bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 26.04.2018 | Vārda dienas: Rūsiņš, Sandris, Alīna
LatviaLatvija

VNT: Ventspilī nepastāv vienlīdzīgas biznesa attīstības iespējas

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+2 vērtējums, 2 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ventspils nafta termināla ģenerāldirektors Larss Panclafs

Tāpat kā iepriekš, arī šā gada 10.augustā, publiskojot informāciju par Ventspils ostas termināļu kravu apgrozījumiem, Ventspils brīvostas pārvalde paudusi maldinošu informāciju par SIA Ventspils nafta termināls (VNT) kravu pārkraušanas jaudu.

«Pieņēmums, ka termināļa snieguma novērtējums ir balstīts tikai uz kravu pārkraušanas apjomiem, ir kļūdains. VNT ir lielākais naftas produktu uzglabāšanas un pārkraušanas uzņēmums Baltijā, kas vidēji pārkrauj 9-10 miljonus tonnu naftas produktu gadā. Rādītāji, kas raksturo termināļa potenciālu nav tikai kravu pārkraušanas apjomi, bet arī tirgus apstākļi, infrastruktūra, termināļa pakalpojumu klāsts un darbības efektivitāte, darbinieku profesionalitāte, transporta izmaksas uz termināli, ostas darbības efektivitāte, kā arī tiesiskais regulējums un uzņēmējdarbībai draudzīgas vides aspekti. Visu šo faktoru kopuma izvērtējums ļauj objektīvi novērtēt termināļa īsto potenciālu. Tāpēc Ventspils brīvostas pārvaldes paustais apgalvojums par VNT sniegumu nav objektīvi izvērtēts un uzskatāms par maldinošu,» uzsver VNT ģenerāldirektors Larss Panclafs.

VNT gadu gaitā ir spējis uzrādīt stabilus uzņēmuma darbības rādītājus ne tikai attiecībā uz kravu apgrozījumiem, bet arī attiecībā uz pārkraušanas darbības augstu drošības un kvalitātes līmeni, kā arī finanšu datiem, ieskaitot nodokļu maksājumus. Tāpat VNT kā darba devējs ir ieguvis darbinieku uzticību un tā pakalpojumu kvalitāte ir labi zināma klientiem. Šie aspekti lielā mērā nosaka uzņēmuma sniegumu, norāda uzņēmumā.

Ieņemot stabilas pozīcijas tirgū, VNT arī ir vairākkārt informējis par attīstības iespējām, kuras var iegūt, ja uzņēmuma darbība un izaugsmes iespējas tiks vairāk  atbalstītas vietējā kontekstā. Tas attiecās uz tādu vides projektu kā tvaiku savākšanas iekārtas (TSI) uzstādīšana, ko VNT apņēmies realizēt, bet kas līdz šim tas nav izdevies.

Ventspils brīvostas pārvaldes un Ventspils pilsētas pašvaldības amatpersonas norāda uz kravu apjomu krišanos un savu vēlmi piesaistīt jebkuras jaunas kravas Ventspils ostā. Taču tās pašas amatpersonas izsaka bažas par VNT ieceri paplašināt savu pārkraujamo produktu klāstu, neskatoties uz faktu, ka VNT jauno produktu pārkraušanai izmantos TSI, kuru VNT jau ilgstoši vēlas uzstādīt. VNT uzsver, ka  šādu produktu pārkraušanu Ventspils brīvostā veic jau citi termināļi, tāpēc šādu darbību nevar raksturot kā jaunu vai bīstamu.

Dubultie standarti

Ventspils pašvaldība savā sadarbībā ar uzņēmējiem izmanto dubultos standartus, kas arī ir skaidri atspoguļots oficiālos avotos. Piemēram, pilsētā ir uzņēmumi, kas, neraugoties uz iedzīvotāju sūdzībām un juridiskajām prasībām, darbojas bez saskaņotām atļaujām piesārņojošo darbību veikšanai, portālam BNN uzver VNT.

VNT uzskata, ka valsts un pašvaldību normatīvā regulējuma ievērošana ir obligāta un tā ir paša uzņēmuma darbības neatņemamā sastāvdaļa. Taču šādi individuāli gadījumi vienā uzņēmējdarbības vidē liecina par iespēju pašvaldībai pielietot dažādu normatīvo aktu interpretāciju attiecībā uz uzņēmumu iesniegtajiem pieteikumiem, tādējādi  radot nevienlīdzīgas biznesa attīstības iespējas Ventspilī.

VNT vairākkārt uzsvēris, ka ir saskāries ar virkni birokrātisko šķēršļu attiecībā uz tā pagaidu un pastāvīgās TSI projektiem, kas ne tikai kavē īstenot vides standartu labās prakses ieviešanu, bet arī negatīvi ietekmē kravu apjomus un pārkraušanas efektivitāti.

