bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 17.01.2018 | Vārda dienas: Tenis, Dravis
LatviaLatvija

VK: Tiesu namu aģentūra pretēji MK nolemtajam pārdevusi īpašumus Jūrmalā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

 Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Tieslietu nozares nekustamie īpašumi, izņemot ieslodzījuma vietu infrastruktūru, ir ieguldīti valsts akciju sabiedrības Tiesu namu aģentūra pamatkapitālā. Tomēr, kā norāda Valsts kontrole, nopietnas iesaistes no Tieslietu ministrijas puses aģentūras darbības izvērtējumā, ilgtermiņa mērķu un sasniedzamo rezultātu noteikšanā nav bijis.

Tiesu namu aģentūra ir valsts kapitālsabiedrība, kuras pamatuzdevums ir pārvaldīt un apsaimniekot nozares nekustamos īpašumus. Svarīgs aspekts ir kapitālsabiedrības iespēja attīstīt jaunus projektus, piesaistīt (aizņemties) finanšu līdzekļus, veidot uzkrājumus un izmantot tos nekustamo īpašumu attīstībai. Šāds modelis var arī atslogot tieslietu nozares iestādes no tām neraksturīgu funkciju veikšanas. Tieslietu ministrija ir šīs kapitālsabiedrības īpašniece un galvenā tās sniegto pakalpojumu pircēja. Tomēr nopietnas iesaistes no Tieslietu ministrijas puses aģentūras darbības izvērtējumā, ilgtermiņa mērķu un sasniedzamo rezultātu noteikšanā nav bijis, informē Valsts kontrole (VK).

Revīzijā konstatēts, ka Tiesu namu aģentūra tiešām ir spējusi uzkrāt ievērojamus līdzekļus divu miljonu eiro apmērā, tomēr skaidra nākotnes redzējuma, kā šos līdzekļus ieguldīt nekustamajos īpašumos, nav, tāpēc līdzekļi ilgstoši stāv kontā.

Ilgtermiņa perspektīvā tieslietu nozares nekustamo īpašumu attīstībai veicamie pasākumi nav noteikti. Tiesu namu aģentūra līdz šim ir īstenojusi trīs jaunu tiesu ēku būvniecību, šim nolūkam piesaistot aizņemto kapitālu, taču tikai viens no projektiem ir bijis iepriekš paredzēts Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēs, pārējie divi iekļauti kā kārtējā gadā veicami pasākumi.

Tiesu administrācija 2009.gadā ir izstrādājusi normatīvo aktu par tiesu ēku un telpu aprīkojuma prasībām. Tomēr ne ministrijā, ne Tiesu namu aģentūrā līdz šim nav izstrādāts ilgtermiņa plāns pasākumiem, kā tieslietu nozares vajadzībām esošajās ēkās nodrošināt minimālo prasību ievērošanu, neraugoties uz to, ka esošo īpašumu stāvoklis nav teicams. Daudzas būtiskas prasības tiesu namiem attiecībā uz piekļuves nodrošinājumu iedzīvotājiem, konvojēšanas prasībām un citām jomām nav ieviestas, norāda VK.

Ieslodzījuma vietu pārvaldes pārraudzībā joprojām ir 60 objekti, kuri netiek izmantoti pārvaldes tiešo funkciju veikšanai. Nenododot šos objektus Tiesu namu aģentūras pārvaldībā, ministrija nav pilnībā sasniegusi mērķi – atslogot pakļautības iestādes no neraksturīgu funkciju veikšanas nekustamo īpašumu pārvaldības jomā.

«Redzam vairākas jomas, kurās valsts izdevumi pēc šā īpašumu modeļa ieviešanas ir pieauguši. Piemēram, Valsts zemes dienesta izdevumi par četru nekustamā īpašuma objektu apsaimniekošanu ir palielinājušies divas reizes. Tomēr ne Tieslietu ministrija, ne Tiesu namu aģentūra nav veikusi mērķtiecīgu darbu, lai izmaksu pieaugums, kas, iespējams, virknē pozīciju ir objektīvs, kompensētos ar apsaimniekošanas efektivitātes ieguvumiem, kopumā valsts izmaksas samazinot salīdzinājumā ar periodu pirms īpašumu ieguldīšanas aģentūras pamatkapitālā,» komentē Valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Vērtējot Tiesu namu aģentūras darbību, pozitīvi izceļami sasniegumi iekšējās kontroles sistēmā attiecībā uz jomām, kuras ir problemātiskas citās kapitālsabiedrībās – līdzekļu izlietojuma pamatotība, iepirkuma procedūras, transporta izmantošanas pamatojuma dokumentācija un citas. Tomēr, runājot par kapitālsabiedrības saimniecisko darbību, ir aspekti, kuri nopietni jāizvērtē, uzskata VK.

