bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.10.2017 | Vārda dienas: Irīda, Īrisa
LatviaLatvija

VK: Daudzās būtiskās jomās ugunsdrošības normas Latvijā tiek ignorētas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ugunsgrēki tautsaimniecībai un valsts budžetam rada zaudējumus, iznīcinot vai sabojājot materiālās vērtības, apdraudot iedzīvotāju dzīvību un veselību, kā arī prasa būtiskus resursus dzēšanas un glābšanas darbu veikšanai. Latvijas ugunsdrošības situāciju raksturojošie rādītāji ir vieni no sliktākajiem to valstu vidū, kurās tiek apkopota šāda informācija, informē Valsts kontrole.

Valsts kontrole ceļ trauksmi, jo revīzijā Vai valstī īstenotie ugunsdrošības pasākumi ir pietiekami? konstatētais liek secināt: daudzās būtiskās jomās ugunsdrošības normas valstī tiek ignorētas. Valsts kontroles revīzijā konstatētais liecina, ka ugunsdrošības prasību ievērošana valstī nav prioritāte. Pat valsts un pašvaldību iestādēs 70,1% valsts īpašumā esošo objektu līdz nākamajai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārbaudei nav novērsti iepriekš konstatētie pārkāpumi, bet gandrīz pusē (46,4%) objektu pārkāpumus nenovērš gadiem ilgi.

Ugunsdrošības normu ievērošanas kontrolē situācija ir kritiska. Lai gan ugunsgrēku skaits ar katru gadu pieaug, tomēr kopējais VUGD veikto ugunsdrošības pārbaužu skaits pēdējos desmit gados ir būtiski samazinājies – 2006.gadā veikts vairāk nekā 20 000 pārbaužu, bet 2015.gadā – vairs tikai 8 000.

Kaut gan gadu no gada pārbaudes tiek veiktas lielākoties vienos un tajos pašos objektos, tomēr pārsteidzoši ir tas, ka konstatēto pārkāpumu skaits nemazinās. Saskaņā ar VUGD amatpersonu sagatavoto pārbaužu aktu datiem 2013. un 2014.gadā katrā pārbaudē inspektori konstatējuši vidēji četrus pārkāpumus.

Lielā daļā izglītības, kultūras un citu iestāžu nav primāri nepieciešamā – 31,0% izglītības iestāžu, 28,6% kultūras un sporta centru un 26,0% ārstniecības un sociālās aprūpes iestāžu nav nodrošinātas ar ugunsdzēsības aparātiem, ugunsdzēsības ūdensapgādi vai ugunsaizsardzības un ugunsdzēsības sistēmām.

Lai arī nereti pārkāpumi netiek novērsti, pamatojoties ar līdzekļu trūkumu, Valsts kontrole revīzijā konstatēja, ka ne vienmēr trūkumu novēršanai nepieciešami lieli kapitālieguldījumi. Piemēram, trešdaļā ārstniecības un sociālās aprūpes iestāžu nav izstrādāts cilvēku evakuācijas plāns, nav rīcības plāna ugunsgrēka gadījumiem un ugunsaizsardzības sistēmu iedarbināšanas ierīces nav novietotas labi pamanāmās vietās.

Ugunsdrošības normu ievērošana galvenokārt ir ēku un teritoriju īpašnieku un pārvaldnieku atbildība. Tik pat būtiski ir nodrošināt, lai sabiedrība ir informēta par likumdošanā noteiktajām ugunsdrošības prasībām, kā arī veikt normu ievērošanas kontroli, kas, savukārt, ir atbildīgo dienestu kompetencē.

Ministru kabineta noteikumos, kas būtu jāievēro attiecībā uz ugunsdrošību, ir noteikts, kādi elektroinstalācijas pretestības mērījumi ir jāveic obligāti, cik bieži tas darāms, cik bieži ir jātīra dūmvadi un jāapseko to tehniskais stāvoklis, ka tas jādara sertificētam skursteņslaucītājam un citas prasības. Tomēr, neskatoties uz VUGD ikgadējiem informatīvajiem pasākumiem, jākonstatē, ka iedzīvotāju izpratnes un zināšanu līmenis par ugunsdrošības prasībām nepalielinās un iedzīvotāji noteiktās prasības neievēro, norāda Valsts kontrole.

Arī administratīvie sodi par ugunsdrošības noteikumu pārkāpumiem tiek piemēroti šokējoši reti. Lai arī pārkāpumi tiek konstatēti vairāk nekā 90% objektu, saskaņā ar Valsts kontroles konstatēto sodi tiek piemēroti vien 5% gadījumu. Tikai 1% gadījumu, kad degusi kūla, īpašniekam par teritorijas nesakopšanu atbilstoši ugunsdrošības prasībām ir uzlikts sods.

«Valsts kontrole vērš politikas izstrādātāju – šajā gadījumā Iekšlietu ministrijas – uzmanību uz nepaveiktajiem darbiem.  Arī ugunsdrošības jomā valsts nav definējusi ilgtermiņa mērķus un sasniedzamos rezultātus attiecībā uz ugunsdrošības situācijas uzlabošanu valstī,» norāda Valsts kontroliere Elita Krūmiņa. «Grūti pārmest VUGD mērķtiecības trūkumu darbībā, ja mērķu praktiski nav. Salīdzinājumam: Igaunija – valsts, kurā ugunsdrošības situācija vēl nesen bija sliktāka nekā Latvijā, – šobrīd, pateicoties skaidri definētiem mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem, ir mums krietni priekšā.»

«Pieaugot ugunsgrēku skaitam, VUGD reaģēšanai uz ugunsgrēkiem būs nepieciešams aizvien vairāk resursu, bet diemžēl Latvijā nav valsts līmeņa programmas, kas paredzētu visu pieejamo resursu iesaisti. Atšķirībā no citām valstīm, kas ugunsdrošības rādītāju ziņā krietni apsteidz Latviju, mūsu valstī gandrīz pilnībā netiek izmantots brīvprātīgo ugunsdzēsēju potenciāls. Var jau teikt, ka brīvprātīgo ugunsdzēsēju Latvijā ir pārāk maz, tomēr, kā liecina citu valstu pieredze, to skaits var būt ievērojams un atbalsts – nenovērtējams, ja atbildīgie dienesti šādu sadarbību veicina,» norāda Valsts kontrole.

Valsts kontroles ieskatā pārsteidzīgi tiek virzītas izmaiņas normatīvajos aktos, vēl lielāku atbildību pārliekot uz iedzīvotāju pleciem, vienlaicīgi rosinot noteikt ilgāku laiku, kādā VUGD jāierodas ugunsgrēka notikuma vietā. Jau šobrīd vairumā gadījumu VUGD nespēj ierasties notikuma vietā 5–10 minūšu laikā pēc ugunsgrēka izcelšanās, kas, kā liecina pētījumi, ir laiks, kad ugunsgrēkā tiek sasniegtas cilvēkam bīstamo faktoru kritiskās vērtības. Valsts kontroliere Krūmiņa brīdina, ka nesakārtotas politikas, nedefinētu mērķu un rezultātu, tajā skaitā attiecībā uz cilvēku zināšanu un izpratnes līmeņa paaugstināšanu, nepietiekamas uzraudzības un pārkāpēju sodīšanas sistēmas situācijā šāda iniciatīva vērtējama kā nepārdomāta un var novest pie dramatiskām sekām.

Ref: 102.000.102.12267


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: Demogrāfiskie rādītāji Latvijā biedējoši. Spēļu zāļu slēgšana

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.