bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 18.01.2017 | Vārda dienas: Antis, Antons
LatviaLatvija

VK: Daudzās būtiskās jomās ugunsdrošības normas Latvijā tiek ignorētas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ugunsgrēki tautsaimniecībai un valsts budžetam rada zaudējumus, iznīcinot vai sabojājot materiālās vērtības, apdraudot iedzīvotāju dzīvību un veselību, kā arī prasa būtiskus resursus dzēšanas un glābšanas darbu veikšanai. Latvijas ugunsdrošības situāciju raksturojošie rādītāji ir vieni no sliktākajiem to valstu vidū, kurās tiek apkopota šāda informācija, informē Valsts kontrole.

Valsts kontrole ceļ trauksmi, jo revīzijā Vai valstī īstenotie ugunsdrošības pasākumi ir pietiekami? konstatētais liek secināt: daudzās būtiskās jomās ugunsdrošības normas valstī tiek ignorētas. Valsts kontroles revīzijā konstatētais liecina, ka ugunsdrošības prasību ievērošana valstī nav prioritāte. Pat valsts un pašvaldību iestādēs 70,1% valsts īpašumā esošo objektu līdz nākamajai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārbaudei nav novērsti iepriekš konstatētie pārkāpumi, bet gandrīz pusē (46,4%) objektu pārkāpumus nenovērš gadiem ilgi.

Ugunsdrošības normu ievērošanas kontrolē situācija ir kritiska. Lai gan ugunsgrēku skaits ar katru gadu pieaug, tomēr kopējais VUGD veikto ugunsdrošības pārbaužu skaits pēdējos desmit gados ir būtiski samazinājies – 2006.gadā veikts vairāk nekā 20 000 pārbaužu, bet 2015.gadā – vairs tikai 8 000.

Kaut gan gadu no gada pārbaudes tiek veiktas lielākoties vienos un tajos pašos objektos, tomēr pārsteidzoši ir tas, ka konstatēto pārkāpumu skaits nemazinās. Saskaņā ar VUGD amatpersonu sagatavoto pārbaužu aktu datiem 2013. un 2014.gadā katrā pārbaudē inspektori konstatējuši vidēji četrus pārkāpumus.

Lielā daļā izglītības, kultūras un citu iestāžu nav primāri nepieciešamā – 31,0% izglītības iestāžu, 28,6% kultūras un sporta centru un 26,0% ārstniecības un sociālās aprūpes iestāžu nav nodrošinātas ar ugunsdzēsības aparātiem, ugunsdzēsības ūdensapgādi vai ugunsaizsardzības un ugunsdzēsības sistēmām.

Lai arī nereti pārkāpumi netiek novērsti, pamatojoties ar līdzekļu trūkumu, Valsts kontrole revīzijā konstatēja, ka ne vienmēr trūkumu novēršanai nepieciešami lieli kapitālieguldījumi. Piemēram, trešdaļā ārstniecības un sociālās aprūpes iestāžu nav izstrādāts cilvēku evakuācijas plāns, nav rīcības plāna ugunsgrēka gadījumiem un ugunsaizsardzības sistēmu iedarbināšanas ierīces nav novietotas labi pamanāmās vietās.

Ugunsdrošības normu ievērošana galvenokārt ir ēku un teritoriju īpašnieku un pārvaldnieku atbildība. Tik pat būtiski ir nodrošināt, lai sabiedrība ir informēta par likumdošanā noteiktajām ugunsdrošības prasībām, kā arī veikt normu ievērošanas kontroli, kas, savukārt, ir atbildīgo dienestu kompetencē.

Ministru kabineta noteikumos, kas būtu jāievēro attiecībā uz ugunsdrošību, ir noteikts, kādi elektroinstalācijas pretestības mērījumi ir jāveic obligāti, cik bieži tas darāms, cik bieži ir jātīra dūmvadi un jāapseko to tehniskais stāvoklis, ka tas jādara sertificētam skursteņslaucītājam un citas prasības. Tomēr, neskatoties uz VUGD ikgadējiem informatīvajiem pasākumiem, jākonstatē, ka iedzīvotāju izpratnes un zināšanu līmenis par ugunsdrošības prasībām nepalielinās un iedzīvotāji noteiktās prasības neievēro, norāda Valsts kontrole.

