bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 23.09.2017 | Vārda dienas: Vanda, Veneranda, Venija
LatviaLatvija

VK: E-veselības projektā ieguldīti miljoni, bet pakalpojumi joprojām nav pieejami

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Deviņu gadu laikā e-veselības projektā ir ieguldīti 14,5 miljoni eiro, bet neviens pakalpojums lietotājiem joprojām nav pieejams. Galvenais neveiksmju cēlonis ir neprasmīga projekta plānošana un pārvaldība, kā arī atbildīgo amatpersonu kontroles un tātad – intereses trūkums, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Projekts tika uzsākts, neizpētot veselības aprūpes tā brīža situāciju kopumā. Rezultātā Veselības ministrija (VM) 2007.gadā sagatavotais e-veselības sistēmas ieviešanas plāns bija vājš palīgs projekta īstenotājiem. Jāuzsver arī, ka šis plāns tika izstrādāts bez nozares profesionāļu – ārstu, farmaceitu, informācijas tehnoloģiju speciālistu iesaistīšanās. Rezultātā ne projekta uzraugam – VM, ne projekta īstenotājam – Nacionālajam veselības dienestam (NVD) nebija skaidrs, kāda būs e-veselības sistēma Latvijā un kas darāms, lai to ieviestu dzīvē, norāda VK.

Arī turpmākajos gados VM nav veicies ar precīzu uzdevumu formulēšanu un projekta īstenotāju darbības uzraudzību. Par projekta E-veselība Latvijā īstenošanas gaitu netika informēta ne valdība, ne sabiedrība. Tāds projektu vadības standarta instruments kā uzraudzības sanāksmes ar visām iesaistītajām pusēm nav notikušas vai arī notikušas reti un formāli.

Lai gan e-veselības sistēmai būtu bijis jāsāk darboties no 2016.gada janvāra, VM ir apstiprinājusi, ka, sākot ar šā gada oktobri, būs pieejama tikai neliela daļa pakalpojumu – e-receptes (pieci e-pakalpojumi) un darbnespējas lapas (viens e-pakalpojums), kas ir 20% no plānotā 31 e-pakalpojuma. Turklāt gandrīz puse – 46% – no projekta pamatnostādnēs plānotajiem pasākumiem nemaz nav uzsākti.

Valsts kontroles revidenti norāda, ka labās prakses piemēri citās valstīs runā par labu pakāpeniskai e-veselības sistēmas ieviešanai, taču Latvijā paralēli tika uzsākti četri vērienīgi projekti. Tas radījis nopietnas problēmas ar resursu pietiekamību un projektu veiksmīgu savietojamību kopējā projekta ietvaros. Revidenti uzsver, ka projektu vadītāji vairākkārt ir mainījušies, un tiem nav bijusi pietiekama izglītība un pieredze līdzīga apjoma un sarežģītības projektu vadībā.

NVD, savukārt, nav izpildījis visus priekšnosacījumus, lai sistēmas darbība būtu droša no visiem aspektiem. Revidenti norāda, ka darāmā vēl ir ļoti daudz, tai skaitā jāuzlabo risku pārvaldība, jānodrošina sistēmas darbības nepārtrauktība un lietotāju uzraudzība. Vēl arvien nav novērsti ārējo drošības auditu atklātie trūkumi, nav veikta e-veselības sistēmas fizisko personu datu apstrādes reģistrācija Datu valsts inspekcijā. Nav izveidotas pietiekamas kontroles, lai novērstu fizisko personu datu prettiesisku izmantošanu.

Svarīgs aspekts ir arī mediķu un iedzīvotāju gatavība lietot e-veselības sistēmu. Revidenti ir konstatējuši, ka aptuveni 17% ārstu darbavietā nav pieejams dators ar interneta pieslēgumu, vairāk nekā trešdaļai ārstniecības personu datora un interneta lietošanas prasmes ir viduvējas vai vājas, bet par projekta ieviešanu pietiekami informēti ir tikai 11% no ārstniecības personām un farmaceitiem.

Arī iedzīvotāji ir tikpat neinformēti par e-veselības ieguvumiem un iespējām to izmantot. Lai gan projekts tiek īstenots jau deviņus gadus, tikai nepilna puse iedzīvotāju par to kaut ko ir dzirdējuši.

Jāpiebilst, ka VM ir veikusi pētījumu ar mērķi noskaidrot, kādi un cik lieli būtu ieguvumi, ja e-veselības projekts būtu veiksmīgi īstenots un 2013.gadā sācis darboties. Šā pētījuma rezultāti liecina, ka trīs gadu laikā ieguvumi būtu trīs miljonu eiro apmērā, kas šobrīd vērtējams kā neiegūtais labums. Savukārt lēnās un neveiksmīgās projekta virzības dēļ NVD nelietderīgi ir izlietojis jau 0,76 miljonus eiro, piemēram, maksājot par koncepciju un tehnisko specifikāciju izstrādi pasākumam, kas netiek turpināts, kā arī papildus maksājot par sākotnēji nepilnīgi izstrādāto e-veselības ieviešanas dokumentu labošanu.