Tiesu namu aģentūras noslēgtajos līgumos noteiktās nomas maksas pretēji normatīvajam aktam ne vienmēr ir pamatotas ar konkrētiem aprēķiniem. Maksa arī netiek pārskatīta atbilstoši nekustamā īpašuma faktiskajiem uzturēšanas izdevumiem.

Rezultātā divas trešdaļas jeb 67% iznomāto īpašumu faktiski ir nerentabli, atsevišķos gadījumos uzturēšanas izmaksām pat līdz 60% pārsniedzot iekasētās nomas maksas. Zaudējumi savukārt tiek segti ar nepamatoti augstu nomas maksu, kas noteikta atlikušajai trešdaļai objektu. Tā kā Tiesu namu aģentūras nomnieki pārsvarā ir valsts iestādes un 95% no Tiesu namu aģentūras ienākumiem ir no valsts budžeta, veidojas nosacīts savienoto trauku princips – zaudējumus, kādus valsts cieš, pārmaksājot nomu vienos objektos, sedz ieguvumi no nepamatoti zemas nomas maksas citos. Valsts kontroles ieskatā šādas šķērssubsīdijas nav pieļaujamas, jo šāda prakse nav vērsta uz valsts ilgtermiņa ieguvumiem no namu apsaimniekošanas.

Tiesu namu aģentūrai būtu jāuzlabo nerentablo objektu ienesīgums, gan veicot ieguldījumus, kas ļautu samazināt uzturēšanas izmaksas, gan izvērtējot un nosakot pamatotu nomas maksu. Savukārt rentablajiem īpašumiem būtu jānosaka atbilstošas, saskaņā ar normatīvajiem aktiem aprēķinātas nomas maksas bez mākslīga sadārdzinājuma valsts budžetam.

Valsts kontrole pievērsusi uzmanību arī īpašumu pārdošanas praksei. 2012.gadā kapitālsabiedrība pārdevusi divus vērtīgus nekustamos īpašumus Jūrmalā – biroja telpas Jomas ielā 46 un zemes īpašumu Pilsoņu ielā 12. Pamatojums īpašumu pārdošanai bija augstās uzturēšanas izmaksas (par biroja telpām Jomas ielā 46 tie bija 1 800 eiro mēnesī, savukārt ieņēmumi par zemi Pilsoņu ielā 12 faktiski divas reizes pārsniedza apsaimniekošanas izdevumus). Abos gadījumos īpašumi pārdoti izsolē par nepilnu pusi no cenas, kāda sākotnēji tikusi noteikta. Vēlākās darbības ar vismaz vienu no nekustamajiem īpašumiem liecina, ka vairāku īpašnieku maiņas rezultātā īpašuma pārdošanas cena nepilna gada laikā sasniegusi faktisko tirgus cenu, divas reizes pārsniedzot to, par kādu īpašums sākotnēji tika pārdots. Tādējādi valsts no šiem darījumiem nav guvusi ieņēmumus vairāk nekā miljonu eiro apmērā.

Turklāt jānorāda, ka īpašumu pārdošana ir pretrunā ar Ministru kabinetā nolemto, ka šie īpašumi ir izmantojami kā aģentūras kredītsaistību nodrošinājums. Ministrijas rīcība, piekrītot īpašumus pārdot tikai sešus mēnešus pēc to ieguldīšanas aģentūras pamatkapitālā, liecina, ka īpašumi tieslietu nozarei nemaz nav vajadzīgi un ka īpašumu ieguldīšana, iespējams, ir tikai iegansts, lai tie nebūtu jāpiedāvā citām budžeta iestādēm vai pašvaldībai. Valsts kontrole vērsīsies tiesībsargājošajās iestādēs ar rosinājumu izvērtēt atbildīgo amatpersonu rīcību šajos darījumos.

Ref: 102.000.102.11828


Pievienot komentāru

Masu protesti Grieķiju neattur no aizdevuma reformu pieņemšanas

Grieķijas parlaments ir pieņēmis apjomīgu reformu kopumu, lai valsts no starptautiskiem aizdevējiem saņemtu nākamos miljardus eiro. Politiķiem pret reformām prasījuši balsot aptuveni 20 000 cilvēku, kuri balsojuma laikā piedalījušies demonstrācijā pie parlamenta.

