bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 28.03.2017 | Vārda dienas: Ginta, Gunda, Gunta
LatviaLatvija

VK: Vērtējot līdzekļu izlietojumu, rodas šaubas par miljonu eiro tēriņu efektivitāti

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Noslēdzot finanšu revīzijas par 2015.gadu, Valsts kontrole (VK) secinājusi, ka uzskaites un grāmatvedības jautājumi lielākajā daļā ministriju un centrālo valsts institūciju ir sakārtoti. Šogad Valsts kontrole nav izsniegusi nevienu atzinumu ar iebildi par finanšu pārskatu. Tas ir labs rezultāts, kas sasniegts ilgstošā darbā ar valsts pārvaldi, gadu no gada ar ieteikumu palīdzību un to ieviešanas uzraudzību panākot uzlabojumus. Tādēļ pastiprināta uzmanība šoreiz pārbaudēs tika pievērsta līdzekļu izlietojuma atbilstības konkrētam mērķim izvērtēšanai, tā saucamajiem atbilstības izvērtējumiem. Tur joprojām konstatēts daudz trūkumu un vairākos miljonos eiro mērāms neefektīvs līdzekļu izlietojums.

«Valsts ir iemācījusies sakārtot grāmatvedību, taču joprojām daudz nepilnību ir līdzekļu izlietojumā atbilstoši noteiktajam mērķim,» norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Kopumā, izmantojot VK noteikto metodiku, vērtēšanai tika izvēlēti 40 atbilstības jautājumi 21 revidējamā vienībā. Pārkāpumi vai neatbilstības netika konstatētas mazāk nekā pusē no vērtētajiem pasākumiem – 15 gadījumos VK konstatēja būtiskus pārkāpumus.

Vislielākais skaits gadījumu, kad VK bija jāsniedz modificēts atzinums, saistīts ar politikas ieviešanas efektivitāti vai trūkumiem. Tas attiecināms gan uz jaunajām politikām, kuru īstenošana uzsākta nesen, gan uz tādām, kuras tiek īstenotas jau gadiem, bet ir trūcis detalizēta izvērtējuma tam, cik veiksmīgi tiek sasniegti politikā nospraustie mērķi. Kā norāda valsts kontroliere Krūmiņa, netrūkst arī tādu gadījumu, kur paši politikas mērķi ir pretrunīgi vai neskaidri, tāpēc nemaz nav iespējams runāt par līdzekļu izlietojuma efektivitāti. Šādos gadījumos nereti vienkārši tiek uzturēts process, maksātas algas, tērēti līdzekļi, bet atdeve no līdzekļiem ir visai apšaubāma, informē VK.

Pie pasākumiem, kuri saistīti ar politikas ieviešanas efektivitāti un kuriem kopumā piešķirtais budžeta finansējums pārsniedz 22 miljonus eiro, pieskaitāma Ceļu satiksmes pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu (fotoradaru) darbības nodrošināšana Iekšlietu ministrijā, izdevumi sertifikācijas pakalpojumiem, lai nodrošinātu autentifikācijas, elektroniskā paraksta un šifrēšanas sertifikātu iekļaušanu personas apliecībā (eID kartē) Iekšlietu ministrijā, sociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšana no vardarbības cietušām pilngadīgām personām un vardarbību veikušām pilngadīgām personām Labklājības ministrijā, vienota tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāla izveide un Latvijas konkurētspējas novērtējums un tā uzraudzības (monitoringa) sistēma Ministru kabinetā, ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu realizēšana Valsts ieņēmumu dienestā, atbalsta programmas pirmā mājokļa iegādei līdzekļu izlietojums Ekonomikas ministrijā un ostu publiskās lietošanas infrastruktūras attīstība Satiksmes ministrijā.

VK ieskatā sabiedrība nevar būt pārliecināta par šiem pasākumiem piešķirtā budžeta finansējuma izlietojuma efektivitāti.