Raugoties uz līdzšinējo projekta gaitu, pastāv risks, ka par struktūrfondu izmantošanu atbildīgām iestādēm nāksies atzīt, ka e-veselības projekta mērķis nav sasniegts. Tas nozīmē, ka projektā ieguldītos11,3 miljonus eiro, ko sākotnēji bija paredzēt segt no ERAF naudas, apmaksās Latvijas nodokļu maksātāji.

Valsts kontrole ar piesardzību raugās uz VM un NVD apņemšanos panākt, ka visas iesaistītās puses (mediķi, pacienti, iestādes un komersanti) e-veselības sistēmu uzsāks izmantot 2016.gada 1.janvārī, vienlaikus no minētā datuma nodrošinot arī fizisko personu datu aizsardzību un informācijas sistēmas datu drošību. Pēc Valsts kontroles domām, ieviešot tik vērienīgu informācijas sistēmu, būtu nepieciešams noteikt vismaz sešu mēnešu pārejas periodu un tikai pēc tā veiksmīgas noslēgšanās pieprasīt e-veselības obligātu lietošanu.

Lietderības revīzijas rezultātā VM sniegti 17 ieteikumi.

Kā zināms, e-veselība nozīmē elektronisku datu uzkrāšanu un pieejamību pacientiem un mediķiem, tās ir elektroniskas pacientu medicīniskās kartes, receptes, darbnespējas lapas un daudzi citi labumi, ko sniedz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana. E-veselība padarītu pacientu un mediķu dzīvi vienkāršāku, ērtāku, lētāku, taupītu visu laiku, un būtu liels ieguvums veselības aprūpes sistēmai kopumā.

Ref: 102.000.102.10651


Pievienot komentāru

Kooperatīvs: Samazinātais PVN augļiem un dārzeņiem jāizvērtē ilgākā periodā

Samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem ietekmes izvērtēšanai būtu jāatvēl pieci gadi, jo ar diviem gadiem ir par maz, lai izvērtētu reālo ietekmi, saka lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, derīgi apsardzes sertifikāti ir 9'767 cilvēkiem

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, un pašlaik ir 9 767 derīgu apsardzes sertifikātu, liecina Iekšlietu ministrijas pārstāvju sniegtā informācija Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē.

McDonald’s attīstībai investē desmit miljonus eiro

Maltas uzņēmums Premier Capital plc, kam pieder McDonald’s restorānu attīstīšanas licence sešās Eiropas valstīs, īsteno desmit miljonu eiro investīciju programmu, vēsta uzņēmuma McDonald’s pārstāvji.

Pieaugs cena par pensiju un pabalstu piegādi dzīvesvietā

No 2018.gada 1.janvāra tiks mainīta cena par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras piešķirto valsts pensiju, pabalstu vai atlīdzību piegādi saņēmēja dzīvesvietā.

Treneris Bagatskis neturpinās darbu ar Latvijas basketbola izlasi

Treneris Ainars Bagatskis nepaliks pie Latvijas basketbola izlases stūres, līdz ar to valstsvienību 2019.gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā vadīs kāds cits speciālists, piektdien, 22.septembrī, pavēstīja Latvijas Basketbola savienības prezidents Valdis Voins.

Elksniņš nesola «komforta zonu» Daugavpils domes koalīcijai

Septembra sākumā Daugavpils mēra amatu zaudējušais Andrejs Elksniņš atkārtoti apgalvo, ka iet projām no Daugavpils neplāno un Saeimas vēlēšanās nepiedalīšoties.

Apsardzes jomā mainīsies minimālā alga

Drošības nozares kompāniju asociācija un Latvijas Drošības biznesa asociācija piektdien, 22.septembrī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē parakstīja nodomu protokolu, lai nākotnē vienotos par minimālo algu līmeni apsardzes nozarē.

IZM: Veicot RPIVA auditu, aizdomas par nepamatotām izmaksām

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas iekšējā auditā konstatētas, iespējams, nepamatotas izmaksas par sabiedrisko attiecību uzņēmumu un advokātu pakalpojumiem, ko vērtē tiesībsargājošās iestādes.

Eiropas dienā ceļu satiksmes negadījumos Latvijā nav bojā gājušo

Kad visā Eiropā tika atzīmēta diena bez ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušiem, Latvijā tika reģistrēti 133 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cieta 13 cilvēki, taču izdevās iztikt bez upuriem uz ceļiem.

CSP: Palielinās lauku saimniecību vidējais lielums

Pērn lauku saimniecību vidējais lielums bija 43,2 ha, kas ir par 15,5% vairāk nekā 2013.gadā, kad to vidējā zemes platība bija 37,4 ha. To kopējā standarta izlaide pieaugusi par 24,5%, lai arī ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits ir samazinājies par 14,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2016.gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Kardiologi brīdina: Augsts holesterīna līmenis var novest pie infarkta vai nāves

Augsts holesterīna līmenis var būt ne tikai neveselīga dzīvesveida sekas, bet arī iedzimta slimība, kas var novest pie agrīna infarkta vai pat pāragras nāves, uzsver kardiologi.