Eksperts: Kailsals līdz šim vairumam dārza kultūru nevarētu būt vērā ņemami kaitējis

Līdz šim gaisa temperatūra Latvijā nav bijusi tik zema, lai kailsals vairumam dārza kultūru būtu vērā ņemami kaitējis, saka Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Brexit: EP deputāti nobažījušies par Apvienotās Karalistes valdības prioritātēm

Eiropas Parlamenta deputāti atzīst, ka Brexit sarunās panākts progress, taču uzsver, ka sarunu sarežģītākā daļa vēl ir priekšā.

Pilnveidos regulējumu attiecībā uz emisiju kvotām un gaisa piesārņojumu

Izmaiņas likumā Par piesārņojumu paredz pienākumu kuģiem katru gadu veikt oglekļa dioksīda emisiju monitoringu un sniegt šo informāciju Eiropas Komisijai un Valsts vides dienestam. Jaunas prasības uzliktas arī degvielas piegādātājiem, un paredzēts, ka viņiem līdz 2020.gadam būs jānodrošina aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu enerģijas vienību samazinājums vismaz par 6%.

Ogres novada pašvaldības budžeta tēriņi par teju 21 milj. eiro pārsniegs ieņēmumus

Ogres novada pašvaldības 2018.gada budžeta deficīts būs 20,99 miljoni eiro. Deficītu plānots segt ar 8,07 miljonu eiro pārpalikumu no 2017.gada budžeta un 16,96 miljonu lielu aizņēmumu.

Audžuģimenes saņems lielāku pabalstu

Pašvaldībām ir pienākums izmaksāt lielāku pabalstu par bērna uzturu, kurš ievietots audžuģimenē, pielīdzinot to divkāršam minimālo uzturlīdzekļu apmēram.

Precizēta patentmaksas režīma piemērošanas kārtība un profesiju saraksts

Apstiprinot Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, valdība lēma pilnveidot arī patentmaksas režīmu un noteikt vienotu patentmaksas apmēru. Tiek plānots atteikties no pārāk detalizēta saimnieciskās darbības veidu sadalījuma, vienkāršot patentmaksu samaksu un piemērot samazinātās patentmaksas režīmu arī personām ar I un II grupas invaliditāti, vēsta Ekonomikas ministrijā.

Pērn ugunsgrēkos gāja bojā 80 cilvēki; mazākais skaits pēdējo gadu laikā

Pērn samazinājies izsaukumu skaits uz ugunsgrēku dzēšanu, bojāgājušo skaits, savukārt palielinājies glābšanas darbu skaits, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā statistika.

Čehijas prezidentu noskaidros duelī starp Zemanu-Drahošu

Čehijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā vairāk nekā pusi balsu nav spējis savāktcis neviens kandidāts, tādēļ janvāra beigās tiks rīkota balsojuma otrā kārta, kur čehu vēlētājiem būs jāizšķiras, vai atbalstīt pašreizējo eiroskeptisko prezidentu vai tomēr viņa vietā likt proeiropeisku akadēmiķi.

Valsts amatpersona savu amatu drīkstēs savienot ar darbu konsultatīvajā padomē

Valsts amatpersonas savu amatu varēs savienot ar darbu konsultatīvajās padomēs, darba grupās, komisijās, vēsta Saeimas Preses dienests.

Valdība plāno uzlabot antidopinga sistēmu Latvijā

Ministru kabineta sēdē apstiprināts Veselības ministrijas izstrādātais likumprojekts, kas paredz izmaiņas Sporta likumā ar mērķi uzlabot antidopinga sistēmu Latvijā. Grozījumi paredz Latvijas Nacionālās antidopinga padomes izveidi, kas darbotos kā konsultatīva institūcija ar antidopinga jomu saistītu jautājumu risināšanai.

Tikai 12% darbinieku pilnīgi pārzina savas organizācijas IT drošības politiku

Uzņēmumos visā pasaulē joprojām ir novērojams satraucošs informētības trūkums Informācijas tehnoloģijas drošības jautājumos, liecina Kaspersky Lab un B2B International veiktais pētījums.

Organizācija: Latvijā atgriežas daļa valsti pametušo patvēruma meklētāju

Pēdējo mēnešu laikā ir vērojama tendence, ka Latvijā atgriežas daļa to patvēruma meklētāju statusu ieguvušo cilvēku, kuri iepriekš izbrauca no valsts, informē biedrības Patvērums Drošā māja vadītāja Sandra Zalcmane.

Neskatoties uz pagaidu aizliegumu atrasties uz ledus, vecāki ved savus bērnus slidot

Aizvadītās nedēļas nogales svētdienā, 14.janvārī, Rīgas pašvaldības policijas videonovērošanas centra darbinieki caur kameras aci ievēroja, ka uz Uzvaras parka dīķa ledus slido divas personas. Ņemot vērā, ka no 10.janvāra ir spēkā aizliegums atrasties uz Rīgas ūdenstilpnēm, uz notikuma vietu nosūtīta tuvākā Rīgas pašvaldības policijas ekipāža.

