bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 24.01.2018 | Vārda dienas: Krišs, Eglons, Ksenija
LatviaLatvija

VNT ģenerāldirektors: Esmu Latvijā, lai vadītu biznesu ne tikai tagad, bet arī nākotnē

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ventspils nafta termināls ģenerāldirektors Larss Panclafs

Infrastruktūras tarifu palielināšana nozīmē, ka arī pārvadājumi Latvijas virzienā kļūs dārgāki. Neskatoties uz to, ka Ventspils naftas termināls (VNT) ir konkurētspējīgs tirgū, tirdzniecības uzņēmums, kurš ir ieinteresēts veikt kravas pārvadājumus no Baltkrievijas vai Krievijas, noteikti skatīsies uz tarifa cenām. «Un šajā gadījumā mēs neesam konkurētspējīgākie,» situāciju saistībā ar Latvijas Dzelzceļa (LDz) ieceri paaugstināt dzelzceļa tarifa plānus skaidro VNT ģenerāldirektors Larss Panclafs (Lars Pantzlaff).

Nevienam nevajadzētu rasties «apetītei» uz cenu pieaugumu, vērtējot pašreizējo situāciju loģistikas nozarē [kravu kritumu, sankcijas, Krievijas pozīciju un plānus], jo biznesa tirgū Latvija šobrīd nav izdevīgākajā pozīcijā, atzīmē Panclafs. Neskatoties uz to, pēc viņa novērojumiem, pat šis arguments nav pamudinājis dzelzceļa pārvadājumu sfērās pārstāvjus mainīt savu nostāju un iestāties pret tarifa cenu paaugstinājumu.

Par to, kā LDz iecere paaugstināt tarifa plānus ietekmēs VNT, Panclafs uzsver, ka kravu pārvadājumu apjoms jau ir krietni krities un, ja salīdzina Baltijas valstis, tad Latvija pašlaik atrodas visneizdevīgākajā situācijā.

Viņš piebilst, ka Krievija pēdējo gadu laikā ieguldījusi arī ievērojamus līdzekļus savās ostās un infrastruktūrā, un izskatās, ka šobrīd tā grib, lai šie līdzekļi tiktu atpelnīti. «Latvijai sacensties ar Krievijas ostām būs ļoti sarežģīti; un, tiklīdz būs papildu iejaukšanās politiskā līmenī, piemēram, jaunu sankciju veidolā, situācija tikai saasināsies.» Viņš norāda, ka pārvādājumu kritums noteikti ir radies arīdzan dažādo sankciju dēļ, kas viennozīmīgi ir pārbaudījums Latvijas – Krievijas sadarbībai un uzņēmējdarbības tālākai veicināšanai.

Pēc Panclafa domām, viena no problēmām, kas kavē Latvijas tranzīta nozari un tās attīstību, ir tajā, ka netiek veidotas plašākas un ciešākas diskusijas ar Latvijas valdību un nozaru pārstāvjiem. Proti, sarunas, kurās tiek runāts par kopēju sadarbošanos nevis sava uzņēmuma optimizāciju. «Nav labi, ja vienības, kas veido loģistikas ķēdi, strādā individuāli. Lai nākotnē veidotos konkurētspējīgs un pievilcīgs tirgus, ir jāskatās plašāk. Darbojoties kopā un saskaņojot darbības, ir lielāka iespēja rast risinājumu tranzīta nozares attīstībai. Šajā ziņā mēs arī atpaliekam no kaimiņvalstīm,» piebilsts Panclafs.

Atbildot uz jautājumu – ja pārvadājamās naftas apjoms kritīsies turpmāk, vai VNT domā pārdot uzņēmumu – Panclafs atbild, ka uzņēmuma pārdošana nav pat apsvērta, piebilstot, ka arī akcionāri ir šeit, lai paliktu. Viņš gan uzsver, ka uzņēmuma mērķis ir saglabāt stabilitāti un pārvadājamās naftas un naftas produktu apjomam neļaut kristies zemāk, bet gan panākt, lai tas atkal pieaug. Pērn naftas un to produktu pārvadājamais apjoms sarucis līdz 7 miljoniem tonnu. Ja šāda situācija turpināsies, VNT būs grūti, atzīst Panclafs.

