bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 21.01.2018 | Vārda dienas: Agne, Agnese, Agnija

Vismazāk optimisma par ekonomikas izaugsmi ir Austrumeiropas valstu uzņēmēju vidū

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

To uzņēmumu vadītāju skaits pasaulē, kuri prognozē uzlabojumus globālās ekonomikas izaugsmē tuvāko 12 mēnešu laikā, ir palielinājies līdz 44% salīdzinājumā ar 18% pērn. Tie, kuri neparedz ekonomikas izaugsmi šogad, ir vairs tikai 7% salīdzinājumā ar 28% pērn.

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUReģionu griezumā vadītāji no Rietumeiropas ir vispārliecinātākie par īstermiņa globālās ekonomikas izaugsmes izredzēm (50%). Tiem seko vadītāji Tuvajos Austrumos (49%), Āzijas un Klusā okeāna reģionā (45%), Latīņamerikā (41%), Ziemeļamerikā (41%) un Āfrikā (40%). Vismazāk pārliecināti par globālās ekonomikas izaugsmi ir Centrālās un Austrumeiropas valstu, tostarp Latvijas, uzņēmēji (26%). Šī reģiona uzņēmēji drīzāk ir pārliecināti, ka ekonomika saglabāsies tādā pašā attīstības līmenī, kāds tas ir šobrīd (56%), liecina 17th Global CEO Survey dati.

Nozaru griezumā tūrisma un atpūtas nozarē strādājošo pārliecība par izaugsmi pasaulē ir vislielākā (46%), tiem cieši seko bankās un finanšu tirgos strādājošie (45%), mazumtirgotāji (44%), finanšu pakalpojumu sniedzēji (44%), aktīvu pārvaldītāji (44%), komunikācijas nozares pārstāvji (44%) un būvnieki (41%). Vismazāk pārliecināto par izaugsmi strādā metālapstrādes jomā (19%).

Par sava uzņēmuma ieņēmumu palielināšanos tuvāko 12 mēnešu laikā ļoti pārliecināti ir 39% vadītāji. Tas ir nedaudz vairāk nekā pērn (36%). Vismazākā pārliecība bija 2009. gadā, kad šis rādītājs bija tikai 21%. Vadītāji Tuvajos Austrumos par ieņēmumu palielināšanos ir vispārliecinātākie (69%), pērn tie bija 53%. Tiem seko Āzijas un Klusā okeāna reģiona uzņēmumu pārstāvji, kuru pārliecība ir pieaugusi no 36% uz 45% šogad.

Rietumeiropā pārliecība ir pieaugusi par 8 procentpunktiem, sasniedzot 30%, taču Āfrikā pārliecība turpina kristies. Tikai 40% Āfrikas valstu uzņēmumu vadītāju ir ļoti pārliecināti par 12 mēnešu izaugsmi, kas ir vēl mazāk nekā pērn, kad tādi bija 44% aptaujāto un 2012.gadā – 57%. Pārliecība ir sarukusi arī Latīņamerikas valstīs – šogad 43%, pērn 53%. Ziemeļamerikā situācija saglabājas stabila un par izaugsmi ir pārliecināti 33% aptaujāto. Jāatzīmē, ka 37% Centrālās un Austrumeiropas reģiona, tostarp, Latvijas uzņēmēju ir ļoti pārliecināti par ieņēmumu palielināšanos tuvāko 12 mēnešu laikā.

Valstu griezumā pārliecība atšķiras ievērojami. Vadītāji ar visaugstāko pārliecību strādā Krievijā – tur 53% ir ļoti pārliecināti par ieņēmumu palielināšanos, tiem seko uzņēmēji Meksikā (51%) un Korejā (50%). Korejai šis ir pamatīgs lēciens no 6% pērn. Tālāk seko Indija (49%), Ķīna (48%), Šveice (42%), Brazīlija (42%), ASV (36%), Vācija (33%), Apvienotā Karaliste (27%), Kanāda (27%), Japāna (27%), Itālija (27%), Francija (22%) un Argentīna, kur tikai 10% ir ļoti pārliecināti par ieņēmumu palielināšanos šogad.

Tāpat kā ir mainījies uzņēmumu vadītāju skats uz globālo ekonomiku, ir mainījušies arī būtiskākie bažu cēloņi. Valsts un likumdevēju darbība vai bezdarbība ir uzņēmumu vadītāju bažu saraksta augšgalā. Uzņēmēju satraukums par pārmērīgu regulējumu (72%) un fiskālo deficītu (71%) ir augstāks kā jebkad. Valstis, kurās uzņēmēji ir īpaši satraukti par pārmērīgu regulējumu, ir Francija (88%), Austrālija (85%), Indija (82%) un Vācija (77%). Turpretī ASV satraukuma galvenais cēlonis ir fiskālais deficīts (92%), līdzīgi arī Argentīnā (90%) un Francijā (84%).