Igaunijas pensiju fondi piesardzīgi par Sāremā tilta ieguldījumu ideju

Saistībā ar 500 miljonus eiro vērtu ieceri būvēt maksas tiltu no Igaunijas rietumu krasta līdz valsti lielākajai salai, Sāremā, un pieņēmumu, ka to varētu finansēt no igauņu pensiju fondiem, piesardzīgu attieksmi paudusi banka Swedbank.

Pētījums: cilvēki maldīgi uzskata, ka rīsi, rieksti un banāni ir pilngraudu produkti

Vairākums cilvēku (82%) uzskata, ka ikdienā ir veselīgi uzturā lietot pilngraudu produktus. Taču vienlaikus cilvēki maldīgi domā, ka rīsi, rieksti un banāni ir pilngraudu produkti, liecina Cereal Partners Worldwide veiktais pētījums.

Līdz ar salu uz grants autoceļiem atceļ transporta masas ierobežojumus

Iestājoties ziemai raksturīgiem laika apstākļiem un salam, uz grants autoceļiem tiek atcelti sakarā ar šķīdoni ieviesti autotransporta masas ierobežojumi, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Novaturas: Vairāk nekā 61 000 Baltijas iedzīvotāju pavadīs vasaras atpūtu ārvalstīs

Tūroperators Baltijas valstīs Novaturas, kas 2018.gadā plāno debitēt Varšavas un Viļņas fondu biržās, ir novērojis rekordlielu klientu aktivitāti, salīdzinot ar iepriekšējā gada rādītājiem.

Aldaris: Bezalkoholiskā alus tirgus 2017.gadā pieaudzis par 9%

AS Aldaris 2017.gadu noslēdzis ar bezalkoholiskā alus kategorijas ievērojamu pieaugumu. Pieprasījums pēc bezalkoholiskā alus pieaudzis visā Latvijas tirgū kopumā - bezalkoholiskā alus tirgus 2017.gadā audzis par 9%, vēsta AS Aldaris pārstāvji.

Politiķe paziņo par ielaušanos e-veselības sistēmā; premjers informāciju neapstiprina

Pagājušajā ceturtdienā, 11.janvārī, e-veselības sistēmai «tika izdarīti traucējumi» un tajā ielauzušies ļaundari, Latvijas Radio paziņo Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča. Premjers Māris Kučinskis gan uzsver, ka informācija par iespējamo ielaušanos nav apstiprinājusies.

airBaltic pērn pārvadājusi vislielāko pasažieru skaits lidsabiedrības vēsturē

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2017.gadā kopumā pārvadājusi 3 523 300 pasažierus jeb par 22% vairāk nekā pērn uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā, Krievijā, NVS un Tuvajos Austrumos. Tas ir vislielākais pārvadāto pasažieru skaits lidsabiedrības vēsturē.

Iedzīvotāju skaits Igaunijā pieaug trešo gadu pēc kārtas

Igaunijas iedzīvotāju skaits audzis trešo gadu pēc kārtas. 1.janvārī tas sasniedzis 1 318 700, kas ir par 3 070 cilvēkiem vairāk nekā 2017.gada sākumā. Tā aplēsuši igauņu statistiķi, kuri gan brīdinājuši, ka aplēse balstīta uz sākotnējiem datiem, kas vēl varētu būtiski mainīties, jo nav ņemta vērā nereģistrētā imigrācija.

Bildēs: Gleznainās Rīgas ainavas

Gleznainās fotogrāfijās iemūžināts dzelzceļa tilts pār Daugavu, Rīgas panorāma, biedrības Latvijas karogs dāvinātais Latvijas valsts karogs, kurš uzstādīts 60 metrus augstā mastā uz AB dambja, viesnīca Radisson Blu Daugava, kā arī Latvijas Nacionālā bibliotēka. 

Pētījums: Latviju pametuši 100'000 cilvēku ar augstāko izglītību

No 2000. līdz 2016.gadam Latviju pametuši 100 000 iedzīvotāju ar augstāko izglītību, telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes teica Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans.

Nacionālā apvienība rosina aizliegt «ofšoriem» piedalīties iepirkumos

Apvienības Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas frakcija ir iesniegusi grozījumus Publisko iepirkumu likumā, piedāvājot aizliegt «ofšoriem» jeb zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs un teritorijās reģistrētiem uzņēmumiem piedalīties publiskajos iepirkumos.