Otra problēmu joma ar nozīmīgu finanšu ietekmi nepilna 21 miljona eiro apmērā, kurā Valsts kontrole konstatēja pārkāpumus un neatbilstības, saistīta ar nozīmīgiem trūkumiem iekšējās kontroles pasākumos. Šādus pārkāpumus VK konstatēja trijos pasākumos – Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei 2015.gadā piešķirtās dotācijas elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, tostarp sabiedriskajiem, izlietojums, Veselības ministrijas rīcības atbilstība, nodrošinot rezidentu pienākumu izpildi, un Datu valsts inspekcijai papildus piešķirtā finansējuma izlietojums Tieslietu ministrijā.

Vēršoties pret valsts līdzekļu pretlikumīgu izšķērdēšanu, arī šogad VK vērsīsies Prokuratūrā ar iesniegumiem, rosinot vērtēt amatpersonu atbildību. Pašlaik ir sagatavoti divi šādi iesniegumi – viens saistībā ar revīzijā Kultūras ministrijā atklāto, ka Latvijas Nacionālā bibliotēka 2015.gadā ir izmaksājusi prēmijas par darba rezultātiem 2014.gadā 16 darbiniekiem, kuri 2014.gadā šajā iestādē nestrādāja, otrais saistīts ar revīziju Veselības ministrijā, kurā konstatēts, ka Valsts sporta medicīnas centrs neatļauti un pretēji atlīdzību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajam ir sniedzis bezmaksas medicīniskos pakalpojumus saviem darbiniekiem kopumā 493 gadījumos. Attiecībā uz pārējiem konstatējumiem turpinās informācijas izvērtēšana.

Veicot finanšu revīzijas, sniegti 26 atzinumi par gada pārskatu. Lai gan 2015.gads ir pirmais pēdējo desmit gadu laikā, kad VK nav sniegusi nevienu atzinumu ar iebildi, septiņām institūcijām tomēr ir akcentēti būtiski tiesību normu pārkāpumi vai neatbilstības.

Savukārt trīs institūcijām – Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), NEPLP, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) – atzinumu ar apstākļu akcentējumu sniedzam jau trešo gadu pēc kārtas. Piemēram, IZM konstatējām, ka stipendijas daļai profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu ir izmaksātas, neievērojot Ministru kabineta noteikumu prasības. Revīzijā pārkāpumi konstatēti trijās no pārbaudītajām piecām izglītības iestādēm. Kopējais prettiesiski izmaksāto stipendiju apmērs – 104 123 eiro.

«Par atsevišķu institūciju vēlmi, tuvojoties gada noslēgumam, maksimāli izmantot piešķirtos, bet vēl neizlietotos līdzekļus, runājam nebūt ne pirmo gadu. Un tas ir situācijā, kad trūkst naudas valstij būtisku pasākumu finansēšanai. Tiek maksāti līgumos neparedzēti avansi, apmaksāti pakalpojumi, kas tiks saņemti tikai nākamajā gadā, veikti prettiesiski nodokļu avansa maksājumi,» stāsta Krūmiņa. Līdere minēto maksājumu veikšanā 2015.gadā bijusi Veselības ministrija, izmaksājot 0,2 miljonus eiro. Tomēr pozitīvi vērtējams ir fakts, ka VK revīziju rezultātā nepamatoti veikto maksājumu apmērs ir samazinājies septiņas reizes – no 2,8 miljoniem eiro 2014.gadā uz 0,4 miljoniem eiro 2015.gadā.

Bez iepriekš minētajiem pārkāpumiem finanšu revīzijās joprojām tiek konstatēti arī iepirkuma procedūru pārkāpumi, kļūdas atlīdzības aprēķinos, dienesta transporta līdzekļu izmantošanas neatbilstības un citi.

Ref: 102.000.102.12723


Pievienot komentāru

Par valsts valodas normu neievērošanu sods līdz pat 10 000 eiro

Sagatavoti grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz būtiski palielināt sodus par valsts valodas normu neievērošanu, ziņo Nacionālā apvienība Visu Latvijai!- Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.

Latvijas valdība neatbalsta Lielo kapu atpirkšanu

Valdība neatbalstīs priekšlikumu par Lielo kapu atpirkšanu, valstij izmantojot pirmpirkuma tiesības. Tā tika lemts koalīcijas padomes sēdē.

Par pirmo Latvijas vēstnieku Alžīrijā kļūst Imants Lieģis

Iesniedzot akreditācijas vēstuļu kopijas Alžīrijas ārlietu un starptautiskās sadarbības ministram Ramtanam Lamamram, Imants Lieģis kļuvis par pirmo Latvijas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Alžīrijā, ar rezidenci Parīzē, Francijā.