Arī administratīvie sodi par ugunsdrošības noteikumu pārkāpumiem tiek piemēroti šokējoši reti. Lai arī pārkāpumi tiek konstatēti vairāk nekā 90% objektu, saskaņā ar Valsts kontroles konstatēto sodi tiek piemēroti vien 5% gadījumu. Tikai 1% gadījumu, kad degusi kūla, īpašniekam par teritorijas nesakopšanu atbilstoši ugunsdrošības prasībām ir uzlikts sods.

«Valsts kontrole vērš politikas izstrādātāju – šajā gadījumā Iekšlietu ministrijas – uzmanību uz nepaveiktajiem darbiem.  Arī ugunsdrošības jomā valsts nav definējusi ilgtermiņa mērķus un sasniedzamos rezultātus attiecībā uz ugunsdrošības situācijas uzlabošanu valstī,» norāda Valsts kontroliere Elita Krūmiņa. «Grūti pārmest VUGD mērķtiecības trūkumu darbībā, ja mērķu praktiski nav. Salīdzinājumam: Igaunija – valsts, kurā ugunsdrošības situācija vēl nesen bija sliktāka nekā Latvijā, – šobrīd, pateicoties skaidri definētiem mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem, ir mums krietni priekšā.»

«Pieaugot ugunsgrēku skaitam, VUGD reaģēšanai uz ugunsgrēkiem būs nepieciešams aizvien vairāk resursu, bet diemžēl Latvijā nav valsts līmeņa programmas, kas paredzētu visu pieejamo resursu iesaisti. Atšķirībā no citām valstīm, kas ugunsdrošības rādītāju ziņā krietni apsteidz Latviju, mūsu valstī gandrīz pilnībā netiek izmantots brīvprātīgo ugunsdzēsēju potenciāls. Var jau teikt, ka brīvprātīgo ugunsdzēsēju Latvijā ir pārāk maz, tomēr, kā liecina citu valstu pieredze, to skaits var būt ievērojams un atbalsts – nenovērtējams, ja atbildīgie dienesti šādu sadarbību veicina,» norāda Valsts kontrole.

Valsts kontroles ieskatā pārsteidzīgi tiek virzītas izmaiņas normatīvajos aktos, vēl lielāku atbildību pārliekot uz iedzīvotāju pleciem, vienlaicīgi rosinot noteikt ilgāku laiku, kādā VUGD jāierodas ugunsgrēka notikuma vietā. Jau šobrīd vairumā gadījumu VUGD nespēj ierasties notikuma vietā 5–10 minūšu laikā pēc ugunsgrēka izcelšanās, kas, kā liecina pētījumi, ir laiks, kad ugunsgrēkā tiek sasniegtas cilvēkam bīstamo faktoru kritiskās vērtības. Valsts kontroliere Krūmiņa brīdina, ka nesakārtotas politikas, nedefinētu mērķu un rezultātu, tajā skaitā attiecībā uz cilvēku zināšanu un izpratnes līmeņa paaugstināšanu, nepietiekamas uzraudzības un pārkāpēju sodīšanas sistēmas situācijā šāda iniciatīva vērtējama kā nepārdomāta un var novest pie dramatiskām sekām.

Ref: 102.000.102.12267


Pievienot komentāru

Lielbritānija sola pamest ES vienoto tirgu

Lielbritānijai nav iespējas palikt Eiropas Savienības vienotajā tirgū, jo palikt tajā nozīmētu «vispār neizstāties no ES», tā otrdien, 17.janvārī, paziņojusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja.

Pieņem kārtību transportlīdzekļa atsavināšanas aizlieguma dzēšanā

Valdība otrdien, 17.janvārī, pieņēma kārtību, kādā nosaka drošības naudas apmēru par transportlīdzekļa atsavināšanas aizlieguma dzēšanu un drošības naudas iemaksāšanu un atmaksāšanu.

KNAB priekšnieka amata kandidātiem neprasīs trīs gadu pieredzi vadošā amatā

Lai pilnveidotu tiesisko mehānismu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata kandidātu atlasei un tā darbības nodrošināšanai, turpmāk likums vairs neprasīs tieši trīs gadu pieredzi šajā jomā. To paredz Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā otrdien, 17.janvārī, pirmajā lasījumā atbalstītie grozījuma regulējumi, BNN vēsta Saeimas preses dienests.