VNT ģenerāldirektors komentē: «VNT pilnībā atbalsta izaugsmi un jaunu pakalpojumu ieviešanu Ventspils brīvostā, jo ostas efektivitāte ir cieši saistīta ar pilsētas un valsts labklājību. Tomēr vienotu standartu piemērošana visiem uzņēmējiem vēl vairāk veicinātu ostas attīstību, procesu pārskatāmību un skaidrību. Diemžēl Ventspilī tā nenotiek.»

VNT nodrošina tranzīta pakalpojumus – naftas un naftas produktu pieņemšanu no cauruļvadiem, dzelzceļa vagonu cisternām un no tankkuģiem, to uzglabāšanu un pārkraušanu. VNT ir tehnoloģiski modernākais un lielākais naftas un naftas produktu pārkraušanas uzņēmums Baltijā ar kopējo rezervuāru parka ietilpību 1,2 miljoni kubikmetru.

51% VNT pieder AS Ventspils nafta, kas ir viena no lielākajām uzņēmumu grupām Latvijā.

Ref: 102.000.102.13302


Pievienot komentāru

Maršruts nedēļas nogalei: moči, lidojošās zivis un Sansusī

Arī šajā garajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo garo brīvdienu pavadīšanai.

Saeima atbalsta iespēju ārpus kārtas vērtēt tiesnešu profesionalitāti

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja iespēju disciplinārlietas kontekstā nosūtīt tiesnesi uz ārpuskārtas novērtēšanu, ja ir radušās šaubas par viņa profesionalitāti.

KP ļauj UAB Vaizga iegādāties SIA Petrol Property

Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, ar kuru UAB Vaizga ieguvusi izšķirošu ietekmi pār SIA Petrol Property. Atļauja dota, jo apvienošanās rezultātā nemazinās konkurence ietekmētajā tirgū. Vienlaikus KP ir ierosinājusi pārkāpuma lietu par savlaicīgi nepaziņotu apvienošanos.

Strautiņš: Latvijas nākotne atkarīga no iedzīvotāju pacietības; politiķiem nosliece domāt tikai par tuvāko nākotni

«Šobrīd Latvijā cilvēki dzīvo labāk nekā jebkad, bet ienākumu līmenis Rietumeiropā ir un vēl diezgan ilgu laiku būs augstāks.» Kuras prognozes par banku darbu ir piepildījušās, un kas notiek ar «sāpju bērnu», Latvijas tiesu sistēmu? Intervijā ar BNN skaidro Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

FM: Pašvaldības tērē vairāk nekā pērn, jo strauji ievieš ES fondu projektus

Pašvaldību budžetā bija vērojams 74,5 miljonu eiro pārpalikums 2018.gada pirmajā ceturksnī, kas ir par 20,7 miljoniem eiro mazāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Mazāks budžeta pārpalikums skaidrojams ar strauju Eiropas Savienības fondu projektu ieviešanu pašvaldībās, ziņo Finanšu ministrija.

Saeima konceptuāli atbalsta likumprojektu Likteņdārza attīstībai

Saeima ceturtdien, 26.aprīlī, pirmajā lasījumā atbalstīja jauna likuma projektu Likteņdārza attīstībai, kas paredz nostiprināt zemes piederību Latvijas valstij. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Likteņdārza saglabāšanu, aizsardzību, attīstīšanu un pēctecību.

FKTK vadītājs: FinCEN publiskotā paziņojuma mērķis nebija slēgt ABLV Bank

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas februāra vidū publiskotais paziņojums par ABLV Bank netika sagatavots ar mērķi banku slēgt, ceturtdien Eiropas Parlamentā Briselē jaunizveidotās komitejas TAX3 organizētajā publiskajā uzklausīšanā atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Četri aizturētie par noziegumiem maksātnespējas procesā, tostarp, Sprūds

Valsts policija aizdomās par noziedzīgiem nodarījumiem maksātnespējas procesa laikā aizturējusi četras personas, tostarp jau apsūdzētā statusā bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu.

VM grib ierobežot kompensējamo medikamentu pieļaujamo cenu līdzvērtīgiem medikamentiem

Veselības ministrija publiskajai apspriedei nodevusi jaunu politisko iniciatīvu, ar kuru plāno ierobežot kompensējamo medikamentu pieļaujamo cenu medikamentiem ar identisku aktīvo vielu.

Nacionālie bruņotie spēki pilnveido medicīniskā atbalsta spēju

Aizsardzības ministrijas centralizētā iepirkumu aģentūra Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs ir noslēdzis vispārīgo vienošanos par karavīru individuālo medicīnas somu un karavīru glābēju somu iegādi, lai pilnveidotu neatliekamās medicīniskās reaģēšanas spēju Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Septiņu gadu laikā ārvalstu ceļotāju skaits Latvijā pieaudzis par 53,2%

Ārvalstu ceļotāji pērn Latvijas robežu šķērsojuši 7,7 miljonus reižu, kas ir par 13,7% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. 2017.gadā ārvalstu ceļotāji valstī iztērēja 691,9 miljonus eiro – par 46,7 miljoniem eiro jeb 7,2% vairāk nekā 2016.gadā.