Somu uzņēmums Pērnavā cels 50 miljonus vērtu saplākšņa rūpnīcu

Igaunijas pilsētā Pērnavā somu kapitāla kokrūpniecības uzņēmums Metsä Wood Eesti iegādājies zemesgabalu, kur par 50 miljoniem eiro celtu saplākšņa rūpnīcu, kas nākotnē nodarbinātu 200 strādājošos.

Loginova pēctecis joprojām tiek meklēts; līdz 29.martam nolikumu komisija gan nepagūs apstiprināt

Rīgas brīvostas pārvaldnieka amata pretendentu atlases komisija turpina darbu pie kandidātu pieredzes un kompetences kritēriju un konkursa nolikuma izstrādes, stāsta komisijas pārstāvis, Latvijas Jūras administrācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš.

No Tallinas lidostas vasarā varēs aizlidot uz 36 galamērķiem

Tallinas lidostas vasaras lidojumu grafikā iekļauti tiešie lidojumi uz kopumā 36 ārvalstu lidostām, un jaunie maršruti 2017.gada vasaras sezonā būs uz Hamburgu Vācijā, Sanktpēterburgu Krievijā un Gēteborgu Zviedrijā.

Par spīti iebildumiem valdībā virza ieceri samazināt medicīnas iekārtu amortizācijas izmaksas

Par spīti Latvijas Radiologu asociācijas, Latvijas Ultrasonogrāfistu asociācijas, Latvijas Dzemdību speciālistu un ginekologu asociācijas un citu iebildumiem Ministru kabineta komiteja pirmdien, 27.martā, izskatīšanai valdībā nolēma virzīt Veselības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, kas samazinās iekārtu amortizācijas izmaksas.

Elektroenerģijas biržās Baltijā pieaug vidējā cena

Pagājušajā nedēļā salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš elektroenerģijas biržas Nord Pool Baltijas valstu cenu apgabalos pieauga vidējā cena, liecina biržas informācija.

Pērn pieaudzis kopējais zāļu lieltirgotavu apgrozījums Latvijā

2016.gadā zāļu lieltirgotavas realizējušas preces Latvijā un ārvalstīs par kopējo summu 799,24 miljoniem eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaugums par 10%, norāda Zāļu valsts aģentūras apkopotie dati par lieltirgotavu darbību.

Jau šonedēļ DNB un Swedbankai ieviesīs izmaiņas internetbankas lietošanā

Ņemot vērā Eiropas Savienības regulu jaunākās prasības, no šī gada 1.aprīļa arī DNB banka ieviesīs izmaiņas internetbankas kodu karšu lietošanā. Papildus jau esošajam kodam no kodu kartes būs jāizmanto unikāls drošības kods, kas bezmaksas īsziņas veidā tiks nosūtīts klientam pirms maksājuma veikšanas.

EK izstrādā stingrākas prasības ES konkurences iestādēm

Eiropas Komisija aicina nodrošināt konkurences iestādes ar nepieciešamiem resursiem, neatkarību un efektīvām pilnvarām, BNN ziņo Konkurences padome.

No 1.aprīļa Latvijā mainās nosacījumi tiesību iegūšanai uz bezdarbnieka pabalstu

Personām, kuras bezdarbnieka statusu iegūs, sākot no 2017.gada 1.aprīļa, tiesības uz bezdarbnieka pabalstu būs, ja par viņām sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veiktas vai bija jāveic 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.

Cīņā pret «troļļiem» izveidota «elfu» kustība

«Laikā, kad interneta platformas kļūst par vadošo avotu, kur vēršamies lai iegūtu aktuālo informāciju, tās arī kļuvušas par vidi, kurā izplatās apzināt dezinformācijā un meli,» savu uzskatu pauž Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis.

Būvnieku darba samaksa februārī pieaugusi par 0,8%

2017.gada februārī, salīdzinot ar janvāri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,2%. Savukārt strādnieku darba samaksa pieauga par 0,8%, būvmateriālu cenas, kā arī mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Rīgas namu pārvaldnieka apsaimniekoto ēku dzīvokļu īpašnieki sāk atslēgt apkuri

Šogad pirmajai pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotajai dzīvojamai mājai apkure atslēgta jau 15.martā, vēsta uzņēmumā.