Vienlaikus viņš piebilst: «Es noteikti nedomāju, ka Latvijā varētu palikt bez biznesa. Proti, esmu šeit, lai vadītu biznesu ne tikai tagad, bet arī nākotnē. Es neatrodos Latvijā tādēļ, ka esmu izmisis.» Panclafs norāda, ka, nenoliedzami, esošā situācija jau tagad ir izaicinoša, tomēr viņš uzsver, ka nav it ne mazākās vajadzības pārdot VNT.

«Ja esi pietiekami gudrs un saproti, kā tranzīta bizness strādā, kā tirdzniecības uzņēmumi strādā, šajā reģionā ir iespējas atrast alternatīvas. Proti, standarta produktiem vairāk piemeklēt produktus, kas ir augstākā cenā tirdzniecībā, kā arī nepaļauties tikai uz Krievijas kravām. Modelis, kādā mēs tagad strādājam un kādā varētu strādāt nākotnē, bez šaubām, varētu mainīties.

Runājot par elektrifikācijas projektu, Panclafs atzīmē, ka VNT tas tiešā veidā neietekmēs, jo Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas plāni pagaidām neskar posmu no Rīgas līdz Ventspilij. Vienlaikus viņam kā uzņēmējam rodas jautājums valdībai, kas par šo projektu maksās. «Projekta izmaksas, bez šaubām, ir ļoti augstas – šai ieguldītajai naudai no kaut kurienes jābūt atgrieztai.» Viņš norāda, ka tādējādi ir svarīgi, lai šīs izmaksas vēlāk netiktu segtas ar tarifu paaugstinājumiem. «Valdībā šis jautājums joprojām nav līdz galam atbildēts,» atzīmē VNT.

Viņš norāda, ka esošajā situācijā valdības uzņēmumiem vajadzētu uz projektu skatīties ilgtermiņā, proti, kā viņi redz tālāku biznesa attīstību. «Personīgi, es neuzskatu, ka Latvijai pašlaik tā [dzezceļa elektrifikācija] ir pati svarīgākā lieta.» Viņš gan ironiski piebilst: «Bet ko tad es, es jau neiedomāšos sevi dzelzceļa kompānijas investora vai vadītāja lomā. Man tikai šķiet, ka tranzītā un loģistikā ir svarīgākas lietas, ko pilnveidot, gādājot par to, lai visa loģistikas nozare Latvijā ir konkurētspējīga gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.»

Ref:224.103.103.


Pievienot komentāru

Jaunas vēsmas 21.gadsimta bērnu izglītošanā – izstrādāta vai tikai laba ideja?

Līdz 2018.gada 1.februārim ikviens sabiedrības loceklis var ietekmēt to, ko un kādā veidā turpmāk mācīsies bērni un jaunieši skolās Latvijā. Tikmēr skolotāji jau pauž bažas saistībā ar jauno projektu: parādās jauni priekšmeti, bet kurš tos mācīs? Vai visi latviešu valodas un literatūras skolotāji ir spējīgi mācīt drāmu? Vai viņi drīkstēs to darīt, vai arī būs nepieciešams kāds īpašs apliecinājums, lai to drīkstētu darīt?

Vienkāršos traktortehnikas tiesību kategorijas

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 23.janvārī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz vienkāršot traktortehnikas vadītāju apliecību kategorijas.

Precīzāk noteiks Kanādas karavīru tiesības un pienākumus, uzturoties Latvijā

Lai turpinātu saņemt Kanādas sniegtās kolektīvās aizsardzības garantijas, Aizsardzības ministrija sagatavojusi memorandu, kurā detalizētāk būs noteiktas Kanādas bruņoto spēku un tiem piederošo personu tiesības un pienākumu apjoms, uzturoties Latvijā.