Par spīti uzņēmēju protestiem, atbalsta dzelzceļa tīkla elektrifikācijas tālāko virzību

Ministru kabinets otrdien, 17.janvārī, atbalstīja Satiksmes ministrijas un VAS Latvijas dzelzceļš sagatavotā dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta tālāko virzību, kas paredz dzelzceļa tīkla elektrifikācijas pirmo posmu īstenot Rīgas virzienā no Daugavpils un Rēzeknes caur Krustpili, BNN informē Satiksmes ministrija.

Porošenko: Ukraiņi var zaudēt ticību eirointegrācijas ceļam

Ukrainas iedzīvotāji valsts izvēli iet eirointegrācijas ceļu var uztver ar vilšanos, ja turpināsies kavēšanās ar Ukrainas tuvināšanu Eiropas Savienībai, tā norādījis Ukrainas prezidents Petro Porošenko. joprojām nav stājies spēkā decembrī Ukrainas un Eiropas Savienības parakstītais nolīgums par bezvīzu režīmu, kas ļautu ukraiņiem ceļot uz ES bez vīzas.

Pētījums: Joprojām lietotāji neveido paroles, kas ir pietiekami drošas

«Ņemot vērā lielo privātās un konfidenciālās informācijas daudzumu, ko mēs pašlaik glabājam internetā, lietotājiem būtu vairāk jārūpējas par savu aizsardzību ar efektīvām parolēm. Tas liekas pašsaprotami, taču daudzi, šķiet, nesaprot, ka iekrīt vienkāršu paroļu pārvaldības kļūdu slazdā,» vēsta Kaspersky Lab patērētāju komercijas vadītājs Andrejs Mohoļa.

Rīgā atklāj 3 200 litrus nelegāli glabātas dīzeļdegvielas

Veicot informācijas pārbaudi, par iespējamu nelikumīgu degvielas uzglabāšanu un realizāciju, 11.janvārī, tika apsekota Rīgā esoša garāžu teritorija, kurā Muitas policijas pārvaldes darbinieki konstatēja nelegāli uzglabātu dīzeļdegvielu, vēsta Valsts ieņēmumu dienests.

Liberālis Ferhofstads atsauc savu kanditatūru uz EP prezidenta amatu, atbalstot konservatīvo Tajāni

Liberāļu kandidāts uz Eiropas Parlamenta prezidenta amatu Gijs Ferhofstads otrdien, 17.janvārī, atsaucis savu kandidatūru un izteicis atbalstu konservatīvo kandidātam Antonio Tajāni.

Reitings: Talantīgus darbiniekus Baltijā veiksmīgāk izaudzina un notur Igaunija

Reitingā par valstu spēju izaudzināt, piesaistīt un noturēt talantīgus darbiniekus visas Baltijas valstis iekļautas starp vadošajām 33 valstīm.

Iedzīvotājiem būs jāaizpilda aptauja par datoru un interneta lietošanas paradumiem

Trešdien 18.janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2017.gadā. Aptaujā noskaidros, kādas ir iedzīvotāju e-prasmes, kādiem nolūkiem ikdienā tiek izmantots internets, kādas ierīces un tehnoloģijas tiek izmantotas.

Noskaidroti pirktākie viedtālruņi Latvijā

Aizvadītajā gadā Latvijas iedzīvotāji par viedtālruni ir bijuši gatavi izdot vairāk naudas nekā 2015.gadā - tā iegādei vidēji atvēlot nevis 316 eiro, bet gan 389 eiro, secināts GFK veiktajā pētījumā..

Ratass piesardzīgs par jaunu 10 milj. eiro pieturu iekļaušanu Rail Baltica

Starptautiskās dzelzceļa līnijas Rail Baltica Igaunijas posmā plānots būvēt trīs pieturas, taču vajadzīga padziļināta izpēte vai būtu pamatoti šo skaitu palielināt, norādījis Igaunijas valdības vadītājs Jiri Ratass.

BATL: Iecere elektrificēt dzelzceļu ir klaja nekompetence vai gadsimta afēra

Neskatoties uz vairākkārtējiem nozares aicinājumiem divu gadu garumā, Satiksmes ministrija joprojām nav spējusi sagatavot kravu piesaistes plānu, vienoto piedāvājumu mūsu sadarbības partneriem, un mums joprojām nav skaidri definēta tranzīta stratēģija un attīstības virziens, norāda biedrības Baltijas asociācija – Transports un Loģistika biedri.

