mūža ieslodzījums 104 cilvēkiem par dalību apvērsuma mēģinājumā

Tiesa Turcijā ir piespriedusi 104 bijušām militārpersonām mūža ieslodzījumu par saistību ar 2016.gadā notikušo valsts apvērsuma mēģinājumu.

NVD: Šogad palielinājies valsts finansējums bērnu veselības aprūpē

Veikti vairāki uzlabojumi bērnu veselības aprūpē, ieviešot jaunus pakalpojumus un palielinot valsts finansējumu ambulatoro pakalpojumu sniegšanai, informē Nacionālais veselības dienests.

Muzeju nakts tradīcija turpinās – kopumā piedalās vairāk nekā 221 284 interesenti

Piedāvājot daudzveidīgas norises, četrpadsmitajā Muzeju naktī 204 ar kultūrvēsturisko mantojumu saistītas apskates vietas visos Latvijas reģionos vēra durvis bezmaksas apmeklējumiem. Līdz ar 122 akreditētajiem muzejiem Muzeju naktī šī gada 19.maijā iesaistījās arī 82 citas kultūras un valsts pārvaldes institūcijas.

Jaunākie komentāri