VM: Slimnīcām būs pieejams struktūrfondu finansējums attīstībai

Veselības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu, kas paredzēs iespēju slimnīcām piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu savai attīstībai. No Eiropas Savienības fondu līdzekļiem tam paredzēti 15,8 miljoni eiro.

Denacionalizēto dzīvokļu īrnieku pārcelšanās pabalstiem vajadzīgi 7 milj. eiro

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja noteica, ka 2019.gadā dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstiem būtu nepieciešami septiņi miljoni eiro. Pēdējo reizi pārcelšanās pabalsti tika izmaksāti 2009.gadā, bet pēc tam valsts visus šos gadus pēc kārtas atteica līdzfinansējumu pabalsta izmaksai.

Fotoieskats Davosas forumā, kur Latviju pārstāvēs Reizniece-Ozola un Kučinskis

Ar moto «sašķeltā pasaulē veidot kopīgu nākotni» 23.janvārī Davosā Šveicē sācies gadskārtējais Pasaules Ekonomiskais forums, kur Latviju pārstāvēs finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un premjers Māris Kučinskis.

RB Rail: Galvenais šī gada fokuss būs Rail Baltica būvprojektēšana

Šogad tiks pabeigti darbi pie vispusīga konsolidētā tehniskā būvprojekta sagatavošanas visās trīs valstīs - apvienoti sākotnējie tehniskie risinājumi, lai attīstītu vienlaidu dzelzceļa koridoru. Šogad pilnībā tiks pabeigti būvprojektēšanas iepirkumi Igaunijā, kā arī daļēji - Latvijā un Lietuvā, informē RB Rail AS.

Aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu varēs piemērot 5 100 eiro sodu

Valdība atbalstīja grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu vai nepilnīgu datu sniegšanu Drošības policijai paredz līdz 5 100 eiro sodu.

PVD aicina nelietot uztura bagātinātāju DNP Fatburner

Pārtikas un veterinārais dienests aicina neiegādāties un nelietot Krievijā ražotu uztura bagātinātāju DNP Fatburner, jo tā sastāvā ir toksiska ķīmiska viela - dinitrofenols, kas apdraud patērētāju veselību un dzīvību.

Mainīs pārsūdzēšanas kārtību atteikumam izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu

Lai mainītu pārsūdzēšanas kārtību saistībā ar drošības iestāžu atteikumu izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija noslēdza darbu pie grozījumiem likumā Par valsts noslēpumu.

Turpmāk slimnīcas dalīs piecos līmeņos; daļai slimnīcu līmeni paaugstina

Turpmāk slimnīcas Latvijā tiks iedalītas piecos līmeņos lēma valdība. Kā rezultātā Siguldā, Tukumā, Alūksnē un Preiļos slimnīcas līmenis paaugstināsies.

Ašeradens: Latvijas uzņēmējdarbības vide investoriem kļūst arvien pievilcīgāka

«Aizvadītā gadā īstenotie pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai padarīs to pievilcīgāku gan pašmāju, gan ārvalstu investoriem, kā arī ievērojami atvieglos uzņēmēju darbu ikdienā,» uzskata Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Latvijas piena pārstrāde ir mazefektīva, tā Konkurences padome

Šobrīd piena tirgū konstatējams, ka svaigpiena iepirkuma cenas ietekmē daudzu vietējā un pasaules mēroga tirgus faktoru kopums. Turklāt nelabvēlīgām pieprasījuma un cenu izmaiņām ir tendence kļūt arvien biežākām.

Itālijas populārākā partija atmet eiro referenduma ieceri

Gatavojoties Itālijas parlamenta vēlēšanām, kas gaidāmas 4.martā, valstī populārākā partija Pieczvaigžņu kustība ir nākusi klajā ar savu politisko programmu, kur, par laimi vienotās valūtas atbalstītājiem, vairs nav minēts tās mērķis panākt, lai viena no vadošajām eirozonas ekonomiskām atteiktos no eiro.