Zaļzemnieks Krauze ar «neatkarības atgušanu» neuzskata, ka arī dzīvnieki cirkā pelnījuši «brīvību»

«Toreiz, kad mēs cīnījāmies par neatkarību, man sapņos nerādījās, ka mēs sāksim aizliegt «kaut kādus cirkus», jo tā ir kultūrvēsturiska vertība. Es uzskatu, ka mums kopumā likumdošanā tas nav jāierobežo. Ja kāds konkrēts cirka īpašnieks vēlas, viņš to var darīt, bet kopumā valstī mums tādu aizliegumu nevajag,» Tautsaimniecības komisijas sēdē norāda Zaļo un zemnieku savienības deputāts Armands Krauze.

Raidorganizāciju asociācija: Jāveicina latviešu mūzikas pieprasījums

Latvijas Raidorganizāciju asociācija ir vērsusies Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē ar lūgumu nodrošināt lietderīgu un efektīvu valsts piešķirto līdzekļu izlietojumu - lai veicinātu latviešu mūzikas pieprasījumu.

Centrāltirgus atsakās no apsardzes firmas, lai veidotu savu 50 apsargu kolektīvu

Rīgas Centrāltirgus pērn atteicies no apsardzes firmu pakalpojumiem, lai veidotu savu piecdesmit apsargu kolektīvu, vēsta raidījums Nekā personīga svētdien, 26.martā. Savukārt Latvijas apsardzes kompāniju asociācijas valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks teica, ka Centrāltirgus vadības lēmums veidot savu apsardzes dienestu ir neloģisks un pretējs tirgus tendencēm.

Krievijā aiztur Navaļniju un simtiem citu protestētāju

Vadošais Krievijas opozīcijas aktīvists Aleksejs Navaļnijs aizturēts viņa rīkotā gājienā Maskavā, kas vērsts pret korupciju valstī.

Raidījums: Jaunais TV3 un LNT īpašnieks, visticamāk, drīz vien kanālus pārdos tālāk

Nākamais televīzijas kanālu TV3 un LNT un īpašnieks Amerikas Savienotās Valsts privātā kapitāla investīciju uzņēmums Providence Equity Partners pēc laika šos kanālus atkal pārdos, secināts Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Latvijā startup ideju realizācijai pieejami 15 miljoni eiro no ERAF fonda

Attīstības finanšu institūcija Altum pirmo reizi Latvijā ir izsludinājusi akcelerācijas fondu pārvaldnieku atlasi, kuros agrīnas stadijas uzņēmumi varēs saņemt, tā saucamo, «gudro naudu» jeb investīciju atbalstu līdz pat 250 tūkstošiem eiro idejas realizācijai, kā arī konsultācijas un mentoringu, vēsta uzņēmumā.

Providus/Delna saskata valsts sagrābšanas pazīmes KNAB priekšnieka izdienas pensijas atbalstīšanā

Saeimas lēmumā atbalstīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka izdienas pensijas likuma grozījumus ir saskatāmas valsts sagrābšanas pazīmes, uzskata domnīca Providus un Sabiedrība par atklātību Delna, 2017.gada februārī turpinot Saeimas darba monitoringu.

Bildēs: Baltkrievijā apcietina vairākus simtus protestētāju

Baltkrievijā apcietināti vairāki simti cilvēku, kuri aizvadītajā nedēļās nogalē Minskā un citās pilsētās piedalījušies protesta akcijās.

Andris Gobiņš: Ideja par «vairāku ātrumu» attīstību Eiropā neatbilst Latvijas interesēm

Eiropas Savienības dalībvalstu parakstītajā Romas deklarācijā ietvertā ideja par «vairāku ātrumu» Eiropu neatbilst Latvijas interesēm, pauž Eiropas kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš.

Latvijas Dzelzceļš darbinieks apcietināts par spiegošanu

2017.gada 23.martā Zemgales tiesas apgabala prokuratūras prokurore saukusi pie kriminālatbildības Latvijas Dzelzceļš darbinieku par Krimināllikuma 85.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.