Regulators apstiprina jaunu metodiku, kā turpmāk tiks aprēķināts OIK

Turpmāk lietotāju maksājumi būs atkarīgi ne tikai no patēriņa apjoma, bet arī no izvēlētā pieslēguma veida un pieslēguma izmantošanas efektivitātes, ziņo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomē.

Kariņš: Vienotība sāka dreifēt, kad Valdis Dombrovskis atstāja tās vadību

Nopietni jāapsver iespēja Vienotībai Saeimas vēlēšanās startēt kopā ar citām partijām, intervijā Latvijas Radio norāda eiroparlamentārietis, partijas domes vadītājs Krišjānis Kariņš.

Aptauja: Latvieši iet uz darbu arī slimi un ārstējas ar kolēģu dotām zālēm

Neskatoties uz to, ka sasirdzis darbinieks nedrīkst turpināt strādāt un ar darba devēja atļauju viņam būtu jādodas mājās ārstēties, 83% Euroaptiekas veiktās aptaujas dalībnieku atzīst, ka uz darbu dodas arī tad, ja izjūt slimības pazīmes.

EK: Turpmākais Rail Baltica finansējums būs atkarīgs no sarunām ES

Vienošanās par naudu Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projektam Rail Baltica laika posmam pēc 2020.gada tiks panākta sarunās par Eiropas Savienības nākamā perioda finanšu plānu, tā skaidrojusi eirokomisāre.

Antāne ar vairāk nekā 350 domubiedriem Ventspilī dibina jaunu politisko partiju

Ventspilī ceturtdien, 21.septembrī, tika nodibināta jauna reģionālā politiskā partija Laiks Pārmaiņām, kuras dibināšanas iniciatore ir Inga Antāne ar domubiedriem.

Aizdomas par mācībām Zapad 2017 bija pamatotas, uzskata NATO

NATO savas aizdomas par Krievijas un Baltkrievijas manevriem Zapad 2017 uzskata par pamatotām, jo to mērogs un ģeogrāfija bija plašāki par sākotnēji teikto.

Eksperts: Latvijā pieaug elektronikas nozares produktivitātes indekss

Elektronikas un elektrotehnikas nozare ir visstraujāk augošā apstrādes rūpniecības nozare Latvijā. Nozares apgrozījuma izaugsme Latvijā ir bijusi straujākā, tā pārsniegusi gan Eiropas Savienības, gan pārējo Baltijas valstu rādītājus, pauž uzņēmuma SIA Lemona Latvija vairumtirdzniecības vadītājs Sergejs Nikiforovs.

Kaimiņš: Manuprāt, Aivars Lembergs ir Latvijas lielākā nelaime

Nevienam vairs nav noslēpums, ka «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijā piedalās tā sauktie «eksperti», kuri ir saistīti ar politiķi Aivaru Lembergu vai viņa ģimeni. Intervijā ar BNN viens no skaļākajiem Saeimas deputātiem Artuss Kaimiņš izsaka savu viedokli par pēdējo laiku skandalozāko notikumu Latvijā «oligarhu sarunām». Lembergu viņš nosauc par Latvijas lielāko nelaimi.

Igaunija veselības aprūpē novirzīs papildu 300 miljonus eiro

Ar mērķi uzlabot Igaunijas veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību Igaunijas valdība ir atbalstījusi tiesību aktu grozījumus, kas piecu gadu laikā paredz nozares finansējumu pacelt par 300 miljoniem eiro.

Latvieši joprojām neapmierināti ar medicīnisko pakalpojumu dārdzību

Vairākums Latvijas iedzīvotāju vairāk rūpētos par veselību, ja uzlabotos profilaktisko pārbaužu pieejamība, liecina liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums.

Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri vienojas izveidot Baltu balvu

Baltu vienības dienas priekšvakarā, kad latvieši un lietuvieši piemin vēsturisko Saules kauju, Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri Edgars Rinkēvičs un Lins Linkevičs ir nākuši klajā ar paziņojumu izveidot Baltu balvu, ziņo Ārlietu ministrijā.

Augusta plūdos bojāti vairāk nekā 150 valsts autoceļu posmi

Augusta beigās notikušie plūdi Latgales reģionā bija skāruši vairāk kā 150 valsts autoceļu posmus un radījuši zaudējumus 1 300 000 eiro apmērā.

Google vienojas pārpirkt HTC pētniekus savu datorierīču attīstīšanai

Amerikāņu datortehnoloģiju uzņēmums Google ir panācis vienošanos ar Taivānas viedtālruņu ražotāju HTC, lai tas par 0,9 miljardiem eiro dalītos ar savu produktu attīstīšanas jomas personālu un ļautu izmantot HTC intelektuālo īpašumu.

Sudraba parlamentārās izmeklēšanas mājaslapā publicējusi «nepatiesu informāciju»

Parlamentārietis Andrejs Judins prasa izvērtēt Ingunas Sudrabas iespējamo ētikas pārkāpumu, «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas mājaslapā publicējot «nepatiesu informāciju».