Arktisko dīzeļdegvielu bez biodegvielas piejaukuma varēs tirgot tikai ziemas periodā

Ministru kabinets sēdē apstiprināja grozījumus MK 2000.gada 26.septembra noteikumos Par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu, skaidri definējot laika periodu no 15.aprīļa līdz 31.oktobrim, kurā dīzeļdegviela būs jātirgo ar biodegvielas piejaukumu. Šī norma stāsies spēkā 2018.gada aprīlī.

Civinity: Vajag stingrāku normatīvo regulējumu par ietvju tīrīšanu ziemā

Lai sniegotā laikā visas ietves patiešām būtu labi sakoptas, ir nepieciešama vienota izpratne par notīrītām ietvēm un lielāka sabiedrības iesaiste, uzskata apsaimniekošanas grupas Civinity vadītājs Latvijā Remigijs Valentinavičs. Viņš uzsver, ka iedzīvotājiem trūkst informācijas par to, kādi ir noteikumi par ietvju tīrīšanu, kam var sūdzēties par pārkāpumiem un kādi ir pašu iedzīvotāju pienākumi, lai netraucētu ielu tīrīšanu.

Fotoradari pastiprināti kontrolēs OCTA un tehniskās apskates derīguma termiņus

No 22.janvāra līdz 4.februārim Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, CSDD un Valsts policija, īstenos sociālu kampaņu. Kampaņas ietvaros paredzēts veikt plašu profilaktisko darbu, skaidrojot autovadītājiem, ka OCTA vai tehniskā apskate nav tikai formalitāte

10 gadu laikā studentu skaits krities par 35%

2017./2018. akadēmiskajā gadā studijās iesaistījušies 81,6 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 1,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. Pēdējo desmit gadu laikā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, studentu skaits ir sarucis par 43,8 tūkstošiem jeb 35%.

Valdība piekrīt 2019.gadā sākt pāreju uz mācībām latviešu valodā

Ministru kabinets piekrita no 2019.gada 1.septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.

Latvijas krājbankas administrators pērn atguvis 7,198 miljonus eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators pagājušajā gadā atguvis kopumā 7,198 miljonus eiro, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats.

NA deputāts: Nelielas valstis nevar atļauties viduvējību un dažādu mērogu tiesiskuma un korupcijas skandālus

«Dzīvojot demokrātiskā valstī, katram iedzīvotājam, kuram ir vēlēšanu tiesības, izaicinājums ir sekot politiskajiem procesiem un pamanīt, kurš politiskais spēks aiz kādām interesēm «stāv»,» intervijā ar BNN uzsver Nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK Rīgas domes opozīcijas deputāts Jurģis Klotiņš.

Pērn ar zaudējumiem strādājis Igaunijas dzelzceļa kravu pārvadātājs

Igaunijas valsts dzelzceļa uzņēmums EVR Cargo 2017.gadu noslēdzis ar neto zaudējumiem 1,2 miljona eiro apmērā, taču zaudējumus samazināt palīdzējusi gada trešajā ceturksnī gūtā peļņa aptuveni miljona eiro apmērā.

Ierosina mainīt pārbaudes darbu organizēšanu skolās

Iesniegta iniciatīva par to, lai valsts un skolas pārbaudes darbi tiktu organizēti ar minimālu vienas dienas pārtraukumu starp diviem darbiem. Iniciatīvas autors uzskata, ka, ieviešot šādu likumu, tiks uzlaboti pārbaudes darbu rezultāti un samazināsies skolēnu slodze.

Latvija nodod pieredzi Uzbekistānai valsts civildienesta reformu jautājumos

Uzbekistāna ir viena no Latvijas prioritārajām valstīm attīstības sadarbības politikā. Ņemot vērā Uzbekistānā uzsāktās vērienīgās valsts pārvaldes reformas, Latvija ir gatava turpināt sniegt atbalstu un dalīties ar savu uzkrāto pieredzi, apliecina Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Igors Apokins.

Igaunijā būvniecības izmaksu kāpumu visvairāk ietekmē darbaspēka izmaksas

Pērn Igaunijā sadārdzinājušies celtniecības darbi, jo būvniecības izmaksu indekss valstī, salīdzinot ar 2016.gada vidējo līmeni, audzis par 1,5%.