Pētījums: Pērn darba samaksa Latvijā pieaugusi straujāk nekā iepriekšējos gados

Ekonomiskās izaugsmes un pieaugošā darbaspēka pieprasījuma rezultātā atalgojuma līmenis Latvijā pagājušā gada laikā ir sasniedzis straujāko pieaugumu pēdējo gadu laikā. Kopumā vidējā neto darba samaksa ir palielinājusies par 6%, sasniedzot 894 eiro, secina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia ikgadējā atalgojuma pētījumā.

Pauž satraukumu par HIV pacientu ārstēšanas iespēju neizmantošanu

Šā gada pirmajā ceturksnī ārstēto HIV pacientu skaits Latvijā nav būtiski mainījies, kaut gan 2018.gada veselības aprūpes budžetā HIV/AIDS ārstēšanai tika piešķirts ievērojams papildu finansējums. Tas rada bažas, vai tiek pilnībā izmantotas visas HIV pacientu ārstēšanas iespējas, ko sniedz pērn apstiprinātais HIV infekcijas izplatības ierobežošanas plāns, uzsver biedrībā Apvienība HIV.LV .

Saeima nosaka aizliegumu bankām apkalpot čaulas kompānijas

Latvijā reģistrētām bankām turpmāk būs aizliegt sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus. To paredz Saeimā ceturtdien, 26.aprīlī, pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā

Kurzemes uzņēmumi nodokļos samaksājuši 252,88 miljonus eiro

Pērn 12 938 Kurzemē reģistrētie uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 252,88 miljonus eiro, tostarp 81,80 milj. eiro no iedzīvotāju ienākuma nodoklī, bet 141,11 milj.eiro – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās, liecina Lursoft aprēķinātie dati.  

Danske Bank klientu apkalpošanu Baltijas valstīs pārtrauks pakāpeniski

Baltijā Danske Bank koncentrēsies tikai un vienīgi uz atbalsta sniegšanu Ziemeļvalstu klientu meitasuzņēmumiem, kā arī globālajām korporācijām ar nozīmīgu biznesa daļu Ziemeļvalstīs. Iziešana no vietējo uzņēmumu, kā arī privātpersonu apkalpošanas tiks īstenota pakāpeniskas apjomu samazināšanas ceļā, informē Danske Bank filiāles Latvijā Komunikācijas nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Zane Strade.

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, tā Pavļuts

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, daļa no kuriem jāsūta atpūtā, tāpēc Kustības Par mērķis ir iesaistīt politikā jaunu paaudzi, intervijā stāsta partijas vadītājs Daniels Pavļuts.

Tiesa: Zolitūdes lielveikala jumta nogruvums bija ārpus Maxima kontroles; pret VDI uzvara nav gūta

Mazumtirdzniecības uzņēmumam Maxima Latvija tiesā nav pilnībā izdevies uzvarēt Valsts darba inspekciju (VDI) par tās pieņemtajiem lēmumiem pēc Zolitūdes traģēdijas, tomēr ir izdevies panākt, ka tiesa atzīst, ka lielveikala jumta nogruvums bijis «ārpus jebkādas pieteicēja kontroles un tas šādu gadījumu nevarēja paredzēt».

Danske Bank varētu paziņot par aiziešanu no Baltijas valstīm

Dānijas banku grupas Danske Bank Lietuvas filiāle ceturtdien,26.aprīlī, varētu paziņot par saviem plāniem aiziet no Lietuvas un, iespējams, no visām Baltijas valstīm, ziņu aģentūras BNS Lietuvas birojam apliecinājuši divi savstarpēji nesaistīti avoti.

Dāņu izgudrotājam mūža ieslodzījums par žurnālistes slepkavību zemūdenē

Tiesa Dānijā atzinusi izgudrotāju Peteru Madsenu par vainīgu zviedru žurnālistes nonāvēšanā un viņas ķermeņa sadalīšanā, kas noticis uz viņa būvētas zemūdenes klāja Kopenhāgenā 2017.gada vasarā.

Eksperts: Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija

Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kā arī Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē norāda Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta eksperts Mauricio Moska.

KNAB šonedēļ pamet ilggadējā priekšnieka vietniece Jurča

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju šonedēļ pametīs ilggadējā biroja priekšnieka vietniece Ilze Jurča.

Precizēts: OECD veiks FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbības principu auditu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija veiks Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta sistēmu vērtēs  kopumā – darbības principus un struktūru –, lai saprastu, vai viņu rokās ir viss nepieciešamais, lai gana stingri vērstos pret naudas atmazgāšanu Latvijā, skaidro finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Starp pašvaldību amatpersonām lielākos ienākumus gūst Ameriks un Lembergs

Lielākos ienākumus pagājušajā gadā no Latvijas pašvaldību vēlētajām amatpersonām ir guvis Rīgas vicemērs Andris Ameriks, apsteidzot Ventspils mēru Aivaru Lembergu, liecina apkopotās amatpersonu deklarācijas.