Ventspils pašvaldības plānotie budžeta izdevumi lielāki nekā ieņēmumi

Ventspils novada pašvaldības domes sēdē 12.janvārī apstiprināts Ventspils novada pašvaldības 2017.gada budžets, kurā konsolidētā pamatbudžeta plānotie ieņēmumi ir 13 584 298 eiro, bet izdevumi - 22 652 396 eiro, vēsta Ventspils Novadnieks redaktore Marlena Zvaigzne.

Aptur pazudušās Malaizijas lidmašīnas meklēšanu

Indijas okeānā pārtraukti meklēšanas darbi, lai atrastu pasažieru aviolaineri, kas 2014.gadā pazuda no radariem ceļā no Kualalumpuras Malaizijā uz Pekinu Ķīnā ar 239 cilvēkiem uz klāja.

LM: Jāreaģē arī uz aizdomām par bērnu vardarbību

Būtiski stiprināt Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmu, kas darbojas Iekšlietu ministrijas pārraudzībā un ļauj dažādām institūcijām iegūt un apmainīties ar informāciju par nepilngadīgajiem, kas atrodas riska situācijās, vēsta Labklājības ministrija.

FM: Paredzēta pakāpeniska pāreja tikai uz elektronisku iepirkumu norisi

«Pēdējos gados iepirkumu joma ir būtiski mainījusies, un pamats tam ir ne tikai jaunās Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas publisko iepirkumu jomā, bet arī tiekšanās uz vēl labāku pārvaldību, administratīvā sloga mazināšanu un publisko resursu efektīvāku izmantošanu,» vēsta Finanšu ministrijas Juridiskā departamenta eksperte Līga Neilande.

Turcijā apcietina aizdomās turēto par Jaungada nakts terora aktu

Turcijas policija apcietinājusi vīrieti, kurš tiek turēts aizdomās par terora akta pastrādāšanu Stambulā Jaungada naktī.

Okamnis: Tirdzniecības vietām jakļūst modernām, lai veikali neaizietu nebūtībā

Latvijā turpina pastiprināties konkurence tirdzniecības sfērā, atzina Latvijas Tirgotāju savienības, kas pārvalda veikalu ķēdi LaTS, valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis.

Aptauja: Katrs trešais ventspilnieks ir nobažījies par jaunām darba vietām pilsētā

Turpinot diskusiju par bezdarba situāciju Ventspilī, Latvijas fakti pērn nogalē veiktā socioloģiskā aptauja atklāj, ka katru trešo ventspilnieku uztrauc jaunu darba vietu radīšana Ventspilī, norādot to kā vienu no galvenajām domes darba prioritātēm.

Savisārs var izvairīties stāšanās tiesas priekšā

Bijušais Igaunijā valdošās Centra partijas priekšsēdētājs un atstādinātais Tallinas mērs Edgars Savisārs veselības problēmu dēļ varētu izvairīties no stāšanās tiesas priekšā saistībā ar viņam izvirzītajām apsūdzībām pašvaldības līdzekļu izšķērdēšanā, kukuļņemšanā un citos nodarījumos.

Igauņi un latvieši apņemas kopīgi izstrādāt gaisa satiksmes vadības risinājumu

Latvijas un Igaunijas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji VAS Latvijas gaisa satiksme un Lennuliiklusteeninduse Aktsiaselts ir gatavi kopīgi izstrādāt gaisa satiksmes vadības risinājumu Tālvadības tornis.

Lietuvas valsts budžetam nodarīti 750 tūkstošu eiro zaudējumi Latvijas pilsoņu dēļ

Lietuvā mobilo telefonu, klēpjdatoru un citu elektronisko ierīču tirdzniecības kompānijas, kas produkciju pārdeva Lietuvā un Latvijā, tiek turētas aizdomās par pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmām, kuras vadīja Latvijas pilsoņi.

Noord Natie Ventspils Terminals piedāvās alternatīvu autopārvadājumiem

Šogad uz jauna un pozitīva viļņa darbu turpina daudzfunkcionālais kravu pārkraušanas centrs Noord Natie Ventspils Terminals, kurš šogad plāno ieviest jaunu pārvadāšanas līniju jeb kuģniecības ceļu, kas kļūs par alternatīvu esošajiem autopārvadājumiem un kāpinās kravu apgrozījumu.

Āfrikas cūku mēris skāris Krimuldas un Ādažu novadus

Krīzes vadības padome pirmdien, 16.janvārī, nolēma rosināt izsludināt ārkārtas situāciju Āfrikas cūku mēra skartajos Krimuldas un Ādažu novados.

Jaunākie komentāri