Centrālās un Austrumeiropas reģiona, kā sastāvā ir arī Latvija, lielākās bažas rada pārmērīgs regulējums (67%), valdības attieksme pret fiskālo deficītu (67%) un palielināts nodokļu slogs (67%). Mūsu reģionā kā galvenos draudus biznesa attīstībai min darbinieku prasmju trūkumu (73%), korupciju un kukuļošanu valstī (69%) un ievērojamas izmaiņas patērētāju uzvedībā (59%).

Vadītāji aptaujā ir atzinuši, ka raizējas par attīstības tempa kritumu jaunattīstības valstīs (65%) un gauso izaugsmi attīstītajās valstīs (71%). Pārējās bažas ir pieaugošs nodokļu slogs (70%), kvalificēta darbaspēka un prasmju trūkums (63%), valūtas kursa svārstības (60%) un finanšu tirgu nestabilitāte (59%).

Bet tādus aktuālus jautājumus kā kiberuzbrukuma draudus – tostarp datu drošības trūkumu – un traucējošas tehnoloģiju nomaiņas ātrumu par draudiem uzskata mazāk nekā puse vadītāju.

Pastāvošais regulējums teju 80% uzņēmumu vadītājiem ir palielinājis izmaksas un 52% apgrūtinājis kvalificētu darbinieku piesaisti. 40% apgalvo, ka regulējums ir slāpējis centienus iekarot jaunu tirgu vai būt inovatīviem. Pie regulējuma pozitīvās ietekmes jāpiemin, ka vairāk nekā puse aptaujāto atzinuši, ka spēcīgā regulējuma dēļ spēj uzlabot sniegto pakalpojumu kvalitāti un pieejamību.

Aicināti sarindot trīs galvenās prioritātes, kuras valstu vadītājiem būtu jārisina, uzņēmēji min finansiālo stabilitāti (53%), infrastruktūras uzlabojumus (50%) un atbalsta sniegšanu starptautiskās konkurētspējas palielināšanā, kā arī nodokļu sistēmas uzlabojumus (50%).

Mazāk nekā puse (46%) aptaujāto uzņēmumu vadītāju apgalvo, ka valsts jau nodrošina finansiālo stabilitāti un 37% atzīst panākumus un uzlabojumus infrastruktūras uzlabošanā. Vairāk nekā puse (51%) vadītāju apgalvo, ka to pārstāvētās valsts veiktie uzlabojumi nodokļu sistēmā nav bijuši efektīvi.

Aptaujā secināts, ka starptautiskā nodokļu sistēma uzņēmēju acīs nav sevi attaisnojusi. Gandrīz divas trešdaļas respondentu apgalvo, ka starptautisko nodokļu sistēmu ir nepieciešams pilnībā pārveidot. Turklāt 75% uzņēmumu ir svarīgi, lai sabiedrība redz, ka tie godprātīgi maksā nodokļus.

Lielākā daļa vadītāju apgalvo, ka nodokļu sistēmu regulējums un konkurētspēja ir būtiskākie faktori korporatīvo lēmumu pieņemšanā un piekrīt, ka starptautiskajiem uzņēmumiem būtu nepieciešams ziņot par ieņēmumiem, peļņu un samaksātajiem nodokļiem katrā valstī, kurā tie darbojas. Tie piekrīt arī tam, ka nodokļu iestādēm visā pasaulē jābūt iespējai brīvi dalīties ar šo informāciju.

102.000.102.6411

 


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Uzlauž TV3 vietni un paziņo par aizsardzības ministra homoseksualitāti

Lietuvā ceturtdien, 18.janvārī, notikusi ielaušanās ziņu portāla TV3.lt datorsistēmā. Pagaidām nenoskaidroti kibernoziedznieki vietnē publicējuši safantazētu ziņu, kur apgalvots, ka Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis atzinies, ka ir homoseksuāls un uzmācies ziņu radio Žinių Radijas žurnālistam.

BNN nedēļas apkopojums: Nebijis precedents Latvijas vēsturē. Oligarhu lietas galaziņojums. Uzbrukumi pēc pasūtījuma

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Uzbrukums; Nākotne; Izaugsme

Aptaujās iedzīvotājus par interneta lietošanas paradumiem

Pirmdien, 22. janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2018 gadā, BNN ziņo pārvaldē.

Bankā: Katrs sestais iedzīvotājs nav pasargāts pret garnadžiem savā mājoklī

Rūpes par sava mājokļa drošību biežāk raksturīgas privātmāju īpašniekiem, jo tieši viņi izvēlas pasargāt jeb apdrošināt savu īpašumu pret nevēlamu ciemiņu «viesošanos», kamēr dzīvokļus apdrošina tikai divas piektdaļas jeb 38% Latvijas iedzīvotāju.

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Jaunākie komentāri